Court orders father to pay child support based on statutory minimums for minor child.

Lietas Nr. C27204914

Lietas arhīva Nr. C-0919-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 17.februārī

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa tiesnese S.Meliņa, tiesas telpās Abrenes ielā 3,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas

kārtībā.

Aprakstošā daļa

2014.gada 24.novembrī /pers. A/ (turpmāk tekstā Prasītāja) cēla tiesā prasību, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par

uzturlīdzekļu piedziņu, kurā kā atbildētājs norādīts /pers. B/ (turpmāk tekstā Atbildētājs).

Prasības pieteikumā ietverts šāds prasījums: piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai uzturlīdzekļus 2007.gada 10.septembrī dzimušā dēla /pers. C/

uzturam EUR 96 mēnesī, bet ne mazāk kā Latvijas Republikā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz bērna

pilngadībai.

Prasības pieteikumā citu apstākļu starpā norādīts, ka /pers. C/ vecāki ir Prasītāja un Atbildētājs. Bērns ir Prasītājas ikdienas aizgādībā un dzīvo

kopā ar Prasītāju. Savukārt Atbildētājs ar Prasītāju un bērnu nedzīvo kopā kopš 2012.gada novembra. Atbildētājam nav liegtas saskarsmes tiesības ar

bērnu. Atbildētājs bērna uzturēšanai maksā EUR 70 neregulāri. Tāpat norādīts, ka Prasītājai Atbildētājam patstāvīgi jālūdz nauda bērna uzturam, kas ir

pazemojoši. Prasītājas ienākumi mēnesī sastāda EUR 460, 00, no šiem ienākumiem Prasītājai ir jāuztur bērns, jāveic komunālie maksājumi, jāuztur

dzīvesvieta, jāiegādājas pārtika. Bērns mācās skolā, un bērnam ir nepieciešamas primārās lietas - apģērbs, pārtika, medikamenti, kultūras un izklaides

pasākumi. Kā arī Prasītāja norāda, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats sevi var apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem.

Atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis. Par tiesā iesniegto prasības pieteikumu Atbildētājam paziņots, nosūtot prasības

pieteikuma norakstu ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto Atbildētāja adresi. Atbilstoši Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 250.21

panta otrajai daļai Atbildētājam nosūtītajā tiesas vēstulē norādīts, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, vadoties no sekojošiem .

motīviem.

Ar Prasītājas iesniegto dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ kopiju tiesa nodibināja apstākļus, ka puses ir bērna /pers. C/ vecāki. Pušu

dēlam lietas izskatīšanas laikā ir 7 gadi, un pušu bērns dzīvo kopā ar Prasītāju.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Minētā panta otrā daļa noteic, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja

bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt no Civillikuma 177.panta izriet, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums

rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un

tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu

un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un

sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un

2.2.apakšpunktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem - katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma

sasniegšanai - 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu

vecuma sasniegšanai - 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa

likmi” valstī noteikta minimālā mēnešalga 360 euro apmērā, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma

sasniegšanai ir 90 euro mēnesī; bērnam no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 108 euro mēnesī.

Tiesa konstatē, ka Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja pušu bērnam minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru, kādu ir noteicis Ministru kabinets.

Tiesa, pamatojoties uz lietā nodibinātajiem apstākļiem un norādītajām tiesību normām, apmierina Prasītājas prasību, piedzenot no Atbildētāja par labu

Prasītājai uzturlīdzekļus pušu dēla uzturam 108 euro apmērā katru mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu līdz bērna pilngadības sasniegšanai.

Ceļot prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, Prasītāja ar likumu (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkts) atbrīvota no tiesas izdevumu

samaksas valsts ienākumos, tādēļ, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās

daļas 1. punktam un 35. panta pirmās daļas 3. punktu, piedzenami no Atbildētāja valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punktu, nosakāms, ka spriedums izpildāms nekavējoties daļā par līdzekļu piedziņu

bērna uzturēšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus 108,00 euro apmērā, bet ne

mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī, bērna- /pers. C/, personas kods /personas kods/ -

uzturam mēnesī no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, tas ir, no 2014.gada 24.novembra līdz bērna pilngadībai.

Noteikt, ka spriedums par līdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos valsts nodevu 194,84 euro apmērā.

Noteikt atbildētājam 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu tālāk

norādītajā Valsts kases kontā Nr.LV55TREL1060190911200, kods TRELLV22, pēc samaksas iesniedzot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā

dokumentu par tiesas izdevumu samaksu, lai nenotiktu tiesas nolēmuma piespriedu izpilde.

Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Centra rajona tiesā.

Tiesnese S. Meliņa