Court allows collection of debt and interest against guarantor if debtor cannot pay.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendants' request for dismissal and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection against the lessee and the guarantor. The court found that the lessee failed to pay the financial lease obligations, leading to the repossession of the vehicle and the calculation of outstanding principal, interest, and penalties. Consequently, the court ruled that the debt is enforceable against the lessee, with collection efforts directed against the guarantor if the lessee cannot satisfy the judgment.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court established that in financial lease disputes, the lessee remains primarily liable for unpaid obligations, while the guarantor becomes liable for the debt if the lessee's assets are insufficient to satisfy the judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30638313
Lietvedības Nr. C-2538-14/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne
ar sekretāri O.Puriņu
2014.gada 12.februārī
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu
un
konstatēja:
2013.gada 9.oktobrī SIA /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk tekstā
atbildētāji) par parāda piedziņu.
Prasībaspieteikumānorādīts, ka saskaņā ar 2009.gada 17.decembrī starp SIA /Nosaukums A/ un /pers. B/ kā līzinga ņēmēju, tika
noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr.L091745, turpmāk tekstā - Līgums. Līgumā tika noteikts, ka Sabiedrība kā līzinga devējs apņemas
nopirkt Līzinga ņēmēja norādīto līzinga objektu - lietotu automašīnu Mercedes-Benz Sprinter 208, šasijas Nr.WDB9026621R660275,
turpmāk tekstā - Līzinga objekts, un pēc Līzinga objekta iegādes nodot Līzinga ņēmējam Līzinga objektu faktiskajā lietošanā. Savukārt
Līzinga ņēmējs apņēmās samaksāt Sabiedrībai visus līzinga un citus Līgumā noteiktos maksājumus saskaņā ar Līguma noteikumiem.
Ar nodošanas-pieņemšanas akta Nr. L091745 parakstīšanu Līzinga objekts tika nodots Līzinga ņēmēja turējumā un lietošanā.
Līgumā noteiktās saistības tika pastiprinātas ar /pers. C/ galvojumu Nr. L091745.
Saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu grafiku līdz 2016.gada 28.decembrim Līzinga ņēmējam bija jāsamaksā Sabiedrībai
pirmā iemaksa un līzinga summa kopsummā EUR 9595,28 (LVL 6743,60), kā arī procenti, kas aprēķināti, piemērojot Līgumā
norādīto mainīgu gada procentu likmi 2,7%+3 mēnešu EUR Libor.
Ievērojot to, ka Līzinga ņēmējs nebija apmaksājis Līgumā un Maksājumu grafikā noteiktos maksājumus par kopējo summu EUR
246,07 (LVL 172,94), Sabiedrība nosūtīja Līzinga ņēmējam un galviniekam 2012.gada 17.jūlija brīdinājumu Nr.DV12/07-3362.
Minētajā brīdinājumā Sabiedrība paziņoja, ka atkāpjas no Līguma, ja līdz 2012.gada 23.jūlijam netiek veikta parāda summas
samaksa. Brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds netika apmaksāts. Pēc minētā brīdinājuma nosūtīšanas līzinga ņēmējs 2012.gada
20.jūlijā nodeva Līzinga objektu Sabiedrības valdījumā.
Uz 2012.gada 20.jūliju Līzinga ņēmēja saistības pret Sabiedrību saskaņā ar Līgumu bija LVL 4408,53 (EUR 6272,78), ko veido
neatmaksātā līzinga summa - LVL 4358,07 (EUR 6200,98); aprēķināto, bet nesamaksāto procentu summa - LVL 33,05 (EUR
47,03); saskaņā ar Līguma 8.1.punktu aprēķinātā, bet nesamaksātā līgumsoda summa –LVL 17,41 (EUR 24,77).
Līdz Līzinga objekta realizācijai Sabiedrībai radās papildus izdevumu – līzinga objekta novērtēšana LVL 25 (EUR 35,58), līzinga
objekta noņemšana no uzskaites, administratīvā soda un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa apmaksa LVL 283,94 (EUR
404,02), līzinga objekta uzturēšana un sagatavošana pārdošanai LVL 51,03 (EUR 72,59).
2013.gada 4.martā pēc Sabiedrības pieprasījuma SIA „Baltijas Realizācijas Centrs” sagatavoja Līzinga objekta novērtēšanas aktu.
Atbilstoši minētajam aktam Līzinga objekta tirgus vērtība tika noteikta EUR 3500 (t.sk. PVN 21%), bet ātrās realizācijas vērtība - EUR
2400 (t.sk. PVN 21%).
Ievērojot Līguma 9.5.punktā noteikto, kas dod Sabiedrībai tiesības pārdot līzinga objektu trešajām personām par brīvu cenu pēc
saviem ieskatiem, Sabiedrība pārdeva līzinga objektu trešajai personai, ko apliecina 2013.gada 31.jūlija pavadzīme Nr.LKB 001161.
Līzinga objekts tika pārdots par pirkuma maksu LVL 1393,99 (EUR 1983,47) un pirkuma maksai piemērojamo PVN LVL 292,74
(EUR 416,53). Ar līzinga objekta realizācijas rezultātā saņemtajiem ieņēmumiem pilnībā tika nodzēsti Sabiedrības papildus izdevumi,
procenti un līgumsods, bet atlikusī ieņēmumu summa tika novirzīta neatmaksātās līzinga summas daļējai dzēšanai.
Pēc līzinga objekta realizācijas līzinga ņēmēja parādsaistību apmērs pret Sabiedrību sastāda LVL 3081,77 (EUR 4384,97), ko veido
neatmaksātā līzinga summa.
2013.gada 27.augustā Sabiedrība nosūtīja līzinga ņēmējam un galviniekam pretenziju Nr.3-2/2055, kurā tā lūdza 10 dienu laikā veikt
parāda summas samaksu. Noteiktajā termiņā parāda summa nav samaksāta, kā arī līzinga ņēmējs un galvinieks nav vērsušies pie
Sabiedrības, lai vienotos par parāda atmaksas grafiku, kas liecinātu par parādnieku vēlmi nokārtot atlikušās saistības pret
Sabiedrību.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu SIA /Nosaukums A/ LVL 3081,77 un tiesas izdevumus; piedzīt no /pers. C/ par labu
SIA /Nosaukums A/ LVL 3081,77 un tiesas izdevumus, ja parāda piedziņa no /pers. B/ nebūs daļēji vai pilnīgi iespējama; atzīt SIA
/Nosaukums A/ tiesības saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās summas par laika posmu
līdz sprieduma izpildes dienai.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1589., 1692., 1698., 1765. pantiem.
Par celto prasību atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ paskaidrojumus Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā nesniedza.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem un pamatiem.
Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja tiesai neierašanās iemeslus. No lietas materiālos esošās
pavēstu uzziņas redzams, ka atbildētājiem par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 54.pantā un 56.panta pirmajā
daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu, kas ir arī prasības pieteikumā
norādīta dzīvesvieta.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.
Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā
atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies un paskaidrojumus nav snieguši.
Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav
saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, secina, ka prasība ir pamatota un
apmierināma šādu apsvērumu dēļ.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ar lietā esošo 2009.gada 17.decembra noslēgto finanšu līzinga līgumu Nr. L091745 pierādīts, ka starp atbildētāju /pers. B/ un
prasītāju tika nodibināta saistība par automašīnas Mercedes-Benz Sprinter 208, šasijas Nr.WDB9026621R660275, iegādi uz
nomaksu, kas atbildētājam uzlika pienākumu atmaksāt līzinga objekta iegādes summu EUR 9595,28 un procentus par maksājuma
grafikā noteiktajā kārtībā.
No Līzinga līguma izrietošo saistību pastiprināšanai 2009.gada 17.decembrī ar atbildētāju /pers. C/ tika noslēgts Galvojuma līgums
Nr. L091745
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka /pers. B/ pirkuma maksas un procentu maksājumus nav veikusi pilnībā līguma
maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to
apgalvo.
Atbildētāja/pers. B/ līdz pat prasības sniegšanai tiesā nav cēlusi nekādas pretenzijas par līgumu pilnībā vai kādā tā daļā. Atbildētāja ir
piekritusi līguma nosacījumiem, un pirkuma maksas samaksas kārtībai, līdz ar to atbildētājai pastāv neizpildītas saistības attiecībā
pret prasītāju.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka šajā saistību tiesiskajā attiecībā atbildētājam ir pienākums samaksāt prasītājam neatmaksāto
pirkuma maksu LVL 3081,77.
Puses līzinga līguma vispārējo noteikumu 9.2. un 9.2.2.punktā vienojās, ka līzinga devējs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt līgumu un pārņemt
objektu savā valdījumā, ja līzinga ņēmējs kavē jebkāda līguma maksājuma veikšanu vairāk par 30 dienām.
Prasītājs 2012.gada 17.jūlijā paziņoja atbildētājiem, ka izmanto savas tiesības un vienpusēji atkāpjas no līzinga līguma.
Prasītājs ir izmantojis savas tiesības – pārņēma līzinga priekšmetu savā valdījumā un pārdeva to, pamatojoties uz līguma 9.5.punktu.
Automašīna 04.03.2013.g. tika novērtēta, nosakot tās tirgus vērtību EUR 3500, bet ātrās realizācijas vērtību EUR 2400.
Līzinga objekts tika realizēts par LVL 1686,73 (EUR 2400). Visi pēc automašīnas pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi tika novirzīti
atbildētāja parādsaistību dzēšanai pēc līguma un ar automašīnas pārdošanu saistītiem izdevumiem.
27.08.2013.g. atbildētājiem tika paziņots par parāda atlikumu pēc automašīnas pārdošanas EUR 4384,97.
Ņemot vērā augstākminēto no atbildētājas /pers. B/ prasītāja labā ir piedzenams parāds LVL 3081,77.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 1., 6., 12.pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 140.panta 3.punktu Eiropas
Savienības Padomes noteikto euro maiņas kursu 0,702804 apmērā attiecībā pret latu, tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. B/ par
labu prasītājam piedzenams pamatparāds EUR 4384,97 (LVL 3081,77).
/pers. C/ kā galvinieks noslēdza ar prasītāju Galvojuma līgumu, kur uzņēmās atbildēt par parādnieka saistību kā pats parādnieks
Civillikuma 1702.panta izpratnē. Civillikuma 1702.pants nosaka tiesības kreditoram vērsties uzreiz pie galvotāja, nevis parādnieka, ja
tādas tiesības pielīgtas.
Prasītājs ar prasījumu par parāda piedziņu nav izmantojusi pielīgto tiesību un vērsusies vienlaicīgi gan pret parādnieku, gan galvinieku
par nesamaksātā parāda piedziņu. Līdz ar ko tiesa atzīst, ka parāds piedzenams no parādnieces /pers. B/, bet parāda piedziņas
neiespējamības gadījumā piedziņa vēršama pret galvinieku /pers. C/.
Tiesa atzīst par pamatotu lūgumu noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6
procentus gadā no neatmaksātā parāda pamatsummas. Šādas tiesības noteiktas Civillikuma 1765. pantā. Savukārt, Civilprocesa
likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par
personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,
izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai
nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, no atbildētājas /pers. B/ prasītāja labā ir piedzenami
nomaksātie tiesas izdevumi EUR 418 (LVL 293,77) apmērā, kas sastāv no valsts nodevas par prasības pieteikuma iesniegšanu
tiesā EUR 410,17 (LVL 288,27) un no ar prasības pieteikuma un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītajiem izdevumiem
EUR 7,83 (LVL 5,50 apmērā).
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1 , 208.1-208.5pantiem, tiesa
nosprieda
Apmierināt SIA “/Nosaukums A/” prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
parādu EUR 4384,97 (LVL 3081,77) un tiesas izdevumus EUR 418 (LVL 293,77), kopā EUR 4802,97 (četri tūkstoši astoņi simti divi
euro 97/100).
Noteikt SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības EUR 4802,97 (četri tūkstoši astoņi simti divi euro
97/100) piedziņas no /pers. B/, personas kods /personas kods/, neiespējamības vai nepietiekamības gadījumā, nepiedzīto naudas
summu piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/.
Atzīt SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā
aizdevuma pamatsummas EUR 4384,97 (LVL 3081,77) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Noteikt 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pieņemšanas
dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāji/pers. B/ un /pers. C/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi
aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Krigena-Jurkāne