Administrative court dismissed tax exemption appeal citing lack of equal treatment and no constitutional violation.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicants' request to annul municipal decisions denying property tax exemptions for their clinic. Applicants argued the tax authority failed to consider similar exempted facilities and violated the principle of equal treatment, yet the court found no legal basis for such a claim. The court ruled that tax assessments depend on specific facts and that the applicants could not prove unequal treatment or a constitutional violation to warrant a favorable administrative act.
Legislator headnote
AI generatedLikums par nekustamā īpašuma nodokli; Administratīvā procesa likums: The court may not grant a favorable administrative act based on a claim of equal treatment if the applicant cannot demonstrate a specific violation of that principle.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.A420246722, AA43-0367-24/15
ECLI:LV:ADAT:2024:1212.A420246722.6.S
Administratīvā apgabaltiesa
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2024.gada 12.decembrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents Māris Birzgalis, tiesneši Anita Šteinberga un Valters Poķis
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu par Rīgas valstspilsētas
pašvaldības 2022.gada 12.jūlija lēmumu Nr.RD-22-228-ap, Nr.RD-22-229-ap un Nr.RD-22-230-ap atcelšanu daļā par 2019.gada sešiem mēnešiem
un Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2023.gada 8.maija lēmuma Nr.PIP-23-8842-ap/5-7/23-250558-AL 1., 2., 3.punkta, 2023.gada
8.maija lēmuma Nr.PIP-23-8843-ap/5-7/216301-AL 1., 2., 3.punkta un 2023.gada 8.maija lēmuma Nr.PIP-23-8841-ap/5-7/217526-AL 1., 2.,
3.punkta (daļā par 2020., 2021. un 2022.gadu) atcelšanu, sakarā ar /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas
2023.gada 11.jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējiem /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ pieder nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/(turpmāk – nekustamais
īpašums). Tā sastāvā ietilpst zemes vienība 4167 m2 un trīsstāvu ēka, kadastra apzīmējums /numurs B/, platība 3775,50 m2, kurai reģistrēts galvenais
lietošanas veids „1264 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas” un būves tips „12640101 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas”
(turpmāk – ēka). Ēkas sastāvā ietilpst telpu grupas: (1) poliklīnika, kadastra apzīmējums /numurs C/, platība 967,60 m2, lietošanas veids „1264
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa”; (2) poliklīnika, kadastra apzīmējums /numurs D/, platība 961,20 m2, lietošanas veids „1264
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa”; (3) poliklīnika, kadastra apzīmējums /numurs E/, platība 907,30 m2, lietošanas veids „1264
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa”; (4) poliklīnika, kadastra apzīmējums /numurs F/, platība 939,40 m2, lietošanas veids „1264
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa”.
½ nekustamā īpašuma pieder /pers. A/, ¼ nekustamā īpašuma pieder /pers. B/ un ¼ nekustamā īpašuma pieder /pers. C/.
[2] Izskatot pieteicēju kopīgos iebildumus pret nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu, Rīgas domes priekšsēdētājs ar 2022.gada 12.jūlija lēmumu
Nr.RD-22- 228-ap, Nr.RD-22-229-ap un Nr.RD-22-230-ap (turpmāk – 2022.gada 12.jūlija lēmumi) atstāja negrozītu zemākas iestādes pārrēķināto
nekustamā īpašuma nodokli 2019.gada sešiem mēnešiem, 2020., 2021. un 2022.gadam.
Lēmumi pamatoti ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[2.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta piektā daļa noteic, ka gadījumā, ja šā likuma 1.panta otrajā daļā paredzētais atbrīvojums
no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas attiecināms tikai uz nekustamā īpašuma daļu, tad par to īpašuma daļu, uz kuru atbrīvojums nav attiecināms,
nodoklis aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
Līdz ar to nav pamatots viedoklis, ka ar nekustamā īpašuma nodokli var aplikt vai neaplikt tikai ēkas sastāvā ietilpstošās četras telpu grupu platības
daļas.
Izvērtējot, kādas ēkas platības daļas nav apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli, apstāklim, ka ēkai Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) reģistrēts galvenais lietošanas veids „1264 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas” un būves
tips „12640101 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas”, izskatāmajā administratīvajā lietā nav izšķirošas nozīmes, jo atbilstoši Ministru kabineta
2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 „Būvju klasifikācijas noteikumi” 3.punktam būvju klasifikācija nodrošina klasifikācijas objektu – būvju un būvēs
esošo telpu grupu – vienotu uzskaiti Latvijas Republikā.
[2.2] Atsaucoties uz likuma „Par nekustamā īpašumu nodokli” 4.panta 1. 1 daļu, iestāde norāda, ka ēkas sastāvā Kadastra sistēmas datos nav
reģistrēta koplietošanas telpu grupa. Līdz ar to iestādes veiktais aprēķins, atņemot no ēkas kopējās platības 3775,50 m2 to nomnieku, kas reģistrēti
ārstniecības iestāžu reģistrā, nomāto telpu platību, ir pamatots, un pārējā ēkas platības daļa ir pieskaitāma pie platības daļas, kas neatbilst likuma „Par
nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkta prasībām, un tiek aplikta ar nodokli. Tādējādi ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamas ir
telpas 2277,42 m2 platībā.
Pamatojoties uz pieteicēja 2022.gada 24.janvāra vēstulē norādītajiem ēkas nomniekiem, Veselības inspekcijas 2022.gada 22.februāra un
2022.gada 4.aprīļa vēstulē sniegto informāciju, ir veikti nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini.
[2.3] Iestāde atsaucas uz Augstākās tiesas 2013.gada 2.jūlija rīcības sēdes lēmumu Nr.SKA-586/2013, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas
tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 13.marta spriedumu lietā Nr.A42853309, kurā tika secināts - lai ēku vai tās daļu neapliktu ar
nekustamā īpašuma nodokli, šajā ēkā ir jānotiek ārstniecībai, ko nodrošina ārstniecības iestāde, un nav pamatots pieteicējas arguments, ka nav nozīmes
tam, vai ārstniecība konkrētajās telpās faktiski notiek vai nenotiek.
[2.4] Iestāde izskaidro, ka nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana ir noteikta likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmās daļas
5.punktā, 7.panta otrās daļas 1.punktā un 7.panta trešās daļas 4.punktā.
[3] Tā kā pieteicēji iesniedza jaunu informāciju, tad ar iestādes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2023.gada 8.maija lēmumu Nr.PIP-23-8843-
ap/5-7/23-216301-AL, lēmumu Nr.PIP-23-8842-ap/5-7/23-250558-AL un lēmumu Nr.PIP-23-8841-ap/5-7/23-217526-AL (turpmāk – 2023.gada
8.maija lēmumi) pieteicējiem papildus aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 2020.gada deviņiem mēnešiem, pārrēķināts nekustamā īpašuma
nodoklis par 2021. un 2022.gadu.
[4] Nepiekrītot 2022.gada 12.jūlija lēmumiem, pieteicēji vērsās tiesā, lūdzot tos atcelt. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[4.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkts tika grozīts 2005.gada 10.oktobrī, kad vārdi „ēkas vai to daļas” tika
aizstāti ar vārdiem „ēkas vai to daļas (telpu grupas)”. Ne likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”, ne Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi
Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.495) nenosaka, ka ar nekustamā īpašuma
nodokli varētu aplikt (vai atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa) telpu grupas daļu vai telpas daļu. Tomēr iestāde ir piemērojusi nekustamā īpašuma
nodokli par atsevišķu telpu daļām, nevis par kādu no četrām telpu grupām. Tādā veidā iestāde ir pārkāpusi likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”
1.panta pirmo daļu un otrās daļas 16.punktu.
[4.2] Ēka vēsturiski un arī šobrīd tiek izmantota ar veselības aprūpi saistītu pakalpojumu sniegšanā vai ar veselības aprūpi saistītu funkciju
nodrošināšanā.
Daļa no ēkas - kāpņu telpas, palīgtelpas un tamlīdzīgas telpas - nav atsevišķi iznomājama. Koplietošanas telpas un palīgtelpas (dušas telpa, gaitenis,
garderobe, halle, iekštelpa, tualetes, kāpņu telpas, lifta telpas, pagrabs, palīgtelpa, priekštelpa, reģistratūra, gaitenis, saimniecības telpa, vējtveris) ir
nepieciešamas, lai varētu izmantot veselības vajadzībām domātās telpas. Lai arī vairums nomnieku maksā par proporcionālu daļu no koplietošanas
telpām, tomēr no nekustamā īpašuma nodokļa būtu atbrīvojama arī tā daļa, par kuru iestāde nepiemēro nodokļu atvieglojumu - 1505,7 m2. Telpas, kas
iznomātas ārstniecības iestāžu reģistrā esošām personām (uz 2022.gada 1.janvāri), ir 1763,40 m2 platībā, un šīs personas sedz izdevumus par
proporcionālo daļu no koplietošanas telpām 724,33 m2 platībā (kopā 2487,73 m2). Tomēr pārējās koplietošanas telpas 781,37 m2 apjomā iestāde nav
atbrīvojusi no nekustamā īpašuma nodokļa (1505,70 m2 mīnus 724,33 m2). Ja ar nekustamo īpašuma nodokli neapliek daļu no ēkas, tad nevajadzētu
aplikt ar nodokli visas koplietošanas telpas, jo tās visas izmanto veselības vajadzībām. Bez šādām telpām nebūtu iespējams nodrošināt cita starpā vides
pieejamību atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to
struktūrvienībām” un nodrošināt Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumu Nr.693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”
prasības.
[4.3] Likuma „Par nekustamo īpašumu nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkta piemērošanu skaidro noteikumu Nr.495 3.punkts. Tomēr
noteikumu Nr.495 3.punkts sašaurina likuma „Par nekustamo īpašumu nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktā doto plašāko jēdzienu, ka no nodokļa
nomaksas atbrīvo ēkas vai tās daļas, kuras „izmanto veselības vajadzībām”. Šāds nepamatots sašaurinājums radies, jo Ārstniecības likuma vēsturiskā
redakcija, kas bija spēkā noteikumu Nr.495 pieņemšanas brīdī, paredzēja plašāku ārstniecības iestādes definīciju (slimnīcas, rehabilitācijas iestādes,
hospitāļi, specializētie centri, tehniskās ortopēdijas iestādes, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, doktorāti (ambulances), poliklīnikas, veselības
punkti, speciālie terapijas kabineti, medicīnas augstskolu klīnikas, institūti, kā arī funkcionālo, morfoloģisko, hematoloģisko, bioķīmisko, mikrobioloģisko
un citu diagnostisko izmeklējumu, patologanatomisko un tiesu medicīnas izmeklējumu laboratorijas, ārstu prakses). Noteikums, ka ārstniecības iestāde
jāreģistrē ārstniecības iestāžu reģistrā, stājās spēkā 2020.gadā.
Tomēr Veselības aprūpes finansēšanas likuma 1.panta otrās daļas 1.punkts sniedz plašāku veselības aprūpes terminu - tas ir pasākumu kopums,
ko sniedz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji personas veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, arī 5.pants paredz, ka veselības
dotācijas cita starpā novirza veselības aprūpes, arī profilakses, programmas pasākumiem, kā arī medicīniskās rehabilitācijas nodrošināšanai, kā arī
Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 2.punkts uzskaita
veselības aprūpes pakalpojumus, kurus neapmaksā no valsts budžeta, tostarp homeopātiju, estētisko ķirurģiju, mākslas terapiju, uztura speciālista
pakalpojumus. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regulas (EK) Nr.1893/2006 izveidotā NACE 2.red. saimniecisko darbību
statistiskā klasifikācija ietver plašu veselības aprūpes saimnieciskās darbības veidu uzskatījumu – 86.saimnieciskās darbības grupas „Veselības
aizsardzības” 86.9.apakšgrupā definēta saimnieciskā darbība „Pārējā darbība veselības aizsardzības jomā”, kas ietver arī, piemēram, fizioterapiju,
hidroterapiju, homeopātiju, akupunktūru u.tml.
Tādējādi pieteicēju situācijā būtu jāpiemēro nekustamo īpašumu nodokļu atvieglojums arī veselības aprūpes sniedzējiem, kuri nav iekļauti
ārstniecības iestāžu reģistrā.
Pretrunu gadījumā primāri piemērojamas likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normas, nevis noteikumi Nr.495, kas sašaurina traktējumu, un
tiesību nomas saprātīgas piemērošanas princips. Iestādes norādītais Senāta 2012.gada 17.decembra spriedums lietā Nr.SKA-193/2012 nav iekļauts
judikatūras datu bāzē. Turklāt vēlāk Senāts 2013.gada 11.novembra spriedumā lietā Nr.A42910509, SKA-0653-13 norādījis, ka atbrīvojumiem no
nodokļu maksāšanas jābūt skaidri noteiktiem likumā un tie ir interpretējami šauri.
[4.4] Saskaņā ar Statistikas likuma 21.panta 1.punktu un atsaucoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 23.pantu,
Ministru kabinets 2018.gada 12.jūnijā izdevis noteikumus Nr.326 „Būvju klasifikācijas noteikumi”, kas nosaka būvju (tai skaitā būvēs esošo telpu grupu)
klasifikāciju pēc lietošanas veida. Saskaņā ar minēto noteikumu 8.punktu, nosakot ēkas galveno lietošanas veidu, ņem vērā telpu grupu lietošanas veidus,
telpu grupu platību savstarpējo īpatsvaru un šo noteikumu 7.punktā minētos nosacījumus (t.sk. to, ka neņem vērā koplietošanas telpu grupas). Saskaņā
ar minēto noteikumu pielikumu 1264 ēku un būvju klasifikators iekļauj Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas – ēkas un telpu grupas
medicīniskai ārstēšanai un aprūpei, piemēram, slimnīcas un aprūpes iestādes cilvēkiem vai dzīvniekiem, atskurbtuves, universitātes slimnīcas, psihiatriskās
slimnīcas, dispanseri, ambulances, soda izciešanas iestāžu un cietumu slimnīcas vai armijas hospitāļi, dzemdību nami, mātes un bērna veselības centri,
asins pārliešanas un donoru centri, morgi. Ēkai un visām četrām tās telpu grupām vienīgais lietošanas veids Kadastra sistēmā reģistrēts „1264
Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas”.
Arī saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā
īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajam zemesgabalam ar kadastra apzīmējumu /numurs A/,
uz kura atrodas ēka, noteikts lietošanas mērķis 0902 „Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve” 4150 m2 platībā un 1001
„Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve” 17 m2 platībā (uz zemesgabala atrodas AS „Latvijas gāze” gāzes regulēšanas punkts).
2022.gada 12.jūlija lēmumi pamatoti vienīgi ar 2022.gada 24.janvārī pieteicēju sniegto informāciju par ēkā noslēgtajiem nomas līgumiem noteiktā
periodā, un šī informācija salīdzināta ar ārstniecības iestāžu reģistru. Tas nenodrošina mērķi - pārbaudīt, vai ēku izmanto veselības vajadzībām. Pirmkārt,
iestāde ar šādu pieeju var lēmumos izmantot maldinošu informāciju, piemēram, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai ģenerālnomnieks ir reģistrēts kā
ārstniecības iestāde, un šādā gadījumā informācija no ārstniecības iestāžu reģistra nenodrošinās pilnvērtīgu informāciju par konkrētā īpašuma faktisko
izmantošanu veselības vajadzībām, radot, iespējams, maldinošu priekšstatu, ka viss īpašums tiek izmantots kā ārstniecības iestāde. Šādā gadījumā,
salīdzinot ēku, piemēram, ar SIA „Veselības centrs 4”, SIA „Dziedniecība” (MFD doktorāti) u.c., netiktu ievērots vienlīdzības princips, kaut arī faktiskie
apstākļi varētu būt līdzīgi ar tādiem nomniekiem, kas nodrošina masāžas, kosmetoloģijas u.c. veselības pakalpojumus. Otrkārt, konkrētā periodā ēkā kā
jebkurā nekustamajā īpašumā var būt brīvas, neiznomātas telpas, piemēram, pēc stāvokļa uz 2022.gada 1.janvāri neiznomāti bija 5 ārstu kabineti 76,2
m2 platībā, taču tas nemaina būtību, ka telpas ir izmantojamas un vēlāk tiek izmantotas veselības vajadzībām. Turklāt pēc stāvokļa uz 2022.gada
1.februāri divi no pieciem brīvajiem kabinetiem tika iznomāti personām, kas reģistrētas Ārstniecības iestāžu reģistrā.
[4.5] Iestāde par 2022.gadu ir nepamatoti pieņēmusi, ka ēkas nomnieku un ārstniecības iestāžu reģistra dati paliks nemainīgi visu kalendāro gadu,
kaut arī faktiskā situācija jau uz 2022.gada 12.jūlija lēmumu pieņemšanas brīdi bija mainījusies. Turklāt nepastāv nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķina
iespējas pēc nodokļu maksātāja iniciatīvas.
[4.6] Iestāde nav analizējusi faktisko telpu izmantošanu, jo tā var atšķirties no nomas līguma noteikumiem; ir nomnieki, kam ir saskaņota telpu
nodošana apakšnomā.
Ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo telpu sastāvā iekļautas arī telpas, kas tiek izmantotas poliklīnikas darbības nodrošināšanai. Pirmkārt,
SIA /Nosaukums A/ par simbolisku samaksu ir iznomātas telpas, kas ietver telpas, kas Kadastra sistēmā reģistrētas kā „Kafejnīca personālam”. Ne šo
telpu nomai, ne kafejnīcai nav pamatmērķis gūt peļņu, bet gan nodrošināt ēdināšanas iespējas, kas tuvākajā apkārtnē nav pieejamas. Arī Ārstniecības
likuma 54.panta trešajā daļā ir noteikts, ka ārstniecības iestādēm ir tiesības sniegt tādus ar medicīnu saistītus pakalpojumus kā ēdināšana, transports,
izmitināšana. Otrkārt, lai SIA /Nosaukums B/ varētu nodrošināt telpu uzkopšanu, glabāt inventāru, tam ir iznomātas attiecīgas telpas. Treškārt, nekustamā
īpašuma nodokļa aprēķinā iekļautas telpas, kas nodrošina ēkas darbību, piemēram, telpu grupā /numurs E/ telpā Nr.50 „kabinets” 27.1 m2 platībā ir
siltummezgls, kas nodrošina apkuri, telpā Nr.51 „kabinets” 19.3 m2 platībā ir ventilācijas iekārtas, kas nodrošina pirmā stāva ventilāciju, telpā Nr.37
„kabinets” 18.6 m2 ir elektrosadale utt. Visas šīs telpas nav un nevar būt reģistrētas Ārstniecības iestāžu reģistrā.
[4.7] Nav ņemts vērā, ka Covid-19 pandēmijas periodā un infekcijas izplatības seku pārvarēšanas normatīvā regulējuma iespaidā gan 2020., gan
2021.gadā bija ilgstoši periodi, kad poliklīnikas darbība bija pilnībā vai daļēji apturēta – bija valstī noteiktais mājsēdes periods, kā arī periodi, kad virkne
pakalpojumu sniegšana klātienē nebija atļauta vai tika būtiski ierobežota. Covid-19 pandēmijas laikā faktiski nebija pieejami nekādi finansiāla atbalsta
pasākumi telpu īpašniekiem un iznomātājiem, taču, ņemot vērā nomnieku ierobežotās iespējas strādāt un sniegt pakalpojumus, nomniekiem tika piešķirti
gan atbrīvojumi no nomas maksas, gan būtiskas nomas maksas atlaides uz īpašnieku rēķina.
[4.8] Kaut tas būtu absurdi, taču iestādei būtu jāņem vērā arī ārstniecības iestāžu darba laiks – neviena ārstniecības iestāde parasti nestrādā laika
periodā no 19.00 līdz 8.00, kā arī parasti nestrādā ne sestdienās, ne svētdienās, tātad telpas netiek tieši izmantotas veselības vajadzībām, un līdz ar to
vajadzētu tās par minēto laiku aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli.
[4.9] Neilgi pēc nekustamā īpašuma iegādes iestādes Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas Finanšu nodaļa pieprasīja īpašniekiem informāciju par
ēkas nomniekiem. 2004.gada 14.janvārī, saņemot īpašnieku atbildi, iestāde apliecināja, ka ēkas lietošanas veids un zemes lietošanas mērķi noteikti
atbilstīgi un nekustamais īpašums ir atbrīvots no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas, kaut arī neliela daļa no nomniekiem nebija saistīti ar medicīnu un
nesniedza veselības pakalpojumus, tomēr absolūti lielākā daļa (lielākais īpatsvars) nomnieku sniedza veselības pakalpojumus.
Līdz ar to 2022.gada 12.jūlija lēmumi neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas 10.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā un Administratīvā procesa
likuma 4.panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un sestajā daļā nostiprinātajiem principiem.
Pat tikai to ārstniecības iestāžu, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, nomāto telpu aizņemtā platība ir valdošā (ar lielāko īpatsvaru), tā veido
1763,40 m2 (78% no telpām, kas nav koplietošanas telpas). Pieskaitot ārstniecības iestāžu telpām koplietošanas telpas 1505,7 m2 platībā, to kopējā
platība ir 3269,10 m2 (jeb 87% no ēkas kopējās platības).
[4.10] Iestāde ir kļūdījusies, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamās telpas veido vien 2277,42 m2 pēc stāvokļa uz 2022.gada
1.janvāri.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 11.jūlija spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem.
[5.1] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmo daļu ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras
atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, izņemot šā panta otrajā daļā
minēto nekustamo īpašumu. Minētā likuma 1.panta otrās daļas 16.punkts paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas vai to daļas (telpu
grupas), kuras cita starpā izmanto veselības vajadzībām.
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 12.pants deleģē Ministru kabinetam cita starpā izdot kārtību ar nodokli apliekamā un neapliekamā
objekta noteikšanai. Izpildot šo deleģējumu, noteikumu Nr.495 3.punkts noteic, ka, piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu, ar nodokli neapliek
nekustamo īpašumu, kuru izmanto medicīnas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 3.punktam [..]. Analoģiski nosaka ar nodokli
neapliekamās ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto veselības aprūpei saskaņā ar likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 3.punktam ārstniecības iestādes ir ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes, saimnieciskās darbības
veicēji un komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības
iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus.
Pieteicēji iebilst, ka noteikumu Nr.495 3.punkts sašaurina likuma „Par nekustamo īpašumu nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktā doto plašāko
jēdzienu.
Tiesa tam nepiekrita, norādot, ka likumdevējs ir apzināti nodevis nekustamā īpašuma nodokļa objekta konkretizēšanu Ministru kabinetam un
Ministru kabinets ar noteikumu Nr.495 3.punktu ir noteicis, ka ar nodokli neapliek nekustamo īpašumu, kuru izmanto medicīnas pakalpojumu sniegšanai
ārstniecības iestādēs, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā. Likumdevēja lietoto plašāko jēdzienu „ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto
veselības vajadzībām” Ministru kabinets ir konkretizējis, izpildot deleģējumu. Turklāt, lai arī kāda bija Ārstniecības likuma vēsturiskā redakcija, kad
pieņēma noteikumus Nr.495, Ministru kabinetam, pildot deleģējumu, tiesiskā doma attīstās atbilstoši aktuālajai situācijai, un tā ir mainījusies laika gaitā.
Tādējādi tiesa nesaskatīja pretrunas starp likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktu un noteikumu Nr.495 3.punktu.
Konkrētajā lietā nav nozīmes Veselības aprūpes finansēšanas likuma 1.panta otrās daļas 1.punktā, 5.pantā un uz minētā likuma pamata izdotajos
Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” un NACE
klasifikatorā lietotajam „veselības aprūpes” termina lietojumam. Konkrētajā lietā nozīme ir likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” nosacījumiem ar
konkrētu mērķi - nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana, kā arī ar noteikumiem Nr.495 detalizētajiem nosacījumiem.
Tiesa piekrita pieteicējiem, ka nekustamā īpašuma nodokļa administrētājam ir sarežģīti izsekot, kurā brīdī cik no ēkas nomniekiem ir reģistrēti
ārstniecības iestāžu reģistrā, šāds stāvoklis var būt mainīgs, jo nomas līgumi var tikt lauzti un šo nomnieku vietā var pakalpojumu sniegt atkal citas
personas.
Tomēr tā ir Ministru kabineta izšķiršanās, kā noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un kā šo informāciju izmantot nodokļu administrēšanā,
izvēlēties nodokļu administrēšanas sarežģītības pakāpi un izvēlētais iesaistīto resursu lielumu.
Tiesa piekrita pieteicējiem, ka telpas ēkā var tikt iznomātas iestādei, kas ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā, tomēr šī iestāde telpas nodod
apakšnomā tādām iestādēm, kuras nav reģistrētas, un otrādi. Šis jautājums arī attiecas uz nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sarežģītības
pakāpi, kādu likumdevējs (plašākā nozīmē) ir izvēlējies, tāpēc tiesa, izspriežot konkrēto lietu, nepievērsās jautājumam, kas ir likumdevēja kompetencē.
Tiesa norādīja, ka minētās tiesas atziņas nav pretrunā pieteicējas minētā Senāta 2013.gada 11.novembra sprieduma lietā Nr.A42910509, SKA-
0653-13, 12.punktā norādītajam, ka atbrīvojumiem no nodokļu maksāšanas jābūt skaidri noteiktiem likumā un tie ir interpretējami šauri.
[5.2] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta otrās daļas 1.punkts paredz, ka nodokļa maksātājam ir pienākums rakstveidā informēt
domi, ja iestājas vai izbeidzas tiesības uz šā likuma 1.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, — viena mēneša laikā no šo
tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas.
Tādējādi pieteicēji ir atbildīgi par informācijas sniegšanu iestādei, savukārt iestādei tā ir jāaktualizē un jāveic izmaiņas nodokļu aprēķinā. To, ka
iestāde reaģē uz saņemto jauno informāciju, redzams no iestādes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2023.gada 8.maija lēmumiem.
[5.3] Lai saprastu, kā iestāde administrē nekustamā īpašuma nodokli citām ēkā, kuras izmanto veselības vajadzībām, tiesa pieprasīja no iestādes
informāciju par salīdzināmām poliklīnikām – SIA „Veselības centrs 4” (atrodas Krišjāņa Barona ielā 117, Rīgā), MFD veselības centrs SIA
„Dziedniecība” (atrodas Rušona ielā 15, Rīgā) un SIA „GKMed” (atrodas Brīvības gatvē 410, Rīgā).
Iestāde 2023.gada 14.februārī rakstveidā paskaidroja, ka arī SIA „Veselības centrs 4” daļa no poliklīnikas telpām (400,24 m 2) iznomāta
personām, kas nav reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, tāpēc šī platība tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli. Līdzīgi SIA „Dziedniecība” daļa no
telpām (81,92 m2) tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli. Savukārt SIA „GKMed” visas telpas izmanto tādas iestādes, kas ir reģistrētas ārstniecības
iestāžu reģistrā. Pieteicēji 2023.gada 16.februārī rakstveidā iebilda, ka viņu rīcībā ir ziņas, ka SIA „GKMed” ēkā Brīvības gatvē 410, Rīgā, atrodas arī
telpu nomnieki, kas nav reģistrēti ārstniecības iestāžu reģistrā, kā arī SIA „Veselības centrs 4” un SIA „Dziedniecība” ēkās ir lielākas platības, nekā min
iestāde, kuras izmanto iestādes, kas nav reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā. Iestāde tiesas sēdē norādīja, ka pārbaudīs šo informāciju.
Apkopojot minēto, tiesa secināja, ka iestāde principā attiecas vienādi arī pret citām poliklīnikām, proti, tā nodala telpas, kuru iestādes nav iekļautas
ārstniecības iestāžu reģistrā, un tās neatbrīvo no nodokļa maksājuma. Konkrētajā lietā tiesa nepievērsās jautājumam, cik precīzi iestāde ir aprēķinājusi
citām poliklīnikām to telpas daļu, kur neatrodas ārstniecības iestādes. Ja arī iestāde ir pieļāvusi kļūdas, pieteicēji nevar paļauties, ka šī kļūda pieteicējus
aizsargās no tiesiskā regulējuma piemērošanas attiecībā uz viņiem.
[5.4] Pieteicēji iebilst, ka ne likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”, ne noteikumi Nr.495 nenosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli var aplikt
(vai atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa) sīkāku daļu – telpu grupas daļu vai telpas daļu. Tomēr iestāde ir piemērojusi nekustamā īpašuma nodokli
par atsevišķu telpu daļām.
Tiesa piekrita pieteicējiem, ka likumdevējs nav lietojis izteiksmi „telpu grupas daļu vai telpas daļu”, tomēr likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”
1.panta 16.punkts jāskata kopsakarā ar citām tiesību normām, kas konkretizē ar nodokli apliekamo objektu – noteikumu Nr.495 3.punktu. Skatoties
tiesību normas sistēmiski, pastāv iespēja aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli telpu grupas daļu.
[5.5] Nekustamā īpašuma nodokļa bāze ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kuru nosaka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra
likumam un uz minētā likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem
noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta vērtība naudas izteiksmē (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta
9.punkts).
Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus,
nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem
valdītājiem, lietotājiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.panta pirmā daļa), un, lai nodrošinātu
Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbību, tiek uzturēta un pilnveidota Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma (3.panta otrā daļa).
Minētās sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests (3.panta trešā daļa).
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 1.1daļa paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Kadastra sistēmā
reģistrētos datus. Izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošajos datos nodokļa aprēķinā ņem vērā atbilstoši šajā
likumā noteiktajai kārtībai, ja šīs izmaiņas ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Datus, kas netiek reģistrēti Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai vietējā pašvaldība iegūst šajā likumā noteiktajā kārtībā vai no
citām informācijas sistēmām.
Tātad, ja nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai dati nav reģistrēti Kadastra sistēmā, pašvaldība iegūst no citām informācijas sistēmām vai
likumā noteiktā kārtībā.
Konkrētajā gadījumā pašvaldībai dati par nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu ir nepieciešami no ārstniecības iestāžu reģistra, un, kā
redzams no lietas materiāliem, iestāde datus iegūst no minētā reģistra.
Tiesa piekrita Finanšu ministrijas 2023.gada 5.aprīļa atzinumā teiktajam, ka nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā, piemērojot nekustamā
īpašuma nodokļa atbrīvojumu, pašvaldībai (nodokļu administrācijai) jāpiemēro šis atbrīvojums arī pēc būtības. Līdz ar to, ja ir situācija, ka ēkas galvenais
lietošanas veids atbilst konkrētajam nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumam, bet reālā ēkas vai ēkas daļas izmantošana neatbilst šim galvenajam
lietošanas veidam, pašvaldībai šādos gadījumos nevajadzētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu attiecīgajai ēkai vai ēkas daļai.
Apstāklis, ka Kadastra sistēmā ēkai ir reģistrēts galvenais lietošanas veids „1264 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas” un būves tips
„12640101 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas”, ir tikai viens no aspektiem. Konkrētajā gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa apliekamā
objekta noteikšanai ir būtiski, vai ārstniecības iestāde ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā. Savukārt Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumi
Nr.326 „Būvju klasifikācijas noteikumi” paredz būvju klasifikācijas nodrošināšanu un vienotu uzskaiti Latvijas Republikā (3.punkts), kam konkrētajā
gadījumā ir tikai pakārtota nozīme. Arī Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija
un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” šādā aspektā nav nozīmes.
[5.6] Pieteicēji uzskata, ka koplietošanas telpas nav atsevišķi iznomājamas un tās visas būtu iekļaujamas platībā, kuru atbrīvo no nekustamā
īpašuma nodokļa.
Paši pieteicēji atzīst, un tas arī redzams no telpu nomas līgumiem, ka nomnieki nomā arī proporcionālu daļu no koplietošanas telpām. Tieši cik liela
ir konkrētā koplietošanas telpas proporcija, ir pieteicēju privātā izšķiršanās. No telpu apskates izbraukuma sēdē bija redzams, ka koplietošanas telpas
daļa nomniekam loģiski saistīta ar tā atrašanās vietu ēkā un to, cik lielu daļu no koplietošanas telpām ir nepieciešams izmantot. Tiesa uzskatīja, ka līdzīgi ir
jāraugās arī uz tādām koplietošanas telpām kā sanitārās telpas, apkures iekārtas telpas, koridors, vējturis, telpas, kas nodrošina vides pieejamību, u.tml.,
tās ir iespējams sadalīt proporcionāli katram nomniekam. Pieteicējiem ir iespēja iekļaut koplietošanas telpas nomas līgumos. Tiesa nesaskatīja, ka uz šīm
telpām būtu jāraugās savādāk nekā uz jebkuru telpu ēkā.
[5.7] Rezumējot iepriekš minēto, tiesa secināja, ka iestāde ir pareizi piemērojusi nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas tiesību normas.
Tiesa atzina, ka konkrētās lietas ietvaros nav nozīmes pieteicēju argumentam par Covid-19 ierobežojumu radītajām sekām uz pakalpojumu
sniegšanu veselības aprūpē. Kā arī agrāk - 2004.gada 14.janvārī - iestādes sniegto apliecinājumu, ka ēkai ir piemērojams nodokļu atvieglojums.
Pagātnes fakts nedod pieteicējiem tiesisko paļāvību, ka nekustamā īpašuma nodokļa regulējošās tiesību normas un to piemērošana nemainīsies.
[5.8] Pieteicēji 2022.gada 24.janvārī iestādei iesniedza vēstuli ar klāt pievienotu nomnieku sarakstu, kurā norādītas iznomātās telpu platības un
līgumu termiņi. Iestāde 2022.gada 11.februārī un 2022.gada 4.aprīlī saņēma no Veselības inspekcijas informāciju par to, kuri no pieteicēju nomniekiem ir
reģistrēti ārstniecības iestāžu reģistrā.
No vēstules redzams, ka pieteicēji uz 2022.gada 12.jūlija lēmuma pieņemšanu iznomāja telpas 43 ārstniecības iestādēm, kuras ir reģistrētas
ārstniecības iestāžu reģistrā, un to izmantotā platība veido 2277,42 m2 no ēkas platības.
Savukārt ar nodokli neapliekamo telpu platības aprēķinam par 2019.gada sešiem mēnešiem, 2020., 2021.gadu ņemti vērā 8 nomnieki, kuri bija
reģistrēti ārstniecības iestāžu reģistrā. Tāpat 28 nomnieki nebija reģistrēti ārstniecības iestāžu reģistrā, tāpēc to iznomātā platība nav atbrīvojama no
nekustamā īpašuma nodokļa.
[5.9] Saistībā ar izmaiņām ēkas nomnieku sarakstā 2023.gada 6.martā iestāde saņēma papildu informāciju no pieteicējiem par 6 nomniekiem.
Iestāde 2023.gada 27.martā saņēma informāciju no Veselības inspekcijas par to, ka minētās iestādes ir iekļautas ārstniecības iestāžu sarakstā.
Iestāde, balstoties uz to tiesību normu piemērošanu, kāda jau veikta ar 2022.gada 12.jūlija lēmumiem, ar 2023.gada 8.maija lēmumiem pamatoti
pārrēķināja pieteicējiem jau iepriekš noteikto nekustamā īpašuma nodokli.
[5.10] Tā kā pieteicēji iebilst tieši pret tiesību normu piemērošanu, no kā izmainās skatījums uz faktiem (telpu nomniekiem, koplietošanas telpām),
nevis apstrīd faktus kā tādus, tad tiesa nepievērsās nodokļa matemātiskajam aprēķinam, jo šādi iebildumi nav nodoti tiesas pārbaudei.
[5.11] Balstoties uz iepriekš izdarītajiem secinājumiem, tiesa atzina, ka iestādes 2022.gada 12.jūlija lēmumi un domes pašvaldības ieņēmumu
pārvaldes 2023.gada 8.maija lēmumu 1., 2., 3.punkts ir pamatots un tiesisks, tāpēc atstājams negrozīts. Savukārt pieteicēju pieteikums ir noraidāms.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēji iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka tiesa nav vērtējusi ne pieteicēju argumentus par
tiesību normu interpretāciju, ne par pašvaldības praksi, veicot nodokļu aprēķinu par citām ēkām, kuras tiek izmantotas veselības vajadzībām, nav ņēmusi
vērā Finanšu ministrijas viedokli, kā arī nav argumentējusi atteikumu nevērsties Satversmes tiesā.
Pieteicēji norāda, ka tiesību normas nenosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli varētu aplikt vai atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa telpu
grupas daļu vai telpas daļu, bet gan nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vai atsevišķos gadījumos neapliek ēkas vai to daļas telpu grupas.
Pašvaldība savos lēmumos nav pilnvērtīgi izmantojuši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.
Tiesa nav pārbaudījusi, vai Ministru kabinetam ir bijis deleģējums sašaurināt likumā lietoto jēdzienu „veselības vajadzībām”.
[7] Rīgas domes priekšsēdētājs par pieteicēju apelācijas sūdzību norāda, ka tā nav pamatota, un lūdz pieteikumu noraidīt.
Motīvu daļa
[8] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēju
apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.
[9] Lietā ir strīds par likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkta, kas noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli
neapliek ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras cita starpā izmanto veselības vajadzībām, piemērošanu, aprēķinot 2019.gada (par sešiem mēnešiem),
2020., 2021. un 2022.gada nodokli par pieteicējiem piederošo nekustamo īpašumu – poliklīniku.
Pieteicēji uzskata, ka lietā nav pareizi piemērotas tiesību normas, kas paredz atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī iebilst pret to, ka
nodoklis tiek piemērots atsevišķām poliklīnikas telpām.
[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas
sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
Apgabaltiesas ieskatā vispirms ir nepieciešams precizēt prasījumu.
Pieteicēji apelācijas sūdzībā lūdz atcelt pārsūdzētos lēmumus, kas pieteicējiem uzliek pienākumu maksāt nodokli par poliklīniku. Pieteicēju mērķis,
vēršoties tiesā, ir panākt iestādes aprēķinātā nodokļa par poliklīniku atcelšanu. Apgabaltiesa norāda, ka pārsūdzēto lēmumu, kas ir vērtējami kā
atteikums atbrīvot no nodokļa maksājumiem, atcelšana pati par sevi pieteicēju tiesisko stāvokli neizmainīs. Ievērojot minēto, secināms, ka lieta pirmās
instances tiesā ir nepamatoti ierosināta un izskatīta kā prasījums par pārsūdzēto lēmumu atcelšanu, kas pieteikuma apmierināšanas gadījumā
nenodrošinātu pieteicējiem labvēlīgu iznākumu. Panākt pieteicējiem labvēlīgu rezultātu apgabaltiesas ieskatā varētu prasījums par labvēlīga administratīvā
akta, ar kuru tiktu atcelts pieteicējiem aprēķinātais nodoklis par 2019.gadu (par sešiem mēnešiem), 2020., 2021. un 2022.gadu par poliklīniku, izdošanu
(Senāta 2017.gada 4.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-197/2017 8.punkts).
Līdz ar to lieta ir izskatāma par pieteicējiem labvēlīga administratīvā akta izdošanu, un apgabaltiesai ir jāpārbauda, vai lietas faktiskajos un
tiesiskajos apstākļos ir izpildījušies visi priekšnosacījumi, lai pieteicēji tiktu atbrīvoti no nodokļa maksājumiem par 2019.gadu (par sešiem mēnešiem),
2020., 2021. un 2022.gadu par poliklīniku.
[11] Izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, apgabaltiesa atzīst, ka tiesa ir pārbaudījusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un
pareizi secinājusi, ka nepastāv pamats pieteicēju atbrīvošanai no nodokļa maksāšanas par poliklīnikas telpām, kuras netiek izmantotas veselības
vajadzībām.
Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas sprieduma daļas motivācija, kas noteic pieteicējiem pienākumu maksāt nodokli, ir pareiza un pilnībā
pietiekama, tāpēc apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu tai pievienojas.
[12] Vienlaikus apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas tiesneša lēmumā par lietas ierosināšanu ir neprecīzi norādīta atbildētāja pusē
pieaicinātā iestāde – Rīgas dome, nevis Rīgas domes priekšsēdētājs. Turpmāk norādīto apsvērumu dēļ apgabaltiesas ieskatā tas nav atzīstams par
būtisku pārkāpumu, kas ietekmētu pārsūdzētajā spriedumā izdarītos secinājumus par strīdus nodokļa aprēķina pamatotību.
Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 10.panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas
pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam.
Senāts ir atzinis, ka maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts, kas apstrīdams likuma „Par nekustamā
īpašuma nodokli” 10.pantā noteiktajā kārtībā, vispirms vēršoties pie amatpersonas, kas veic nodokļa administrācijas funkcijas, bet pēc tam pie
pašvaldības domes priekšsēdētāja. Domes priekšsēdētājs šajā gadījumā pieņem lēmumu vienpersonīgi, nelemjot visam domes sastāvam, tāpēc ir
pieaicināms tiesā kā iestāde pašvaldības pusē (sk. Senāta 2024.gada 27.marta sprieduma lietā Nr.SKA-200/2024 13.punktu).
Šajā lietā pārsūdzētos lēmumus ir pieņēmis Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs /pers. D/ un, ievērojot to, ka Rīgas domes
priekšsēdētāja /pers. E/ pilnvarota persona (lietas 1.sējuma 60.lapa) ir pārstāvējusi iestādi pirmās instances tiesā, apgabaltiesa secina, ka publisko
tiesību subjekts tiesā ir ticis pārstāvēts ar iestādi, kura var īstenot šā subjekta rīcībspēju to tiesisko attiecību noregulēšanā, par ko ir strīds (turpat, 12.
punkts).
Tāpat konstatējams, ka minētā pilnvarotā persona ir iesniegusi arī paskaidrojumus un ir piedalījusies pirmās instances tiesas sēdēs.
[13] Izvērtējot pieteicēju apelācijas sūdzības argumentus, apgabaltiesa atzīst, ka tie nav pamatoti turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējiem, ka tiesa nav vērtējusi pieteicēju argumentus par tiesību normu interpretāciju attiecībā uz pieteicēju pienākumu
maksāt nodokli par poliklīniku. Tas vien, ka tiesas secinājumi neatbilst pieteicēju viedoklim par to, kā strīdus tiesību normas būtu bijis pareizi jāinterpretē,
nenozīmē, ka tiesas secinājumi nav tiesiski un pamatoti.
Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 1.1daļai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma
valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus. Datus, kas netiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nekustamā
īpašuma nodokļa administrēšanai vietējā pašvaldība iegūst šajā likumā noteiktajā kārtībā vai no citām informācijas sistēmām. Turklāt likuma „Par
nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka nodokļa maksātājam ir pienākums rakstveidā informēt pašvaldību, ja iestājas vai
izbeidzas tiesības uz nodokļa atvieglojumu.
Apgabaltiesa konstatē, ka no lietā iesniegtās Kadastra informācijas sistēmas informatīvās izdrukas (lietas 1.sējuma 77.-85.lapa) redzama
pieteicēju īpašumā esošajai poliklīnikai uz 2022.gada 1.janvāri noteiktā kadastrālā vērtība un tas, ka sadaļā „Telpas” esošās tabulas ailē „Telpas veids”
visas poliklīnikas telpas ir norādītas kā nedzīvojamās iekštelpas. Tabulas ailē „Nosaukums” ir norādīti telpu nosaukumi: kabinets, palīgtelpa, priekštelpa,
gaitenis, procedūru telpa, saimniecības telpa u.c. telpas. Līdz ar to pamatots ir pārsūdzēto lēmumu pamatojumā norādītais, ka pieteicēji nav reģistrējuši
telpu grupas, turklāt arī poliklīnikai nav reģistrēta koplietošanas telpu grupa.
Pierādījumus par telpu grupu noteikšanu, to esību un tiesību aktos noteiktā kārtībā veikto telpu grupu reģistrēšanu pieteicēji nav iesnieguši.
Tā kā pieteicēji nav reģistrējuši telpu grupas, apgabaltiesai nav pamata pievērsties vērtējumam, kas saistīts ar telpu grupu aplikšanu ar nodokli vai
atbrīvošanu no tā.
Ievērojot minēto, secināms, ka pieteicēju arguments, ka tiesību normas neparedz aplikt ar nodokli telpu grupu daļu vai telpas daļu, ir noraidāms kā
nepamatots.
Izskatāmajā gadījumā iestāde ir izvērtējusi pieteicēju līgumus ar telpu nomniekiem, kā arī Veselības inspekcijas sniegtās ziņas un ir izslēgusi no
aplikšanas ar nodokli tās poliklīnikas telpas, kas atbilst likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktam, proti, tiek izmantotas
veselības pakalpojumu sniegšanai.
Apgabaltiesa šādā iestādes rīcībā kļūdas nesaskata.
No lietas materiāliem redzams, ka nodokļu administrācija ar 2023.gada 8.maija lēmumiem ir veikusi pieteicējiem nodokļa pārrēķinus arī par strīdus
periodu, minētais tomēr nenozīmē, ka iestāde ir pieļāvusi kļūdas, veicot šos nodokļa aprēķinus, jo pieteicēji paši ir iniciējuši šīs iestādes darbības,
sniedzot jaunu informāciju un iesniedzot jaunus dokumentus.
[14] Pieteicēji argumentē, ka tiesa nav ņēmusi vērā un izvērtējusi informāciju, kas tika iegūta gan no pieteicējiem, gan no iestādes par citām ēkām,
kuras tiek izmantotas veselības vajadzībām un par kurām netiek maksāts nodoklis.
Apgabaltiesa šim argumentam nepiekrīt.
Apgabaltiesa norāda, ka nodokļa aprēķināšana notiek, ņemot vērā konkrētus faktiskos apstākļus, tostarp nodokļa objektu. Apstāklis, ka citām
ēkām, kurās arī ir poliklīnikas un kurās arī tiek sniegti veselības pakalpojumi, nodokļi ir aprēķināti atšķirīgi, nenozīmē, ka pieteicējiem šie nodokļi ir
aprēķināti nepareizi.
Apgabaltiesa norāda, ka pat tad, ja nodokļu administrācija ir pieļāvusi kļūdas (nav rīkojusies tiesiski), veicot nodokļu aprēķinu citiem, pieteicēji
nevar norādīt uz vienlīdzības principa pārkāpšanu attiecībā uz viņiem, jo, kā ir atzīts administratīvo tiesu praksē, vienlīdzības principa pārkāpums nav
konstatējams prettiesiskumā.
[15] Pieteicēji argumentē, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav vērtējusi pieteicēju ierosinājumu vērsties Satversmes tiesā.
Apgabaltiesa tam nepiekrīt.
No pirmās instances tiesas sprieduma nepārprotami izriet, ka tiesa nav šaubījusies par to, ka lietā piemērojamās tiesību normas (likuma „Par
nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkts, noteikumu Nr.495 3.punkts) ir atbilstošas un tiesiskas. Līdz ar to secināms, ka tiesai nebija
pamata piemērot Administratīvā procesa likuma 104.panta trešo daļu.
Arī apgabaltiesa pieteicēju norādītās pretrunas nekonstatē, līdz ar to izskatāmajā gadījumā neredz pamatu strīdus tiesību normas nepiemērot vai
vērsties Satversmes tiesā.
Apgabaltiesa norāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 104.panta otrajai daļai, ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai
starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai.
No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka tiesai ir jāvēršas Satversmes tiesā tad, ja tā uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai
starptautisko tiesību normai (aktam). Ja tiesai šāda uzskata nav, tad (neatkarīgi no procesa dalībnieku viedokļiem) prasība tiesai vērsties Satversmes tiesā
nav pamatota, proti, minētajai rīcībai ir jānotiek pēc tiesas ieskata, nevis pēc citas personas gribas.
[16] Ņemot vērā, ka lietā nav konstatējami priekšnoteikumi pieteicējiem labvēlīgu administratīvo aktu izdošanai, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēju
pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
Noraidīt /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicēji tiktu atbrīvoti no nekustamā
īpašuma nodokļa maksājumiem par nekustamajā īpašumā /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, sastāvā ietilpstošo ēku, kadastra apzīmējums Nr./numurs
B/, par 2019.gadu (jūlijs-decembris) 2020.gadu, 2021.gadu un 2022.gadu.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību
iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnesis Tiesnesis Tiesnese
M.Birzgalis V.Poķis A.Šteinberga