Court partially allowed loan claim, awarding principal, penalty, and court costs but denying legal fees due to lack of causation.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for legal fees while ordering the defendant to pay the loan principal, agreed penalty, and court costs. The defendant argued the money was used for construction materials rather than a loan, but the court found the debt valid based on the written agreement. Legal fees were denied because the court determined no causal link existed between the defendant's breach and the plaintiff's decision to hire legal counsel.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: While a creditor is entitled to recover principal and agreed penalties upon breach, legal fees incurred during enforcement proceedings are not automatically compensable absent a direct causal connection between the debtor's default and the creditor's decision to engage counsel.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C32223515
Lietvedības Nr.C-2235-15/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 19.oktobrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone
ar tiesas sēdes sekretāri I.Vorobjovu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ cēlis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu. Prasītājs lūdz:
1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam naudas summu EUR 2912,74;
2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesas izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka Baldonē, 2008. gada 17. decembrī starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju tika noslēgts
Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājs skaidrā naudā aizņēmās no prasītāja bezprocentu aizņēmumu LVL 1000. Saskaņā ar Aizdevuma līguma
1.3.punktu aizdevuma atgriešanas galējais termiņš tika noteikts 2009. gada 30. janvārī.
Šajā datumā atbildētājs Aizdevuma līgumā norādīto parāda summu prasītājam neatdeva, un to nav izdarījis līdz prasības celšanas dienai.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma punktu 3.3., ja aizņēmējs nokavēs šī līguma 1.3.punktā noteikto aizdevuma samaksas termiņu, viņš maksā
aizdevējam līgumsodu 1% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu.
Uz 2014. gada 22. decembri parādnieks aizdevuma pamatsummas apmaksu ir kavējis vairāk kā 2000 dienas, un līgumsods būtiski pārsniedz
pamatparāda apmēru. Prasītājs vēlas piedzīt līgumsodu aizdevuma pamatsummas apmērā.
Prasītājs ir vairākkārt mēģinājis sazināties ar atbildētāju un brīdinājis to par parādu. Prasītājs ir informējis atbildētāju par savu nodomu iesniegt tiesā
prasības pieteikumu par parāda piedziņu, taču atbildētājs šos aicinājumus nokārtot parāda saistības ignorē.
Prasītājs vēlas piedzīt no atbildētāja parādu, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas LVL 1000 un līgumsoda LVL 1000, bet pavisam kopā LVL
2000 jeb EUR 2845,74. Prasītājs vēlas piedzīt arī zaudējumus EUR 67, kuri prasītājam ir radušies par juridisko pakalpojumu saņemšanu, kas saistīti ar
pretenzijas un prasības pieteikuma sagatavošanu pret atbildētāju.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 1651., pantu.
Atbildētājs/pers. B/ 2015.gada 10.aprīlī iesniedzis tiesā paskaidrojumu par prasību, norādot, ka prasību neatzīst, jo naudu no /pers. A/ netika
aizņēmies, bet gan tika ņēmis uz pēcapmaksu celtniecības materiālus.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. D/ prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, iesniedzis lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, jo esot saslimis bērns.
Tiesa nolēma atzīt neierašanās iemeslu par neattaisnojošu, jo pierādījumi par bērna slimību netika iesniegti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
156.panta pirmo daļu tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.
Motīvu daļa
Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma daļēji.
No lietas materiāliem redzams, ka Baldonē, 2008. gada 17. decembrī starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju tika noslēgts
Aizdevuma līgums.
Saskaņā ar aizdevuma līguma 1.1. un 1.2.punktu aizdevuma summu LVL 1000 apmērā aizdevējs izsniedzis aizņēmējam līguma parakstīšanas brīdī.
Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu
šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka aizdevuma summa atbildētājam tikusi izsniegta, un atbildētāja paskaidrojumos minētie iebildumi nav pamatoti.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma 1.3.punktu aizdevuma atgriešanas galējais termiņš tika noteikts 2009. gada 30. janvārī.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.
Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Līdz ar to atbildētājam bija pienākums 2009.gada 30.janvārī atmaksāt prasītājam aizdevumu LVL 1000 (EUR 1422,87) apmērā. No prasības
pieteikuma izriet, ka atbildētājs aizdevumu noteiktajā termiņā nav atmaksājis.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu vai arī pēc parašas.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma punktu 3.3., ja aizņēmējs nokavēs šī līguma 1.3.punktā noteikto aizdevuma samaksas termiņu, viņš maksā
aizdevējam līgumsodu 1% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu.
Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas
ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var
noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumisko procentus.
Ņemot vērā, ka atbildētājs pieļāvis aizdevuma atmaksas nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt līgumsodu prasības pieteikumā
minētajā apmērā LVL 1000 (EUR 1422,87).
Saskaņā ar CPL 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda
savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus aizdevuma un līgumsoda samaksai.
Pamatojoties uz minēto, prasība par neatmaksātā aizdevuma EUR 1422,87 un līgumsoda EUR 1422,87 piedziņu no atbildētāja prasītāja labā ir
apmierināma.
Savukārt prasība daļā par zaudējumu atlīdzību EUR 67 piedziņu par juridiskajiem pakalpojumiem, tiesas ieskatā, nav pamatota.
Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Minētās tiesību normas izpratnē ar jēdzienu
zaudējums saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas.
Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums
atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)
nodarītāja prettiesiska rīcība; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars (K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2008., lpp.269.).
Tiesas ieskatā, nav konstatējams cēlonisks sakars starp atbildētāja līgumsaistību neizpildi un prasītājam radušos zaudējumu EUR 67 apmērā.
Juridisko pakalpojumu izmantošana parāda piedziņas procesā ir prasītāja brīva izvēle, un atbildētājs ar savām darbībām to nav ietekmējis. Parāda
piedziņas darbību veikšanai juridisko pakalpojumu saņemšana nav ne obligāta, ne vispārpieņemta, līdz ar to izdevumi EUR 67 apmērā par parāda
atgūšanu ir radušies paša prasītāja izvēles un rīcības rezultātā, bet ne tiešā cēloņsakarībā ar atbildētāja prettiesisku darbību vai bezdarbību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 348,57 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR
4,70.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas
nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no neatmaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties Civilprocesa likuma 41., 93., 97., 193., 194., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
Daļēji apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu
EUR 1422,87 (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi euro 87 centi), līgumsodu EUR 1422,87 (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi euro 87 centi)
un tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 348,57 (trīs simti četrdesmit astoņi euro 57 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
EUR 4,70 (četri euro septiņdesmit centi), kopā piedzenot EUR 3199,01 (trīs tūkstoši viens simts deviņdesmit deviņi euro 01 cents).
Noraidīt prasību daļā par zaudējumu atlīdzības EUR 67 piedziņu.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos
procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 1422,87 (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi euro 87
centi).
/pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2015.gada 2.novembra, Rīgas
apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Tiesnese (paraksts) D.Kantsone