Court orders eviction of tenants for unpaid rent but suspends eviction of one child until alternative housing is found.

Civillieta Nr. C 26091815

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2015.gada 24.septembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Jonikāns,

ar sekretāri I.Stepuli, tulci R.Soročinu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.40003215461,

prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, par

faktisko dzīvojamās telpas īres tiesisko attiecību izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ (turpmāk arī – atbildētāji) par faktisko dzīvojamās telpas īres

tiesisko attiecību izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES

NAMSAIMNIEKS” (turpmāk arī – prasītājs) norādot, ka atbildētāji dzīvo, lieto un dzīvesvietu ir deklarējuši /adrese//adrese/. 1996.gada 23.februārī

prasītājs (agrākais nosaukums – Dzīvokļu saimniecības uzņēmums) noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. E/, personas kods /personas kods/.

2012.gadā /pers. E/ mira, bet dzīvoklī turpina dzīvot viņa ģimenes locekļi – sieva /pers. B/ un dēli /pers. C/ un /pers. D/. Līdz ar to starp prasītāju un

atbildētājiem pastāv faktiskās dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības. Atbildētājiem ir jāmaksā īres maksa 0,072 lati, no 2007.gada 1.februāra 0,30

lati, kopš 2013.gada 1.jūnija – dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa un peļņa – 0,10 lati, par vienu dzīvojamās telpas kopējās platības

kvadrātmetru mēnesī, kā arī jāveic maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Atbildētāji brīdināti par parāda

apmaksu, bet maksājumus regulāri neveic. Īres maksas parāds, parāds par komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa parāds sastāda

713,29 euro. Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10., 12.pantu, 28.2panta pirmo un otro daļu, Civilprocesa likuma 41., 127., 128., 129.,

130.pantu prasītājs lūdz izbeigt faktiskās dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības ar /pers. B/, /pers. D/ un /pers. C/, izlikt /pers. B/, /pers. D/ un /pers.

C/ no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt solidāri no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, par labu prasītājam, parādu

par īri, komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa parādu 713,29 euro apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus.

Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,

pusēm ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 38.-42., 61., 64.lapa).

Prasītāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS” pārstāvis /pers. F/ (lietas 65.lapa), tiesas sēdē prasību

uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem motīviem, uzturēja pilnā apmērā. Prasītāja pārstāvis paskaidroja, ka atbildētāji savas saistības nepilda

joprojām un viņu parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem ir kļuvis vēl lielāks.

Atbildētāji – /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/, tiesas sēdē prasību atzina daļēji. Atbildētāji atzina prasību daļā par parāda piedziņu, daļā par

faktisko dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas neatzina. Atbildētāji uzturēja tiesai iesniegto rakstveida paskaidrojumu,

ka „prasību viņi atzīst daļēji. 1996.gada 23.februārī Rēzeknes dzīvokļu saimniecības uzņēmums (prasītājs nav pierādījis, ka ir tā tiesību un saistību

pārņēmējs) un /pers. E/ (atbildētājas vīrs un atbildētāju tēvs) noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu par /adrese//adrese/ īri. Īres līgumu puses noslēdza uz

nenoteiktu laiku. Tā kā viņu ģimenē nevienam nebija pastāvīga darba, ģimenes ienākumi bija neregulāri un ģimene nespēja savlaicīgi veikt maksājumus par

dzīvokļa īri. Neskatoties uz to, laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam parāds par dzīvokļa īri nebija liels. 2012.gadā nomira galvenais īrnieks /pers. E/ un

ģimenes materiālais stāvoklis pasliktinājās vēl vairāk. Pēdējos gados ģimenei bija piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, jo ģimenes kopējie ienākumi bija ļoti

mazi. Atbildētāja/pers. B/ un /pers. D/ ilgstoši bija bezdarbnieki, atbildētājs /pers. C/ ir invalīds kopš 2005.gada un saņēma invalīda valsts sociālā

nodrošinājuma pabalstu 50 euro mēnesī. 2012.gada 30.decembrī atbildētājam /pers. C/ piešķirta II invaliditātes grupa sakarā ar kustības traucējumiem.

/pers. C/ ienākumi 2013.gadā bija invaliditātes pabalsts 64,03 euro mēnesī, 2014.gadā – 76,84 euro mēnesī. Turklāt 2013.gadā būtiski palielinājās īres

maksas apmērs. Ģimene nonāca smagā situācijā, un, neskatoties uz to, ka viņi saņēma sociālo palīdzību īres maksas un komunālo pakalpojumu

apmaksai, parādi pakāpeniski auga. Atbildētāji uzskata, ka prasītājs nav pierādījis, ka ir likumisks pamats izlikt viņus – atbildētājus, no dzīvokļa bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas. Un proti, nav iesniegti pierādījumi faktam, ka atbildētāji vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas nav maksājuši īres maksu

vispār. Prasībai pievienots parāda aprēķins pa gadiem un nav ziņu, kādā kārtībā viņi – atbildētāji, ik mēnesi veikuši norēķinus par īri. Līdz ar to, prasību

daļā par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas atbildētāji neatzīst, jo nav tāda 3 mēnešu perioda, kura laikā viņi īres

maksu nav maksājuši vispār. Prasību daļā par īres un apsaimniekošanas maksas parāda (ieskaitot parādu par elektroenerģijas lietošanu koplietošanas

telpās, nekustamā īpašuma nodokli, suņa turēšanas nodevu) piedziņu 713,29 euro apmērā atbildētāji atzīst pilnībā. Atbildētāji/pers. B/ un /pers. D/

pastāvīgi meklē darbu, ģimenei tiek sniegta sociālā palīdzība kā trūcīgai ģimenei, un viņi cer, ka parāds laika gaitā mazināsies, ka viņi varēs turpināt dzīvot

dzīvoklī” (lietas 43.-45.lapa).

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi tiesas sēdē iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība

apmierināma daļēji.

Ar 2009.gada 1.oktobra deleģēšanas līgumu par Rēzeknes pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un 2013.gada

4.marta pilnvarojuma līgumu par īres līgumu slēgšanu Rēzeknes pilsētas dome pilnvarojusi prasītāju slēgt dzīvojamās telpas īres līgumus par pašvaldības

īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo māju dzīvojamo telpu īri, paredzot īrnieku pienākumus segt izdevumus par dzīvojamās mājas kopīpašuma

uzturēšanu, apsaimniekošanu un uzlabošanu proporcionāli viņu īrētajai daļai. Prasītājam deleģētas tiesības no īpašuma īrniekiem iekasēt īres maksu un

citus maksājumus par izdevumiem dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā saskaņā ar apstiprinātajiem tarifiem, iekasēt nekustamā īpašuma

nodokli un nomas maksu. Deleģēšanas līguma 4.3.1., 4.3.2.punktā un Pilnvarojuma līguma 2.1.6., 2.1.12.punktā prasītājs Rēzeknes pilsētas domes

vārdā pilnvarots celt tiesā inter alia prasības par īres līgumu izbeigšanu, izliekot īrniekus kopā ar viņu ģimenes locekļiem un citām personām; celt tiesā

prasības par parādu piedziņu (lietas 14.-35.lapa).

Tiesa noskaidroja, ka 1993.gada 1.jūlijā starp prasītāju (nosaukums pirms reorganizācijas no 1994.gada 13.septembra līdz 2003.gada

18.jūnijam – pašvaldības uzņēmums „Rēzeknes pilsētas dzīvokļu saimniecības uzņēmums”) (lietas 62., 63.lapa) un /pers. E/ noslēgts dzīvojamās telpas

īres līgums, ar kuru prasītājs nodevis un /pers. E/ pieņēmis lietošanā atsevišķu dzīvojamo telpu nr./adrese//adrese/ ar kopējo platību 44,06 kvadrātmetri,

t.sk., virtuvi, vannas istabu, sanitāro mezglu 11,22 kvadrātmetru platībā un dzīvojamo platību 32,84 kvadrātmetru platībā. Līguma 2.1.punktā noteikts, ka

īres maksa maksājama katru mēnesi pēc noteiktajiem tarifiem līdz nākošā mēneša pirmajam datumam, maksa par komunālajiem pakalpojumiem

(siltumtīklu apkopi, maksu par elektroenerģiju koplietošanas telpās) maksājama pēc noteiktajiem tarifiem vienlaicīgi ar īres maksu. Īres maksa noteikta

0,06 lati (0,09 euro) par 1 kvadrātmetru kopējās dzīvokļa platības. Līguma 2.2.punktā noteikts, ka par visiem pārējiem komunālajiem pakalpojumiem

īrnieks slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzēju un par šiem pakalpojumiem norēķinās patstāvīgi (lietas 8.-10.lapa). 2012.gadā /pers. E/ miris,

/adrese//adrese/ turpina dzīvot /pers. E/ ģimenes locekļi –atbildētāji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/. Dzīvesvietu /adrese/ atbildētāji deklarējuši

1996.gada 23.februārī (lietas 38.-40.lapa).

Tiesa secina, ka starp prasītāju un atbildētājiem pastāv faktiskās dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības.

Nav strīda, ka dzīvojamā platība ir apsaimniekota, uz to piegādāti komunālie pakalpojumi. Tātad prasītājs ir apsaimniekojis dzīvokli,

atbildētājiem ir pienākums maksāt apsaimniekošanas maksu, proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas lielumam, maksu par komunālajiem pakalpojumiem,

maksāt nekustamā īpašuma nodokli un zemes nomas maksu, maksāt suņu turēšanas nodevu. Saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu, tas dalībnieks, kurš

līgumu labprātīgi izpildījis, ir tiesīgs prasīt atlīdzību, ja otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņēmis, bet izvairās izpildīt savu saistību.

Īres maksas apmērs noteikts ar Rēzeknes pilsētas domes 2006.gada 27.oktobra lēmumu Nr.392, kopš 2013.gada 1.jūnija ar Rēzeknes

pilsētas domes 2013.gada 25.janvāra lēmumu Nr.37. Līdz 2013.gada 1.jūnijam īres maksa bija 0,30 lati, kopš 2013.gada 1.jūnija īres maksu veido

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai – 0,14 euro (0,10 lati) par vienu dzīvojamās telpas

kopējās platības kvadrātmetru mēnesī, un peļņa. Papildus īres maksai, proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai, maksājama arī zemes nomas

maksa, nekustamā īpašuma nodoklis, suņu turēšanas nodeva (lietas 36., 37.lapa).

No parāda aprēķina par laika periodu no 2007.gada 1.novembra līdz 2015.gada 23.februārim redzams, ka atbildētāju parāds izveidojies

no 2007.gada novembra, parāds ir audzis un uz 2015.gada 23.februāri parāds par komunālajiem pakalpojumiem sastāda: par apsaimniekošanu –

498,77 euro, par elektroenerģijas patēriņu koplietošanas telpās – 12,02 euro, par sadzīves atkritumu izvešanu – 88,36 euro, un parāds par īri – 98,51

euro, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa parāds sastāda 15,47 euro un suņu turēšanas nodevas parāds 0,16 euro, kopā 713,29 euro (lietas 6., 7.lapa).

Tiesa secina, ka parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa un suņu turēšanas nodevas parāds izveidojies sākot ar

2007.gada novembri, t.i., pēc tā, kā atbildētāji /pers. C/ un /pers. D/ kļuvuši pilngadīgi.

Tiesa secina, ka atbildētāji nepilda likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11. 1, 11.3, 12.panta, Civillikuma 2141., 2143.panta prasības, ka

maksa par īri un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un

kārtībā vai, ja nav norunāts citādi, īres maksa maksājama par visu mēnesi uz priekšu.

Parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa parāds, suņu turēšanas nodevas parāds no atbildētājiem

piedzenams solidāri, jo saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Tiesa uzskata, ka prasība par parāda par īri un komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa parāda, suņu turēšanas

nodevas parāda piedziņu ir apmierināma un no atbildētājiem solidāri piedzenams īres maksas un komunālo maksājumu parāds, nekustamā īpašuma

nodokļa un suņu turēšanas nodevas parāds, jo atbildētāji nav pildījuši savas saistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veikuši maksājumus. Atbildētāji nav

ievērojuši Civillikuma 1828.panta prasības, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Atbildētāji ir pieļāvušas nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājuši saistības izpildīšanu, jo saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas

3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Tiesa secina, ka no atbildētājiem solidāri piedzenama parāda pamatsumma 713,29 euro apmērā.

Atbildētāji savas saistības nav pildījuši, pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, nav piestādījuši.

Tiesa konstatēja, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas nav maksājuši īres maksu un apmaksājuši pamatpakalpojumus. Tiesa

secina, ka faktiskās dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības ar /pers. B/, /pers. D/ un /pers. C/ ir izbeidzamas, jo saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot

dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, kā arī, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par

pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem.

Kļūdains ir atbildētāju uzskats, ka prasība par izlikšanu no dzīvojamās telpas ir pamatota tikai tad, ka īrnieks/īrnieki īres maksu un/vai

maksu par komunālajiem pakalpojumiem nemaksā vairāk kā trīs mēnešus pēc kārtas vispār. Proti, ja viņi – atbildētāji, kaut nedaudz, bet ik mēnesi

maksā par īri, apmaksā komunālos pakalpojumus, izlikt viņus no dzīvojamās telpas nav tiesiska pamata.

Kā tas notikts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesu prakses 2004.gada apkopojuma „Tiesu prakse, piemērojot likumu

„Par dzīvojamo telpu īri”” 2.3.punktā: „Nosakot maksājumu parāda apmēru, likumā minēts formulējums „vairāk nekā trīs mēnešus”. Tas tulkojams

tādējādi, ka būtiska nozīme ir parāda kopsummai, nevis apstāklim, ka katru mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma gan

pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu, bet nav tādi trīs mēneši pēc kārtas, kad kāda maksājumu daļa nebūtu izdarīta (Civillikuma 1844.pants).”

2014.gada 16.jūnijā, t.i., vairāk kā mēnesi pirms prasības celšanas tiesā, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrajai daļai,

atbildētāji brīdināti par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāda apmaksu un viņu izlikšanu no dzīvojamās telpas tā

nenomaksāšanas gadījumā (lietas 11., 12.lapa).

Tiesa secina, ka atbildētājs /pers. C/, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1pantam, pieder īrnieku kategorijai, kuriem tiek

nodrošināta palīdzība, jo atbildētājs ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ (lietas 53.-55.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 36.3panta pirmo daļu sprieduma izpilde, daļā par atbildētāja /pers. C/ izlikšanu no dzīvojamās

telpas, pēc tā stāšanās spēkā, atliekama līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs atbildētājam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Savukārt atbildētāji /pers. B/ un /pers. D/ to īrnieku kategorijā, kuriem, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1pantam, tiek

nodrošināta palīdzība, neskatoties uz to, ka viņi ir bezdarbnieki, ka viņiem agrāk ir bijis piešķirts trūcīgas ģimenes statuss (lietas 46.-52., 56.-58.lapa),

neietilpst.

Līdz ar to, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 36.3panta pirmo daļu sprieduma izpilde, daļā par atbildētāju /pers. B/ un /pers. D/

izlikšanu no dzīvojamās telpas, pēc tā stāšanās spēkā, līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs atbildētājiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu nav

atliekama.

Tiesāšanās izdevumi no atbildētājiem piedzenami vienādās daļās, jo materiālā tiesību norma – likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta

otrā daļa, solidāru mantisko atbildību pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku paredz tikai daļā par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Likums solidāras saistības segt tiesāšanās

izdevumus neparedz, savukārt, līdzēji par to nav līguši.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un 4.punktu no atbildētājiem par labu

prasītājam vienādās daļās piedzenamas samaksātās valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (lietas 4., 5.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētājiem vienādās daļās valsts ienākumos

piespriežami ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš (lietas 5.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par personu izlikšanu no telpām un naudas summas un tiesāšanās izdevumu

piedziņu, atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193.pantu, tiesa

NOSPRIEDA

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.40003215461, prasību pret /pers. B/, personas

kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, par faktisko dzīvojamās telpas īres

tiesisko attiecību izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas un parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Izbeigt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.40003215461, faktiskās dzīvojamās

telpas īres tiesiskās attiecības ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods

/personas kods/, par dzīvojamās telpas īri /adrese/.

Izlikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, no /adrese//adrese/, bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Izlikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, no /adrese//adrese/.

Sprieduma izpildi, daļā par /pers. C/, personas kods /personas kods/, izlikšanu no dzīvojamās telpas, pēc tā stāšanās spēkā, atlikt līdz

brīdim, kad pašvaldība ierādīs /pers. C/, personas kods /personas kods/, citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods

/personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.40003215461, parādu par īri un

komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokļa un suņu turēšanas nodevas parādu 713,29 (septiņi simti trīspadsmit euro 29 centi) euro

apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr.40003215461, samaksāto valsts nodevu daļu 59,38 (piecdesmit deviņi euro 38 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu daļu 3,65 (trīs euro 65 centi) euro apmērā, kopā 63,03 (sešdesmit trīs euro 3 centi) euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr.40003215461, samaksāto valsts nodevu daļu 59,37 (piecdesmit deviņi euro 37 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu daļu 3,66 (trīs euro 66 centi) euro apmērā, kopā 63,03 (sešdesmit trīs euro 3 centi) euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr.40003215461, samaksāto valsts nodevu daļu 59,38 (piecdesmit deviņi euro 38 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu daļu 3,65 (trīs euro 65 centi) euro apmērā, kopā 63,03 (sešdesmit trīs euro 3 centi) euro.

Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „RĒZEKNES NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr.40003215461, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums B/, kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt par labu valstij ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus, kas nav samaksāti

iepriekš: no /pers. B/, personas kods /personas kods/, 2,10 (divi euro 10 centi) euro apmērā; no /pers. C/, personas kods /personas kods/, 2,10 (divi

euro 10 centi) euro apmērā; no /pers. D/, personas kods /personas kods/, 2,10 (divi euro 10 centi) euro apmērā.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/,

termiņu sprieduma, daļā par personu izlikšanu no telpām un naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Prasību daļā par /pers. C/, personas kods /personas kods/, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas

ierādīšanas un prasību par tiesāšanās izdevumu solidāru piedziņu noraidīt.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 24.septembra, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis A.Jonikāns