Court partially allows alimony claim but denies legal aid costs as they were paid to a private lawyer, not a sworn advocate.

Lietas Nr.C29 750013

Lietas arhīva Nr.C-3688/14

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2014.gada 08.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese D.Dzērviniece

ar sekretāri K.Mediku,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/

atbildētājam /pers. C/,

zv.advokātei I.Karlovskai

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu /pers. D/ prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu,

konstatēja:

ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 16.septembra lēmumu pieņemts prasītājas - /pers. D/ prasības

pieteikums pret atbildētāju – /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus meitas /pers. E/ uzturēšanai Ls 1800,00 gadā,

atbildētājs bērna uzturēšanā nepiedalās. Bērns dzīvo kopā ar prasītāju. Kopējie izdevumi mēnesī tikai par meitas uzturēšanu (par

pārtiku, medikamentiem, ārstu konsultācijām, apģērbu) pārsniedz Ls 300,00. Prasītāja lūdz visus izdevumus, kas var rasties lietas

izskatīšanas gaitā piedzīt no atbildētāja.

2013.gada 23.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, jo kopš brīža, kad

bērns ticis reģistrēts uz viņa vārda, uzturlīdzekļus bērnam maksājis un arī turpinās maksāt labprātīgi. Atbildētāja apgādībā ir vēl viens

bērns-meita /pers. F/, kurai atbildētājs arī maksā uzturlīdzekļus. Ar /pers. D/ atbildētājs nekad nav dzīvojis kopā un viņiem nekad nav

bijusi kopīga saimniecība. Viņu starpā pastāvējušas tikai gadījuma rakstura intīmas attiecības. Prasītājai bērna ieņemšanas periodā

bijuši jau 42 gadi, un viņa ļoti vēlējusies bērnu. Atbildētājs prasītājai paskaidrojis, ka viņam ir ģimene-oficiāla laulība ar /pers. G/, kurā

drīz piedzims bērns, ka ģimeni pamest negatavojas. Uz ko prasītāja atbildētājam atbildējusi, ka viņai nekas no atbildētāja nav

vajadzīgs, tikai, lai viņš kļūst par bērna tēvu. Prasītāja pat piedāvājusi aiziet pie notāra, lai noformētu visu to rakstiski un atteiktos arī

no uzturlīdzekļiem nākamajam bērnam. Atbildētājs ar prasītāju aizgājis uz klīniku EGV centrs Rīgā, Ģertrūdes ielā, kur nodevuši

analīzes, lai pārbaudītu vai atbildētājs var kļūt par spermas donoru. Tur noskaidrojuši, ka mākslīgā apaugļošana ir ļoti dārgs process,

visbeidzot atbildētājs piekritis kļūt par tēvu intīmo sakaru ceļā. 2012.gada vasarā prasītāja atbildētājam paziņojusi, ka ir stāvoklī un

atbildētājs kļūs par tēvu. Tad prasītāja radikāli mainījusi savu taktiku. Viņa sākusi atbildētāju visādā veidā terorizēt, pieprasījusi, lai

šķiras no sievas. Īpaši agresīva prasītāja kļuvusi pēc meitas piedzimšanas, atbildētājam tikušas sūtītas dažāda satura draudu

vēstules. Nepārtraukti ticis zvanīts uz mobilo tālruni. Atbildētājs nav bijis pārliecināts, ka ir /pers. E/ bioloģiskais tēvs, jo ir viņam kļuvis

zināms, ka bērna ieņemšanas periodā prasītāja uzturējusi intīmas attiecības ne tikai ar atbildētāju, bet arī ar vēl vienu citu vīrieti. Tādēļ

pēc bērna piedzimšanas, pēc atbildētāja iniciatīvas tikušas veiktas DNS analīzes. Kad saņēmis apstiprinošu rezultātu, nekavējoties

devies pie notāra un sastādījis iesniegumu Dzimtsarakstu nodaļai, lūdzot viņu reģistrēt kā tēvu /pers. E/ dzimšanas reģistrā. Uz šī

iesnieguma pamata Dzimtsarakstu nodaļā prasītāja reģistrējusi atbildētāju par /pers. E/ tēvu. Tūlīt pēc bērna reģistrēšanas uz

atbildētāja vārda sācis pārskaitīt /pers. D/ uzturlīdzekļus bērna uzturam Ls 60,00 apmērā mēnesī. Lielāku summu pārskaitīt

atbildētājam nav iespējams, jo viņa apgādībā ir vēl viens bērns - /pers. F/, dzimusi /datums/, kuras uzturam maksā uzturlīdzekļus Ls

80,00 mēnesī. Atbildētāja alga ir Ls 420,00 mēnesī, viņam pašam arī ir nepieciešami līdzekļi uzturam, apģērbam, apaviem, samaksai

par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem. Uzskata, ka uzturlīdzekļi ir samērojami ar viņa spējām tos maksāt un ar 7 mēnešus

vecās /pers. E/ vajadzībām. Iepazīstoties ar prasītājas bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu aprēķinu, vēlas norādīt, ka tajā minētie

ikmēneša izdevumi ir stipri paaugstināti. Neatzīst un uzskata, ka nav pierādīts fakts, ka 7 mēnešus vecam bērnam katru mēnesi būtu

jāpērk drēbes par Ls 70,00 un katru mēnesi būtu jāpērk rotaļlietas par Ls 15,00. Tāpat nav pierādīts, ka bērnam ik mēnesi būtu

nepieciešami apmaksāti ārstniecības pakalpojumi, jo šos pakalpojumus valsts nodrošina bez maksas. Nav pierādīts arī tas, ka bērna

pārvadāšanai būtu jāizmanto maksas transports. Attiecībā uz pieminētajiem neregulārajiem vienreizējiem iepirkumiem, zina, ka šo

priekšmetu iegāde pilnībā tiek segta no valsts piešķirtā bērna piedzimšanas pabalsta. Bez tam nav pierādījumu par to, ka būtu pirkta

jauna gulta, jauni rati, bērna vanna un barošanas krēsliņš. Neatzīst un uzskata, ka viņam nav jāapmaksā plastikāta logu uzstādīšana un

komunālie pakalpojumi par dzīvokli, kurš pieder prasītājai un kurā ir deklarēti vairāki cilvēki. Par plastikāta logu uzstādīšanu nav

pievienota kvīts par apmaksu un līgumā nav norādīts datums un līguma numurs. Ņemot vērā visu minēto, meitas /pers. E/ uzturam

piekrīt maksāt Ls 60,00 mēnesī, kurus pašreiz labprātīgi, kopš bērna reģistrācijas uz viņa vārda, bez tiesas sprieduma maksā, tādēļ

uzskata, ka tiesāšanās par uzturlīdzekļu piedziņu nav nepieciešama.

2013.gada 25.novembrī tiesā saņemta prasītājas /pers. D/ atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka

prasītājs maldina tiesu par savu patieso mantisko un finansiālo stāvokli, kā arī nespēju maksāt ik mēnesi bērna uzturlīdzekļus 150,00

latu apmērā. Prasītāja īpašumā un turējumā atrodas vairāki transportlīdzekļi un nekustamais īpašums. Prasītājam pietiek līdzekļu

automašīnas un nekustama īpašuma uzturēšanai, bet viņš nespēj nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus pat valsts noteiktā iztikas

minimuma apmērā. Ikmēneša uzturlīdzekļu maksājumu noteikšana par 60,00 latiem ir nepamatota un nesamērīga, ņemot vērā

prasītāja faktiskos naudas uzkrājumus, tēriņus un dzīves kvalitāti. Nav saprotams un pamatots atbildētāja apgalvojums par to, ka savai

otrai meitai (/pers. F/) viņš piekrīt maksāt uzturlīdzekļus Ls 80,00 apmērā, bet /pers. E/ tikai Ls 60,00. Vispārinājumā „par tiesu praksi

strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” paredzēts, ka

jēdziens „ bērna uzturēšana” saistīts ar Civillikuma 177. panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, bērna ēdiena, apģērba,

mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības

nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam), kas

ņemami vērā, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, un samērojams ar abu vecāku mantisko stāvokli. Civillikuma 179. panta pirmajā daļā

noteiktais vecāku pienākums uzturēt bērnu ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums, vienīgi uztura prasības un saņemšanas

apmērs saistīts ar vecāku mantas stāvokli. Galvenie principi, no kuriem jāvadās, nosakot uzturlīdzekļus, ir: vecāku mantiskais

stāvoklis; bērnam nepieciešamo izdevumu apmērs. Nosakot bērna uzturlīdzekļu apmēru, tiesa vadās no likumā noteiktajiem

kritērijiem, kas saistīti ar bērna tiesībām uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem un ņemot vērā abu vecāku mantisko stāvokli. Tā Augstākā

tiesa 2007. gada spriedumā lietā Nr. PAC-0441, PAC 30299203 atzina, ka. nosakot bērna uzturlīdzekļu apmēru Ls 100 mēnesī,

apelācijas instances tiesa ir vadījusies no likumā noteiktajiem kritērijiem un, kaut arī atbildētāja darba alga ir mazāka nekā prasītajai,

apelācijas instances tiesa ir ņēmusi vērā to, ka atbildētājam ir iespējas savus ienākumus palielināt. Tātad tiesa spriedumā ir vērtējusi

ne tikai atbildētāja mantisko stāvokli uz lietas izskatīšanas brīdi, bet arī atbildētāja faktisko iespēju nopelnīt jeb darbaspējas, kas

ietver sevī konkrētās personas vecumu, izglītību, darba pieredzi, veselības stāvokli un citus personību raksturojošus faktus. Ņemot

vērā to, ka prasītājs ir fiziski vesels, ar lielu darba pieredzi, viņam ir iespējas palielināt savus ienākumus vairāk nekā par Ls 420,00

(četri simti divdesmit lati 00 santīmi) mēnesī. Nepiekrīt atbildētāja viedoklim par to, ka tiesāšanās par uzturlīdzekļu piedziņu nav

nepieciešama, jo atbildētājs sāk maksāt uzturlīdzekļus bērna /pers. E/ uzturēšanai tikai pēc prasības pieteikuma saņemšanas un viņai

ir bažas par to, ka atbildētājs tos maksās bez tiesas sprieduma.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja daļēji, norādot, ka ņemot vērā lietai pievienotos pierādījumus un

paskaidrojumus un, ņemot vērā atbildētāja materiālo stāvokli, uztur prasību tikai daļēji un lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus Ls

80, jeb EUR 112 apmērā ik mēnesi bērna uzturēšanai. Prasītājas pārstāvis paskaidroja, ka prasītājai un atbildētājam ir kopīga meita

/pers. E/, kura piedzima 2013.gada 25.martā un starp prasītāju un atbildētāju ir strīds par uzturlīdzekļu apmēru. Ņemot vērā, ka

atbildētāja darba alga ir Ls 420 apmērā un viņam ir arī vēl viens bērns, kuram viņš maksā uzturlīdzekļus Ls 80,00 apmērā, uzskata, ka

Ls 80,00, ko prasītāja lūdz piedzīt /pers. E/ uzturam ir pietiekama summa, ko atbildētājs var maksāt ik mēnesi bērna uzturam, ņemot

vērā algu un ņemot vērā, ka vienam bērnam viņš jau maksā Ls 80,00. Uzskata, ka godīgi būs maksāt līdzīgu summu, ne vairāk un ne

mazāk, jo abi bērni ir mazgadīgi un ja atbildētājs var maksāt vienam bērnam Ls 80,00, tad domā, ka otram bērnam arī ir iespējams

maksāt Ls 80,00, kas ņemot vērā atbildētāja algu, nav pārmērīga summa. Var arī apliecināt, ka atbildētājs regulāri un godprātīgi

maksā Ls 60,00 bērna uzturam, bet uzskata, ka Ls 60,00 ir maza summa, un šo summu ir iespējams mazliet palielināt. Ls 80,00 ir

normāla, loģiska summa, ko atbildētājs var maksāt, lai viņam paliktu nauda savām vajadzībām. Ņemot vērā minētos apstākļus, lūdz

piedzīt no atbildētāja meitas /pers. E/ uzturam uzturlīdzekļus Ls 80,00 apmērā ik mēnesi līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Papildus paskaidroja, ka prasītāja pašlaik strādā, pēc pārstāvja rīcībā esošās informācijas, viņas ienākumi ir euro 430,00 pirms

nodokļu nomaksas. Prasītāja dzīvo kopā ar vecākiem, vecāku dzīvoklī, kas pieder viņiem, viņiem ir kopīgs budžets. Prasītājas vecāki

ir pensionāri un saņem pensiju. Transportlīdzeklis prasītājai nepieder. Kā arī paskaidroja, ka uz šodienu bērnu drēbju cena ir liela, lai

pirktu jaunu apģērbu, nevis lietotu “second hand” veikalos. Bērns ātri pieaug, un katru mēnesi ir jāpērk jaunas drēbes, dažreiz drēbes

var būt arī bojātas un nav iespējams tās lietot. Uzturlīdzekļu aprēķinā ir iekļauti arī higiēnas līdzekļi, kas dārgi maksā. Autiņbiksītes

viens iepakojums maksā gandrīz euro 20,00, tās ir vajadzīgas dažas reizes dienā, bērns ir mazs, un viņam tās ir nepieciešams. Vēl ir

bērna kopšanas līdzekļi, kas ir nepieciešami, lai uzturētu bērnu. Ls 25,00 ir daļa no komunālo pakalpojumu kopējās maksas, kas ir

bērna daļa, jo dzīvoklī dzīvo 3 vai 4 cilvēki. No savas prakses zina, ka ir gūti braukt ar bērnu sabiedriskajā transportā, tas nav

komfortabli, vieglāk ir braukt ar taksometru. Uzskata, ka šī pozīcija ir pamatota. Kas attiecas uz ēdināšanu - prasītāja nevar bērnu

barot ar krūti, jo viņai nav piena, tāpēc viņa bērnu baro ar sintētiskajiem produktiem, tāpēc katru nedēļu vajag pirkt šo pārtiku. Vēl ir

iegādāta gultiņa, vanna utt., jo bērnam vajag arī kur gulēt un mazgāties. Par logiem var paskaidrot, ka tie tika nomainīti, lai uzlabotu

dzīves apstākļus, tai skaitā arī bērnam. Lūdza prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. C/ prasību neatzina, un paskaidroja, ka var pateikt, ka ar prasītāju bijis sarunāts un norunāts, ka

viņš kļūs par bioloģisko tēvu. Līdz šim brīdim atbildētājs bērnu nav redzējis, nekādas sarunas par ģimeni nav pat bijušas. Var atzīt, ka

ir tādā stāvoklī, ka ir vainīgs, ka prasītājai uzticējies. Atbildētājam ir viens bērns, viņš ir šķīries ar sievu, zina, kas bērnam ir

nepieciešams. Pēc saraksta, ko piedāvā prasītāja, daudz sanāk. Ir atkarīgs no cilvēka, kur pērk autiņus, salvetes utt. Piemēram, ja

cilvēkam ir alga euro 300,00, prasītājai sanāk, ka viņa tērē vairāk uz bērnu nekā pēc saraksta. Alga ir viena, bet sarakstā ir vairāk.

Par Ls 80,00 atbildētājs uzskata, ka ir daudz, ja viņš maksās katram bērnam Ls 80,00, tad viņam nekas nepaliks. Atbildētājam

pašam ir kredīts, māte ir pensionāre. Atbildētājs ir Valsts policijas darbinieks, pēc 2 gadiem viņam ir jāiet pensijā. Tā kā ir

amatpersona, viņam nav iespējas dabūt kaut kādus papildus ienākumus. Atbildētājam ir sarežģīts darbs, viņš strādā tiesu ekspertīzē,

viņa darbs ir saistīts ar nenosakāmiem līķiem, papildus darbu viņš nevar dabūt. Atbildētājam ir tikai automašīna un dzīvoklis.

Atbildētāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir Ls 420,00. Tas ir atkarīgs no tā, cik darba paveic, cik personas noskaidro, atpazīst.

Atbildētāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir Ls 420,00. Tas ir atkarīgs no tā, cik darba paveic, cik personas noskaidro, atpazīst.

Atbildētājam ir noteikta amatalga. Atbildētājs grib, lai uzturlīdzekļi ir jāmaksā tik, cik noteikts MK noteikumos. Kā arī paskaidroja, ka

atbildētājam ir informācija, ka prasītājai ir brālēns, kuram ir sava firma, bērnu veikals. Domā, ka brālēns var pa puscenu sagādāt

drēbe bērnam. Ne tik ātri bērni aug, ka katru mēnesi būtu jāpērk drēbes. Pietiek ar reizi 3 mēnešos. Attiecībā uz kredītu, atbildētājam

līdz šī gada beigām ir jāsamaksā euro 1500. Komunālie pakalpojumi ir atkarībā no gadalaika. Atbildētājam ir jāmaksā par apkuri,

elektrību, gāzi no Ls 40,00-100,00. Transporta izdevumi sastāda ap Ls 70,00, vēl ir jāmaksā par internetu, telefonu, mobilo telefonu,

ēšanu, apģērbu.

Tiesa, noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir

euro un visi norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas

līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes

noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot

summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par

noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis.

Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem

ir nozīme lietas izspriešanā.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka prasītāja /pers. D/ un atbildētājs /pers. C/ ir 2013.gada 25.martā dzimušās /pers. E/ vecāki,

ko apstiprina 2013.gada 03.septembrī izsniegtās dzimšanas apliecības /numurs/ kopija (lpp. 9).

Lietā nepastāv strīds par to, ka bērns dzīvo kopā ar prasītāju un prasītāja īsteno bērna aprūpi un uzraudzību, nodrošina viņai apģērbu,

mājokli, veselības aprūpi, kopj un audzina atbilstoši savām iespējām, bet atbildētājs bērna uzturēšanā piedalās daļēji - katru mēnesi

labprātīgi maksājot naudu meitas /pers. E/ uzturam no 2013.gada oktobra līdz 2013.gada decembrim ieskaitot euro 85,37 (Ls 60,00)

mēnesī, bet no 2014.gada 01.janvāra euro 86,00 mēnesī.

Civillikuma 177.panta pirmā daļa nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.

Bērna kopšana un audzināšana ir dabiskas vecāku tiesības, kas nesaraujami saistītas ar obligāti pildāmiem pienākumiem, tostarp

atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns varēs pats sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas,

ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē

viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un

audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un

sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, paredz, ka katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu

vecuma sasniegšanai 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” paredz, ka ar 2011.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 200 latu.

Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa

likmi” paredz, ka ar 2014.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 320 euro (Ls 225).

Kā izriet no atbildētāja paskaidrojumiem, atbildētājs piekrīt maksāt uzturlīdzekļus meitas /pers. E/ uzturam, bet nepiekrīt to apmēram,

piekrītot maksāt mēnesī jau iepriekš maksātos euro 86,00 mēnesī.

Tiesa, noskaidrojot lietas apstākļus, pamatojas uz lietā esošajiem pierādījumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 10.pantā noteikto, kā

arī judikatūru.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 25.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-1391/2012 norādīts, ka „lai noteiktu

piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, ir: jānoskaidro,

kāda ir bērna uzturam nepieciešamā summa, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses; jāizvērtē vecāku mantas stāvoklis un spēja

šādu summu segt (vecākiem bērni jāapgādā atbilstoši katra ienākumiem un mantas stāvoklim); bērna uzturam noteikto summu

jāsadala proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim, ievērojot katra vecāka ieguldījumu bērna uzturēšanai. Ministru kabineta

noteikumos noteiktās minimālā summa piedzenama tikai tad, ja personai, no kuras piedzenami uzturlīdzekļi, ir īpaši apstākļi,

piemēram, darba nespēja, kad viņš objektīvi nevar sniegt līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekoša apmērā.” Augstākās

tiesasSenāts atzinis, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu pēc to prasījuma rakstura nav iespējams precīzi, balstoties uz lietā

esošiem pierādījumiem, noteikt konstantu piedzenamo uzturlīdzekļa apmēru. Līdz ar to izdevumu pozīcijās, kuras ir mainīgas, tiesa var

noteikt uztura summu pēc sava taisnīga ieskata, kas pamatots uz visu apstākļu apsvērumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Līdz ar to prasītājai, prasot uzturlīdzekļus, kuru apmērs pārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo summu,

jāpierāda ne tikai šī apmēra lietderīgums un pamatotība, bet arī, ka atbildētājam ir pietiekoši ienākumi, lai nodrošinātu tādu

uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī savu ienākumu pietiekamība pieprasīto uzturlīdzekļu apmērā. Savukārt atbildētājam, ja tas iebilst pret

pieprasīto uzturlīdzekļu apmēru, jāpierāda pieprasītās summas nesamērīgums ar bērna reālajām vajadzībām, vai arī prasītājas

izvairīšanos no tai ar likumu noteiktā pienākuma arī pašai uzturēt bērnu, uzliekot šādu pienākumu vienīgi atbildētājam.

Atbildētājs no 2013.gada oktobra līdz 2013.gada decembrim (ieskaitot) ir labprātīgi maksājis prasītājai meitas /pers. E/ uzturam Ls

60,00 un no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada martam (ieskaitot) euro 86,00 mēnesī, ko apliecina lietas materiālos esošās Latvijas

Pasta orderu kopijas (lpp. 27,53-56) un bankas maksājuma apstiprinājumi par naudas pārvedumiem Nr.508 un Nr.516 (lpp. 83, 84).

Par prasītājas mantisko stāvokli noskaidrots, ka viņas ienākumi laika posmā no 2013.gada janvāra līdz 2013.gada decembrim

sastādīja Ls 2963,50, ko apliecina VSAA 2014.gada 25.februāra izziņa Nr.14/512394 (lpp. 78-79).

Lietā nodibināts, ka /pers. D/ no 2005.gada 15.februāra strādā SIA „/nosaukums/” par informācijas ievadīšanas operatori ar

pastāvīgu darba algu Ls 300,00 (no 01.01.2014. darba alga euro 430,00) mēnesī (lpp. 81, 82).

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka prasītājai piederētu nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi.

Par atbildētāja mantisko stāvokli noskaidrots, ka /pers. C/ strādā LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijā un viņa ienākumi laika posmā

no 2013.gada 01.janvāra līdz 2013.gada augustam ir bijuši Ls 5368,75 apmērā, ko apliecina VSAA 2013.gada 23.oktobra izziņa

Nr.13/2347699 (lpp. 26), viņam pieder 2003.gada automašīna /TL marka/, ar reģistrācijas nr./TLmarka/(lpp. 48-49) un nekustamais

īpašums - dzīvoklis /adrese/ ( lpp. 46-47).

No Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas izriet, ka atbildētājam saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju gūtie ienākumi

2012.gadā par laika periodu no 01.01.2012. līdz 31.12.2012. ir euro 23165,28, kā arī /pers. C/ ir reģistrēts VID nodokļu maksātāju

reģistrā, nav reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un nav reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī

saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju /pers. C/ ienākumi laika posmā no 2013.gada 01.janvāra par periodu no 01.01.2013. līdz

30.06.2013. ir Ls 4022,75 (lpp. 85, 86).

No 2014.gada 08.janvāra AS „Swedbank” izziņas izriet, ka atbildētājam bankā nav atvērts neviens noguldījumu vai uzkrājumu konts

(lpp. 57), savukārt no 2014.gada 09.janvāra AS „Citadele banka” izziņas izriet, ka /pers. C/ AS „Citadele bankā” ir atvērts norēķinu

konts ar tam piesaistītu maestro maksājumu karti, kura pieejamais atlikums 2014.gada 09.janvārī ir euro 146,67, norēķinu konts ar

tam piesaistītu American Blue kredītkarti un piešķirtu kredītlimitu euro 2134,31 apmērā, kura pieejamais atlikums uz 2014.gada

09.janvāri ir euro 1029,66, kā arī norēķinu konts ar tam piesaistītu WinWin maksājumu karšu komplektu, kura pieejamais atlikums uz

2014.gada 09.janvāri ir euro 149,07 (lpp. 58).

Lietā nodibināts, ka ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 19.novembra spriedumu lietā Nr.C29689613 no

/pers. C/ par labu /pers. G/ nepilngadīgās meitas /pers. F/ uzturam piedzīti uzturlīdzekļi Ls 80,00 mēnesī, bet ne mazāk kā 25%

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu vecumam un ne mazāk kā 30% apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no 7 gadu vecuma sasniegšanas (lpp. 60-69). Lietā nav strīda par to, ka

/pers. C/ maksā ar tiesas spriedumu piedzītos uzturlīdzekļus meitas /pers. F/ uzturam (lpp. 29-33).

Saskaņā ar prasītājas prasības pieteikumā ietverto bērna uzturam nepieciešamo izdevumu aprēķinu ikmēneša izdevumu summa

bērna /pers. E/ uzturam pārsniedz euro 426,86 (Ls 300,00), no kuriem prasītāja lūdz piedzīt tikai euro 113,83 (Ls 80,00).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses

ir prioritāras. Tiesa uzskata, ka nosakot uzturlīdzekļu apmēru, maksimāli ir jānodrošina bērna intereses.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto uzturlīdzekļu aprēķinu daļā, kurā bērnam par ēdināšanu mēnesī norādīti euro 99,60

(Ls 70,00), par šampūnu, ziepēm un citām higiēnas precēm euro 56,91 (Ls 40,00), par apģērbu euro 99,60 (Ls 70), par zālēm un

vitamīniem euro 14,23 (Ls 10,00) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma pirmo daļu, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāts 2011.gada 18.maija spriedumā lietā Nr.SKC-863/2011 norādījis, ka „tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no

pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērna uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu,

mājokli, higiēnas piederumiem utt.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav faktisku apstākļu

nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto

empīriskās patiesības kā loģiska slēdziena locekļus (V.Bukovskis Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933.,

333.-336.lpp.).

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja paskaidrojumos norādīto argumentu, ka viņam nav jāapmaksā komunālie pakalpojumi par

dzīvokli kurā ir deklarēti vairāki cilvēki, jo no lietas materiālos esošā 2013.gada 07.februāra rēķina izriet, ka komunālo maksājumu

kopsumma par dzīvokli D.Brantkalna ielā 6 sastāda euro 197,52 (Ls 138,82) (lpp. 15) un no 2013.gada 05.septembra rēķina izriet,

ka komunālo maksājumu kopsumma sastāda euro 99,54 (Ls 69,96) (lpp. 14), savukārt prasītājas bērna uzturēšanai nepieciešamo

izdevumu aprēķinā norādītā summa euro35,57 (Ls 25,00) ir bērna daļa par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Tā kā fakts, ka bērnam ir nepieciešams ēdiens, apģērbs, atbilstošs mājoklis, kā arī elementāras higiēnas preces, ir vispārzināms,

tiesa uzskata, ka nav jāpierāda bērna uzturēšanas izdevumi saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem noteiktā iztikas

minimuma patēriņa groza apmērā (www.csb.gov.lv), kas 2013.gada decembrī sastādīja euro 252,19, kā arī ņem vērā, ka prasītājas

lūgtā uzturlīdzekļu summa euro 113,83 (Ls 80,00) bērna uzturam mēnesī nesedz pat pusi no valstī noteiktā iztikas minimuma.

Tāpat tiesa uzskata, ka bērna attīstībai ir nepieciešamas rotaļlietas, nepieciešamības gadījumā – transports, kā arī atzīst, ka ratiņi,

gultiņa, pārtinamais galdiņš, bērnu vanna un barošanas krēsliņš ir atzīstami par nepieciešamajiem izdevumiem.

Tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka atbildētāja apgādībā ir ne tikai meita /pers. E/, bet arī meita /pers. F/, taču atzīst, ka atbildētāja

ienākumi, kas pēc nodokļu nomaksas sastāda euro 597,61 (Ls 420,00) ir pietiekami, lai viņš varētu dot savas meitas /pers. E/

uzturam euro 113,83 (Ls 80,00) mēnesī. Lietas izskatīšanas gaitā nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu darba nespējīgs vai

pastāvētu kādi citi objektīvi apstākļi, kas liegtu viņam izpildīt savu pienākumu rūpēties par savu nepilngadīgo bērnu. Atbildētājs ir

darba spējīgā vecumā, var strādāt, gūt ienākumus un nodrošināt visu savu bērnu pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Novērtējot pušu mantisko stāvokli un bērna vajadzības, tiesa atzīst par iespējamu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai

nepilngadīgās meitas /pers. E/ uzturam uzturlīdzekļus euro 113,83 (Ls 80,00) mēnesī, sākot no 2013.gada 16.septembra līdz bērna

pilngadībai, ieskaitot piedzenamo uzturlīdzekļu summā /pers. C/ labprātīgi maksātos uzturlīdzekļus: 2013.gada oktobrī euro 85,37 (Ls

60,00 ), 2013.gada novembrī euro 85,37 (Ls 60,00 ), 2013.gada decembrī euro 85,37 (Ls 60,00 ), 2014.gada janvārī euro 86,00,

2014.gada februārī euro 86,00 un 2014.gada martā euro 86,00 apmērā.

Ja mantiskais stāvoklis izmainās, pusēm ir tiesības celt prasību par noteikto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos

atbrīvoti prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,

piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 34.panta pirmās

daļas 1.punkta „a” apakšpunkts nosaka, ka prasībās līdz euro 2134, maksājama valsts nodeva15 procenti no prasības summas, bet

ne mazāk par euro 71,14, līdz ar to, ņemot vērā piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, no atbildētāja piedzenama valsts nodeva euro

204,89 apmērā par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un 42.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja valsts

ienākumos piedzenami izdevumi, kas radušies sakarā ar lietas izskatīšanu – ar tiesas pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem euro

4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai ar atlīdzināmi šādos apmēros: prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500

euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Prasītājas pārstāvis lūdz piedzīt no atbildētāja prasītājas labā tai radušos izdevumus par juridisko pakalpojumu saņemšanu par

prasītājas pārstāvību lietā pret atbildētāju euro 74,03 (Ls 52,03) apmērā (lpp. 41). Prasītāja pēc juridiskās palīdzības vērsusies pie IK

/pers. B/ privātajā juridiskajā praksē, kam arī prasītāja veikusi maksājumu par juridisko pakalpojumu saņemšanu.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka ir atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai, nevis jebkura cita juridisko pakalpojumu sniedzēja palīdzības samaksai. Šāda atziņa ir nostiprināta arī Augstākās tiesas

Senāta jaunākajā judikatūrā (piemēram, Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 23.novembra spriedums lietā Nr.SKC-377/2011).

Ņemot vērā, ka prasītāja pēc juridiskās palīdzības bija vērsusies nevis pie zvērināta advokāta, bet pie IK /pers. B/ privātajā juridiskajā

praksē, prasītājas izdevumi juridiskās palīdzības sniegšanai euro 74,03 (Ls 52,03) apmērā prasītājai nav atlīdzināmi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas

izdevumu piedziņu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 189.- 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers.

E/, personas kods /personas kods/, uzturam euro 113,83 (viens simts trīspadsmit euro 83 centi) (Ls 80,00) mēnesī, sākot no

2013.gada 16.septembra līdz bērna pilngadībai, ieskaitot piedzenamo uzturlīdzekļu summā /pers. C/, personas kods /personas kods/,

labprātīgi maksātos uzturlīdzekļus: 2013.gada oktobrī euro 85,37 (Ls 60,00), 2013.gada novembrī euro 85,37 (Ls 60,00 ), 2013.gada

decembrī euro 85,37 (Ls 60,00 ), 2014.gada janvārī euro 86,00, 2014.gada februārī euro 86,00 un 2014.gada martā euro 86,00

apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus- valsts nodevu euro 204,89 (divi simti četri euro 89 centi)

apmērā par labu valstij, kas iemaksājami: saņēmēja iestāde: Valsts kase; reģistrācijas Nr.90000050138; konta

Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu iestādē – C-3688/14.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,70 (četri euro

70 centi) apmērā par labu valstij, kas iemaksājami: saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija; reģistrācijas Nr.90001672316; konta

Nr.LV51TREL2190458019000; BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-3688/14.

Noraidīt prasību daļā par prasītājas izdevumu juridiskās palīdzības saņemšanai euro 74,03 ( septiņdesmit četri euro 03 centi)(Ls

52,03) apmērā piedziņu no atbildētāja.

Spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājuma dokumenti par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10 2.stāvā, 244.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas

2014.gada 22.aprīļa, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece