Court dismisses taxpayer appeal, upholding tax authority's decision on VAT and income tax assessments and penalties.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed SIA "Pellet"'s request to annul the State Revenue Service's 2015 decision regarding tax assessments and penalties. The taxpayer challenged the authority's calculations for Value-Added Tax, corporate income tax, and associated fines based on an audit covering 2013 to 2014. The court found the tax authority's application of statutory provisions correct, noting that the penalties were not disproportionate given the circumstances and the taxpayer did not contest the relevant legal norms.
Legislator headnote
AI generatedLikums "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta 2. un 3. daļa; 32. panta 1., 5. un 6. daļa; Likums "Par pievienotās vērtības nodokli" 35. panta 1. daļa; Likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 26. panta 1. daļa; Tiesa atzīst par tiesisku nodokļu iestādes lēmumu par papildu nomaksu un sodu, ja pārkāpums ir konstatēts saskaņā ar tiesību normām un soda nauda nav nesamērīga.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420327415
Lietas arhīva Nr. A42-00979-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 5.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,
piedaloties pieteicējas SIA „Pellet” pārstāvei /pers. A/ un /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu
dienesta pārstāvei /pers. C/ un /pers. D/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Pellet” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 1.oktobra lēmuma
Nr.22.13/L-39655 atcelšanu.
A p r a k s t o š ā
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk – NKP) no 2014.gada 23.oktobra līdz 2015.gada
7.janvārim veica SIA „Pellet” (turpmāk – pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2013.gada janvāri – 2014.gada jūliju, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu
par 2013.gadu. Ar VID NKP Latgales kontroles daļas galvenā nodokļu inspektora 2015.gada 7.janvāra lēmumu Nr.23.5/L-15 (turpmāk – Sākotnējais
lēmums) pieteicējai papildu aprēķināts PVN 25 654,11 euro, soda nauda 15 392,45 euro, nokavējuma nauda 4241,22 euro, UIN 1079,96 euro, soda
nauda 323,99 euro, nokavējuma nauda 85,86 euro, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 18 790,69 euro, attiecīgi aprēķināta soda nauda
9512,47 euro un palielināts no budžeta atmaksājamais PVN par 287,71 euro, un samazināti UIN deklarācijā par 2013.gadu norādītie zaudējumi par
3937,09 euro. Sakarā ar atkārtotu nodokļu pārkāpumu PVN soda naudas apmērs 22 886,86 euro (15 392,45 + 9512,47 – 2018, 06) noteikts,
piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4panta pirmo daļu (izņemot soda naudu par 0% PVN likmes nepamatotu piemērošanu un UIN soda
naudu). Ņemot vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu, PVN soda nauda attiecībā uz 0% PVN likmes nepamatotu piemērošanu
2013.gada maijā nomaksai budžetā noteikta 50% apmērā no aprēķinātās – 1009,03 euro (2018,06 euro x 50%) un UIN 162 euro (323,99 x 50%).
Pieteicēja Sākotnējo lēmumu apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.
[2] Ar VID 2015.gada 1.oktobra lēmuma Nr.22.13/L-39655 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums daļā par papildus
nomaksai budžetā noteikto PVN 23 260,11 euro, par samazināto no budžeta atmaksājamo PVN 18 790,69 euro, soda naudu 22 395,47 euro,
nokavējuma naudu 3658,28 euro, UIN 1079,96 euro, soda naudu 162 euro, nokavējuma naudu 85,86 euro, par palielināto no budžeta atmaksājamo
PVN 287,71 euro apmērā, atcelts daļā par papildus nomaksai budžetā noteikto PVN 2394 euro, soda naudu 1500,42 euro, nokavējuma naudu
582,94 euro, kā arī par 2013.gada samazinātajiem zaudējumiem 3937,09 euro, un samazināta uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamo
zaudējumu summa par 3937,09 euro un noteikta nesegto zaudējumu summa, ko pārnes uz nākamajiem taksācijas periodiem 0 euro.
Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.
[2.1] Pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktu,
43.panta ceturto daļu, 51.panta pirmo daļu, 92.panta pirmās daļas 1. un 7.punktu, 141.panta otro daļu, Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu,
21.pantu un 22.panta pirmo daļu.
[2.2] Pieteicēja 2013.gada februārī – decembrī nepamatoti kā priekšnodokli atskaitījusi 40 343,41 Ls (57 403,5 euro) un 2014.gada janvārī –
jūlijā 17 117,58 euro saskaņā ar SIA „5Alianse” (līdz 2013.gada 15.jūlijam SIA „Senlejas mežsaimnieks”), SIA ,,RDR Auto”, SIA „Egols”, SIA
„Elipse pluss”, SIA „Derast”, SIA „Nemoss”, SIA „Stanis VV” vārdā noformētajiem dokumentiem par preču un pakalpojumu iegādi.
[2.3] Pieteicējas deklarētā preču realizācija SIA „Almag” un UAB One Baltic nav notikusi. Līdz ar to samazināma 2013.gada februāra, marta
PVN deklarācijās uzrādītā ar PVN apliekamo darījumu vērtība par 117 537,18 Ls (16 7240,34 euro) un attiecīgi aprēķinātais PVN – par 24 682,82
Ls (35 120,49 euro), bet 2013.gada oktobrī, novembrī un 2014.gada janvārī – aprīlī samazināma ar PVN 0% likmi apliekamo darījumu vērtība par
4764,99 Ls (6779,97 euro) un attiecīgi 26 539,2 euro, kā arī kopējā darījumu vērtība.
[2.4] Pieteicēja 2013.maijā preču piegādei (21 084,12 Ls apmērā) Igaunijas uzņēmumam OU Karmelor nepamatoti piemērojusi PVN 0% likmi.
[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[3.1] VID, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, bez objektīva iemesla pārkāpa likumā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai, kas atzīstams par
būtisku procesuālo pārkāpumu.
[3.2] Lēmums satur pārrakstīšanās kļūdas un nepareizus matemātiskos aprēķinus.
[3.3] Saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 21.februāra
spriedumu lietā Nr.SKA-41/2008, 2011.gada 3.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-7/2011, Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 6.jūlija spriedumu
apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C-440/04 Axel Kittel, Eiropas Kopienu tiesas 2006.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr.C-354/03, Nr.C-
355/03 un Nr.C-484/03 u.c.) ir jāpastāv nepārprotamiem, objektīviem pierādījumiem, lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas un izdevumu attiecināšanas
tiesības, bet konkrētajā gadījumā tādi nav konstatēti.
[3.4] Izdarītie secinājumi ir juridiski nepamatoti un bez pierādījumiem, turklāt tie nonāk tiešā pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi.
[3.5] VID nav guvis pierādījumus, kas apstiprinātu nolūku iesaistīties ar PVN krāpšanu saistītos darījumos, kā arī nav pierādījumu, kas liecinātu, ka
pieteicēja zināja vai tai bija jāzina par tās darījumu partneru iespējamām nelikumīgām darbībām.
[3.6] Pieteicēja no SIA „5Alianse” (pirms tam SIA „Senlejas mežsaimnieks”), SIA „RDR Auto”, SIA „Derast” faktiski ir saņēmusi preces un tālāk
realizējusi SIA „Almag” un UAB One Baltic.
[3.7] Savas saimnieciskās darbības ietvaros pieteicēja iegādājusies preces no Vācijas uzņēmuma, kuras vēlāk pārdevusi OU Karmelor. Nav
saprotams, kāpēc VID koriģēja realizācijas darījumus, bet nedeva nekādu faktoloģisku un tiesisku pamatojumu.
[3.8] Attiecība uz darījumiem ar SIA „Egols”, SIA „Elipse pluss”, SIA „Nemoss” un SIA „Stanis VV” VID galvenokārt uzskaita argumentus, kas
attiecas uz sadarbības partneriem un citām trešajām personām, nevis uz pieteicēju.
[3.9] Tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitīšanu preču iegādes un arī pakalpojumu saņemšanas gadījumos nevar būt ierobežotas bez likumiska
pamata un pamatotas tikai ar to, ka audita laikā neizdevās izsekot preču un pakalpojumu izcelsmei.
[3.10] Secinājumi attiecībā uz UIN nav motivēti un balstās vienīgi uz PVN pārbaudē konstatēto.
[4] VID paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, balstoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
[4.1] Pieļautais procesuālais pārkāpums – Lēmuma neizdošana termiņā, nevar būt par pamatu tā atcelšanai, jo tas nav ietekmējis šī administratīvā
procesa rezultātu, turklāt arī pieteicēja nav norādījusi iemeslus, kas būtu ietekmējuši tās tiesības vērsties tiesā par administratīvā akta atcelšanu.
[4.2] Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski
notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības).
[4.3] Ņemot vērā konstatētos trūkumus noformētajos dokumentos, strīdus darījumos iesaistīto amatpersonu nespēju sniegt objektīvi pamatotu
skaidrojumu, neatbilstības to sniegtajā informācijā, informāciju par deklarētajā darījumu ķēdē iesaistītajiem uzņēmumiem, CSDD datus par automašīnu
pārreģistrāciju starp vairākām personām īsā laika periodā, secināms, ka pietiecēja zināja par darījumu mākslīgo raksturu, tajos apzināti iesaistījās un
ļaunprātīgi izmantoja nodokļu sistēmu, ar mērķi nepamatoti gūst fiskālas priekšrocības.
Gan UIN, gan PVN aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti. Līdz ar to, nonākot pie secinājuma, ka darījums nav noticis,
jāatzīst, ka darījuma rezultātā radušās izmaksas nav saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.
[5] Pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.
VID pārstāve tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.
Tiesas sēdē nopratināti liecinieki /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/ un /pers. R/.
M o t ī v u d a ļ a
[6] Attiecībā uz pieteicējas argumentu par to, ka VID pieņēmis Lēmumu, nokavējot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37.panta ceturtajā daļā
noteikto termiņu, tiesa atzīst termiņa kavējumu, taču nekonstatē, ka procesuālais pārkāpums ietekmējis Lēmuma saturu pēc būtības. Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) norādījis, ka apstāklis, ka iestāde nepamatoti ir kavējusies ar lēmuma pieņemšanu, var tikt
vērtēts vienīgi no aspekta, vai tādējādi pieteicējai ir pieņemts nelabvēlīgāks lēmums, kāds tas varētu būt, pieņemot to noteiktajā termiņā (sk. Augstākās
tiesas 2010.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-403/2010 10.punktu). Tādējādi apstrīdēšanas iesnieguma neizskatīšana noteiktajā termiņā pati
par sevi nepadara administratīvo aktu par spēkā neesošu vai prettiesisku.
[7] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmajā daļā noteikts, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu
nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām
precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.
Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai no minētajām tiesību normām izriet, ka priekšnodokli no budžetā maksājamās summas apliekamā persona
var atskaitīt, pastāvot šādiem priekšnosacījumiem: 1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā saņēmusi preci un atbilstošu nodokļu
rēķinu vai samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu; 3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā
reģistrēta VID; 4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN
apliekamā prece vai pakalpojums.
Lai persona izmantotu likumā noteiktās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem,
tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. No minētās tiesību normas arī izriet, ka priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir
tas, ka prece saņemta no citas ar PVN apliekamās personas un ka preci faktiski piegādājusi tieši preču pavadzīmē – rēķinā norādītā persona.
Vienlaikus no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir secinājis, ka, lai liegtu
priekšnodokļa tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem:
- darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti tikai dokumenti);
- pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā;
- pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra spriedumu SKA-
12/2013).
Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai pieteicējai rastos tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu
par apstrīdētajiem darījumiem.
[8] Lietā nav strīda, ka pieteicēja ir iesniegusi VID dokumentus (nodokļu rēķinus), kas formāli apliecina likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”
izpratnē notikušus darījumus.
Nodokļu rēķins rada darījuma veikšanas un pakalpojumu saņemšanas fakta prezumpciju. Taču VID ir uzlikts par pienākumu veikt pārbaudes, lai
pārliecinātos par darījumu īstumu, un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, papildus aprēķināt nodokļus un uzlikt soda
naudu. Tādējādi VID ir tiesības, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt nodokļu maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma partneri ir
noslēgts līgums, darījuma partneris ir PVN maksātājs, preču pavadzīmes – rēķini ir izsniegti darījuma partnerim un par darījumu ir samaksāti nodokļi. Ja
nodokļu maksātājs uzskata, ka VID ir nepamatoti apšaubījis kādu darījumu vai dokumentu, atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam
nodokļu maksātājam ir jāiesniedz papildu pierādījumi.
Tādējādi tiesa secina, ka ir ievērots Administratīvā procesa likuma 149., 151., un 152.pants attiecībā uz pierādījumiem, to attiecināmību un
pieļaujamību.
[9] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2013.gada februāri, martu un maiju atskaitījusi priekšnodokli 31 210,67 Ls, saskaņā ar SIA „Senlejas
mežsaimnieks” (vēlāk - SIA „5Alianse”) vārdā izrakstītajām pavadzīmēm par preču ((kravas automašīnas VOLVO; automašīna “Range Rover
Sport”, puspiekabes SCHMITD SCS24 un KASSBOHRER) iegādi (lietas I sējuma 202.-209.lapa).
Atbilstoši paraksta atšifrējumam pavadzīmēs norādītos transportlīdzekļus izsniegusi SIA „Senlejas mežsaimnieks” valdes locekle /pers. O/ un
saņēmusi – pieteicējas valdes locekle /pers. B/.
[9.1] Izvērtējot darījumu dokumentus, VID pamatoti konstatējis, ka informācijas par automašīnas komplektāciju (tehniskās pases numuru, dzinēja
tilpumu, jaudu, pašmasu u.c.), kā arī preču (transportlīdzekļu) izsniegšanas un saņemšanas vietu neesamība pavadzīmēs neļauj identificēt noformēto
darījumu norisi. Arī līguma, kurā būtu atrunāti īpašumtiesību uz preci pārejas nosacījumi un samaksas kārtība, neesība, kā arī pavadzīmēs iztrūkstošā
informācija par samaksas veikšanu (nav norādīts, kādos termiņos veicams maksājums) rada šaubas par strīdus darījuma esību. Turklāt 2013.gada
7.februāra pavadzīmē Nr.SMP 1/13; 4.marta pavadzīmēs Nr.SMP 3/13; 4/13 un 5/13 automašīnas VOLVO un puspiekabes (šasijas numuri: /šasijas
numurs/, YV2ASW0A49B537164, WSM00000003037348, WKV463334810110062, YV2ASW0AX9B537296) darījuma noformēšanas brīdī
saskaņā ar CSDD datiem nebija SIA „5Allianse” īpašumā vai turējumā līdz ar to SIA „5Allianse” nevarēja tās realizēt 2013.gada 7.februārī un 4.martā.
[9.2] Pieteicējas valdes locekle /pers. B/ 2014.gada 29.oktobra audita sarunas laikā informēja, ka sabiedrība nodarbojas ar mežizstrādes un
transporta pakalpojumu sniegšanu, bet nevarēja paskaidrot, ko iegādājās un ar ko kontaktējās darījumos ar SIA „5Allianse” un citiem darījumu
partneriem (lietas I sējuma 104.lapa).
/pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka darījumus faktiski organizēja un veica uzņēmuma direktors /pers. L/, bet viņa pati veica lietvedību, izrakstīja
pavadzīmes un apmaksāja rēķinus (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 00:18.-00:28.minūte).
/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka bija pieteicējas direktors, uzņēmums nodarbojās ar meža izstrādi, transporta pakalpojumiem u.c. Liecinieks
vadīja uzņēmuma darījumus, meklēja sadarbības partnerus, bet valdes locekle nodarbojās ar uzņēmuma lietvedību, līgumiem un rēķinu apmaksu liecinieka
uzdevumā.
Par darījumiem paskaidroja, ka nopirka mašīnas, zināja, kam tādas vajag, pārpārdeva un ieguva peļņu. Visas mašīnas tika reģistrētas CSDD.
Pieteicēja mašīnas nelietoja, uzreiz pārdeva tās tālāk saviem sadarbības partneriem, taču neredzot dokumentus, nevar sīkāk paskaidrot. Iepērkot, nebija
konkrētu kritēriju, galvenais bija kravnesība un stāvoklis, ko pats vizuāli novērtēja. Pircēji varēja apskatīt pie CSDD. Automašīna Range Rover tika
iegādāta un pēc tam ieķīlāta. /pers. L/ nevarēja izskaidrot to, kādēļ automašīnas dažu dienu laikā tika pārdotas vairākiem dažādiem uzņēmumiem, turklāt
tās tika pārdotas tālāk viņam piederošajam Igaunijas uzņēmumam OU Karmelor. Norādīja, ka darījumos redzējis iespēju nopelnīt un pirka tā, lai būtu
izdevīgi (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 01:01.-01:15.minūte).
No lietas materiāliem konstatējams, ka /pers. L/ vienlaikus ir arī OU Karmelor amatpersona un īpašnieks. 2014.gada 10.decembra
paskaidrojumos, /pers. L/ apstiprināja darījumu esību ar SIA „5Allianse”, norādot, ka no minētās sabiedrības pirka transportlīdzekļus, savukārt nevarēja
paskaidrot, ar ko kontaktējies transportlīdzekļu iegādes darījumos, bet norādīja, ka transportlīdzekļi tika reģistrēti Valgā, saņemti Tartu un pārvietoti
pašgaitā. /pers. L/ nevarēja izskaidrot iemeslus, kāpēc automašīnas pārdošanas darījumos bija jāiesaista SIA „5Allianse”, bet pa tiešo nepiedāvāja tās
iegādāties pieteicējai, kur viņš veica direktora pienākumus (lietas I sējuma 113.lapa).
/pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka uz līguma pamata kārtoja pieteicējas grāmatvedību. Darījumu dokumenti viņai tika nodoti vairākas reizes mēnesī,
un lieciniece tos apstrādāja Kuldīgā. Pavadzīmes gatavoja un ar liecinieci kontaktējās valdes locekle /pers. B/. SIA “Senlejas Mežsaimnieks” (SIA
„5Allianse”), kur lieciniece bija valdes locekle, pieteicējai pārdeva 3 kravas automašīnas un piekabes, kā arī vieglo automašīnu. Smagās automašīnas
iegādājas no SIA ,,G&T Transports”, ar kura īpašnieku bijusi labi pazīstama. Viņš tās bija iegādājies Vācijā, lai veiktu pārvadājumus, taču tas neizdevās,
tāpēc viņš nolēma automašīnas pārdot. Lieciniece piedāvāja tās saviem paziņām, un pieteicēja tās nopirka. Lieciniece iesaistījusies darījumā, jo SIA
,,G&T Transports” negribēja sadarboties ar svešu uzņēmumu, nezinot, vai saņems naudu par preci. Automašīnas atradās Tukumā, pie SIA ,,G&T
Transports”, abi SIA “Pellet” īpašnieki atbrauca tās apskatīties. Attiecībā uz darījumu ar Igaunijas uzņēmumu nevarēja paskaidrot, kādēļ kā starpnieks
bija jāiesaista SIA “Senlejas Mežsaimnieks”, kura pirka automašīnu no /pers. L/ pārstāvētā OU “Karmelor”, bet nākamajā dienā pārdeva šo mašīnu
pieteicējai, kuru arī faktiski pārstāv /pers. L/. Pieteicēja meklējusi sev automašīnu, bet kredītiestādes atteikušas izsniegt kredītu tās iegādei, tādēļ
pārdevusi automašīnu “Range Rover” pieteicējai (2016.gada 16.septembra tiesas sēdes protokola 00:22.-00:45.minūte).
/pers. R/ liecināja, ka viņam pieder kravu pārvadājumu uzņēmums SIA “Baltijas apaļkoku eksports”, kurš veic kravu pārvadājumus Eiropā. Šobrīd
to vada attālināti, jo paralēli strādā loģistikas uzņēmumā Spānijā. Nevar pateikt, ar kuriem uzņēmumiem sadarbojies, jo ikdienā sadarbojas ar tūkstošiem
uzņēmumu no dažādām valstīm. Pēdējo divu gadu laikā ir nopircis 50 transporta vienības no dažādiem uzņēmumiem, atceras tikai lielākos darījumus ar
“Scania” un “Volvo”, jo to summa mērāma miljonos. Automašīnas pirktas gan no fiziskām personām, gan uzņēmumiem, bet neatceros no kā kura mašīna
ir iegādāta. /pers. AF/ vai /pers. O/. Attiecībā uz pieteicējas viņam izdoto pilnvaru liecināja, ka acīmredzot ir kaut ko pircis no šī uzņēmuma. Tā ir ierasta
prakse, ka pārdevējs pilnvaro veikt mašīnu pārreģistrāciju CSDD. 2013.gadā ir iegādājies ap 20 vienībām, 2014.gadā - ap 25 vienībām. Pirmās kravas
automašīnas iegādājies no sava bērnības drauga /pers. AG/, kurš tobrīd nodarbojās ar kravas automašīnu tirdzniecību. Iepazīstoties ar pilnvaru
apstiprina, ka pircis šo transporta vienības no šī uzņēmuma. Visi transportlīdzekļi joprojām pieder viņa uzņēmumam, tie ir reģistrēti un licencēti.
Puspiekabe ar valsts reģ. nr. /TL numurs/ tika pārdota, jo neīstenojās projekts nodarboties arī ar šķidro vielu pārvadājumiem (2016.gada 16.septembra
tiesas sēdes protokola 00:45.-00:56.minūte).
[9.3] Pieteicējai bija jāpārliecinās, vai darījumu partneri pārdod savā īpašumā esošus transportlīdzekļus, vai nodarbojas ar numurēto agregātu
tirdzniecību CSDD. Taču no /pers. B/ un /pers. L/ sniegtās informācijas, kā arī ņemot vērā darījumu partnera deklarēto darbības veidu (mežizstrāde),
šāda pārliecība nerodas.
Izvērtējot darījumā iesaistīto amatpersonu paskaidrojumu, secināms, ka norādītā informācija ir vispārīga un nekonkrēta. Lai gan /pers. B/ un /pers.
L/ ir apliecinājuši darījumu veikšanu, /pers. B/ noliegusi savu iesaistīšanos darījumos, bet /pers. L/ nav sniedzis detalizētu informāciju par darījuma norisi,
būtību un ekonomisko pamatojumu. /pers. O/ nav sniegusi konkrētu un pārbaudāmu informāciju par darījumiem un neviena no pusēm nav spējusi
izskaidrot darījumu ķēžu, kurās īsā laika posmā ir pirktas un pārdotas kravas automašīnas un piekabes, nepieciešamību. Turklāt liecībās ir saskatāmas
pretrunas, piemēram par to, vai /pers. B/ ir iesaistījusies darījumu veikšanā un ir apskatījusi automašīnas, kā arī par to, vai pircēji automašīnas
apstatījušies SIA ,,G & T Transports” stāvvietā Tukumā vai pie CSDD. Vienlaikus lietā konstatēts, ka /pers. O/ bija grāmatvedības uzņēmuma SIA
„Ladiko” izpilddirektore, kura kārto grāmatvedību pieteicējai un SIA ,,G & T Transports”. Tātad šīs personas rīcībā bija visa informācija par minēto
sabiedrību savstarpējiem darījumiem. Turklāt minētais nevarēja notikt bez pieteicējas ziņas.
[9.4] Lietā ir pamatoti vērtēta informācija par SIA „5Allianse”, lai konstatētu pieteicējas iespējas saņemt attiecīgos transportlīdzekļus. SIA
„5Allianse” 2013.gada 3.septembrī tā izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Sabiedrība VID
nav iesniegusi uzņēmuma gada pārskatu par 2013.gadu, kas netieši liecina par saimnieciskās darbības neesību šajā taksācijas periodā. VID iesniegtajā
Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem 2013.gada februārī, martā komercsabiedrība
uzrādījusi trīs darbiniekus, bet maijā vienu darbinieku (valdes locekli /pers. O/). Darbiniekiem darba alga februārī, martā nav aprēķināta, tādējādi
secināms, ka minētās personas norādītajā periodā netika nodarbinātas. Minētā informācija par SIA „5Allianse” ļauj apšaubīt tās reālas saimnieciskās
darbības veikšanu, t.sk. tās iespējas piegādāt transportlīdzekļus. No /pers. O/ liecībām tiesā arī nav iespējams gūt priekšstatu par uzņēmuma
saimniecisko darbību un mērķiem, vien to, ka uzņēmumam vienreizēji izdevies iesaistīties kā starpniekam kravas automašīnu pārdošanas darījumā starp
uzņēmuma valdes locekles grāmatvedības klientūras uzņēmumiem. Sabiedrība 2013.gada februārī, martā deklarējusi iegādes darījumus tikai ar darījuma
partneri – SIA ,,G&T Transports”, bet maijā ar SIA „?kka Trans” un darījumus ar Eiropas Savienības darījumu partneri - Igaunijas uzņēmumu OU
Karmelor, līdz ar to secināms, ka SIA „5Allianse” neveica aktīvu saimniecisko darbību (lietas I sējuma 47.-53.lapa).
[9.5] Rezumējot minēto, tiesa secina, ka SIA „Senlejas mežsaimnieks” (SIA „5Allianse”) nevarēja piegādāt preces pieteicējai. Tiesas ieskatā
strīdus darījumi nav faktiski notikuši un tādējādi nav izpildījies priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai.
[10] Pieteicēja grāmatvedības reģistros iegrāmatojusi darījumus – preču (automašīna MAN TGA 18.440 un piekabe KAESSBOHRER STB
41/1024) piegādes Igaunijas uzņēmumam OU Karmelor 2013.gada maijā 21 084,12 Ls vērtībā, piemērojot attiecīgajiem darījumiem PVN 0% likmi,
atbilstoši 2013.gada 14.maija invoice No.13/05/13 par summu 12 650,47 Ls, invoice No.14/05/13 par summu 8433,65 Ls un pieņemšanas-nodošanas
aktiem. Rēķinus ir parakstījusi tikai pieteicējas pārstāve /pers. B/, bet nav apstiprinājis OU Karmelor pārstāvis, savukārt transportlīdzekļa pieņemšanas-
nodošanas aktus no OU Karmelor puses parakstījis /pers. L/, bet no pieteicējas puses /pers. B/ (lietas I sējuma 202.-209.lapa).
[10.1] Tiesas sēdē /pers. L/ liecināja, ka OU “Karmelor” darbojās Tartu, tam bija darbinieki, nodarbojās ar vis kaut ko, arī ar transporta pirkšanu.
Nevar paskaidrot, kurš bija šo darījumu iniciators un kāds bija to ekonomiskais izdevīgums, taču katrs uzņēmums darījumu ķēdē guvis peļņu, un, ja
vajadzējis, mašīnas tika dzītas uz Tartu pat uz vienu dienu (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 02:10.-02:12.minūte).
Pieteicējas darbinieks /pers. AL/ 2014.gada 20.novembra paskaidrojumā ir norādījis, ka smago automašīnu un piekabi nav pārvietojis uz Igauniju
un atpakaļ (lietas I sējuma 202.-209.lapa). Iepriekšminētie paskaidrojumi, kā arī CMR, kas apliecinātu transportlīdzekļa MAN TGA 18.440 un
piekabes KAESSBOHRER STB 41/1024 piegādi uz ES dalībvalsti, neiesniegšana auditam ļauj secināt, ka rēķinos nav norādīta patiesa informācija par
darījumu būtību.
[10.2] Atbilstoši informācijai no CSDD, automašīnas un piekabes reģistrāciju CSDD uz pieteicējas vārda uz pilnvaras pamata veicis pieteicējas
darbinieks un vienlaikus OU Karmelor īpašnieks /pers. L/ (lietas I sējuma 202.-209.lapa). Apstāklis, ka /pers. L/ vienlaicīgi ir gan pieteicējas darba
ņēmējs (direktors), gan OU Karmelor īpašnieks atvieglo atklātībai nezināmu vienošanos noslēgšanu, kā arī liecina par saskaņotām darbībām dokumentu
noformēšanā par faktiski nenotikušiem darījumiem. Turklāt neviens nodarījumā iesaistītajiem dalībniekiem tiesas sēdē nav spējis sniegt detalizētus
paskaidrojumus un pamatojumu šim darījumam.
[10.3] Izvērtējot CSDD informāciju, ir konstatējama strīdus transportlīdzekļu MAN TGA 18.440 un piekabes KAESSBOHRER STB 41/10 24
vairākkārtēja reģistrācija CSDD, turklāt automašīnu pārreģistrācijā iesaistīti vieni un tie paši uzņēmumi (SIA „Pellet”, OU Karmelor, SIA „5ALianse”,
SIA „Baltijas Apaļkoku Exports”).
Vienlaikus, kā liecina CSDD rīcībā esošie dokumenti, automašīnas un piekabes noņemšanu no uzskaites izvešanai no Latvijas veica SIA „Pellet”
pilnvarotā persona - /pers. R/ (SIA „5Allianse” valdes loceklis no 2011.gada 19.aprīļa līdz 10.novembrim, SIA „Baltijas Apaļkoku Exports” pilnvarotā
persona no 2013.gada 2.maija, prokūrists no 2015.gada 2.jūnija un valdes loceklis no 2015.gada 29.jūlija).
/pers. R/ tiesas sēdē darījumus apstiprināja, taču nevarēja sniegt konkrētu informāciju, norādot, ka SIA „Baltijas Apaļkoku Exports” 2013.gadā
iepirka vairāk nekā 20 kravas automašīnas un piekabes, ko joprojām izmanto saimnieciskajā darbībā (sk.[9.2]). Tiesa kritiski vērtē liecinieka pausto, ka
viņs nepazīst /pers. O/ un /pers. L/, jo viņš ir bijis SIA „5Allianse” amatpersona un pieteicējas pilnvarota persona, kā arī bijis iesaistīts automašīnu
darījumu ķēdē. Lietā nav strīda, ka SIA „Baltijas Apaļkoku Exports” ir bijis gala patērētājs, taču informācija par darījumiem liecina, ka SIA „Baltijas
Apaļkoku Exports” varēja iegādāties automašīnu MAN TGA 18.440 un piekabi KAESSBOHRER STB 41/10 24 tieši no pieteicējas bez starpniekiem.
Minētā informācija kopsakarā ar faktu, ka automašīna 2013.gada 21.maijā noņemta no uzskaites izvešanai no Latvijas, lai jau 10.jūnijā realizētu
gala patērētājam SIA „Baltijas Apaļkoku Exports”, liecina, ka pirms automašīnas nodošanas gala patērētājam noformēti mākslīgi darījumi. Ņemot vērā
CSDD datu bāzes informāciju, konstatēts, ka pieteicēja, noņemot transportlīdzekļus no uzskaites, jau zināja, ka tie netiks izvesti no Latvijas, par ko
liecina fakti, ka MAN TGA 18.440 un piekabi KAESSBOHRER STB 41/10 24 no uzskaites CSDD un pieteicējas īpašuma izvešanai no Latvijas uz
pilnvaras pamata veic /pers. R/, kurš vienlaicīgi ir gala pircēja SIA „Baltijas Apaļkoku Exports” darbinieks un pilnvarotā persona.
Tādējādi ir pamats secināt, ka automašīnu pirkšanas-pārdošanas reģistrācijas gadījumos ir izveidota dokumentu plūsma (shēma) ar vieniem un tiem
pašiem uzņēmumiem, kas liecina par saskaņotu darbību veikšanu. Tiesa piekrīt VID secinājuma, ka transportlīdzekļu īpašnieku vairākkārtīgai maiņas
reģistrācijai CSDD ir bijis krāpniecisks raksturs, lai palielinātu priekšnodokļa atskaitījumus, kā arī samazinātu no apliekamo darījumu vērtības aprēķināto
PVN (preču piegādēm Eiropas Savienībā PVN likme ir 0%).
[11] Pieteicēja 2013.gada septembrī, oktobrī un decembrī atskaitījusi priekšnodokli 1915,51 Ls apmērā un 2014.gada janvārī 1180,16 euro
apmērā saskaņā SIA „RDR Auto” vārdā noformētajiem pavadzīmēm.
[11.1] Darījuma apliecināšanai iesniegts 2013.gada 1.oktobra pirkuma līgums (bez numura) par akumulatoru piegādi un SIA „RDR Auto” vārdā
noformētās 5 pavadzīmes par dažādu preču (akumulatori, sprauslas, motora vadības bloks, gaisa spilveni, radiators, kardāns, kompresors) piegādēm.
Pavadzīmēs nav norādīti preču identifikācijas dati, līdz ar to nav iespējams noteikt, kādai automašīnai domātas minētās preces (lietas IV sējuma 166.-
170.lapa). Tāpat noformētie dokumenti neidentificē strīdus darījumu apstākļus, proti, preču izsniegšanas/saņemšanas vietu, preču transportēšanu.
Atbilstoši paraksta atšifrējumam pavadzīmēs norādītās preces izsniedzis SIA „RDR Auto” valdes loceklis /pers. AR/ (/pers. AR/), bet saņēmusi
/pers. B/.
[11.2] /pers. B/ tiesas sēdē nesniedza konkrētu informāciju par darījumiem un paskaidroja, ka darījumus faktiski organizēja un veica uzņēmuma
direktors /pers. L/.
/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka ar SIA „RDR Auto” bija tikai daži darījumi, tika iegādātas sprauslas un rezerves daļas smagajām automašīnām.
Uzņēmumu atrada caur paziņām. Par piegādēm nevar konkrēti paskaidrot. Preces partneri laikam pieveda klāt, kaut kad pats aizbrauca pakaļ.
Kontaktējās ar uzņēmuma menedžeri vai direktoru, kura vārdu neatceras. Bijuši nokārtoti visi dokumenti - noslēgti līgumi, veikts pārskaitījums
(2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 01:15.-01:20.minūte).
Atbilstoši Lietuvas nodokļu administrācijas 2017.gada 7.maija informācijai par /pers. AR/ sniegto paskaidrojumu
(LV_LT_20140227_0006_RPY), /pers. AR/ par uzņēmuma amatpersonu kļuvis pēc trešo personu lūguma, neko nezina par SIA „RDR Auto”, kā arī
par šī uzņēmuma darbiniekiem, saimniecisko darbību, bankas kontiem, grāmatvedību, finanšu dokumentiem, biznesa partneriem, darījumiem, nav
strādājis šajā uzņēmumā, nav parakstījis vai turējis uzņēmuma dokumentus (lietas II sējuma 53.lapa).
Ņemot vērā minēto, secināms, ka sabiedrību amatpersonu skaidrojumi nesniedz skaidru priekšstatu par darījuma norisi. Pieteicējas amatpersonas
nesniedz objektīvi pamatotu skaidrojumu par darījumu partnera izvēli un preču piegādēm. Tiesas ieskatā /pers. L/ kā pieteicējas faktiskais pārstāvis šajā
darījumā nav pievērsis nekādu rūpību darījuma partnera izvēlē un pārbaudē. Turklāt /pers. AR/ ir noliedzis jebkādu savu darbību SIA „RDR Auto” vārdā
un interesēs. Neviena no personām, kas parakstījusi dokumentus, nav norādījusi uz SIA „RDR Auto” prokūrista /pers. AT/ iesaisti darījumā. Līdz ar to
tiesa noraida pieteicējas pārstāves argumentu par to, ka darījumu faktiski varētu būt veicis /pers. AT/. Minētais kopumā dod pamatu apstrīdēt pieteicējas
deklarēto darījumu ar SIA „RDR Auto” faktisko esību.
[11.3] Vienlaikus par darījumu fiktīvo raksturu liecina arī darījuma partneri raksturojošā informācija. Proti, SIA „RDR Auto” 2014.gada 28.marta
izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar saimnieciskās darbības apturēšanu, sabiedrības amatpersonai /pers. AR/ ar VID
2014.gada 31.marta lēmumu atņemtas tiesības ieņemt amatu, sabiedrība nav sasniedzama savā juridiskajā adresē (2014.gada 18.februāra
apsekošanas akts). VID iesniegtajos ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem deklarēti
divi darba ņēmēji - sabiedrības amatpersona /pers. AR/ un /pers. AU/ ar 40 darba stundām mēnesi. Vienlaikus SIA „RDR Auto” iesniegtās PVN
deklarācijas par 2013.gada septembri - 2014.gada janvāri sabiedrība uzrādījusi piegādāto preču vērtību (bez PVN) 126 977,91 LVL un 6776,85 euro
(lietas III sējuma 92.-122.lapa). Tādējādi ir apstrīdams, ka ar tik maziem darbaspēka resursiem uzņēmums varēja nodrošināt saimnieciskās darbības
veikšanu, turklāt ja /pers. AR/ noliedz saimnieciskās darbības veikšanas faktu.
[11.4] Izvērtējot SIA „RDR Auto” iespējas strīdus preču iegādē darījumu ķēdē – SIA „Autodaļu Krātuve” - SIA „Libert” - SIA „Eventes”, n o
lietā esošās informācijas nav konstatējama to reāla saimnieciskās darbības veikšana (izslēgšana no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, gada
pārskata neiesniegšana, darbaspēka nepietiekamība u.c.).
[11.5] Rezumējot minēto, tiesa secina, ka nav identificējama strīdus rēķinos norādītās preces izcelsme un ne SIA „RDR Auto”, ne arī tās tālākie
darījuma partneri nevarēja piegādāt preces pieteicējai. Vienlaikus lietā konstatēto apstākļu kopums liecina, ka pieteicējai, reģistrējot SIA „RDR Auto”
vārdā noformētās pavadzīmes, bija zināms par tajos norādīto darījumu simulatīvo raksturu. Tiesas ieskatā strīdus darījums nav noticis un tādējādi nav
izpildījies priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai.
[12] Pieteicēja 2014.gada februārī, martā un aprīlī atskaitījusi priekšnodokli 2763,33 euro saskaņā ar SIA „Derast” vārdā noformētajām
pavadzīmēm par dažādām strīdus preču (kompresors, kloķvārpsta, kardāns, sprauslas) piegādēm.
Atbilstoši paraksta atšifrējumam SIA „Derast” vārdā noformētajās pavadzīmēs norādītās preces izsniedzis valdes loceklis Vasilijs Pahars ( lietas II
sējuma 32.-34.lapa).
[12.1] Darījuma dokumentācijā ir konstatējamas vairākas nepilnības, kas neļauj identificēt darījuma norisi un saturu.
Strīdus pavadzīmē nav norādīti preču identifikācijas dati, līdz ar to nav iespējams identificēt kādas markas automašīnai un kāda gada izlaidumam
domātas minētās preces.
SIA „Derast” vārdā noformētajā pavadzīmē Nr.DER000020 kā preču iekraušanas vieta norādīta /adrese/, bet 2014.gada aprīlī SIA „Derast”
adresē /adrese A/ nav deklarējusi juridisko adresi vai struktūrvienību, tādējādi šajā pavadzīmē norādīta apstrīdama informācija par preču izsniegšanas
adresi.
Strīdus pavadzīmēs kā pārvadātāja uzrādīta SIA „J.D.I. Transports”, transportlīdzeklis VW LT35 ar valsts reģ.Nr. /TL numurs/. Bet SIA „J.D.I.
Transports” 2014.gada 14.novembra paskaidrojumā norādīts, ka minētais transportlīdzeklis netika izmantos 2014.gada 21.februārī, 26.martā veikts
pārvadājums uz Poliju, bet 9.aprīlī automašīna iznomāta SIA „Cinevera” (lietas II sējuma 64.lapa).
[12.2] /pers. B/ tiesas sēdē nesniedza konkrētu informāciju par darījumiem un paskaidroja, ka darījumus faktiski veica uzņēmuma direktors /pers.
L/ (sk.[9.1] punktu).
/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka darījumi ar SIA „Derast” notika līdzīgi kā ar SIA „RDR Auto”. Kad vajadzēja sprauslas, painteresējies caur
paziņām, un viņam izdevīgāk kā veikalā piedāvātas sprauslas, kuras nopircis un pārdevis tālāk. Par piegādēm un kontaktpersonām nevar neko
paskaidrot. Sprauslas ir kompaktas, tās var ielikt kabatā. Ja rēķinā ir rakstīts, ka pārvadātājs ir SIA „J.D.I. Transports”, tad viņi arī veda (2016.gada
17.maija tiesas sēdes protokola 01:20.-01:31.minūte).
/pers. N/ 2014.gada 6.novembra iesniegumā lūdzis apturēt SIA „Derast” saimniecisko darbību un izslēgt to no PVN maksātāju reģistra, jo par
amatpersonu kļuvis pēc trešo personu lūguma. Nekādus dokumentus, izņemot uzņēmuma reģistrācijas dokumentus, nav parakstījis un par saimniecisko
darbību neko nezina (lietas IV sējuma 3.lapa).
Tiesas sēdē /pers. N/ liecināja, ka ir jūrnieks un nav veicis nekādu saimniecisko darbību SIA „Derast”. Pirms diviem gadiem dēla draugs /pers. BD/
palūdza kļūt par šī uzņēmuma direktoru, lai varētu izplatīt videoierakstus par Latviju. Kopā ar grāmatvedi reģistrēja uzņēmumu un atvēru bankas kontu,
taču pieeja kontam vai uzņēmuma zīmogi viņa rīcībā nebija. Nav pārdevis rezerves daļas, noliedz pavadzīmju parakstīšanu un uzskata, ka paraksts uz
pavadzīmēm ir viltots (lietas VI sējuma 143.-144.lapa). Tādējādi nav konstatējama SIA „Derast” amatpersonas /pers. N/ griba noslēgt darījumus, un
attiecīgi pavadzīmēs norādītā nepatiesā informācija par preču izsniedzēju ļauj apstrīdēt preču iegādi.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka sabiedrību amatpersonu skaidrojumi nesniedz skaidru priekšstatu par darījuma norisi, darījumu
partnera izvēli un preču piegādēm. Turklāt /pers. N/ ir noliedzis jebkādu reālu darbību SIA „Derast” vārdā. Tāpat darījuma puses nav izskaidrojušas
neatbilstības dokumentos, tādējādi tiesa secina, ka strīdus pavadzīmēs ir norādīta nepatiesa informācija. Minētais dod pamatu apstrīdēt pieteicējas
deklarēto darījumu ar SIA „Derast” faktisko esību.
[12.3] Vienlaikus par darījumu fiktīvo raksturu liecina arī darījuma partneri raksturojošā informācija. Proti, SIA „Derast” nav sniegusi 2014.gada
pārskatu, 2014.gada 1.decembrī sabiedrība izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu PVN
deklarācijās; sabiedrības deklarētais pamatdarbības veids ir tulkošanas un tulku pakalpojumi, kas neatbilst strīdus darījumu būtībai. VID iesniegtajos
ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem 2014.gada martā un aprīlī deklarēts viens darba
ņēmējs - amatpersona /pers. N/, kurš noliedz saimnieciskās darbības veikšanu, bet februārī nav deklarēti darba ņēmēji (lietas III sējuma 56.-69.lapa).
[12.4] Ņemot vērā nepilnības noformētajos dokumentos, informāciju par deklarēto darījumu partneri, pieteicējas amatpersonu vispārīgo
paskaidrojumu, tiesa secina, ka ir gūts apstiprinājums pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Derast” faktiskajai neesībai.
[13] Lēmumā secināts, ka preces (automašīnu rezerves daļas), kuras pieteicēja uzrādīja kā saņemtas no SIA „RDR Auto” un SIA „Derast”,
2013.gada oktobrī, novembrī un 2014.gada janvārī, februārī, martā, aprīlī sabiedrība uzrādīja kā realizētas Lietuvas uzņēmumam UAB One Baltic,
darījumiem piemērojot PVN 0% likmi.
Pieteicēja 2013.gada oktobrī, novembrī un 2014.gada janvārī, februārī, martā, aprīlī izrakstīja astoņus rēķinus (invoice) Lietuvas uzņēmumam UAB
One Baltic par dažādām auto precēm par kopējo darījumu vērtību Ls 4764,99 un attiecīgi 26 539,2 euro.
Tiesa konstatē, ka rēķinos nav norādīta informācija, kas ļautu konstatēt transportēšanas apstākļus (pārvadātājs, pārvadāšanā iesaistītie
transportlīdzekļi un to vadītāji), kā arī par preču saņemšanu nav UAB One Baltic pārstāvošās personas paraksts un atšifrējums, kā arī tie nav apstiprināti
ar UAB One Baltic zīmogu. Vienlaikus konstatējams, ka auditam netika iesniegtas starptautiskās preču transporta pavadzīmes (CMR). Sešas pieteicējas
izpilddirektora /pers. L/ parakstītas CMR par automašīnas daļu (car parts), kas izteiktas svara mērvienībās, transportēšanu UAB One Baltic ir iesniegtas
tiesai (lietas IV sējuma108.-113.lapa). Tiesa uzskata, ka nav pamatota darījuma pamatdokumentu iesniegšana tiesai pēc audita beigām, tādēļ kritiski
vērtē šo pieteicējas gatavoto dokumentu nozīmi pierādījumu kontekstā.
Turklāt pieteicējas pārstāvji ne audita laikā ne tiesas sēdē nav snieguši konkrētu informāciju par darījumu norisi.
Kā norādīts Augstākās tiesas 2008.gada 8.maija spriedumā lietā Nr.SKA-159/2008, ja komercsabiedrība pretendē uz nodokļa 0 procentu likmes
piemērošanu, kas ir izņēmums no vispārējā pienākuma samaksāt PVN, tad tai ir jānodrošina atbilstoši pierādījumi. Komercsabiedrībai ir jāspēj atspēkot
VID izteiktās šaubas un iesniegt pierādījumus par saviem norādītajiem darījumiem, kuriem tā vēlas piemērot 0 procentu nodokļa likmi. Rēķina formāla
noformēšana pati par sevi nevar apliecināt preču piegādi uz ES dalībvalstīm un to priekšnosacījumu objektīvu esību, kas nepieciešami PVN 0 % likmes
piemērošanai.
Vienlaikus lietā pierādīts, pieteicējas rīcībā nebija preču, kuras uzrādītas kā tālāk pārdotas UAB One Baltic, jo tās ir uzrādītas kā saņemtas no SIA
,,RDR Auto” un SIA „Derast”, kuras strīdus preces nepiegādāja.
Lietuvas nodokļu administrācija, atsaucoties uz bankrota administratora iesniegto PVN rēķinu reģistrācijas žurnālu, sniegusi informāciju, ka UAB
One Baltic ir saņēmusi preces no pieteicējas laika periodā no 2013.gada septembra līdz 2014.gada aprīlim, bet no 2015.gada 4.augusta sabiedrība
atrodas bankrota procedūrā (lietas IV sējuma 155.-156.lapa). Tiesas ieskatā minētā informācija norāda to, ka darījumi ir deklarēti, ir noformēti
dokumenti un izrakstīti rēķini par šiem darījumiem, taču neapliecina darījumu faktisko norisi.
Tādējādi VID pamatoti, nekonstatējot preču piegādi Lietuvas uzņēmumam UAB One Baltic, samazināja pieteicējas 2013.gada oktobra, novembra
PVN deklarācijās deklarēto kopējo un ar PVN 0 % likmi apliekamo darījumu vērtību par Ls 4764,99 un 2014.gada janvārī - aprīlī par 26 539,2 euro.
[14] Pieteicēja 2013.gada septembrī, oktobrī un novembrī PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitījusi 5534,72 Ls par darījumiem ar SIA
„Egols” saskaņā ar 2013.gada 18.septembra rēķinu Nr.EGL 18092013 par klātnes sagatavošanas - vecā seguma demontāžas, smilts kārtas izbūves
darbiem /adrese/, kā arī transporta izdevumiem, 2013.gada 23.oktobra pavadzīmi Nr.EGL 23102013 par dažādu preču (žogs, žoga stabs, metāla
skavas, staba atsaites) piegādi un 2013.gada 12.novembra rēķinu Nr.EGL 12112013 par notekūdeņu sistēmas ierīkošanas darbiem /adrese/.
Darījumu dokumentus pieteicējas vārdā parakstījusi /pers. B/, SIA „Egols” vārdā - /pers. M/ (lietas I sējuma 250.,257.lapa).
[14.1] Darījuma dokumentācijā ir konstatējamas vairākas nepilnības, kas neļauj identificēt darījuma norisi un saturu.
Pieteicēja adresē /adrese B/ nav deklarējusi uzņēmuma juridisko adresi vai struktūrvienību, tādējādi tā nav sabiedrības saimnieciskās darbības
veikšanas vieta.
Attiecībā uz rēķinu Nr.EGL 18092013 par klātnes sagatavošanu nav iesniegta tāme un pieņemšanas- nodošanas akts, līdz ar to nevar konstatēt
dokumentos norādīto izmaksu veidošanos, kā arī nav konstatējams pakalpojuma sniegšanas periods un tā saņemšanas fakts.
2013.gada 12.novembra rēķinā Nr.EGL 12112013 par notekūdeņu sistēmas ierīkošanas darbiem kā pārvadātājs norādīts SIA „Lattranz”,
automašīna Mercedes Benz M817 ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/. Vienlaikus no 2014.gada 17.jūlija SIA „Lattranz” valdes locekļa /pers. BF/
paskaidrojuma konstatējams, ka starp SIA „Egols” un SIA „Lattranz” noticis viens transporta pakalpojumu darījums 2014.gada 16.janvārī, pārvedot
preci no Kuldīgas uz Garkalni. To apliecina arī pievienotās automašīnas ceļazīmes. Turklāt saskaņā ar CSDD datiem automašīna Mercedes Benz 817
pirmo reizi Latvijā reģistrēta tikai 2014.gada 3.janvārī un tehniskā pase arī izdota tikai 2014.gada 3.janvārī (lietas I sējuma 226.-238.lapa). Tādējādi
minētajā pavadzīmē norādīta lietas faktiskiem apstākļiem neatbilstoša informācija, par ko bija jāzina arī pieteicējai.
[14.2] /pers. B/ 2014.gada 30.jūlija paskaidrojumā VID norādīja, ka pieteicēja nomāja zemes gabalu /adrese/ un saņemtie materiāli un
pakalpojumi izmantoti, lai labiekārtotu nomāto zemes gabalu. Materiālu piegādi veicis SIA „Egols” un SIA „Lattranz” (lietas I sējuma 100.lapa).
/pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka pieteicēja nomāja zemi, kur vēlējās uzcelt biroju un angāru vai transporta laukumu. Laukuma labiekārtošanai
piesaistīja SIA „Egols”, kas līdzināja zemi un lika žogu ar saviem materiāliem un darbarīkiem. Ir tikusies ar /pers. M/, lai parakstītu dokumentus, taču
darījumus faktiski organizēja uzņēmuma direktors /pers. L/ (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 00:36.-00:45.minūte).
/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka nomāto laukumu /adrese/ nolīdzināja, izveda ārā vecos siltumnīcas paneļus, salika žogu un sāka taisīt iebrauktuvi.
Neatceras, kurš uzņēmums to darīja. SIA “Egols” arī strādāja objektā, taču nevar precizēt darbus, darbiniekus un to, kurš uzraudzīja darbu veikšanu.
Materiālus pirka gan pieteicēja, gan SIA „Egols”. Pieteicēja ir maksājusi par transporta izdevumiem par materiālu piegādi līdz objektam, smilts un
melnzemes izvešanu. Bija ekskavatori un smagās mašīnas. Piegādes transportu nevar precizēt (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 01:31.-
01:44.minūte).
/pers. M/ tiesas sēdē liecināja, ka SIA „Egols” veica labiekārtošanu, bruģēšanu, kokapstrādi, jebko, ar ko var nopelnīt. Bija nodarbināti 10 – 12
cilvēki. Pieteicējas objekts bija apjomīgs - žogs, betona apmales un daudz kas cits. Daļu darbu veica paši, žogs un betona apmales tika pirktas, tāpat arī
tika pirkti pakalpojumi, jo SIA „Egols” nebija tehnikas, lai raktu vai pārvadātu smiltis un zemi. Darbus, ko bija iespējams izdarīt bez tehnikas, arī
ieklāšanas darbus, veica SIA “Egols”. Neatceras, kādos posmos tika veikti darbi un kā tie tika nodoti un uzraudzīti no pieteicējas puses. Automašīna
BMW ir ietilpīgs pikaps, tai ir sakabes āķis, ja vajadzēja atvest betona maisītāju, žogu vai līdzīgu preci, tika nomāta piekabe. Klientam piestādījis rēķinu
par transportēšanas pakalpojumiem (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 02:16.-02:39.minūte).
[14.3] No darījumu dokumentiem redzams, ka tie noformēti par apjomīgu darbu izpildi, kuru nodrošināšanai nepieciešams darbaspēks ar
atbilstošām iemaņām.
SIA „Egols” deklarētais pamatdarbības veids - elektronisko iekārtu un optisko ierīču remonts - neatbilst attiecīgo strīdus darījumu saturam un
būtībai. VID iesniegtajos ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem 2013.gada jūlijā un
novembrī sabiedrība uzrādījusi vienu darbinieku (valdes locekli /pers. M/), kuram jūlijā darba alga nav aprēķināta, bet novembrī aprēķināti Ls 200 (lietas
III sējuma 129.lapa). Tiesa lietas materiālos neatrod apstiprinājumu /pers. M/ liecinātajam, ka SIA „Egols” bija nodarbināti padsmit darbinieki. No
ziņojumiem secināms, ka norādītajā periodā sabiedrībā netika nodarbināti darbinieki. Minētā informācija par SIA „Egols” ļauj apšaubīt tās reālas
saimnieciskās darbības veikšanu, t.sk. tās iespējas veikt darbus.
[14.4] Ņemot vērā minēto, secināms, ka sabiedrību amatpersonu skaidrojumi nesniedz skaidru priekšstatu par darījuma norisi un
SIA „Egols” sniegtajiem pakalpojumiem. Ir konstatētas pretrunas darījumos iesaistīto personu paskaidrojumos. Pieteicējas amatpersonas /pers. B/ un
/pers. M/ paskaidrotais, ka SIA „Egols” pamatā darbus veicis pašu spēkiem, ir pretrunā ar SIA „Egols” prokūrista /pers. BH/ paskaidrojumu, ka prece
un pakalpojumi, kuri realizēti pieteicējai, iegādāti no SIA „Apple Stock” un SIA „Asija ??”.
No darījumu dalībnieku paskaidrojumiem tiesa secina, ka /pers. M/, iespējams, ir piedalījies labiekārtošanas darbu veikšanā /adrese/, taču no lietā
iegūtajiem pierādījumiem nav gūstams priekšstats par SIA „Egols” rēķinos norādīto pakalpojumu sniegšanu, darījumu apstākļiem to, kuri darbinieki
veikuši darbus, kā darbi uzraudzīti un pieņemti.
No lietas materiāliem izriet, ka SIA „Egols” tika veikts nodokļu audits par 2013.gada oktobri-2014.gada martu, kurā secināts, ka attiecīgajā
periodā SIA „Egols” nav saņēmusi preces un pakalpojumus no SIA „Apple Stock” un SIA „Asija ??”. Audita lēmums stājies spēkā un nav apstrīdēts.
Arī lietā atrodamā informācija par SIA „Apple Stock” un SIA „Asija ??” neliecina par saimnieciskās darbības veikšanu un resursu esību šo sabiedrību
rīcībā (lietas I sējuma 219.-224.lapa).
[14.5] Tādējādi ir gūts apstiprinājums pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Egols” faktiskajai neesībai, un nav īstenots priekšnodokļa
atskaitīšanas priekšnoteikums, saskaņā, ar kuru pakalpojumiem jābūt saņemtiem no rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas.
[15] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2014.gada janvāri un februāri priekšnodoklī iekļāvusi 7455 Ls saskaņā ar SIA „Elipse Pluss” 2014.gada
22.janvāra pavadzīmi Nr.ELP 2015-9009 par preču - lietotas puspiekabes SCHMITZ REEPER YEAR 2007 (šasijas /pers. BK//šasijas numurs/)
iegādi 32 000 Ls vērtībā, PVN 6720 Ls un 2014.gada 20.februāra pavadzīmi Nr.ELP 2-16-1001 par 2007.gada automašīnas Ford Transit Conect
(šasijas /pers. BL/6G36985) iegādi 3500 Ls vērtībā, PVN 735 Ls.
Atbilstoši paraksta atšifrējumam pavadzīmēs norādītās preces izsniedza SIA „Elipse Pluss” valdes locekle /pers. BM/, bet saņēma /pers. B/ (lietas
I sējuma 198.-200.lapa).
[15.1] Saskaņā ar CSDD informāciju puspiekabe SCHMITZ Latvijā pirmo reizi reģistrēta 2014.gada 23.janvārī plkst. 17:28 pieteicējas īpašumā.
Puspiekabes izcelsmes valsts ir Vācija (L.T. Rental Gmbh) un 2014.gada 28.janvārī tā reģistrēta SIA „Baltijas Apaļkoku Exports” īpašumā ar statusu
„noņemšana atsavināšanai LR”. Attiecīgi 2014.gada 22.janvārī puspiekabe SCHMITZ nebija SIA „Elipse Pluss” rīcībā, kā arī CSDD tai nebija
reģistrētas īpašuma tiesības, lai konkrēto transportlīdzekli varētu piegādāt pieteicējai (lietas III sējuma 229.-232.lapa).
[15.2] Transportlīdzekļa Ford Transit Conect (šasijas /pers. BL/6G36985) pārreģistrācija notikusi dažu dienu laikā (2014.gada 19. un
21.februārī), veicot 4 īpašnieku maiņu (SIA „Autocentrum Latvia” – OU Karmelor – SIA „Elipse Pluss” – pieteicēja) (lietas II sējuma 72.-89.lapa).
Turklāt automašīnas noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā SIA „Elipse Pluss” vārdā uz pilnvaras pamata veica pieteicējas valdes locekle /pers.
B/, kas tiesas ieskatā liecina par ķēdē iesaistīto uzņēmumu saskaņotām darbībām.
[15.3] /pers. B/ tiesas sēdē nevarēja sniegt konkrētu informāciju par darījumiem un paskaidroja, ka darījumus faktiski organizēja uzņēmuma
direktors /pers. L/. Ar /pers. BM/ nav tikusies, pirktās mašīnas nav redzējusi (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 00:45.-00:47.minūte).
/pers. L/ tiesas sēdē neatcerējās, ko precīzi pircis no SIA „Elipse Pluss”. Paskaidroja, ka caur paziņām viņām toreiz kaut ko piedāvāja, vajadzēja
mašīnu, kuru nopircis un pārpārdevis. /pers. BM/ nav viņam pazīstama, bijis cits pārstāvis, kuru neatceras. Mašīna stāvēja Maskavas ielā, kur kaut kāds
darbinieks to parādīja. Pārreģistrējot vajag tikai pieņemšanas - nodošanas aktu un pēc tam var pārpārdot tālāk. Nevar izskaidrot darījumu ķēdes
ekonomisko būtību (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 01:44.-01:47.minūte).
No SIA „Elipse Pluss” amatpersonas /pers. BM/ nav bijis iespējams saņemt paskaidrojumus vai liecības par darījumu norisi, jo viņai nav deklarēta
dzīvesvietas adrese.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka pieteicējas skaidrojumi ir vispārīgi un nesniedz skaidru, objektīvi pamatotu priekšstatu par darījuma norisi. /pers.
L/ nevar izskaidrot izveidoto darījumu ķēdi, proti, automašīna ir piederējusi viņa uzņēmumam OU “Karmelor”, pēc tam SIA "Elipse Pluss " un tad
pieteicējai. Nav skaidrs, kādēļ viņš pirms iegādes braucis apskatīt automašīnu uz uzņēmumu, kuram pats to tikko bija pārdevis. /pers. B/ ir parakstījusi
preces pieņemšanas nodošanas aktu, taču liecināja, ka nav ne redzējusi preci, ne satikusi personu, no kuras preci pieņēmusi. Turklāt no lietas materiāliem
izriet, ka /pers. BM/ bija pilnvarojusi /pers. B/, lai piereģistrētu automašīnu, taču /pers. B/ par to nevarēja neko konkrēti paskaidrot.
Automašīnas nogādāšana Igaunijā no Latvijas un uzreiz transportēšana atpakaļ uz Latviju neliecina par darbībām ar automašīnām normālas
komercprakses ietvaros, bet gan par rīcību ar tām imitēšanu, jo pieteicēja varēja iegādāties automašīnu Ford Transit Conect tieši no OU Karmelor bez
starpniekiem. Minētais dod pamatu apstrīdēt pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „Elipse Pluss” faktisko esību.
[15.4] Par darījumu fiktīvu raksturu pirmsšķietami liecina arī lietā konstatētais, ka SIA „Elipse Pluss” kā darba ņēmēja deklarēta tikai
amatpersona, kuras aktivitāte uzņēmējdarbības veikšanā ir apšaubāma, nav iesniegts 2013. un 2014.gada pārskats, tādējādi netieši apliecinot
saimnieciskās darbības neveikšanu attiecīgajos taksācijas periodos.
[15.5] Rezumējot minēto, konstatēto apstākļu kopums tiesas ieskatā pierāda, ka ir noticis tikai darījuma dokumentārs noformējums, kas dod
pamatu apstrīdēt darījumu faktisko esību starp darījuma dalībniekiem, un tādējādi nav izpildījies priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai.
[16] Pieteicēja 2014.gada martā PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitījusi 2984,89 euro par darījumiem ar SIA „Nemoss” saskaņā ar
2014.gada 28.marta pavadzīmi Nr.NEM28032014 par dzīvojamās moduļu mājas 24m2 (9,1m x 3,89m x 3,26) piegādi. Atbilstoši paraksta
atšifrējumam strīdus preci izsniedza SIA „Nemoss” valdes loceklis /pers. BU/, saņēma pieteicējas valdes loceklis /pers. B/ (lietas I sējuma 201.lapa).
[16.1] Darījuma dokumentācijā ir konstatēti vairāki trūkumi. SIA „Nemoss” pavadzīmē kā preču izsniegšanas adrese norādīta /adrese/, bet
saņemšanas adrese Drabešu pagasts, Amatas novads, /Nosaukums Z/. No lietas materiāliem izriet, ka SIA „Nemoss” adresē /adrese C/ un pieteicēja
adresē Drabešu pagasts, Amatas novads, /Nosaukums Z/ nav deklarējušas ne juridisko adresi, ne struktūrvienību, tādējādi ir apstrīdama pavadzīmē
norādītā informācija par preču izsniegšanas/saņemšanas vietas adrese.
Strīdus pavadzīmē kā pārvadātājs uzrādīta SIA „Kravasbuss.lv, transportlīdzekļa valsts reģ.Nr. /TL numurs/ un vadītājs /pers. BV/. Savukārt no
SIA „Kravasbuss.lv” elektroniski sniegtā paskaidrojuma, kuram pievienota tahogramma un rēķins, izriet, ka SIA „Kravasbuss.lv” ne pēc SIA „Nemoss”,
ne pēc pieteicējas pasūtījuma nav veikusi moduļu mājas pārvietošanu pavadzīmē Nr.NEM28032014 norādītajā datumā.
Tādējādi VID pamatoti konstatējis, ka pavadzīme nesatur informāciju, kas ļautu identificēt darījuma apstākļus.
[16.2] No auditā saņemtā /pers. B/ paskaidrojuma izriet, ka moduļa māja tika iegādāta novietošanai izīrētajā laukumā Rīgā, lai nodrošinātu
saimniecisko darbību laukumā, bet tā kā kredīts tika atteikts, tā izīrēta /pers. L/. /pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka moduļu māja tika piegādāta, lai
izmantotu biroja vajadzībām uz laukuma, atradās angārā “Laimas” noliktavās, īsu laiku arī laukumā, šobrīd atrodas kempingā “Meleki”. Par mājas
izcelsmi un iegādes apstākļiem nevarēja sniegt konkrētu informāciju (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 00:47.-01:54.minūte).
/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka moduļu māju, kas ir kā dzīvojamais vagoniņš bez riteņiem, gribēja novietot laukumā Biķernieku ielā kā pagaidu
biroju. Neatceras, no kā nopirka, personai jābūt rēķinā, iespējams, tie bija ražotāji. Paziņa parādīja māju, tā bija Rīgā, bija izdevīgi pirkuma noteikumi.
Tā bija demo māja, kas tika demonstrēta dažādās izstādēs. Aizveda ar izīrētu transportu uz “Laimas” noliktavām, kur pieteicējai bija izīrēts laukums.
Māja netika izīrēta. Tagad māja atrodas netālu no Biķernieku ielas laukuma, tā nav izīrēta. Mājai nebija nekādas dokumentācijas. Nepārliecinājās, vai
persona, no kuras pirka, bija tās īpašnieks (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola 01:49.-01:58.minūte).
SIA „Nemoss” valdes loceklis /pers. BU/ atstājis bez ievērības VID aicinājumu sniegt paskaidrojumus. Uz lietas izskatīšanas brīdi tiesā /pers. BU/
nav deklarētās dzīvesvietas adreses. Liecinieks nav atsaucies uz pavēstēm, kuras bija nosūtītas arī uz iepriekšējo deklarēto adresi.
[16.3] Izvērtējot paskaidroto, konstatējams, ka pieteicējas pārstāvji nav snieguši objektīvu un pārbaudāmu informāciju par deklarētā darījuma
apstākļiem, preces izcelsmi, pārdevēja identifikāciju un preces transportēšanu, kas liedz izsekot darījuma gaitai un neatspēko [16.1] konstatētos
trūkumus. Auditā konstatēts, ka pieteicēja nav izrakstījusi rēķinus /pers. L/ par mājas īri, tādējādi /pers. B/ sākotnējais paskaidrojums ir pretrunā ar
grāmatvedības dokumentiem. Vēlāk valdes locekle sniegusi citu informāciju par moduļu mājas atrašanās vietu. Pieteicēja nav pievērsusi uzmanību un
rūpību darījumu partnera izvēlei un preces izcelsmes noskaidrošanai, kaut gan ka tā bijusi jauna prece un maksājusi ievērojamu naudas summu. Minētais
ļauj apšaubīt darījuma īstumu.
VID uzskata, ka rēķinā norādītā prece nav eksistējusi, savukārt pieteicēja norada, ka ir auditam iesniegusi moduļu mājas fotogrāfijas un aicinājusi
VID apsekot un konstatēt moduļu mājas esamību. VID nav sniedzis papildus informāciju par šo faktu, lai gan tiesa ir noteikusi šādu pienākumu
2016.gada 17.maija tiesas sēdē. Arī pieteicēja tiesai fotogrāfijas vai citu informāciju par preci nav sniegusi. Tādējādi tiesa, ņemot vērā lietas materiālos
esošo informāciju, secina, ka, ja arī prece ir atradusies pieteicējas rīcībā, lietā nav gūti pierādījumi tam, ka to piegādājusi SIA „Nemoss”. Pieteicējas
amatpersonu paskaidrojumi kopsakarā ar iepriekš konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem dokumentos par strīdus darījumiem liecina, ka pieteicēja zināja
par darījumu mākslīgo raksturu.
[16.4] Lietā pamatoti ir vērtēta informācija par SIA „Nemoss” piegādātājiem. Iesniegtajās PVN deklarācijās SIA „Nemoss” 2014.gada martā
deklarēja darījumus ar SIA „Stanis VV” un darījumus zem 1430 euro, attiecīgi SIA „ Stanis VV” darījumus ar SIA „Global Baltic Company”, SIA
„Agrobalt Tehnic”, Eiropas Savienības darījumu partneri, UAB Buli Trans un darījumus zem 1430 euro, savukārt SIA „Global Baltic Company”
darījumus zem 1430 euro, bet SIA „Agrobalt Tehnic” deklarējusi darījumus SIA „Global Baltic Company”, kura deklarējusi tikai darījumus zem 1430
euro, tātad nav identificējama preču izcelsme (lietas III sējuma 145.-156.lapa).
Lēmumā apkopotā informācija par SIA „Nemoss” piegādātājiem SIA „Stanis VV”, SIA „Global Baltic Company” un SIA „Agrobalt Tehnic”
liecina, ka attiecīgās sabiedrības nav varējušas piegādāt SIA „Nemoss” strīdus preci.
[16.5] Konstatēto apstākļu kopums tiesas ieskatā pierāda, ka ir noticis tikai darījuma dokumentārs noformējums, kas dod pamatu apstrīdēt
darījumu faktisko esību starp darījuma dalībniekiem. Tādējādi nav izpildījies priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai.
[17] Pieteicēja 2014.gada jūlija PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitījusi 2734,2 euro (1543,5 + 1190,7) par darījumiem ar SIA „Stanis
VV”, t.sk. reversā kārtībā kā priekšnodoklis atskaitīts un aprēķināts PVN 1543,5 euro apmērā, atbilstoši SIA „Stanis VV” 2014.gada 29.jūlija rēķinam
Nr.SVV29072014-1 par jaunaudžu kopšanas darbiem un darbu pieņemšanas-nodošanas aktam un 2014.gada 29.jūlija rēķinam Nr.SVV29072014-2
par koku zāģēšanas un izvešanas darbiem (lietas II sējuma 45.-47.lapa).
[17.1] Attiecībā uz SIA „Stanis VV” rēķinu Nr.SVV29072014-2 par koku zāģēšanas un izvešanas darbiem, nav konstatējama ciršanas vieta,
nekustamo īpašumu adreses, kurās veikti darbi, vai cita tos identificējoša informācija, pakalpojuma sniegšanas periods. Tāpat nav norādīta arī cita
darījumu apstākļus identificējoša informācija (kādi darbi un ar kādiem materiāltehniskiem resursiem veikti, kādā veidā noteikta pakalpojumu vērtība).
Nav uzrādīts līgums, tāmes un darbu pieņemšanas-nodošanas akti. Rēķinā nav norādīts pārvadātājs, izmantotais transportlīdzeklis un tā vadītājs.
Dokumentos norādītā informācija nav atzīstama par salīdzināmu, saprotamu un patiesu, kas liedz izsekot darījumu norisei.
[17.2] Pieteicējas amatpersona /pers. B/ ne audita laikā, ne tiesas sēdē nav detalizēti izskaidrojusi darījuma apstākļus un to, kur tieši veikti koku
zāģēšanas darbi. Par jaunaudžu kopšanu /pers. B/ tiesas sēdē paskaidroja, ka SIA “Foran Real Estate” bija pieteicējai pasūtījusi jaunaudžu kopšanu,
cirsmās darbojās pieteicējas darbinieks Andris, apakšuzņēmējus piesaistīja direktors /pers. L/, pati par darījumiem sīkāk paskaidrot nevar.
/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka darījumi ar SIA „Stanis VV” bija par koku zāģēšanu, izstrādi un jaunaudžu kopšanu Vidzemē, ar ko paši netika
galā. Jaunaudzes kopa, tīrīja un stādīja gan pieteicējas darbinieki, gan SIA „Stanis VV”. Kontaktējās un slēdza līgumu ar meža meistaru, kura vārdu
neatceras. Darbinieki darbu ir padarījuši, naudu saņēmuši, tātad viņi to prata un bija speciālas zināšanas. SIA „Stanis VV” otrs mežizstrādes meistars
parādīja viņiem objektu, kur jāstrādā. Viss bija iezīmēts GPS kartēs, no kurienes varēja redzēt, kur tīrīt. Pats nav braucis līdzi skatīties. Nevar
paskaidrot, cik un kādi darbinieki to darīja un kurš no SIA „Stanis VV” uzņēmās atbildību par darbu izpildi. Ja meistars, kas deva darbu, to pieņēma, un
kvalitāte viņu apmierināja, viņš parakstīja aktu un izrakstīja rēķinu. Veiktie darbi sīkāk aprakstīti aktos. Darbu gaita bija šāda - pasūtītājs “Foran Real
Estate” pārsūtīja datus par cirsmām, SIA „Stanis VV” tās iztīrīja, viņu meistars apsekoja objektu, parakstīja aktu, uz kura pamata pieteicēja izrakstīja
rēķinu pasūtītājai, un pēc tam SIA „Stanis VV” piestādīja rēķinu pieteicējai. Cenas noteica pasūtītāji. Jaunaudžu kopšana ietver mazo eglīšu atēnošanu no
nezālēm un lapu kokiem, kas aug ātrāk. Darbu veikšanai netika izmantota smagā tehnika, tikai krūmgrieži (2016.gada 17.maija tiesas sēdes protokola
01:58.-02:10.minūte).
SIA „Stanis VV” prokūrists /pers. P/, kurš parakstījis strīdus rēķinus, tiesas sēdē liecināja, ka SIA “Stanis VV” nodarbojās ar tehnikas un citu
preču starpniecību. Ar valdes locekli /pers. CD/ nebija sadalīti pienākumi, pārsvarā internetā abi pirka un pārdeva preces, kuras varēja iegādāties par
lētu cenu. Bija daudz sadarbības partneru. Mežu izciršanas vai kopšanas darbus uzņēmums veicis tikai ar apakšuzņēmumu palīdzību. Paši nav to darījuši.
SIA “Stanis VV” bija pietiekami sadarbības partneru, lai varētu uzņemties jebkuru darbu. Neatceras, kam ir snieguši šādus pakalpojumus, jo šo darījumu
vadījis /pers. CD/. Apstiprina, ka ir parakstījis strīdus pavadzīmes, jo tajā laikā bijis pie datora un /pers. CD/ licis sagatavot pavadzīmi. Aizvedis
pavadzīmi uz SIA “Stanis VV” ofisu /adrese/, nezina, kad pavadzīmi parakstīja otra puse. /pers. CD/ ar interneta starpniecību atrada apakšuzņēmumu,
kas izpildīja darbus. Uz vajadzīgo vietu tika nosūtīta tā uzņēmuma brigāde, kas notāmēja darba apjomu, noteica ha cenu, par ko sazinājās un informēja
liecinieku. Apakšuzņēmumā kontaktējies ar personu, kuru sauca Kaspars. Iespējams arī, ka Kaspars bija persona, kas pasūtīja darbus. Nepazīstat /pers.
B/, /pers. L/, ir pazīstams /pers. M/, kurš darbojās SIA “Ieriķu darbnīca” (2016.gada 16.septembra tiesas sēdes protokola 00:05.-00:18.minūte).
[17.3] Tiesai ir iesniegts darbu pieņemšanas nodošanas akts par jaunaudžu kopšanu, ko saskaņojuši pieteicēja un tās pasūtītājs SIA “Foran Real
Estate” (lietas IV sējuma 105.lapa). Salīdzinot to ar darbu pieņemšanas nodošanas aktu, kas parakstīts starp pieteicēju un SIA „Stanis VV” (lietas II
sējuma 45.lapa), tiesa secina, ka dokumenti ir sastādīti 2014.gada 29.jūlijā, tie ir gandrīz identiski pēc formas un satura, proti, pieteicēja ir nodevusi
pasūtītājam darbus tādā pašā apjomā un tajos pašos īpašumos, kādus ir saņēmusi no SIA „Stanis VV”. Atšķirīga ir tikai cena par hektāru (ha), kas vienā
gadījumā ir 165 euro/ha, bet apakšuzņēmējam ir – 150 euro/ha.
Tiesas ieskatā apstāklis, ka pieteicēja ir nodevusi veiktos darbus pasūtītājam, nenozīmē, ka ir saņēmusi pakalpojumus no SIA „Stanis VV”, jo lietā
nav konstatēts, kurš un ar kādu tehniku tos ir faktiski veicis un uzraudzījis. Priekšstats par darījuma norisi nerodas ne no dokumentiem, ne no iesaistīto
amatpersonu paskaidrojumiem. /pers. B/ ir parakstījusi visus darījuma dokumentus, arī pieņemšanas – nodošanas aktus, taču nevar neko konkretizēt par
darījumu. Lietā ir pretrunīgi paskaidrojumi, proti, /pers. P/ liecināja, ka SIA „Stanis VV” apakšuzņēmēji ir tāmējuši veicamos darbus un noteikuši cenu,
savukārt /pers. L/ liecināja, ka cenu ir noteicis pieteicējas pasūtītājs, kas piemērojot savu uzcenojumu, tālāk ir noteikta apakšuzņēmējiem. Jaunaudžu
kopšanas darbi ir specifiski, prasa noteiktas zināšanas un prasmes, kā arī tehniku, taču neviens uzņēmums nav tam pievērsis uzmanību un nav interesējies,
kās un kādā kvalitātē veic darbus.
[17.4] VID konstatējis, ka SIA „Stanis VV” deklarētie darbības veidi - kravu iekraušana, izkraušana, lauksaimniecības mašīnu vairumtirdzniecība
neatbilst darījumu būtībai. Atbilstoši CSDD informācijai SIA „Stanis VV” īpašumā vai turējumā nav bijuši transportlīdzekļi un traktortehnika, kā arī nav
konstatēts, ka uzņēmums tos nomātu. 2014.gada 9.decembrī sabiedrība izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar saimnieciskās
darbības apturēšanu; nav iesniegusi 2014.gada pārskatu, tādējādi nav apliecinājusi saimnieciskās darbības veikšanu un resursu esību.
[17.5] SIA „Stanis VV” amatpersona ir norādījusi uz apakšuzņēmēju piesaisti darbu veikšanai, tos nekonkretizējot, tādēļ ir būtiski pārbaudīt šo
informāciju.
VID iesniegtajās PVN deklarācijās SIA „Stanis VV” strīdus darījumu periodā deklarēja darījumus ar SIA „Egols”, SIA „Leuss”, preču iegādi no
Lietuvas uzņēmuma UAB Bengalita. Savukārt SIA „Leuss” deklarējusi tikai darījumus zem 1430 euro. No SIA „Egols” VID iesniegtās atbildes uz
pieprasījumu izriet, ka SIA „Egols” 2014.gada jūlijā piegādājis SIA „Stanis VV” bērnu rotaļu laukuma konstrukcijas un papildaprīkojumu. No lietas
materiāliem izriet, ka SIA „Egols” nav sniedzis pakalpojumus, kas būtu saistīti ar jaunaudžu kopšanu vai koku zāģēšanu.Tādējādi no lietas materiāliem
nav identificējams faktiskais pakalpojumu sniedzējs. Tādējādi papildus iegūtā informācija par SIA „Stanis VV” deklarētajiem darījumu partneriem
neapstiprina pakalpojumu saņemšanas iespējamību no tiem un liecina par formālu dokumentu noformēšanu.
Konstatētie trūkumi rēķinos un faktiski nenotikuši darījumi liedz atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1. un
7.punktam atskaitīt priekšnodokli.
[18] Vienlaikus, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-
142/11 Mahageben, kā arī 2013.gada 18.marta spriedumu lietā C-563/11), lai nodokļu maksātājam liegtu tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu
no budžetā maksājamās PVN summas, nav pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko neesību starp nodokļu maksātāju un tā tiešajiem (un tālākajiem)
sadarbības partneriem. Ir nepieciešams konstatēt arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka viņš ir iesaistīts ļaunprātīgos vai pat
krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.
Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no šo darījumu
satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku vai personisku saistību starp
uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax 81.punktu).
[19] Novērtējot iepriekš analizēto darījumu saturu un to īsto nozīmi, tiesai nerodas šaubas, ka tie noformēti ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi gūt
fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā un pieteicējai bija jāzina par to, ka tā bijusi iesaistīta nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā. Papildus
jau spriedumā [9] – [17] minētajam norādāmi šādi apstākļi.
[19.1] Pieteicējas un tās darījumu partneru amatpersonu vispārīgie un pretrunīgie paskaidrojumi neļauj konstatēt darījumu gaitu, faktiskos apstākļus
un preču un pakalpojumu izcelsmi un esību. Atsevišķu pieteicējas tiešo darījumu partneru amatpersonas ir noliegušas darījumus, kas liecina par to
pieteicējas informētību par fiktīviem darījumiem.
[19.2] Darījumu dokumenti ir noformēti formāli, kas, pretēji likuma „Par grāmatvedību” prasībām, neļauj identificēt preci un izsekot darījumu gaitai.
Tie ir vispārīgi un nesatur informāciju par preču izsniegšanas un saņemšanas vietu, preču saņemšanas faktu, kā arī nav identificējama uzņēmumu, kuri
piegādāja preces, saimnieciskās darbības vieta.
[19.3] Pieteicējas tiešo un tālāko darījuma partneru rīcībā nav darbaspēka un materiāltehnisko resursu, sabiedrībām ir fiktīvu uzņēmumu pazīmes.
[19.4] Automobiļu pārreģistrācija CSDD starp vairākām personām īsā laika periodā ļauj apstrīdēt darījumu veikšanu normālas komercdarbības
ietvaros un liecina par šo darījumu simulatīvo raksturu, kā arī par darījumu dalībnieku saskaņotu rīcību dokumentu noformēšanā par transporta līdzekļu
faktiski neesošiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem. Turklāt lietā ir konstatēta saistība starp pieteicēju un OU Karmelor.
[19.5] Lietā ir konstatēta amatpersonu savstarpēja saistība, proti pieteicēja un tās uzrādītie transportlīdzekļu piegādātāji un pircēji, kā arī citi
darījumu ķēdēs iesaistītie uzņēmumi ir kvalificējami kā saitīti uzņēmumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta „g” apakšpunkta izpratnē.
Transportlīdzekļu pārreģistrāciju īsā laikā periodā veic vieni un tie paši uzņēmumi - SIA „Pellet”, OU Karmelor, SIA „5Allianse”, SIA „Baltijas Apaļkoku
Exports”. Izvērtējot pieteicējas strīdus darījumus, secināms, ka darījumi faktiski nav notikuši, t.i., pieteicēja dokumentos norādītos transportlīdzekļus nav
saņēmusi, kā arī nav realizējusi. Tādējādi pieteicēja nevarēja nezināt par noformēto darījumu simulatīvo raksturu. Simulatīvie transportlīdzekļu iegādes un
piegādes darījumi noformēti vairāku mēnešu periodā, kas liecina, ka tiem nav gadījuma rakstura. Tādējādi ir pamats secināt, ka pieteicēja ļaunprātīgi
mēģina iegūt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, pamatojoties uz dokumentiem, kas satur nepatiesu informāciju.
[19.6] Vērtējot atsevišķi, apstākļi, kas liek apšaubīt pieteicējas darījumu esību, varētu tikt izskaidroti, tomēr, novērtējot darījumu trūkumus
kopumā, nav ticama nejauša apstākļu sakritība. Tā kā auditā apšaubīta tieši pieteicējas darījumu esība, nav iespējams, ka pieteicēja nezināja, ka
dokumenti noformēti par nenotikušiem darījumiem.
[20] Tiesa secina, ka tā kā nav gūstams apstiprinājums pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „5Allianse”, SIA „RDR Auto”, SIA „Egols”, SIA
„Elipse Pluss”, SIA „Derast”, SIA „Nemoss”, SIA „Stanis VV” (preču iegāde) un SIA „Almag”, Lietuvas uzņēmumu One Baltic, Igaunijas uzņēmumu
OU Karmelor (preču pārdošana) faktiskajai esībai, VID pamatoti secinājis, ka SIA „5Allianse”, SIA „RDR Auto”, SIA „Egols”, SIA „Elipse Pluss”,
SIA „Derast”, SIA „Nemoss”, SIA „Stanis VV” vārdā noformētie dokumenti, kā arī pieteicējas par preču realizāciju noformētie dokumenti satur
nepatiesu informāciju un tāpēc saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantā noteikto nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem
ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros. Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja zināja par to, kādos darījumos, ar
kādiem darījumu partneriem un kādos nolūkos iesaistās, jo par to liecina daudzas epizodes, kuras nav izskaidrojamas ar nejaušību.
[21] Kā ir atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa aprēķinā
tiek ņemti vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas likuma „Par grāmatvedību” normas, arī
2.pants par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un 7.panta pirmā daļa par ierakstu izdarīšanu grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar
attaisnojuma dokumentiem. Abos gadījumos būtiska nozīme ir tam, vai persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi
savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Nodokļu sistēmas sekmīgā funkcionēšanā un krāpniecības novēršanā nav pamata attiecībā uz katru nodokli
par vieniem un tiem pašiem darījumiem piemērot atšķirīgus kritērijus, ja vien tam nav no nodokļa būtības izrietošs objektīvs pamats. (..) Tādēļ arī uz
uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu, nosakot saimnieciskās darbības izmaksās iekļaujamos izdevumus, ir attiecināma tāda pati pieeja, kāda attīstīta
iepriekš aplūkotajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Proti, ja arī nodokļu administrācijai un pēc tam arī tiesai ir pamats apšaubīt, vai pieteicēja
darījumu partneris varēja izpildīt konkrēto darījumu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.21/2013 19.punktu).
Secinot, ka darījums nav noticis, jāatzīst, ka darījuma rezultātā radušās izmaksas nav saistītas ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Šādu
izmaksu ietveršana peļņas vai zaudējumu aprēķinā noved pie apliekamā ienākuma samazināšanas, kā rezultātā tiek nepareizi aprēķināts uzņēmumu
ienākuma nodoklis (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 21.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-371 8.punktu).
Kā jau norādīts, ir iegūti pierādījumi, ka pieteicēja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatojusi nenotikušus darījumus ar SIA „5Allianse”, SIA „Egols”
un SIA ,,RDR Auto”.
Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļa maksātāja – rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības -
apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā
maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas
ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to
zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas
summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo
sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5.
Tā kā pieteicējas „peļņas vai zaudējumu aprēķina” dati neatbilda auditam iesniegtās virsgrāmatas datiem (neto apgrozījums samazināts par 2712
Ls, bet pārdotās ražošanas izmaksas samazinātas par 6978 LVL), 2013.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā posteņa „neto apgrozījums” summa
pamatoti tika samazināta par 125 014 Ls (122 302,17 Ls + 2712 Ls), par uz neto apgrozījumu attiecināto darījumu vērtību ar SIA „Almag” un UAB
One Baltic un grāmatvedības uzskaites kļūdu, bet „pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” summa samazināta par 140 582 Ls (147 560,18 – 6978)
par uz izmaksām attiecināto darījumu vērtību ar SIA „5Allianse”, SIA „Egols” un SIA „RDR Auto”, ņemot vērā grāmatvedības uzskaites kļūdu. Tādējādi
pieteicējas taksācijas gada peļņa pirms nodokļa aprēķināšanas pamatoti noteikta 63 380 Ls un likumā noteikto korekciju rezultātā noteikts apliekamais
ienākums 46 108 Ls apmērā.
Savukārt tā kā pieteicēja UIN deklarācijā par 2013.gadu nebija pilnībā uzrādījusi 2012.gada nesegtos zaudējumus 40 049 Ls, bet kļūdaini
deklarējusi 25 274 Ls, 2013.gada apliekamais ienākums pamatoti tika samazināts ar 2012.gada zaudējumu summu 40 049 Ls un noteikts koriģētais
apliekamais ienākums 6059 Ls un nodoklis no koriģētā apliekamā ienākuma 909 Ls. Līdz ar to pieteicējai par 2013.gadu saskaņā ar likuma „Par
uzņēmumu ienākuma nodokli” 26.panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo, piekto un sesto daļu,
ievērojot Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 4., 6. un 18.pantā noteikto papildu nomaksai budžetā noteikts UIN 1079,96 euro (759 Ls). Tā kā
pieteicēja 2013.gadā nebija deklarējusi zaudējumus, pieteicējas uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamo zaudējumu summa pamatoti tika
samazināta par 2767 Ls (3937,09 euro) un nesegto zaudējumu summa, ko pārnes uz nākamajiem taksācijas periodiem noteikta 0 Ls (0 euro).
[22] Nodokļa maksājumu soda naudas un nokavējuma naudas aprēķins pamatots ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro un trešo
daļu, 32.pantu kā arī ar 32.4panta pirmo daļu. Minētā likuma 32.panta piektā daļa paredz, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15
procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums
pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā
nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Savukārt 32.4panta pirmajā daļā noteikts, ka par atkārtoto
nodokļu pārkāpumu šā likuma 32.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto soda naudas apmēru divkāršo.
Pieteicēja nav apstrīdējusi šo normu piemērošanu izskatāmajā gadījumā. Tiesa nekonstatē VID pārkāpumus, piemērojot tiesību normas un veicot
soda naudas un nokavējuma naudas aprēķinu. Tiesa arī uzskata, ka soda nauda nav atzīstama par nesamērīgu konkrētās lietas apstākļos. Tāpēc,
ievērojot šā sprieduma iepriekšējos punktos izdarītās atziņas un pamatojoties uz norādītajām un pārsūdzētajā lēmumā citētajām tiesību normām, tiesa
atzīst par pamatotu un tiesisku pārsūdzēto lēmumu arī daļā par papildus nomaksai budžetā noteikto soda naudu un nokavējuma naudu.
[23] Ņemot vērā iepriekš secināto un veiktās korekcijas un saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta pirmo daļu, Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 146.panta pirmo daļu, pieteicējai pamatoti papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN 23 260,11 euro, samazināts no budžeta
atmaksājamais PVN 18 790,69 euro, aprēķināta soda nauda 22 395,47 euro, nokavējuma nauda 3658,28 euro, UIN 1079,96 euro, soda nauda
162 euro, nokavējuma naudu 85,86 euro, palielināts no budžeta atmaksājamais PVN 287,71 euro apmērā.
Tādējādi tiesa pieteikumu atzīst par nepamatotu un noraidāmu.
R e z o l u t ī v ā
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
n o s p r i e d a
noraidīt SIA „Pellet” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 1.oktobra lēmuma Nr.22.13/L-39655 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās
rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) L.Biksiniece-Martinova