Court partially allowed bank's debt collection claim against individuals for loan, interest, and penalty.

Noraksts

Lietas Nr. 29 5378 12

Lietas arhīva Nr. 29 0995 14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 5.jūnijā

Rīgas pilsētās Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā tiesnese D.Ķeire

ar sekretāri A.Gromovu

Rīgā, Lomonosova ielā 10, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Reverta” (pirms nosaukuma maiņas – AS Parex

banka „) prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu, un

konstatēja

2012.gada 9.janvārī prasītājs akciju sabiedrības „Reverta” (pirms nosaukuma maiņas – AS Parex banka „) cēla tiesā prasību pret

atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2007.gada 6. decembrī starp akciju sabiedrību ,,Parex banka" un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts Kredīta

līgums Nr.2.1.15.2.4.-07/10 (turpmāk tekstā - Kredīta līgums), saskaņā ar kuru prasītājs ir izsniedzis atbildētājam /pers. A/ kredītu

EUR 51 200,- (piecdesmit viens tūkstotis divi simti eiro) apmērā ar galīgā norēķina dienu līdz 2017. gada 5. decembrim (ieskaitot),

nosakot /pers. A/ pienākumu maksāt prasītājam procentus par kredīta lietošanu EUR 6 (sešu) mēnešu LIBOR (kas Kredīta līguma

noslēgšanas dienā ir 4.8%) + 4% gadā no izmantojamās (saņemtās un neatmaksātās) kredīta summas par tās faktisko izmantošanas

laiku.

2007.gada 6.decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts Ieķīlājuma līgums Nr.2.1.15.2.4.-07/10-IE1 (turpmāk tekstā

- Ieķīlājuma līgums), saskaņā ar kuru /pers. A/ ieķīlāja par labu prasītājam sev piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/

(turpmāk tekstā - Ieķīlātais nekustamais īpašums).

2007.gada 6.decembrī atbildētāja /pers. B/ iesniedza prasītājam Galvojumu Nr.2.1.15.2.4.-07/10-GL2 , saskaņā ar kuru viņa

uzņēmās saistības kā pats parādnieks, solidāri ar /pers. A/ atbildēt prasītājam par saistībām, kas izriet no Kredīta līguma, tajā skaitā -

ne tikai par parāda pamatsummu, bet arī par procentiem un līgumsodu, kā arī visiem iespējamiem izdevumiem, kas saistīti ar /pers.

A/ parādu.

Galvojums noslēgts rakstiski, ievērojot Civillikuma 1695.panta noteikto, ka galvojumam nepieciešama rakstiska forma. Civillikuma

1672.pants paredz, ka solidārās saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Konkrētajā gadījumā /pers. A/ un /pers. B/

solidāra atbildība ir nodibināta ar līgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu, galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet

arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Kredīta līguma darbības laikā tika kavēti maksājumu termiņi.

Kredīta līguma 6.1.punktā prasītājs un atbildētājs /pers. A/ vienojās, ka prasītājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no Kredīta līguma un

prasīt pilnīgu izsniegtā un neatmaksātā kredīta atmaksu un citu Kredīta līgumā noteikto, bet nesamaksāto maksājumu samaksu pirms

galīgās norēķinu dienas, nosūtot paziņojumu Kredīta līgumā noteiktajā kārtībā ne mazāk kā 7 dienas iepriekš, ja /pers. A/ kavē Kredīta

līgumā noteikto maksājumu samaksas termiņu ilgāk par 20 dienām.

Sakarā ar /pers. A/ regulāriem un būtiskiem maksājumu kavējumiem, prasītājs 2011.gada 3.novembrī /pers. A/ un /pers. B/ nosūtīja

Paziņojumu par uzņemto saistību neizpildi un par Kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kurā paziņoja, ka sakarā ar to, ka /pers. A/

neveic saskaņā ar Kredīta līgumu noteiktos maksājumus Kredīta līgumā noteiktajā termiņā un kavē Kredīta līgumā noteikto maksājumu

samaksas termiņus ilgāk par 20 dienām, gadījumā, ja tekošais parāds netiks samaksāts 7 dienu laikā, prasītājs vienpusēji atkāpjas

no Kredīta līguma ar 2011.gada 11.novembri.

/pers. A/ un /pers. B/ uz Paziņojumu nav atsaukušies un iekavētā parāda summa netika segta, līdz ar to uzskatāms, ka Kredīta līgums

/pers. A/ un /pers. B/ uz Paziņojumu nav atsaukušies un iekavētā parāda summa netika segta, līdz ar to uzskatāms, ka Kredīta līgums

izbeigts ar 2011.gada 11.novembri.

/pers. A/ neizpildīto saistību apmērs ir aprēķināts saskaņā ar Kredīta līguma nosacījumiem, un uz prasības pieteikuma sastādīšanas

brīdi sastāda:

- Parāda pamatsumma EUR 57 005.64 (LVL 40 063.79);

Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem, prasītājs uz Kredīta līguma izbeigšanas dienu, t.i., 2011.gada 11.novembri , konstatēja

kopējo parādu, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma un citiem nesamaksātajiem maksājumiem (procentiem) un, kas no šīs dienas

ir uzskatāms par parāda pamatsummu. Parāda pamatsumma sastāv no:

1) - neatmaksātā aizdevuma EUR 51 200 (LVL 35 983.56);

- nesamaksātajiem procentiem par kredīta lietošanu līdz 2011.gada 11.novembrim EUR 5 805.65 (LVL 4 080.23), kas aprēķināti pēc

sekojošas formulas:

procenti par periodu no 2009.gada 20.septembra līdz 2009.gada 5.decembrim EUR 51 200 x 77 dienas x 5.48% / 360 = EUR

600,12;

procenti par periodu no 2009.gada 6.decembra līdz 2010.gada 5.jūnijam EUR 51 200 x 182 dienas x 4.98% / 360 = EUR l 289,05;

procenti par periodu no 2010.gada 6.jūnija līdz 2010.gada 5.decembrim EUR 51 200 x 183dienas x 4.94% / 360 = EUR l 285,72;

procenti par periodu no 2010.gada 6.decembra līdz 2011.gada 5.jūnijam EUR 51 200 x 182 dienas x 5.21% / 360 = EUR l 348,58;

procenti par periodu no 2011.gada 6.jūnija līdz 2011.gada 11.novembrim EUR 51 200 x 159 dienas x 5.67% / 360 - EUR l 282,18.

Procenti par kredīta lietošanu tiek aprēķināti saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas, bet aprēķinot

atbilstoši faktiskajam kredīta izmantošanas dienu skaitam, ieskaitot galīgā norēķina dienu. Procentu likme sastāv no nemainīgās

daļas un mainīgās daļas - EUR 6 mēnešu LIBOR likmes.

2) Līgumsods EUR 10 224.17 (LVL 7 185.591),kas aprēķināts par laika periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz 2011.gada

11.novembrim.

Līgumsods saskaņā ar Kredīta līguma 6.2.punktu tiek aprēķināts 0.25% apmēra no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru

maksājuma kavējuma dienu, sākot ar pirmo maksājuma kavējuma dienu.

Nokavējuma procenti EUR 23 942.37 (LVL 16 826.79):

Saskaņā ar Kredīta līguma 6.4.punktu, prasītājs aprēķina nokavējuma procentus 0.75% dienā apmērā no summas, kura veidojusies

līdz dienai, kad prasītājs saskaņā ar Kredīta līguma 6.1.punktu vienpusēji atkāpjas no Kredīta līguma, t.i., 2011.gada 11.novembrim,

vai Galīgā norēķina dienai par katru maksājuma kavējuma dienu līdz pilnīgai visu Kredīta līgumā minēto maksājumu samaksai vai līdz

dienai, kurā aprēķināto nokavējuma procentu summa kļūst vienāda ar summu, kura veidojusies līdz dienai, kad prasītājs saskaņā ar

Kredīta līguma 6.1.punktu vienpusēji atkāpjas no Kredīta līguma.

Nokavējuma procentu summa par laika periodu no 2011.gada 12.novembra līdz 2012.gada 6.janvārim (prasības pieteikuma

sastādīšanas dienai), saskaņā ar Kredīta līguma nosacījumiem sastāda EUR 23 942.37 (LVL 16826.79), kas tiek rēķināti pēc

sekojošas formulas: EUR 57005.64 x 0,75% x 56 dienas.

Civiltiesībās noteiktais privātautonomijas princips pieļauj pusēm, ievērojot likumā noteiktos aizliegumus, vienoties noteikt sev

saistošus pienākumus un tiesības. Konkrētie nokavējuma procenti ir aprēķināti tikai kredīta neatmaksāšanas gadījumā, kas ir pilnīgi

atkarīgs no /pers. A/ rīcības. Nokavējuma procentu samaksas pienākums iestājas tikai /pers. A/ vainas dēļ.

Saskaņā ar Kredīta līguma 6.4.punkta nosacījumiem, nokavējuma procenti tiek aprēķināti līdz pilnīgi visu Kredīta līgumā noteikto

maksājumu samaksai vai līdz dienai, kurā aprēķināto nokavējuma procentu summa kļūst vienāda ar parāda pamatsummu.

Pamatojoties uz minēto, Prasītājs izmanto Kredīta līgumā 6.4.punktā pielīgtās tiesības un ceļ prasību par nokavējuma procentu

piedziņu, kas uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu ir EUR 23 942.37 (LVL 16 826.79), lūdzot atzīt prasītājam tiesības saskaņā

ar Kredīta līguma 6.4.punktu, saņemt 0.75% no galvenā parāda (EUR 57 005.64 (LVL 40 063.79) līdz dienai, kurā aprēķināto

nokavējuma procentu summa kļūst vienāda ar parāda pamatsummu, t.i., (EUR 57 005.64 (LVL 40 063.79)).

Prasības summa kopā: parāda pamatsumma LVL 40 063.79 + līgumsods LVL 7 185.59 + nokavējuma procenti LVL 16 826.79 =

LVL 64 076.17.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1651., 1672., 1677., 1692., 1698.,1699., 1702., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759.,

1764., 1943., 1946. pantiem, prasītājs lūdz tiesu :

- piedzīt solidāri no /pers. A/, un /pers. B/, par labu prasītājam parādu par kredīta parāda pamatsummu LVL 40 063.79 (četrdesmit

tūkstoši sešdesmit trīs lati 79 santīmi), līgumsodu LVL 7185.59 (septiņi tūkstoši viens simts astoņdesmit pieci lati 59 santīmi) par laika

periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz 2011.gada 11.novembrim, nokavējuma procentus LVL 16 826.79 (sešpadsmit tūkstoši astoņi

simti divdesmit seši lati 79 santīmi) par laika periodu no 2011.gada 12.novembra līdz 2012.gada 6.janvārim, kopā LVL 64 076.17

(sešdesmit četri tūkstoši septiņdesmit seši lati 17 santīmi) samaksu;

- atzīt prasītāja tiesības saskaņā ar Kredīta līguma 6.4.punktu, saņemt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ nokavējuma procentus 0.75%

dienā no parāda pamatsummas (LVL 40063.79) līdz dienai, kurā aprēķināto nokavējuma procentu summa kļūst vienāda ar parāda

pamatsummu, t.i., LVL 40 063.79;

- piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu prasītājam tiesas izdevumus ;

- noteikt prasītāja tiesības saņemt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/, likumiskos 6% no simta gadā no parāda pamatsummas (LVL 40

063.79) līdz sprieduma izpildei.

2014.gada 22.maijā prasītājs tiesā iesniedzis precizējumus norādot, ka prasītājs precizē savu prasību daļā par nokavējuma

procentu piedziņu un atsakās no nokavējuma procentu EUR 23 942,37 (LVL 16 826,79) apmērā piedziņu, tajā vietā lūdzot tiesu

piedzīt no atbildētājiem likumiskos 6% procentus no simta gadā no neatmaksātās kredīta summas EUR 51 200,- (LVL 35 983,56)

par laika periodu no 2011.gada 12.novembra (saskaņā ar paziņojumu par uzņemto saistību neizpildi) līdz prasības izskatīšanai.

Likumisko procentu apmērs uz 2014.gada 22.maiju ir EUR 7 759,96 (LVL 5 453,73).

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Civillikuma 1587., 1589., 1651., 1662., 1672., 1677., 1692., 1698., 1699., 1702.,

1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759., 1764., 1828., 1934., 1943. un 1946.pantu

Prasītājs lūdz tiesu :

- Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/, par labu prasītājam - parādu EUR 74 989,78 (LVL 52 703,12) (septiņdesmit četri

tūkstoši deviņi simti astoņdesmit deviņi eiro 12 centi) apmērā, ko veido neatmaksātā kredīta summa EUR 51 200,00 (LVL 35

983,56), nesamaksātie procenti par kredīta lietošanu EUR 5 805.65 (LVL 4 080,23), līgumsods EUR 10 224,17 (LVL 7 185,59)

apmērā par laika periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz 2011.gada 11.novembrim un likumiskie procenti EUR 7 759,96 (LVL 5

453,73) apmērā par laika periodu no 2010.gada 16.jūnija(kaut gan grozījumu aprakstošajā daļā norādīts 2011.gada 12.novembra)

līdz prasības izskatīšanai; tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valsts;

- - noteikt prasītāja tiesības saņemt no /pers. A/ un /pers. B/, likumiskos 6% no simta gadā no parāda pamatsummas līdz

sprieduma izpildei.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojums par celto prasību lietā nav snieguši.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā

norādītajiem pamatiem un pēdējos precizējumos norādītajā apmērā.

Atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu izskatīt bez viņu

klātbūtnes. Atbildētājiem par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā – nosūtot pavēstes

ierakstītā sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaicīgi ir arī atbildētāju deklarētā dzīvesvietas adrese.

Tiesa, nekonstatējusi Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus tiesas pienākumam atlikt lietas izskatīšanu, nolēma lietu

izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet apmierināma daļēji.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā

valūta ir euro un visi norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas

uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar

Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu,

spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos

pamatots gribas izteikums, kura mērķis nodibināt saistību (1401.p.).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījumu sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma , kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei ir pret otru pusi prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tādi pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 6. decembrī starp akciju sabiedrību ,,Parex banka" (pēc nosaukuma maiņas

akciju sabiedrība „Reverta” ) un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts Kredīta līgums Nr.2.1.15.2.4.-07/10 (l.l.11-15) , saskaņā ar kuru

prasītājs ir izsniedzis atbildētājam /pers. A/ kredītu EUR 51 200,- (piecdesmit viens tūkstotis divi simti eiro). Kā kredīta

izmantošanas mērķis norādīts- dzīvokļu /adrese / un /adrese/ remonts un labiekārtošana. Par galīgā norēķina dienu noteikts 2017.

gada 5. decembris (ieskaitot).

No kredītlīguma redzams, ka puses ir vienojušās par līguma būtiskajām sastāvdaļām.

Lietas materiālos esošais 2007.gada 12.decembra Rīkojums FA 023507 (l.l.18) ap liecina, ka prasītājs ir izpildījis savas no Kredīta

līguma izrietošās saistības un izsniedzis atbildētājam /pers. A/ līgumā norādīto kredīta summu

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likuma, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Sakarā ar atbildētāja /pers. A/ regulāriem un būtiskiem maksājumu kavējumiem , prasītājs pamatojoties uz Kredīta līguma

6.1.punktu, kurā puses vienojušās, ka prasītājs ir tiesīgs vienpusējā kārtā atkāpties no Kredīta līguma un prasīt pilnīgu kredīta atmaksu

pirms galīgās norēķinu dienas, par to paziņojot atbildētājam /pers. A/ ne vēlāk kā 7 dienas pirms Kredīta līguma izbeigšanas, ja

atbildētājs kavē līgumā notiektos kredīta atmaksas un /vai citu līgumā paredzēto maksājumu samaksas termiņus ilgāk nekā 20 dienas

(Kredīta līguma 6.1.1.punkts), nosūtīja 2011.gada 3.novembrī abiem atbildētājiem paziņojumu (l.l 25-26) . Paziņojumā norādīts, ka

sakarā ar to, ka būtiski tiek kavēti Kredīta līguma paredzēto maksājumu samaksas termiņi, aicināja atbildētājus samaksāt tekošo

parādu 7 dienu laikā, norādot, ka gadījumā, ja parāds netiks samaksāts paziņojumā minētāja termiņā, prasītājs vienpusējā kārtā

izbeidz Kredīta līgumu ar 2011.gada 11.novembri.

Atbildētāji paziņojumā norādītāja termiņā neveica maksājumus, līdz ar to prasītājs Kredīta līgumu vienpusēji izbeidza 2011.gada

11.novembrī.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai pusei ir pret otru pusi prasības tiesības par līguma izpildīšanu, līdz ar ko prasītājam ir

tiesības prasīt tiesas ceļā piedzīt samaksu no atbildētāja. Tādējādi prasītāja lūgums piedzīt neatmaksāto kredītu EUR 51 200,00

apmērā atzīstams par pamatotu un apmierināmu, jo tiesai nav pamata apšaubīt parāda saistību aprēķinu, kuru atbildētāji arī nav

apstrīdējuši.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Aizdevuma līguma 1.4.1.punkts noteikts atbildētāja pienākums maksāt prasītājam procentus par kredīta lietošanu EUR 6 (sešu)

mēnešu LIBOR (kas Kredīta līguma noslēgšanas dienā ir 4.8%) + 4% gadā no izmantojamās (saņemtās un neatmaksātās) kredīta

summas par tās faktisko izmantošanas laiku.

Tādējādi prasītāja lūgums piedzīt procentus par kredīta lietošanu par laika periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz

2011.gada11.novembrim EUR 5 805.65 (LVL 4 080,23) apmērā atzīstams par pamatotu un apmierināmu.

Civillikuma 1757.pants paredz, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti.

Savukārt Civillikuma 1759.pants paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentu sauc par nokavējuma procentiem.

Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies

maksājuma (atvietojamas lietas došanas) pienākums.

Ņemot vērā atbildētāja pielaisto maksājumu nokavējumu, jo lietā nav strīda, ka atbildētājs būtu atmaksājis izmantoto aizdevumu, kas

izriet no Kredīta līguma, atbildētājam uz likuma pamata ir radies pienākums un prasītājam savukārt uz Civillikuma 1759.panta un bez

noteiktas norunas pastāv tiesība uz nokavējuma procentiem par kapitāla lietošanu, kas atradies pie atbildētāja.

Tā kā pušu attiecības, kas izrietēja no Kredīta līguma Nr. Nr.2.1.15.2.4.-07/10 tika izbeigtas ar 2011.gada 11.novembri , tad saskaņā

ar Civillikuma 1753.pantu prasītājs par laiku no 2011 .gada 12.novembra līdz prasības izskatīšanai ( kā to lūdz prasītājs līdz

2014.gada 22.maijam) ir tiesīgs saņemt likumiskos procentus no aizdevuma pamatsummas , kurus prasītājs lūdz piedzīt EUR

7759,96 apmērā un kura apmēru atbildētāji nav apstrīdējuši. Līdz ar to šajā daļā prasība arī ir apmierināma.

Civillikuma 1716.pantā norādīts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720.panta 2.punktā ir noteikts, ka kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Kredīta līguma 6.2.punkts noteic, ka, ja Klients kavē jebkura Līgumā noteikta maksājuma samaksas termiņu, Klients apņemas

samaksāt Bankai līgumsodu 0,25% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru maksājuma kavējuma dienu, sākot ar

pirmo maksājuma kavējuma dienu, līdz dienai (ieskaitot), kad Klients ir veicis pilnīgu nokavētā maksājuma samaksu, vai līdz dienai,

kad Banka saskaņā ar Līguma 6.1.punktu vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai līdz Galīgā norēķina dienai, atkarībā no tā, kura no šīm

dienām iestājas ātrāk.

Tādējādi prasītāja lūgums piedzīt līgumsodu par laika periodu no 2009 .gada 20.oktobra līdz 2011.gada 11.novembrim EUR

10 224,17 apmērā atzīstams par pamatotu un apmierināmu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, tādējādi

atbildētāji ir pielaiduši parāda samaksas nokavējumu. Pie šādiem apstākļiem prasība ir atzīstama par pierādītu un ir apmierināma

pilnā apmērā.

Prasības pieteikumā prasītājs lūdz tiesu norādīt spriedumā uz prasītāja tiesībām saņemt 6% gadā no parāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pieņemšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās aizdevuma pamatsummas , ņemot vērā

Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Prasītājs lūdz tiesu kopējo parāda summu un tiesas izdevumus piedzīt solidāri no

atbildētājiem.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2007.gada 6.decembra Galvojumu Nr.2.1.15.2.4.-07/10-GL2 (l.l.2) apstiprinās, ka starp prasītāju un

atbildētāju /pers. B/ noslēgts Galvojuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētāja /pers. B/

apņēmās galvot par atbildētāja /pers. A/ saistībām pret prasītāju, kas izriet no Kredīta līguma Nr.2.1.15.2.4.-07/10 līdz pilnīgai

parādnieka saistību, kas izriet no galvojuma līguma, izpildei, pilnā apjomā.

Galvojumu līgumu 3.punkts noteic, ka galvinieks kopā ar klientu un citiem iespējamiem galviniekiem uzņemas solidāras saistības pret

banku atbildēt par parāda samaksu.

Civillikuma 1702.pants noteic, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu

atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Civillikuma 1699.pants noteic, ka vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu

parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild solidāri.

Prasītājs lūdzis parādu piedzīt solidāri no atbildētājiem.

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa uzliek tiesai pienākumu, piemērojot tiesību normas, ņemt vērā judikatūru.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 7.marta

spriedumā lietā Nr. SKC-115/2012 ir nostiprināta tēze, ka galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t.i., prasījumu var

vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko

vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Spriedumā secināts, ka panta normā sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā

secināms, ka ar galvojuma līgumu tiek nodibināta atsevišķa saistība starp kreditoru un galvinieku. Solidāras saistības nodibināšanas

definīcija ir sniegta Civillikuma 1670.pantā, kas noteic, ka par solidāru prasījums vai saistība atzīstama tad, kad no vairākiem

kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt. Savukārt Civillikuma

1673.panta noteic, ka līgums solidāru saistību nodibina tikai tad, kad līdzēji to tieši ir noteikuši. Galvotāju solidāra atbildība ir noteikta

Civillikuma 1699.pantā, kas noteic, ka vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu un to pašu

parādu, atbild solidāri. Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu. Galvojums pēc savas

būtības ir saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskās saistības, ar kurām trešā persona –

galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.

Galvojuma būtība ir jāņem vērā arī vērtējot, vai atbildību galvenajam parādniekam vai galviniekam varētu uzlikt solidāri. Civillikumā

solidāras saistības būtība ir raksturota ar izpildījuma priekšmetu (darbības, bezdarbības, lietas) nedalāmību. Ja kāda naudas summa

tiek aizdota nedalīti divām personām, tad nav loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru – par galvinieku. Abiem jābūt solidāriem

parādniekiem no paša sākuma. Solidārais parādnieks, pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no pārējiem

atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686.pants). Divu solidāru parādnieku gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt uz pusēm.

Turpretim galvojuma tiesībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā parādnieka prasīt visu samaksāto, kas Civillikuma

1692.pantā izteikts ar vārdiem „Neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda”, proti, neatsvabinot parādnieku no viņa uzņemtās saistības.

Ievērojot norādīto, galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan pret otru (pie

tam galvojumā tas nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa,

atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk sala savā starpā, turpretim galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot

regresa prasību pilnā apmērā (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 7.marta spriedums

lietā Nr.SKC-115/2012).

Tādējādi tiesa atzīst, ka galvenā parādnieka /pers. A/ un galvinieces /pers. B/ saistības nevar tikt atzītas par solidārām,

neskatoties uz to, ka galvojuma līgumā šāda norāde pastāv, jo kā jau tas ir norādīts minētajā spriedumā – galvinieks pilda akcesoru

saistību, kas, savukārt, ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā. Līdz ar ko, secināms, ka galvojuma līgumā ietvertā norāde par

galvinieka un galvenā parādnieka solidāru atbildību ir pretrunā Civillikuma normām.

Ievērojot minētos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība daļā par piedziņas kārtību, proti, par parāda solidāru piedziņu no

atbildētājiem ir noraidāma un nosakāms, ka no atbildētāja /pers. A/ par labu prasītājam piedzenams pamatparāds EUR 51 200,00

, procenti par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz 2011.gada11.novembrim EUR 5 805.65 ,

līgumsodu EUR 10 224,17 par laika periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz 2011.gada11.novembrim un likumiskos procentus EUR

7759,96 par laiku no 2011.gada 12.novembra līdz prasības izskatīšanai 2014.gada 22.maijam , kopā EUR 74 989,78 bet

piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers. B/.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināta EUR 74 989,78 apmērā, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesalikuma 41.panta pirmajai daļai no

atbildētāja /pers. A/ , bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers. B/ , par labu prasītājam piedzenami viņa

samaksātie un likumā par šādu prasību paredzētie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 1162,53, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 7,83.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš 10 dienas

sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 3.,5., 8.,42., 92., 93., 97., 193.,195, 195 un 204. 1pantu, tiesa

no sp ri e d a :

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ , personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ , personas kods

/personas kods/ , par labu akciju sabiedrībai „Reverta” vienotais reģistrācijas Nr.40003074590, pamatparādu EUR 51 200,00 ,

procentus par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz 2011.gada11.novembrim EUR 5 805.65 ,

līgumsodu EUR 10 224,17 par laika periodu no 2009.gada 20.oktobra līdz 2011.gada11.novembrim , likumiskos procentus EUR

7759,96 par laiku no 2011.gada 12.novembra līdz 2014.gada 22.maijam , valsts nodevu EUR 1162,53 ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 7,83 , bet pavisam kopā EUR 76 160,14(septiņdesmit seši tūkstoši viens simts sešdesmit euro un

14 centi).

Atzīt akciju sabiedrībai „Reverta”, vienotais reģistrācijas Nr.40003074590, tiesības saņemt no /pers. A/ , personas kods /personas

kods/ , bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ , personas kods /personas kods/ , likumiskos 6% gadā no nepiedzītās

parāda pamatsummas EUR 51 200,00 skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot

vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanu noteikt 2014.gada 19.jūnijā.

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums ir 2014.gada 18.jūlijs.

Tiesnese D.Ķeire