Court dismisses appeal against anti-corruption bureau's fine for public official's unapproved dual office-holding.

NORAKSTS Lieta Nr.A42758208 A6125-09/39

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2009.gada 22.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Z.S. pieteikuma par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 29.oktobra lēmuma Nr.1/10587 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk arī – atbildētājs vai KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenais speciālists 2008.gada 18.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.000451 par to, ka Z.S. (turpmāk arī – pieteicējs): 1) pildot Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus un savienojot šo amatu:

a) no 2002.gada 10.maija līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 2) pildot /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2002.gada 10.maija līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju, un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 3) pildot SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļa noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis līkuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 4) pildot /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus. Atbildība par minētajiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 166.30pantā. [1.1] KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja v.i. 2008.gada 25.augustā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, pieņēma lēmumu Nr.870/1-24/117 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30panta un uzlika naudas sodu Ls 65 (sešdesmit pieci) apmērā. [1.2] Nepiekrītot KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja v.i. 2008.gada 25.augusta lēmumam Nr.870/1-24/117, pieteicējs apstrīdēja to KNAB priekšniekam. Ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 29.oktobra lēmumu Nr.1/10587 (turpmāk arī Lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. [2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2008.gada 1.decembrī Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu, kurā lūdz atcelt Lēmumu.

Pieteicējs savu pieteikumu pamato norādot sekojošus apstākļus. [2.1] Nav pamatots atbildētāja viedoklis, ka nepieciešama atļauja amatu savienošanai savstarpēji. Likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nenosaka, kāda satura rakstiskai atļaujai ir jābūt, lai amatus varētu savienot. Visi pašvaldības lēmumi apliecina tikai to, ka pašvaldība ir vēlējusies, lai pieteicējs pilda attiecīgus amatus, līdz ar to pieteicējs pašvaldības lēmumus vērtē kā atļaujas amatu savienošanai. [2.2] Nav pamatots atbildētāja Lēmumā norādītais, ka ar 2008.gada 21.jūlija iesniegumu pieteicējs būtu daļēji novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas. Lēmums 2008.gada 21.jūlijā tika pieņemts ņemot vērā KNAB darbinieku priekšlikumu par šāda iesnieguma un lēmuma pieņemšanu, taču šādu lēmumu pieņemšana nemaina lietas būtību un ar šo lēmumu nekādas jaunas tiesiskas sekas netika radītas vai grozītas. [3] KNAB lietā sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicēja pieteikumu neatzīst. [3.1] Likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

8. panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar šo likumu ir nepieciešama atļauja. Tādējādi Z.S. iebildums par to, ka Lēmumā norādītais arguments par to, ka nepieciešama atļauja amatu savienošanai savstarpēji, ir nepamatots. [3.2] Atbildētājs uzskata, ka Rēzeknes rajona /pagasts/ padomes sēžu protokoli, ar kuriem Z.S. tika ievēlēts vai iecelts amatā, nav uzskatāmi par rakstveida atļaujām amatu savienošanai likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, jo padomes sēdē tiek konstatēts kandidātu uz ieņemamo amatu loks, to atbilstība normatīvajam aktam, kas nosaka attiecīgā amata prasības un nolemts par balsošanas rezultātā izvirzīto kandidātu ieņemamajam amatam.

Ar /pagasts/ padomes sēžu protokoliem Z.S. tika ievēlēts vai iecelts amatā, proti, izvērtēts, vai Z.S. atbilst ieņemamajam amatam. Tomēr minētajos protokolos nav atspoguļots, ka pagasta padomes sēdē būtu vērtēta konkrētā valsts amatpersonas amata savienošanas iespējamība ar citiem amatiem, vai atļauta tā savienošana ar citiem amatiem saskaņā ar likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām. Līdz ar to Z.S. savā pieteikumā pamatoti norāda, ka pašvaldības lēmumi apliecina tikai to, ka pašvaldība ir vēlējusies, lai viņš pilda attiecīgus amatus un ka pašvaldība uzticējusi viņam darbu izpildi, bet atbildētājs uzskata, ka minētie pašvaldības lēmumi nav uzskatāmi par rakstveida atļaujām amatu savienošanai, jo pašvaldība nav vērtējusi Z.S. amatu savienošanas iespējamību likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

Tādējādi nav pamatots Z.S. apgalvojums, ka minētos lēmumus viņš vērtē kā atļaujas amatu savienošanai. Atbildētājs uzskata, ka rakstveida atļaujas nepieciešamība paredzēta likumā, lai katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrētu amatu un personu tiktu atspoguļots konkrēto amatu savienošanas izvērtējums. [3.3] KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs secināja, ka KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājas v.i. saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu pamatoti konstatējis atbildību mīkstinošos apstākļus, tas ir, Z.S. savu vainu izdarītajos pārkāpumos atzina un nožēlo izdarīto, kā arī Z.S. daļēji novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, 2008.gada 21.jūlijā iesniedzot /pagasts/ padomē iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa, /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa, SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa un /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatus, un saņemot rakstveida atļauju savienot šos amatus 2008.gada 21.jūlijā.

Atbildētājs uzskata, ka Lēmumā pamatoti tika konstatēts apstāklis, kas mīkstina Z.S. atbildību - 2008.gada 21.jūlijā iesniedzot /pagasts/ padomē iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa, /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa, SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa un /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa valsts amatpersonas amatus, un saņemot rakstveida atļauju savienot šos amatus 2008.gada 21.jūlijā, jo tādējādi Z.S., izpildot likumā noteiktās prasības, novērsa pieļauto likuma pārkāpumu, kas attiecīgi uzskatāms par kaitīgo seku novēršanu LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē.

Līdz ar to iestājās tādas tiesiskās sekas, kas liecina par Z.S. tiesiskā pienākuma izpildīšanu - Z.S. saņēma rakstveida atļauju savu amatu savienošanai, ko iepriekš Z.S. nebija saņēmis. [4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī APL) 114.panta pirmo daļu, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). Pieteicējs iesniegumā tiesai ir piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 25.lapa).

Izvērtējot lietā esošos dokumentus, tiesa atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [6.1] Ar /pagasts/ padomes 2001.gada 21.maija lēmumu Nr.5 (14.§) Z.S. tiek ievēlēts /pagasts/ padomes administratīvajā komisijā (lietas 5.lapa). [6.2] Ar /pagasts/ padomes 2005.gada 16.maija lēmumu Nr.6 (6.§) Z.S. tiek ievēlēts /pagasts/ padomes vēlēšanu komisijā (lietas 7.lapa). [6.3] Ar /pagasts/ padomes 2006.gada 27.decembra lēmumu Nr.12 (11.§) Z.S. tiek ievēlēts /pagasts/ padomes pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijā (lietas 8.lapa). [6.4] SIA „/Nosaukums/” izziņā Nr.13 sniedz informāciju par Z.S. aprēķināto algu

(neto) no 01.05.2002. līdz 31.12.2007.: 1) 2002.gads Ls 1090,39; 2) 2003.gads Ls 1649,89; 3) 2004.gads Ls 1822,40; 4) 2005.gads Ls 2390,80; 5) 2006.gads Ls 2389,20; 6) 2007.gads Ls 2584,54 (lietas 142.-143.lapa). [6.5] 2008.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.3-13/69 sniedz informāciju par pieteicēja kā pagasta padomes vēlēšanu locekļa ienākumiem laika posmā no 2002.gada 10.maija līdz 2008.gada 24.aprīlim, norādot, ka pieteicējs guvis ienākumus /pagasts/ padomē (neto): 1) 2005.gada janvāris – Ls 24,82; 2) 2005.gada februāris – Ls 19,85; 2005.gada marts – Ls 29,78 (lietas 124.lapa). [6.6] KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenais speciālists 2008.gada 18.jūlijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu RD Nr.000451 par to, ka Z.S.: 1) pildot Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus un savienojot šo amatu:

a) no 2002.gada 10.maija līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 2) pildot /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2002.gada 10.maija līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju, un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 3) pildot SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļa noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis līkuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 4) pildot /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas

3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus. Atbildība par minētajiem pārkāpumiem paredzēta LAPK 166.30pantā. Iepazīstoties ar protokolu, pieteicējs paskaidroja, ka darbojoties attiecīgajās komisijās sākot no 1995.gada 1.oktobra, likuma „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonas darbībā” vēl nebija un turpmāk, pēc tam, kad tika šis likums pieņemts, pieteicējs netika informēts par likumā noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, kas ir attiecināmi uz viņu kā amatpersonu. Pieteicējs protokolam piekrīt, nodarīto nožēlo, turpmākajā darbībā ievēros minētā likuma normas, novēršot esošo situāciju (lietas 68.-78.lapa). [6.7] Ar /pagasts/ padomes 2008.gada 21.jūlija lēmumu Nr.7 (6.§) Z.S. tiek atļauts savienot: 1) /pagasts/ padomes dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu:

- ar /pagasts/ padomes administratīvās komisijas locekļa amatu;

- ar SIA „/Nosaukums/” valdes locekļa amatu;

- ar /pagasts/ padomes pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu. 2) /pagasts/ padomes administratīvās komisijas locekļa amatu:

- ar /pagasts/ padomes dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu;

- ar SIA „/Nosaukums/” valdes locekļa amatu;

- ar /pagasts/ padomes pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu. 3) SIA „/Nosaukums/” valdes locekļa amatu:

- ar /pagasts/ padomes dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu;

- ar /pagasts/ padomes administratīvās komisijas locekļa amatu;

- ar /pagasts/ padomes pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu. 4) /pagasts/ padomes pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu:

- ar /pagasts/ padomes dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu;

- ar /pagasts/ padomes administratīvās komisijas locekļa amatu;

- ar SIA „/Nosaukums/” valdes locekļa amatu (lietas 9.-10.lapa). [6.8] KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja v.i. 2008.gada 25.augustā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, pieņēma lēmumu Nr.870/1-24/117 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30panta un uzlika naudas sodu Ls 65 (sešdesmit pieci) apmērā (lietas 79.-92.lapa). [6.9] Ar KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 29.oktobra lēmumu Nr.1/10587 atstāts negrozīts KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja v.i. 2008.gada 25.augusta lēmums Nr.870/1-24/117 (lietas 4.-19.lapa). [7] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts). [8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā cita starpā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības un citi dokumenti. [9] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir pārkāpis valsts amatpersonai noteikto amatu savienošanas ierobežojumus savienojot /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa, /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa, SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa un /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa un /pagasts/ padomes Vēlēšanu komisijas locekļa amatu un vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30 pantu. [10] Ar Lēmumu konstatēts, ka pieteicējs nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ( turpmāk arī Likuma) 7.panta piektās daļas 4.punkta un sestās daļas 3.punkta noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus, , līdz ar to izdarījis administratīvo pārkāpumu par kuru atbildība paredzēta LAPK 166.30pantā.

Pieteicējam piemērots administratīvais sods Ls 65 apmērā. [11] LAPK 166.30pants iekļauts LAPK divpadsmitajā „c” nodaļā „Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā” un ir blanketa tiesību norma, kura nosaka atbildību par pārkāpumiem, kas izriet no citu tiesību normu pārkāpumiem, proti, no likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Likumdevējs, paredzot atbildību par likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu pārkāpumiem, ir atzinis, ka valsts amatpersona, pārkāpjot Likumā valsts amatpersonas noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā arī, nepildot viņiem uzliktos pienākumus, apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, kā arī noteikto pārvaldes kārtību.

LAPK 166.30pantā noteiktā administratīvā pārkāpuma objekts ir tās publiskās intereses, kuras tiek apdraudētas ar pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, korupcijas novēršana valsts amatpersonas darbībā. Pants aizsargā tādas intereses kā valsts amatpersonas darbība sabiedrības interesēs, valsts amatpersonas atklāta darbība un atbildība sabiedrības priekšā, sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonai (sk., sal., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 27.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-552/2008 9.punktu). [12] Saskaņā ar LAPK 166.30pantu par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā – uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar minēto tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka amatpersona pārkāpusi valsts amatpersonai Likumā noteiktos amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā. [13] LAPK 166.30panta sastāvs paredz speciālo subjektu - valsts amatpersonu. Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 19.punktu pieteicējs uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi ir atzīstams par valsts amatpersonu, izskatāmajā gadījumā, /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas loceklis, /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas loceklis, SIA ,,/Nosaukums/” valdes loceklis un /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas loceklis un /pagasts/ padomes Vēlēšanu komisijas loceklis.

Savukārt kā valsts amatpersonai pieteicējam ir saistoši Likumā valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. Arī par minētajiem apstākļiem lietā nav strīda. [14] Lai valsts amatpersonu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu, nepieciešams konstatēt, ka valsts amatpersona pārkāpusi valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus. [14.1] Likuma 7.panta piektās daļas 4.punkts noteic, ka (..) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem (..) ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar (..) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Minētās norma nosaka obligātus priekšnosacījumus, kuriem īstenojoties valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā:

1) amatu savienošana nerada interešu konfliktu;

2) saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā. Senāts savā praksē vairakkārt ir interpretējis tiesību normas, kuras noteic valsts amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumus (sk.,piem., Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 21.septembra sprieduma lietā Nr.SKA- 426/2006 10. un 11.punktu; 2006.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-418/2006 11.punktu), norādot, ka Likuma 7.panta piektajā daļā minētās atļaujas saņemšanai pirms amatu savienošanas nav tikai formāls raksturs.

Tas ietver sevī arī konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu. Atbilstoši minētajai tiesību normai amatu savienošana iespējama tikai gadījumā, ja tā nerada interešu konflikta situāciju un ja ir saņemta atļauja. Citiem vārdiem, amatu savienošana ir tiesiski iespējama, ja ir izpildīti abi tiesību normā noteiktie nosacījumi. Turklāt, tulkojot minēto tiesību normu teleoloģiski, Senāts secinājis, ka tiesību norma paredz pozitīvas atļaujas lēmuma formā saņemšanu, kas apstiprina, ka attiecīgajai lēmējinstitūcijai nav iebildumu, ka konkrētā amatpersona veic amatu savienošanu. [14.2] Ar lietas materiāliem konstatēts, ka pieteicējs:

1) pildot Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amata pienākumus un savienojot šo amatu:

a) no 2002.gada 10.maija līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 2) pildot /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2002.gada 10.maija līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju, un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 3) pildot SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļa noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2005.gada 4.janvāra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis līkuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus; 4) pildot /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa amata pienākumus, un savienojot minēto amatu ar:

a) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus;

b) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

c) no 2006.gada 27.decembra līdz 2008.gada 21.jūlijam ar SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa amatu, nesaņemot rakstveida atļauju minēto amatu savienošanai un gūstot ienākumus no minēto amatu savienošanas, nav ievērojis likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta sestās daļas 3.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus. [14.3] Pieteicējs norāda, ka nepiekrīt Lēmumā konstatētajam, ka atradies interešu konflikta situācijā, jo visi pašvaldības lēmumi apliecina tikai to, ka pašvaldība ir vēlējusies, lai pieteicējs pilda attiecīgus amatus, līdz ar to pieteicējs pašvaldības lēmumus vērtē kā atļaujas amatu savienošanai.

Tiesa noraida minēto argumentu un atzīst par pamatotu KNAB secinājumu, ka pašvaldības lēmumi apliecina tikai to, ka pašvaldība ir vēlējusies, lai pieteicējs pilda attiecīgus amatus un ka pašvaldība uzticējusi viņam darbu izpildi, bet minētie pašvaldības lēmumi nav uzskatāmi par rakstveida atļaujām amatu savienošanai, jo pašvaldība nav vērtējusi pieteicēja amatu savienošanas iespējamību likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Tādējādi nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka minētos lēmumus viņš vērtē kā atļaujas amatu savienošanai.

Tiesa konstatē, ka rakstveida atļaujas nepieciešamība paredzēta likumā, lai katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrētu amatu un personu tiktu atspoguļots konkrēto amatu savienošanas izvērtējums. Rakstveida atļauja nav formāla rakstura dokuments, bet dokuments, kas apliecina konkrēta valsts amatpersonas amata savienošanas ar citu amatu tiesiskumu un kas apliecina faktu, ka rakstveida atļaujas devējam ir sniegta visa nepieciešamā informācija amatu savienošanas tiesiskuma izvērtēšanai, un viņš varēja izvērtēt un ir izvērtējis amatu savienošanas tiesiskumu. [14.4] Ievērojot to, ka pieteicējs nav saņēmis rakstveida atļauju savienot /pagasts/ padomes Dzīvokļu privatizācijas komisijas locekļa, /pagasts/ padomes Administratīvās komisijas locekļa, SIA ,,/Nosaukums/” valdes locekļa un /pagasts/ padomes Pašvaldības īpašuma atsavināšanas komisijas locekļa un /pagasts/ padomes Vēlēšanu komisijas locekļa amatu, tiesa atzīst, ka pieteicējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.30pantu. [15] Attiecībā uz pieteicēja argumentiem, ka viņš savienojis amatus, nezinot par amatu savienošanas aizliegumu, tiesa norāda, ka atbilstoši likuma ,,Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pantam spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu, kā arī likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Saskaņā ar minētā likuma 2.pantu likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Ievērojot to, ka visi likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek publicēti oficiālajā preses izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tāpat tiesību akti bez maksas ir pieejami publiskajos interneta portālos, tiesa atzīst, ka pieteicējam nav nekāda pamata aizbildināties ar Likuma nezināšanu.

Likums ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Saeimā tika pieņemts 2002.gada 9.maijā, savukārt stājies spēkā 2002.gada 10.maijā. Līdz ar to arī atbildētājs pamatoti norādīja, ka pieteicējam, uzsākot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus, bija jāiepazīstas ar likumā ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, jo valsts amatpersonai ir jāzina savas kā valsts amatpersonas tiesības un pienākumi un darbības sekas.

Līdz ar to, nevienam nav pienākums valsts amatpersonu informēt par tai saistošajos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem. [16] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Ar Lēmumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 65 apmērā, kas ir tuvu minimālajai LAPK 166.30pantā noteiktajai sankcijai. Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, konstatē, ka atbildētājs, piemērojot sodu izvērtēja pieteicēja izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, pieteicēja personību (nav administratīvi sodīts), vainas pakāpi, kā arī saskaņā ar LAPK 33.pantu konstatēja pieteicēja atbildību mīkstinošu apstākli (pieteicējs novērsis pārkāpumu, ir saņēmis atļauju minēto amatu savienošanai), pieteicēja atbildību pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Tāpat atbildētājs ir izvērtējis izdarītā pārkāpuma raksturu, konstatējot, ka pārkāpums nav nodarījis būtisku kaitējumu demokrātiskajai valsts iekārtai un sabiedrības interesēm, kā arī ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbildētājs ir pamatojis izvēlētā naudas sodu apmēru, līdz ar to uzliktais sods ir pamatots un atbilst izdarītā pārkāpuma smagumam. [17] Tiesa, pārbaudot to, vai pieņemot Lēmumu, ir ievēroti procesuālie un formālie priekšnoteikumi, konstatē, ka Lēmums pieņemts atbilstoši atbildētāja kompetencei, veicot lietā nepieciešamo apstākļu noskaidrošanu, Lēmumā ir atsauces uz piemērotajām tiesību normām, tajā ir izvērtēti pieteicēja iebildumi, Lēmums satur APL 67.panta otrajā daļā minētās sastāvdaļas.

Lēmums arī atbilst LAPK 244.panta prasībām. Ar Lēmumu pieteicējs sodīts atbilstoši LAPK 166.30pantā noteiktajai sankcijai, līdz ar to nav konstatējams piemērotā soda apmēra prettiesiskums vai pārsūdzētā Lēmuma saturiska neatbilstība formālajām likuma prasībām. [18] Ievērojot konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti sodīts par LAPK 166.30pantā paredzēto pārkāpumu, tāpēc Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 29.oktobra lēmumu Nr.1/10587 par Z.S. saukšanu pie administratīvā atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30pantā paredzēto pārkāpumu, bet Z.S. pieteikumu (sūdzību) pilnībā noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) S.Linkevičs

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ____________________ S.Linkevičs Rēzeknē, 2009.gada 22.decembrī.nistratīvās rajona tiesas