Court partially allowed landlord's eviction and debt collection claim against tenants for unpaid rent.

Lietas arhīva Nr. C-0529-17

ECLI:LV:DORT:2017:1215.C13052917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2017.gada 15.decembrī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N.Pakule,

ar sekretāri E.Bisenieci,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” prasībā pret /pers.

D/ un /pers. E/ par izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 22.jūnijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” (turpmāk tekstā Prasītājs)

cēlis tiesā prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ (turpmāk tekstā visi kopā un katrs atsevišķi saukti- Atbildētāji) par izlikšanu

no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 25.novembrī SIA “Gardenes Nami” ar atbildētāju /pers. D/ ir

noslēgusi Dzīvojamās telpas īres līgumu, līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Līguma saistības, saskaņā ar Uzņēmumu

reģistra 27.03.2013. lēmumu Nr. 17-10/47888, ir pārņēmis prasītājs - SIA “Dobeles Namsaimnieks”.

Saskaņā ar minēto līgumu prasītājs izīrēja un nodeva atbildētājai lietošanā pašvaldībai piederošo dzīvokli

Nr./numurs/, adresē /adrese/ar kopējo platību 44,45 m2. Saskaņā ar līguma 3.1. un 3.2. punktā noteikto atbildētājas

pienākums bija maksāt prasītājam īres maksu un maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, ko atbildētāja nedarīja, tāpēc

prasītājs pret atbildētāju 2013.gada 2.oktobrī vērsās tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā.

Ar Dobeles rajona tiesas 29.10.2013. lēmumu prasītāja iesniegtā prasība apmierināta. Lēmums nodots izpildei

zvērinātam tiesu izpildītājam.

Īres līgumā norādīts, ka atbildētāja /pers. D/ dzīvojamās telpas adresē: /adrese/, lietos kopā ar ģimenes

locekļiem /pers. E/, tomēr kopā ar atbildētāju dzīvojamās telpas minētājā adresē lieto arī /pers. H/, kurš ir deklarēts šajā

adresē.

Atbildētāja /pers. D/, kopā ar saviem ģimenes locekļiem /pers. E/, /pers. H/ turpina lietot dzīvojamās telpas un

vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas nepilda savas saistības pilnā apmērā, neapmaksā prasītāja izsniegtos rēķinus, tāpēc

atbildētājiem pret prasītāju ir izveidojies parāds par īri, komunālajiem pakalpojumiem.

2017.gada 31.janvārī prasītājs pret atbildētāju vērsās tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā. Ar Dobeles rajona tiesas 07.03.2017. lēmumu prasītāja pieteikums pret /pers. D/ atstāts bez

izskatīšanas, jo parādniekam nebija iespējams izsniegt brīdinājumu, beidzies glabāšanas laiks.

Atbildētāju parāds turpina pieaugt un šobrīd tas ir sasniedzis EUR 896,86. Parāda summa sastāv no

pamatparāda EUR 726,99 un līgumsoda EUR 169,87, tomēr prasītājs vēlas piedzīt līgumsodu tikai EUR 72,69 (tas ir, 10%

no pamatparāda summas), atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešajai daļai.

Prasītājs vēršas tiesā, prasot gan parāda summas EUR 799,68 solidāru piedziņu no atbildētājiem, gan

dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, gan atbildētāju un ģimenes locekļa /pers. H/, izlikšanu no dzīvojamām telpām

/adrese/, atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajai daļai. Parāda aprēķins ir pievienots pielikumā.

Dzīvojamo telpu īres līguma uzteikumu prasītājs sūtījis 22.07.2015 atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

28. panta otrajai daļai. Līdz šim brīdim atbildētāji dzīvojamās telpas prasītājam nav nodevuši un parādu nav samaksājuši.

Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas, jo strīds nav atrisināms bez tiesas iesaistīšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 2112., 2141.pantu, likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 11., 12., 28., 28. 2 panta pirmo un otro daļu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 127.,

128.pantu, prasītājs lūdz tiesu izbeigt /pers. D/, dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu, izbeigt /pers. D/ un /pers. E/

dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanas tiesības. Izlikt /pers. D/, /pers. E/, /pers. H/, no dzīvojamām telpām /adrese/, bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ par labu SIA ”Dobeles Namsaimnieks”

parādu EUR 799,68, kas sastāv no pamatparāda EUR 726,99 un līgumsoda EUR 72,69. Atzīt SIA “Dobeles

Namsaimnieks” ar sprieduma pasludināšanas dienu tiesības saņemt likumiskos procentus - 6% no simta gadā no

pamatparāda summas. Piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ lietā samaksāto valsts nodevu EUR 230,76 apmērā, ko

veido valsts nodeva par parāda piedziņu EUR 119,95 apmērā un valsts nodeva par īres līguma izbeigšanu EUR 110,81

(īres maksa EUR 20,52 x 36 mēn x 15%) kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Noteikt, ka piedzīto maksājumu

samaksa veicama SIA “Dobeles Namsaimnieks” bankas norēķinu kontā Nr. /konta numurs/, AS ”SEB banka”.

2017.gada 17.oktobrī prasītājs iesniedza tiesā prasības pieteikuma precizējumus lūdzot tiesu precizēt prasību, un tieši,

atbildētājai /pers. D/ izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu un lietošanas tiesības, atbildētājam /pers. E/ izbeigt

dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības.

Atbildētāju paskaidrojumi tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemti. 2017.gada 28.jūnijā atbildētājiem uz viņu

deklarēto dzīves vietu /adrese/ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 20.lapa). No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā

Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētāji savu dzīvesvietu deklarējuši /adrese/.

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena

persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā

persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē

saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta

noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par

attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar

pasta sūtījumu.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja daļēji. Tiesas sēdē atteicās no prasības daļā par /pers. H/izlikšanu.

Pārējā daļā prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un lietas faktiskajiem apstākļiem, iesniegtajiem

prasības pieteikuma precizējumiem.

Atbildētāji tiesas sēdē nebija ieradušies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojuši un nav lūguši atlikt lietas

izskatīšanu. Par tiesas sēdi paziņots likumā paredzētajā kārtībā. Pie šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos pamatus

lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa lietu izskatīja bez atbildētāju /pers. D/ un /pers. E/ piedalīšanās.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāves argumentus, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā tās uzturētajā daļā, pārējā daļā tiesvedība lietā izbeidzama.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Kā norādīts prasības pieteikumā, 2013.gada 27.marta Uzņēmumu reģistra Lēmums Nr.17-10/47888 apstiprina,

k a 2013.gada 27.martā notikusi reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā SIA “Gardenes Nami” un

izveidojot SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”. Atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektās daļas noteikumiem,

apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Ievērojot minēto

tiesa atzīst, ka saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu prasītājs atzīstams par SIA ,,Gardenes Nami” tiesību un

saistību pārņēmēju.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības,

vai pēc likuma. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma,

kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds, ka 2010.gada 25.novembrī prasītājs un atbildētāja /pers. D/ noslēdza Dzīvojamo telpu īres

līgumu Nr. 416 par dzīvojamās telpas Nr. 249, kas atrodas adresē /adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku (lietas 11.-

12.lapas). Atbildētājs /pers. E/iemitināts dzīvoklī kā /pers. D/ ģimenes loceklis.

Līguma 3.punkts un apakšpunkti 3.1, 3.2. un 3.4. nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas

par pakalpojumiem maksājumus. Līguma 6.punkts un apakšpunkti paredz izīrētāja tiesības lauzt dzīvojamo telpu īres

līgumu, tai skaitā gadījumos, kad īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nav nomaksājis īri, maksu par pamatpakalpojumiem un

papildpakalpojumiem (līguma punkts 6.2.1).

Kā arī nepastāv strīds, ka prasītājs ir dzīvojamās ēkas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un teritorijas

apsaimniekotājs.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī

attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies (..).

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma 3.1. punktu pierādīts, ka īrnieks ir apņēmies ik mēnesi maksāt īres maksu, kas

līguma noslēgšanas dienā sastādīja 0,25 LVL par vienu 1 kv.m. kopējās platības.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas

gadījumos, ja 1) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta

iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs

mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11. 3panta pirmās daļas 1.punktu tie ir: apkure, aukstā ūdens

piegāde, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Savukārt likuma 28.2panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs

pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā

„Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots 2015.gada 22.jūlija prasītāja Dzīvojamās telpas īres līguma uzteikums Nr.7-

4/278 par nodomu vērsties tiesā par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Brīdinājuma

nosūtīšanu atbildētājiem apliecina Brīdinājumam pievienotais VAS “Latvijas pasts” čeks. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja

ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrās daļas noteikumus par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas

īres līguma izbeigšanu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā (lietas 14.lapa).

Brīdinājumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par tās samaksu mēneša laikā, kā arī sekas parāda

nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības

ierādīšanas.

Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres un saņemto pakalpojumu parāda esamība, īrnieku brīdināšana likumā

noteiktajā kārtībā – veido likumīgu un pietiekošu pamatu atbildētāju izlikšanai no dzīvojamās telpas. Tiesa atzīst, ka prasība

ir apmierināma, izliekot atbildētājus ar visām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

2013.gada 2.oktobrī prasītājs vērsies tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā. Ar Dobeles rajona tiesas 2013.gada 29.oktobra lēmumu apstiprināta prasītāja prasība par parāda piedziņu no

atbildētājas /pers. D/ (lietas 16.lapa). Lēmums nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

2017.gada 31.janvārī prasītājs vērsies tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā un 2017.gada 7.martā Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēma lēmumu atstāt pieteikumu lietā

bez izskatīšanas, beidzies glabāšanas laiks (lietas 15.lapa).

Atbildētāji nav norēķinājušies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem par laika periodu no 2013.gada

1.oktobra līdz 2017.gada 1.maijam un sastāda EUR 726,99, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu (lietas

10.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar

visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst

atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētāji savas procesuālās tiesības nav izmantojuši – rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav

iesnieguši, iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikuši, pierādījumus nav apstrīdējuši, ka savas saistības

pret prasītāju būtu izpildījuši un parādu būtu samaksājuši, pierādījumus tiesai nav iesnieguši.

Tāpat atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā

nebūtu izpildījis savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētājus ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī nebūtu

veicis dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/

par labu prasītājam piedzenama parāda summa 726,99 euro apmērā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās

apmēru, kā arī nokavējuma sekām Īres līgumā, un saistības izriet no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās

saistības.

Civillikuma 1716.pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu

vai devumu veidā.

Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda summas. Minētais raksturo

arī judikatūras par līgumsoda piemērošanu vispārējās tendences, proti, līgumsoda piemērošana nedrīkst būt kreditora

iedzīvošanās avots, tam jābūt taisnīgam un samērīgam ar nodarīto kaitējumu un tas norāda uz likumdevēja izpratni par šo

tiesību institūtu un tā juridisko dabu. Tā ka prasītāja pieprasītais līgumsods nepārsniedz 10% no pamatparāda, tad tiesa

atzīst prasītāja aprēķināto līgumsodu par samērīgu un atbilstošu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

Civillikuma 1717.pants nosaka, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ 2010.gada 25.novembrī noslēgtā Dzīvojamās telpas īres līguma

Nr.416 3.5.punktu, prasītājam ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,5% apmērā no nokavētās maksājumu summas par katru

nokavēto dienu. Prasītājs lūdzis piedzīt līgumsodu 72,69 EUR apmērā, ko tiesa uzskata par samērīgu un pamatotu

salīdzinot ar atbildētāja pieļauto maksājumu saistības nokavējumu.

Tiesa uzskata, ka no atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/ piedzenams pamatparāds 726,99 EUR apmērā un līgumsods

72,69 EUR apmērā, kopā 799,68 EUR.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē lūgusi izbeigt tiesvedību daļā par /pers. H/izlikšanu no dzīvojamām telpām /adrese/

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktu, prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no

prasības. Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no

prasības. Pamatojoties uz minēto, tiesvedība daļā, kurā prasītājs atteicies no prasības, izbeidzama.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības ar sprieduma pasludināšanas dienu līdz sprieduma

izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% procentus no simta gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. 1754.pants noteic, ka

procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds. 1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to

apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā

arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās

tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības saņemt arī

likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā parāda līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā

daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to

apmēru. Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma

izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 726,99 EUR.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam

piespriež tā samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. No atbildētājiem /pers. D/

un /pers. E/ solidāri prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 230,76 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro apmērā.

Nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,17 euro apmērā piedzenami no atbildētājiem /pers. D/ un

/pers. E/ valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš –

desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190. un 204.1pantu, 223.panta

pirmās daļas 4.punktu, tiesa

nos prieda

prasību apmierināt prasītāja uzturētajā daļā, pārējā daļā tiesvedību lietā izbeigt.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par /pers. H/, personas kods /personas kods/ , izlikšanu no dzīvojamās telpas

/adrese/

Izbeigt ar /pers. D/, personas kods /personas kods/, 2010.gada 25.novembrī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu

Nr.416, izbeigt /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, dzīvojamās telpas

adresē /adrese/, lietošanas tiesības.

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa Nr.

/numurs/, kas atrodas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, par

labu SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu 726,99 eu ro (septiņi simti

divdesmit seši euro 99 centi), līgumsodu 72,69 euro (septiņdesmit divi euro 69 centi), nomaksāto valsts nodevu 230,76

euro (divi simti trīsdesmit euro 76 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro (pieci euro 27 centi),

nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu /konta numurs/ – SEB banka AS.

Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, par

labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,17 euro (viens euro 17 centi), kas iemaksājami Tiesu

administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316.

Daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā,

maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Atzīt prasītājai SIA “DOBELES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku

līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas 726,99 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 15.decembra,

Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (PARAKSTS) N.Pakule