Court allows landlord's claim for management fees, utilities, interest, and penalties against tenant. Tenant failed to pay for over three months.

Lietas arhīva Nr. C-0288-18

ECLI:LV:REZT:2018:0925.C26154317.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2018.gada 25.septembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inta Marnauza, ar sekretāri Līgu Locovu izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Ludzas apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42403015020, prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par apsaimniekošanas

maksas, komunālo maksājumu parāda, procentu un līgumsoda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 26.maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Ludzas apsaimniekotājs” (turpmāk – prasītāja) iesniedza Rēzeknes tiesā

prasības pieteikumu pret /pers. A/ (turpmāk –atbildētāja) (prasītāja un atbildētāja kopā – puses) par apsaimniekošanas maksas, komunālo maksājumu

parāda, procentu un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja dzīvo, lieto un ir dzīvokļa pēc adreses /adrese A/ īpašniece. Īpašuma tiesības atbildētājai uz minēto

dzīvokļa īpašumu, kadastra Nr./numurs A/, nostiprinātas zemesgrāmatā kopš 21.02.2003.; dzīvokļa kopējā platība ir 52.48 m2.

2016.gada 29.jūlijā prasītāja noslēgusi ar atbildētāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Atbildētājai atbilstoši piestādītajiem rēķiniem un

ievērojot 2016.gada 29.jūlija dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr.3/2016 5.10.punkta nosacījumus, maksājumi jāveic līdz katra mēneša

pēdējam datumam, bet atbildētāja maksājumus vairāk nekā trīs mēnešus nav veikusi.

Parāds izveidojās no 2007.gada janvāra. Uz 2017.gada 1.aprīli atbildētājas parāds par dzīvojamās telpas apsaimniekošanas maksu ir 440.45

euro, par apsaimniekošanas izdevumu maksu 249.46 euro, parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir 2088.40 euro, likumiskie procenti 511.80

euro, līgumsods 44.49 euro. Augstākminētie aprēķini tika iekļauti 2017.gada aprīļa rēķinā Nr.4694, kuru atbildētājai vajadzēja samaksāt līdz 2017.gada

1.maijam. Parāds aprēķināts atbilstoši prasītājas Finanšu datiem par laika periodu no 01.01.2007. līdz 31.12.2013., kur aprēķini norādīti LVL, un no

01.01.2014. līdz 30.04.2017., kur aprēķini norādīti EUR.

Prasītāja arī norādīja, ka starp pusēm 2014.gada 11.aprīlī tika noslēgta Vienošanās Nr.31 par parāda atmaksu, bet atbildētāja šo vienošanos

nepildīja.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2., 3.punktu, 13. pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 73.9pantu, Civillikuma 1756., 1757., 1759.pantu, 1765.pirmo un otro daļu, 1779.pantu, prasītāja lūdza piedzīt no atbildētājas prasītājas

labā parādu par apsaimniekošanas maksu 440.45 euro, par apsaimniekošanas izdevumu maksu 249.46 euro, parādu par komunālajiem pakalpojumiem

2088.40 euro, likumiskos procentus 511.80 euro, līgumsodu 44.49 euro, valsts nodevu 368.13 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3.30 euro apmērā, izdevumus par zemesgrāmatas nodalījuma norakstu 7.11 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītāja lūdza noteikt tai tiesības saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uz pilnvaras pamata /pers. B/ prasību uzturēja pēc tajā norādītiem pamatiem. Paskaidroja, ka likumiskie procenti

6% gadā no parāda summas atbildētājai ir aprēķināti kopš 2012.gada aprīļa. Finanšu datos par laika periodu no 01.07.2016. atsevišķi tiek norādītas

ailes “apsaimniekošanas maksa” un “apsaimniekošanas izdevumu maksa”, pamatojoties uz SIA “Ludzas apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētāja

30.06.2016. rīkojumu, kas izdots sakarā ar grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, ka kopš 01.07.2016. apsaimniekošanas maksa tiek

aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Atbildētāja /pers. A/ tiesas sēdē neieradās, par neierašanās iemesliem nepaziņoja.

Atbildētājai tika paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesas paziņojumus un pavēstes nosūtot uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to uzskatāms, ka atbildētājai par prasības iesniegšanu un par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209., 2010.pantos noteiktos tiesas sēdes atlikšanas pamatus atbildētājas

neierašanās dēļ un uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no

neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

No lietas materiāliem pievienotā Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/noraksta

redzams, ka atbildētājai kopš 2003.gada 21.februāra nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu adrese kadastra Nr. /numurs A/,

pamatojoties uz 2001.gada 13.septembra pirkuma līgumu (lietas 10.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 3.pantam katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa (redakcijā no 30.12.2000. līdz 21.03.2013.) nosaka, ka

valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību

nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa (20.07.2010. redakcijā) nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un

apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu

privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa (redakcijā, kas

spēkā no 21.03.2013.) nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību

nodošanai

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas

objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi

privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu (lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku

sabiedrību vai noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu).

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta ceturtā daļa nosaka - ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta

trešās daļas 1.punktā minēto, kārtību, kādā pārvaldnieks aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sastāda dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par maksas apmēru noteiktam laika periodam, informē dzīvokļu

īpašniekus par noteiktam laika periodam tāmē paredzētajām izmaksām, kā arī sagatavo dzīvokļu īpašniekiem ikgadēju atskaiti par attiecīgās maksas

izlietošanu, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piekto daļu, ja dzīvokļu

īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2.punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes,

kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar

pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā

dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, nosaka Ministru kabinets. Savukārt, minēto kārtību nosaka Ministru kabineta

2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un noteikumi

Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Konstatēts, ka SIA “Ludzas apsaimniekotājs” veic daudzdzīvokļu mājas /adrese/ apsaimniekošanu un uzturēšanu, nodrošina pienācīgu tehnisko

ekspluatāciju, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību, kā arī apmierina citas dzīvokļu īpašnieku

vajadzības, kas saistītas ar dzīvokļu un dzīvojamo māju koplietošanas telpu izmantošanu.

2016.gada 29.jūlijā dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki no vienas

puses un SIA “Ludzas apsaimniekotājs” kā Pārvaldnieks no otras puses noslēdza savā starpā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.nr (lietas

12.-21., 22.-23.lapa), kuru tostarp parakstīja arī atbildētāja kā dzīvokļu šajā mājā Nr. īpašniece.

Lietā nav strīda par to, ka minēto daudzdzīvokļu māju arī līdz Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noslēgšanai apsaimniekoja un pārvaldīja

prasītāja.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr.3/2016 3.1.5.punktu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir savlaicīgi un atbilstoši spēkā

esošajiem tarifiem un līguma noteikumiem

norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu

(apkure, aukstais ūdens, karstā ūdens uzsildīšana, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana u.c.). Pārvaldniekam Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līguma Nr.3/2016 4.1.9.punktā ir noteikts pienākums iekasēt no dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un maksu par

saņemtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu (redakcija līdz 01.01.2011.) un Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā 01.01.2011.) 10.panta

pirmo daļu, 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir ar likumu noteikts pienākums piedalīties mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu

segšanā, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav iesaistījies mājas kopīgā pārvaldīšanā

un apsaimniekošanā, ir noslēgts līgums ar mājas pārvaldnieku vai nav.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, atbildētājai ir pienākums segt izmaksas par apsaimniekošanas pakalpojumiem un norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

No lietas materiāliem izriet, ka SIA “Ludzas apsaimniekotājs” regulāri sniedzis atbildētājai rēķinus apmaksai (lietas 52.lapa).

No rēķina Nr.4694 par 2017.gada aprīli (lietas 52.lapa), Finanšu datiem par laika periodu no 01.01.2007. līdz 31.12.2013. (aprēķini norādīti

latos) (lietas lapa 24.-38.) un Finanšu datiem par laika periodu no 01.01.2014. līdz 30.04.2017. (aprēķini norādīti euro) (lietas 39.-46.lapa) izriet, ka

atbildētāja tikai daļēji veica maksājumus par prasītājas sniegtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem.

Pamatojoties uz prasītājas iepriekš minētajiem finanšu datiem (lietas 24.-38., 39.-46.lapa) atbildētājas parāds prasītājai izveidojās laika periodā no

2007.gada janvāra un uz 2017.gada 1.maiju sastāda 2778.31 euro apmērā. Parāds sastāv no apsaimniekošanas maksas parāda 689.91 euro, ko

veido līdz 30.06.2016. finanšu datos un rēķinos lietotais jēdziens “apsaimniekošanas maksa” 440.45 euro apmērā un kopš 02.07.2016. lietotais

jēdziens “apsaimniekošanas izdevumu maksa” 249.46 euro apmērā (lietas 61.-63.lapa), un no komunālo maksājumu parāda 2088.40 euro apmērā (par

apkuri, apgaismošanu, cieto atkritumu izvešanu).

Par parāda samaksas nepieciešamību atbildētāja tika brīdināta 22.03.2017. (lietas 51.lapa); starp pusēm arī notika vienošanās par to, kādā kārtībā

un termiņā atbildētāja samaksās izveidojušos parādu (lietas 49.lapa), tomēr, kā redzams, no finanšu datiem, atbildētāja šo vienošanos nepildīja, lai arī

neapstrīdēja parāda apmēru un savu samaksas pienākumu.

Līdz ar to, tiesa secina, ka atbildētājai ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu,

2778.31 euro apmērā.

Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu apmaksājusi sniegtos pakalpojumus, tostarp, Civillikuma 1838.pants nosaka, ka tas, ka samaksa

izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo; pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.

Atbilstoši 2014.gada 20.oktobra rīkojumam Nr.265-d „Par soda procentu aprēķinu” SIA „Ludzas apsaimniekotājs” no 2014.gada 20.oktobra

patērētājiem, kuri nav apmaksājuši īres vai apsaimniekošanas maksu un komunālo pakalpojumu rēķinus līdz kārtēja mēneša pēdējai dienai, patērētājiem,

kuri ir parakstījuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, kā arī pēc 01.12.2011. jaunus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumus,

aprēķina līgumiskos soda % 0,01 apmērā no kopējā parāda summas par katru nokavēto dienu; pārējiem patērētājiem likumiskos 6,0 % gadā, kas

sastāda % 0,0164 dienā no kopējās parāda summas (lietas 48.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic ka procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata […] par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus

sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Atbildētājas nokavējums nav apšaubīts, ir prasītājas veiktais nokavējuma procentu aprēķins, kuru atbildētāja nav apstrīdējusi; aprēķinātie procenti

ir pēc likmes 6% gadā, kas atbilst likumisko procentu likmei. Ir pamats piedzīt likumiskos nokavējuma procentus no atbildētājas 511.80 euro, kas

aprēķināti par periodu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 1.maijam.

Prasītāja aprēķināja un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 44.49 euro apmērā par rēķinu samaksas kavējumu par laika periodu no 2016.gada

1.novembra līdz 2017.gada 1.maijam.

No lietas materiāliem pievienotā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr.3/2016, kuru parakstījusi atbildētāja, redzams, ka līguma 5.11.punkts

paredz prasītājas tiesības aprēķināt un iekasēt līgumsodu 0.01% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu, ja dzīvokļu

īpašnieki kavē šajā līgumā noteiktos maksājumus (lietas 17.lapa).

No Civillikuma 1716.panta izriet, ka līgumsods ir konkrētā saistības dalībnieka labprātīgi uzņemts pienākums ciest pametumu. Atbildētājas

parakstīts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums ir stājies spēkā ar 2016.gada 1.augustu; līgumsods aprēķināts, sākot ar 2016.gada novembri. Līdz ar

to tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda 44.49 euro apmērā piedziņu ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesai ir jānorāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no parādnieka procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši šai likuma normai un saskaņā ar

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikto, likumisko procentu apmērs ir 6% (seši procenti no simta) gadā. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta

izpratnē ir atlīdzība par svešas (jau piespriestas prasītāja labā) naudas lietošanu. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt

prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no parāda pamatsummas.

Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Tā kā

prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva 368.13 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3.30 euro.

Lietas materiāliem ir pievienots maksājuma uzdevums, kas apliecina izdevumu rašanos prasītājai par rakstveida pierādījumu iegūšanu, kas saskaņā

ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu atlīdzināmi prasītājai to faktiskajā apmērā, t.i. valsts nodeva par nodalījuma noraksta no

Zemesgrāmatu nodaļas saņemšanu 7.11 euro (lietas 11.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Ludzas apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42403015020, parādu, kas

izveidojies par laika periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.maijam par apsaimniekošanas maksu 440.45 euro, par apsaimniekošanas

izdevumu maksu 249.46 euro, par komunāliem pakalpojumiem 2088.40 euro, likumiskos procentus 511.80 euro, kas aprēķināti no 2012.gada 1.aprīļa

līdz 2017.gada 1.maijam, līgumsodu 44.49 euro, kas aprēķināts par periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.maijam, valsts nodevu 368.13

euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30 euro apmērā, izdevumus par rakstveida pierādījumu iegūšanu to faktiskajā apmērā 7.11 euro,

kopā 3713.14 euro (trīs tūkstoši septiņi simti trīspadsmit euro 14 centi).

Piedzīto summu ieskaitīt prasītājas norēķinu kontā: AS “Citadele banka” LV60PARX0006524400012.

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas

(2778.31 euro).

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2018.gada 25.septembra var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā Ludzā (Ludza, Stacijas iela 44).

Tiesnese I.Marnauza