Court allows VAT refund appeal, rejecting tax authority's fraud claims due to lack of evidence.

Lietas Nr. A420431112 Lietas arhīva Nr. AA43-0177-15/19 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 5.augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja K.Krastiņa, tiesneses A.Kovaļevska un L.Vīnkalna,

piedaloties pieteicējas SIA „Kurzemes jumtu serviss” pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Sanitai Sirmajai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Kurzemes jumtu serviss” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2012.gada 3.maija lēmuma Nr.22.4.6/35090 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 24.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2011.gada 18.augusta līdz 2012.gada 29.februārim veica SIA „Kurzemes jumtu serviss” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.martam. Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2012.gada 29.februāra lēmumu Nr.23.22/181 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 1706,27 un saistībā ar to aprēķināta soda nauda Ls 511,88, papildus nomaksai budžetā aprēķināts PVN Ls 2553,12, nokavējuma nauda Ls 151,91 un soda nauda Ls 765,94. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA „Kurzemes jumtu serviss” to apstrīdēja.

[2] Ar VID ģenerāldirektora p.i. 2012.gada 3.maija lēmumu Nr.22.4.6/35090 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] SIA „Kurzemes jumtu serviss” 2011.gada februārī un martā veica priekšnodokļa atskaitījumus Ls 4259,39 (Ls 1706,27 februārī un Ls 2553,12 martā) apmērā par deklarētajiem darījumiem ar SIA „AG PRO”. [2.2] Pārbaudei tika uzrādītas SIA „AG PRO” vārdā noformētās 11 preču pavadzīmes (2011.gada 15.februāra Nr.AG150211, 2011.gada 18.februāra Nr.AG180211, 2011.gada 22.februāra Nr.AG1220211, 2011.gada 25.februāra Nr.AG250211, 2011.gada 28.februāra Nr.AG280211, 2011.gada 1.marta Nr.AG010311 un Nr.AG010311-2, 2011.gada 2.marta Nr.AG020311, Nr.AG020311- 2, Nr.AG020311-3 un Nr.AG020311-4) par materiāliem Ls 11 605,11 kopējā vērtībā un PVN Ls 4259, 39.

Noformētajās pavadzīmēs nav uzrādītas preču nosūtīšanas un saņemšanas vietu adreses, kā arī pārvadātājs. Detalizētus paskaidrojumus par darījumu būtību un norisi SIA „Kurzemes jumtu serviss” nav sniegusi. SIA „Kurzemes jumtu serviss” pārstāvis /pers. B/ 2012.gada 6.februārī sniedzis paskaidrojumu, ka SIA „AG PRO” tika sameklēta internetā, pēc preces pārsvarā brauca SIA „Kurzemes jumtu serviss” ar savu transportu, prece saņemta noliktavā Zolitūdē, vienu reizi prece pārkrauta mašīnā Jūrmalā, vienu reizi preci no Rīgas piegādāja transporta firma.

Savukārt 2012.gada 14.februāra paskaidrojumā /pers. B/ norādījis, ka pēc preces braucis pats, taču auditā konstatēts, ka 2011.gada 18. un 22.februārī konkrētajai automašīnai nav norādīts maršruts un nobrauktie kilometri. Tātad /pers. B/ norāde par preču pārvietošanu neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un nav patiess. [2.3] Pavadzīmes SIA „AG PRO” vārdā parakstīja sabiedrības amatpersona /pers. C/. 2011.gada 5.oktobrī VID sniegtajā paskaidrojumā /pers. C/ norāda, ka preču izsniegšanas vietas adresi neatceras, preces iepirktas gan Rīgā, gan Liepājā, preces veda /pers.

D/ (nav SIA „AG PRO” darbinieks) gan ar savu automašīnu, gan izmantoja transportēšanas pakalpojumus; preces netika uzglabātas konkrētā adresē. Preču pavadzīmēs nav norādītas preču nosūtīšanas un saņemšanas adreses un pārvadātājs, un /pers. C/ sniedz pretrunīgu, vispārīgu un lietas apstākļiem neatbilstošu informāciju. SIA „AG PRO” juridiskā adrese reģistrēta dzīvoklī, un, tā kā sabiedrībai nav reģistrētas struktūrvienības, tad tai nebija telpas preču uzglabāšanai. No SIA „AG PRO” VID iesniegtajām PVN deklarācijām par 2011.gada februāri un martu izriet, ka sabiedrība ir veikusi priekšnodokļa atskaitījumus, neidentificējot darījumu partnerus (norādīti kā darījumi zem Ls 1000), tādējādi nav iespējams uzzināt par preču izcelsmi, uzglabāšanas, izsniegšanas vietu, pārvietošanu.

Tāpat SIA „AG PRO” deklarētie darījuma veidi neatbilst pavadzīmēs norādītajam veidam un, tā kā SIA „AG PRO” 2011.gada februārī un martā deklarēts viens darbinieks (amatpersona), sabiedrībai nebija atbilstoša darbaspēka preču iekraušanas un izkraušanas darbu organizēšanai. [2.4] SIA „Kurzemes jumtu serviss” nav iesniegusi pierādījumus darījumu identifikācijai, to esamības apstiprināšanai, norādīti tikai vispārīgi apgalvojumi. Vērtējams apstāklis, ka SIA „AG PRO” 2011.gada 11.aprīlī izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar dokumentu neiesniegšanu nodokļa aprēķina pārbaudei.

Tādējādi nav iespējams izsekot SIA „Kurzemes jumtu serviss” darījumu ar SIA „AG PRO” norisei un secināt, ka SIA „Kurzemes jumtu serviss” preces saņēmusi no SIA „AG PRO”. Līdz ar to secināms, ka lietā nav gūti pierādījumi darījumu faktiskajai esamībai, darījuma partnera vārdā izrakstītie preču pavadzīmes – rēķini satur nepatiesu informāciju un nav izmantojami par nodokļa rēķiniem un grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 16.maijā saņemts SIA „Kurzemes jumtu serviss” (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] VID, lai piemērotu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29. un 32.pantu, kas paredz atbildību par nodokļu normatīvo aktu pārkāpumiem, bija nepieciešams konstatēt nodokļu pārkāpumu, kas izpaudies kā priekšnodokļa nepamatota atskaitīšana. VID bija pienākums konstatēt faktus, kas apstiprinātu, ka pieteicēja, veicot priekšnodokļa atskaitījumus 2011.gada februārī un martā, nav izpildījusi kādu no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta, 8.panta 5. 1daļas un 10.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem.

Pieteicējas ieskatā auditā nav konstatēts neviens fakts, kā arī nav gūti pierādījumi, kas dotu pamatu secinājumam, ka pieteicēja darījumos ar SIA „AG PRO” nebūtu ievērojusi kādu no četriem likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem. Pieteicēja ir ievērojusi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktās prasības, proti:

1) pieteicēja ir ar PVN apliekama persona;

2) pieteicēja patiesi ir saņēmusi preces, ko apliecina SIA „AG PRO” 11 preču pavadzīmes – rēķini, SIA „AG PRO” kvītis par saņemto samaksu, SIA „AG PRO” amatpersonas /pers. C/ 2011.gada 5.oktobra paskaidrojums, pieteicējas amatpersonas /pers. B/ 2011.gada 6., 14. un 24.februāra paskaidrojumi, pieteicējas 2011.gada februāra un marta ceļazīmes automašīnai VW Transporter;

3) darījuma brīdī SIA „AG PRO” bija ar PVN apliekama persona;

4) saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās preces izmantotas savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai – tika radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums, ko pierāda lietā iesniegtie dokumenti. [3.2] Lēmumā izlases veidā vērtēti tikai pašas iestādes norādītie apstākļi, kas faktiski nedod pamatu izdarīt secinājumus par darījumu esamību. VID nav ņēmis vērā, ka 2011.gada 18. un 22.februārī preču transportēšanu veicis pieteicējas amatpersona /pers. B/ ar savu personīgo transportu, tāpēc ceļazīmēs nav norādīts maršruts. [3.3] Lēmums balstīts uz nepatiesu informāciju, proti, ka uzņēmumu amatpersonas par preču izsniegšanas vietu sniedz pretrunīgus paskaidrojumus.

Iepazīstoties ar minētajiem paskaidrojumiem, konstatējams, ka pēc būtības abas personas atzīst un apstiprina notikušos darījumus, papildus paskaidrojot arī citus ar lietu saistītus apstākļus. Uzņēmumu amatpersonu paskaidrojumi papildina viens otru un nav konstatējamas savstarpējas pretrunas. [3.4] Pretēji Lēmumā secinātajam, visos SIA „AG PRO” izrakstītajos rēķinos ir norādīts preču nosaukums, daudzums (apjoms), kā arī mērvienība. Rēķini izrakstīti tikai par precēm bez transporta pakalpojuma un attiecīgi bez transporta izmaksām rēķinā, jo pieteicēja preču transportēšanu ir veikusi pati, ko apliecina lietā esošie pierādījumi. [3.5] Pieteicējas ieskatā tieši iestādes pienākums ir iegūt pierādījumus par faktiem, uz kuru pamata ir pieņemami lēmumi.

VID nav ievērojis virkni APL normu par pierādījumu nodrošināšanu un lēmumu pamatošanu, kas kopumā ir novedis pie kļūdaina Lēmuma pieņemšanas.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 24.maija spriedumu pieteikums apmierināts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Lietā pastāv strīds par to, vai VID pamatoti ierobežojis pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA „AG PRO”, uzskatot, ka darījumi faktiski nav notikuši, un saistībā ar to papildus nomaksai budžetā aprēķinājis nodokļu maksājumus un veicis korekcijas nodokļu aprēķinos. [5.2] Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī, zaudējis spēku ar 2013.gada 1.janvāri) 1.panta 9.punktam un 10.panta pirmās daļas 1.punktam, lai pieteicējai rastos tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par darījumiem ar SIA „AG PRO”, tai bija pienākums izpildīt šādus priekšnosacījumus:

1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona;

2) tā saņēmusi preci un atbilstošu nodokļu rēķinu vai samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu;

3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID;

4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums. Obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem, tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. [5.3] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta pirmo daļu preču piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču nosūtīšanas. Savukārt ceturtā daļa noteic, ka apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Atbilstoši minētā panta piektajai daļai nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Ja PVN summa ir samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā. Nodokļu rēķins rada darījuma veikšanas un preču saņemšanas (piegādes) fakta prezumpciju. Likumdevējs VID ir devis tiesības, pamatojoties uz pierādījumiem, apšaubīt nodokļu maksātāja norādītos darījumus pat tad, ja ar darījuma partneri ir noslēgts līgums, darījuma partneris ir PVN maksātājs, preču pavadzīmes – rēķini ir izsniegti darījuma partnerim un par darījumu ir samaksāti nodokļi.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam nodokļu maksātājam, uzskatot, ka VID ir nepamatoti apšaubījis kādu darījumu vai dokumentu, ir jāiesniedz papildu pierādījumi. [5.4] Pieteicēja, pamatojoties uz SIA „AG PRO” vārdā no 2011.gada 15.februāra līdz 2.martam izrakstītajām 11 preču pavadzīmēm – rēķiniem, 2011.gada februārī un martā priekšnodoklī atskaitīja Ls 4259,39, darījumu esamību pamatojot ar minētajām pavadzīmēm – rēķiniem, SIA „AG PRO” deviņām no 2011.gada 15.februāra līdz 2011.gada 2.martam izrakstītajām kvītīm par saņemto samaksu skaidrā naudā, pieteicējas izrakstītajām pavadzīmēm – rēķiniem, saskaņā ar kuriem pieteicēja preci tālāk realizējusi citiem darījumu partneriem.

Tāpat pieteicēja iesniegusi darba tabulas par 2010.gadu, saskaņā ar kurām uzņēmumā janvāra mēnesī tika nodarbināti 9 darbinieki, februārī un martā – 8, aprīlī – 9, maijā – 13, jūnijā un jūlijā – 10, augustā – 9, septembrī – 13, oktobrī – 9, novembrī – 13 un decembrī –17. [5.5] Lēmumā norādīts, ka SIA „AG PRO” pavadzīmēs – rēķinos nav norādīta preču izsniegšanas – saņemšanas vietas adrese. Tiesa secināja, ka atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta 5.1daļai, lai dokuments tiktu uzskatīts par nodokļa rēķinu, tajā ir norādāma noteikta informācija, starp kuru saistībā ar vietas (adreses) norādi obligāta prasība ir tikai darījumu partneru juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas norādei.

Nav noteikta obligāta prasība nodokļu rēķinā norādīt preču izsniegšanas un saņemšanas vietu, tāpēc konkrētais arguments nav pietiekams pamats tiesību uz priekšnodokli ierobežošanai. [5.6] No lietas materiāliem konstatējams, ka SIA „AG PRO” ir deklarējusi darījumus ar pieteicēju, norādot 2011.gada februāra PVN deklarācijā četrus darījumus (nav deklarēts darījums par 2011.gada 22.februāri), savukārt 2011.gada martā – sešus darījumus (lietas 130.,135.lapa). Līdz ar to SIA „AG PRO” iesniegtajās PVN deklarācijās ir identificējusi pieteicēju kā darījumu partneri. [5.7] Izvērtējot pieteicējas amatpersonas /pers.

B/ 2012.gada 6. un 14.februārī VID sniegtos paskaidrojumus un 2013.gada 7.maijā tiesas sēdē sniegto liecību, kā arī SIA „AG PRO” bijušās amatpersona /pers. C/ 2011.gada 5.oktobra VID sniegto paskaidrojumu, secināms, ka abas amatpersonas konsekventi apliecina, ka ir veikušas sasvstarpējus darījumus, norādot, ka viena otru sameklējušas ar sludinājuma internetā starpniecību. Abi uzņēmumi ir deklarējuši PVN deklarācijās VID apstrīdētos darījumus (izņemot darījumu 2011.gada 22.februārī). Tiesas ieskatā pieteicēja nevar būt atbildīga par /pers.

C/ sniegto paskaidrojumu raksturu. Turklāt /pers. C/ norāde, ka „no kura bija izdevīgāk, no tā arī ņēma transporta pakalpojumu”, viennozīmīgi neapliecina to, ka pēc precēm nav braukusi pati pieteicēja. Ņemams vērā arī apstāklis, ka /pers. B/ paskaidrojumus VID ir sniedzis 2012.gada februārī, proti, gadu pēc darījumiem, savukārt /pers. C/ paskaidrojumus VID par darījuma norisi ir sniedzis 2011.gada oktobrī, proti, vairāk kā pusgadu pēc darījuma. Šādā situācijā ir pieļaujams, ka personas var neatcerēties sīkas detaļas no konkrētās tikšanās ar darījuma partneri, sevišķi gadījumos, ja pieteicējai ir daudzi darījumu partneri. [5.8] Atbilstoši SIA „AG PRO” preču pavadzīmēs – rēķinos norādītajam, preces no pieteicējas puses ir saņēmusi /pers.

E/, savukārt kvītis, kas izrakstītas tajā pašā dienā, par skaidrās naudas samaksu ir parakstījis /pers. B/. /pers. B/ tiesas sēdē 2013.gada 7.maijā norādīja, ka pavadzīmes no /pers. C/ ir paņēmis, bet tās pēc tam atdevis /pers. E/, kas tās pēc tam ir parakstījusi. Šāda situācija uzskatāma par iespējamu, turklāt tam, ka pavadzīme no pieteicējas puses parakstīta vēlāk un to nav parakstījusi tā pati persona, kas parakstījusi kvīti, nav izšķirošas nozīmes, lai liegtu atskaitīt priekšnodokli. Tas pats attiecas uz 2011.gada 4.aprīļa kvīti, kas tika iesniegta tiesas sēdē un no kuras secināms, ka tā parakstīta pēc attiecīgā 2011.gada 1.marta preču pavadzīmes – rēķina.

Tas, ka samaksa veikta vēlāk, nav pamats, lai neatzītu konkrēto darījumu. /pers. B/ paskaidroja, ka samaksa reāli vienmēr ir notikusi pie preču saņemšanas un, visticamāk, konkrēto kvīti /pers. C/ izrakstījis vēlāk. [5.9] Izskatāmajā gadījumā VID, iespējams, ir konstatējis rēķinu izsniedzējas – SIA „AG PRO” īstenoto krāpšanu un pieļautās nelikumības, taču VID Lēmumā nav norādījis uz apstākļiem, kas ļautu secināt, ka pieteicēja bija vai tai vajadzēja būt informētai par SIA „AG PRO”, iespējams, prettiesisko rīcību.

Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu pieteicējai pārliecināties par sava darījuma partnera darbaspēka resursiem, tās grāmatvedības dokumentu noformēšanu un deklarēšanu VID, kā arī uzzināt, kādi darījuma partnerim bija iepriekšējie partneri un kādā veidā darījumu partneris nodrošinās līgumu saistību izpildi, proti, kāda ir nopirktās preces izcelsme un no kādas vietas prece vesta. Ne tiesa, ne VID nevar prasīt no pieteicējas veikt tādas pārbaudes un darbības, kuras pieteicējai neparedz veikt normatīvie akti.

Tāpat neviens normatīvais akts neliedz uzņēmumam nodarboties ar citu darbības veidu, kas nav deklarētais uzņēmuma darbības veids. Valsts var noteikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātājs nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā. Latvijā šādi pasākumi aptver nodokļu maksātāja pienākumu pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts attiecīgajos valsts reģistros un nav izslēgts no tiem, kā arī to, vai preču pavaddokumentu formas izsniedzis VID. Likumi neprasa nodokļu maksātājam pārliecināties, vai darījuma partneris patiešām atrodas juridiskajā adresē, vai darījuma partnerim pieder preces, ko tas pārdod, vai tas izmanto paša transportu apliekamo darījumu veikšanai vai iznomā to, vai darījuma partneris ir izpildījis savus nodokļa maksātāja pienākumus utt. (sk.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2013.gada 10.maija sprieduma lietā SKA-2/2013 10.punktu). Konkrētajā gadījumā pieteicējas pārstāvis tikās ar SIA „AG PRO” valdes locekli klātienē, saņēma no viņa preces un veica samaksu, preci atvedot pats, neizmantojot trešās personas transporta pakalpojumus. Tiesai arī nerodas šaubas, ka preci no vienas automašīnas otrā varēja pārkraut /pers. B/ un /pers. C/. Pieteicējai nebija pienākums preces obligāti saņemt SIA „AG PRO” juridiskajā adresē vai pārliecināties, kā prece pie SIA „AG PRO” ir nonākusi.

Iegādātās preces pieteicēja tālāk izmantojusi savā saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to tiesa nekonstatē lietā tādus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka pieteicēja preces no /pers. C/ kā SIA „AG PRO” pārstāvja nav saņēmusi. No lietā esošajiem pierādījumiem nav konstatējama pieteicējas ļaunprātība, veicot darījumus ar SIA „AG PRO”, līdz ar to nav pamata pieteicējai liegt priekšnodokļa atskaitīšanu.

[6] Par pirmās instances tiesas spriedumu VID iesniedza apelācijas sūdzību, norādot sekojošo. [6.1] Preču pavadzīmē – rēķinā norādītā informācija ir būtiska, lai izsekotu darījuma norisei, šāds trūkums attaisnojuma dokumentā nozīmē to, ka pieteicējai būtu jāsagādā citi pārliecinoši pierādījumi faktiskai darījumu esamībai. Šajā lietā ir ņemam vērā Augstākās tiesas atziņas, ka nav pieļaujama lietā esošo pierādījumu atrauta analīze, lietas apstākļi un pierādījumi jāvērtē savstarpējā kopsakarā, tie jāvērtē kopā ar pierādīšanas līdzekļiem.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka minētajos grāmatvedības dokumentos norādītā informācija par darījumu nav pietiekoša, lai varētu konstatēt uz izsekot darījuma norisei. Tiesa pierādījumus vērtēja atrauti vienu no otra. [6.2] Gan pieteicējas pārstāvja, gan arī SIA „AG PRO” amatpersonas sniegtā informācija vērtējama kā pretrunīga. Abas amatpersonas, norādot, ka abas viena otru sameklējušas internetā, sniedza vispārīgu informāciju, no kuras nevar izdarīt secinājumus, ka darījumi ir notikuši. Tas nedod skaidru priekšstatu par preču izcelsmi, to izsniegšanas vietu un pārvadāšanas apstākļiem, neapliecina, ka preces saņemtas no pavadzīmē – rēķinā norādītās personas – SIA „AG PRO”.

No SIA „AG PRO” amatpersonas /pers. C/ paskaidrotā izriet, ka viņš neatceras to, kurā adresē pieteicējai tika izsniegtas preces, vienlaikus norādot, ka vietas, kurā tika uzglabātas preces, nebija, kas ir pretrunā ar pieteicējas amatpersonas /pers. B/ norādīto noliktavu Zolitūdē. Tāpat /pers. C/ norādīja, ka saņēma transporta pakalpojumus, lai nogādātu preci pieteicējai, savukārt /pers. B/ paskaidroja, ka preci brauca saņemt pats. Tā kā šajā gadījumā /pers. C/ nebija jāizmanto citu personu transporta pakalpojumi, VID ieskatā maz ticams ir fakts, ka pusgadu pēc vairāku darījumu veikšanas /pers.

C/ to nebūtu atcerējies. Tādējādi no sniegtajiem paskaidrojumiem nevar gūt skaidru priekšstatu par preču izsniegšanas un saņemšanas vietu, kā arī par to transportēšanu – darījumu faktisko esamību. Informāciju par pārvadātājiem un to, kur prece saņemta, izsniegta, vairāk kā pusgadu vai gadu būtu iespējams sniegt, ja darījums būtu faktiski noticis. [6.3] Novērtējot darījumu saturu un īsto nozīmi, VID nerodas šaubas, ka tie noformēti ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi gūt fiskālās priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā un ka pieteicēja zināja par to, kādos darījumos, ar kādiem darījuma partneriem un kādos nolūkos tā iesaistās. Maza ticamība piešķirama faktam, ka pieteicēja darījumu partneri izvēlējās nejauši, jo pieteicējas pārstāvja /pers.

B/ un /pers. C/ deklarētās dzīvesvietas ir Kuldīgā, lai arī darījumi notikuši Rīgā. Vērtējot šo faktu kopsakarā ar to, ka pavadzīmēs nav norādītas preču nosūtīšanas un saņemšanas adreses, ka pārvadātāja SIA „AG PRO” deklarētie darbības veidi neatbilst pavadzīmēs norādītajam veidam, abas uzņēmumu amatpersonas sniedz pretrunīgu informāciju par preces izsniegšanas vietu un pārvadāšanu, SIA „AG PRO” nebija telpas preču uzglabāšanai, 2011.gada 11.aprīlī SIA „AG PRO” izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra, – minētais liecina par to, ka pieteicēja zināja, kādos darījumos un ar kādu nolūku tā iesaistās.

[7] Administratīvās apgabaltiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem apsvērumiem, apelācijas sūdzību neatzina. Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. Tiesas sēdē nopratināts liecinieks /pers. C/.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka liecību un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir apmierināms.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

[10] Atbildētāja apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus apgabaltiesa atzīst par nepietiekamiem, lai liegtu pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. VID apelācijas sūdzībā lielākoties ir minēti argumenti, kurus Administratīvā rajona tiesa ir vērtējusi savā spriedumā, kura motivāciju apgabaltiesa atzinusi par pareizu, tai pievienojoties. [10.1] Pirmās instances tiesa pamatoti, atsaucoties uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī, zaudējis spēku ar 01.01.2013.) 8.panta 5.1daļu, konstatēja, ka, lai dokuments tiktu uzskatīts par nodokļa rēķinu, tajā ir norādāma šajā tiesību normā noteiktā informācija.

No minētās tiesību normas attiecībā uz vietas (adreses) norādi obligāta prasība ir tikai darījumu partneru juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas norādei. Tādējādi nav noteikta obligāta prasība nodokļu rēķinā norādīt preču izsniegšanas un saņemšanas vietu. Pārbaudot lietā esošās preču pavadzīmes – rēķinus, apgabaltiesa konstatē, ka konkrētajos nodokļu rēķinos ir ietverti visi tiesību normā noteiktie obligātie rekvizīti. Savukārt, novērtējot lietā esošos pieteicējas amatpersonas /pers.

B/ paskaidrojums, kas sniegti gan VID, gan pirmās instances tiesas sēdē, un SIA „AG PRO” amatpersonas /pers. C/ VID sniegtos paskaidrojumus un apgabaltiesas sēdē sniegto liecību kopsakarā ar darījumu apliecinošu dokumentos un sabiedrību PVN deklarācijās norādīto informāciju, pretēji VID norādītājam apgabaltiesa atzīst, ka ir izsekojama darījumu norise. No lietas materiāliem konstatējams, ka abi uzņēmumi ir deklarējuši PVN deklarācijās VID apstrīdētos darījumus; /pers. B/ un /pers. C/ ir apliecinājuši, ka uzņēmumu savstarpējie darījumi ir notikuši, pavadzīmēs – rēķinos norādītās preces ir pasūtītas, piegādātas norunātajās vietās, par precēm ir samaksāts;

SIA „AG PRO” piegādāja skārda jumtus, skrūves un logus. Pieteicēja savas saimnieciskās darbības ietvaros piegādātās preces, arī pēc to apstrādes, ir realizējusi tālāk. Apgabaltiesa nesaskata pretrunas starp /pers. B/ un /pers. C/ skaidroto un neapšauba to, ka pieteicējas un SIA „AG PRO” viena otru atrada ar sludinājuma internetā starpniecību. Kā tiesas sēdē norādījis gan /pers. B/, gan /pers. C/, darījumu partneru meklēšana caur interneta portāliem ir ierasta uzņēmumu prakse; tas izriet arī no /pers. C/ paskaidrotā VID attiecībā uz darījumiem ar citu uzņēmumu – SIA „Genus” (lietas I sējuma 175.lapa).

Tāpat /pers. C/ apgabaltiesas sēdē liecināja, ka SIA „AG PRO” darbojās kā starpnieks un pieteicējai pārdotās preces par zemāku cenu tika nopirktas no vairumtirgotājiem, ar kuriem SIA „AG PRO” ir ilgstoša sadarbība, līdz ar ko arī piemēro atlaides, savukārt pieteicējai tās pārdotas par cenu, kas savukārt ir zemāka par veikalos piedāvāto mazumtirdzniecības cenu. No lietas materiāliem secināms, ka preču piegāde notikusi, pusēm sarunājot vietu, kur preces tiks nodotas pieteicējai. Gan no /pers. B/ sniegtajiem paskaidrojumiem VID un tiesas sēdēs, gan no /pers.

C/ tiesas sēdē liecinātā izriet, ka precēm pārsvarā brauca pakaļ pieteicēja uz norunāto vietu, savukārt, ja SIA „AG PRO” vajadzēja piegādāt preci, tad tika meklēti transporta pakalpojumi. Tāpat no /pers. C/ liecības izriet, ka pieteicēja precēm brauca pakaļ arī tur, kur /pers. C/ tās nopirka – tātad arī uz vairumtirgotāju noliktavām (minēto apstiprināja pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē, lietas II sējuma 22.lapa); SIA „AG PRO” noliktavas nebija. /pers. B/ norādi par precu saņemšanu noliktavā Zolitūdē var izskaidrot ar apstākļiem, ka preces, atbilstoši /pers.

C/ liecinātajam, tika nodotas pircējam arī no to atrašanās vietas vairumtirgotāju noliktavās, kā, piemēram, vairumtirgotāja SIA „Demo” noliktavā, kas atradās Rīgā, Pārdaugavā (rajons Zolitūde atrodas Pārdaugavā). [10.2] VID apelācijas sūdzībā apšauba ticamību, ka pieteicēja darījumu partneri izvēlējās nejauši, jo pieteicējas pārstāvja /pers. B/ un /pers. C/ deklarētās dzīvesvietas ir Kuldīgā, lai arī darījumi notikuši Rīgā. No lietas materiāliem konstatējams, ka gan pieteicējas juridiskā, gan faktiskā adrese darījumu slēgšanas brīdī ir bijusi Kuldīgā, savukārt pieteicējas struktūrvienības ir bijušas reģistrētas Kuldīgā, Tukumā un Siguldā (lietas I sējuma 52.-55.lapa).

No lietā esošajām pieteicējas pavadzīmēm – rēķiniem, ar kurām pieteicēja pārdod preces tālāk citām personām, konstatējams, ka pieteicēja tās ir nogādājusi un pārdevusi ne tikai Kuldīgā, bet arī citās pilsētās (lietas I sējuma 67.-88.lapa), tostarp Rīgā (lietas I sējuma 85.lapas otra puse, 88.lapa). Tāpat konstatējams, ka SIA „AG PRO” juridiskā adrese darījumu noslēgšanas brīdī bijusi Rīgā. Ievērojot minēto, ir noraidāms VID arguments, ka tas, ka abu darījumu partneru deklarētās dzīvesvietas ir Kuldīgā, liek apšaubīt darījumu faktisko norisi un esamību.

Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, apgabaltiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja, kuras viena no struktūrvienībām atradās Siguldā, varēja vienoties par preču no SIA „AG PRO” saņemšanu un saņemt tās arī Rīgā. [10.3] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un darījumu slēgšanas apstākļus, apgabaltiesa nekonstatē kādu pieteicējas ļaunprātību, noslēdzot darījumus ar SIA „AG PRO”, kā arī nekonstatē abu darījuma dalībnieku PVN deklarācijās deklarēto strīdus darījumu fiktīvu raksturu; arī VID lietā nav pierādījis kādu pieteicējas negodprātīgu rīcību, kas bija vērsta uz fiskālu priekšrocību iegūšanu.

Lietā arī nav strīda, ka darījuma brīdī SIA „AG PRO” bija reģistrēta VID kā ar PVN apliekama persona un atbilstošas PVN deklarācijas par taksācijas periodiem, kuros notika strīdus darījumi, VID iesniedza. Ievērojot minēto, apgabaltiesa nekonstatē lietā pamatu pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību darījumos ar SIA „AG PRO” liegšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda

Apmierināt SIA „Kurzemes jumtu serviss” pieteikumu. Atcelt ar tā izdošanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2012.gada 3.maija lēmumu Nr.22.4.6/35090. Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA „Kurzemes jumtu serviss” valsts nodevu 28,46 euro apmērā. Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) K.Krastiņa

Tiesneses (personiskais paraksts) A.Kovaļevska

(personiskais paraksts) L.Vīnkalna