Court orders payment of heating debt and court costs to property management company against apartment owner.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the property management company, ordering the apartment owner to pay a heating debt of 1,681.84 euros plus court costs. The plaintiff successfully proved the debt existed and the defendant failed to object to the calculated amount or provide evidence of payment. Consequently, the court awarded the principal debt, interest, and all litigation expenses to the management company.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court established that a property owner's obligation to pay for heating services and management costs is enforceable upon proof of the debt, and the court must award the prevailing party's litigation expenses and interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C16089115
Lietas arhīva Nr. C-0273-16
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2016. gada 4. martā
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese L. Bārbale
ar tiesas sēžu sekretāri I. Cīruli,
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Tiesa
konstatēja:
2015. gada 31. augustā Jēkabpils rajona tiesā iesniegts Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde (turpmāk arī ? Prasītājs) prasības
pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk arī ? Atbildētājs) par apkures parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodoties dzīvojamā māja /adrese/. Dzīvoklis /adrese/ no
2001. gada 20. aprīļa atrodoties Atbildētāja īpašumā.
Dzīvoklis esot labiekārtots četristabu dzīvoklis ar kopējo platību 74,10 m2 un dzīvojamo platību 50,20 m2 .
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2001. gada 27. aprīlī starp Jēkabpils pilsētas P/U Namu pārvalde (saistību un tiesību pārņēmējs Privatizējamais
SIA JK Namu pārvalde) ticis noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk arī ? Līgums). Noslēdzot šo
Līgumu, dzīvokļa īpašnieks esot apņēmies segt mājas pārvaldniekam – Prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam, kā arī apņēmies maksāt par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Šīs saistības dzīvokļa
īpašnieks neesot pildījis.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim, 12. pantu un Dzīvokļa
īpašuma likuma, kas ir spēkā no 2011. gada 1. janvāra, 10. panta nosacījumiem, dzīvokļa īpašniekam esot pienākums segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Tādējādi Atbildētājam jau uz likuma pamata pastāvot pienākums norēķināties par pārvaldīšanas izdevumiem
un saņemtajiem pakalpojumiem.
Prasības pieteikumā norādīts, ka nedz noslēgtajā Līgumā noteiktās saistības, nedz ar likumu noteiktos pienākumus Atbildētājs, kā dzīvokļa
īpašnieks pilnā apmērā nav pildījis. Parāds par apkuri uz 2015. gada 1. augustu bijis 2381,84 euro.
Prasītājs norāda, ka par parāda nenomaksāšanas sekām Atbildētājs esot brīdināts 2015. gada 27. jūnijā ar publikāciju oficiālajā izdevumā
“Latvijas Vēstnesis”. Taču neskatoties uz to, parāda summa neesot samaksāta.
Prasītājs norāda, ka saskaņā ar Līguma Nr. 4-2/1/2009 par siltumenerģijas piegādi 3.4.14. punktu siltumenerģijas (apkures) piegādes parāda
piedziņa esot uzdota veikt /adrese/dzīvojamās mājas apsaimniekotājam – Prasītājam.
Prasītājs norāda, ka mediācija strīda risināšanai neesot tikusi izmantota.
Pamatojot prasību ar Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likumu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50. pantu, Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. B/ apkures parādu 2381,84 euro, un tiesāšanās izdevumus.
Atbildētājs tiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis lietā paskaidrojumu.
Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja un paskaidroja, ka no 2015. gada augusta Atbildētājs veicis vairākus
maksājumus, kopējā summā 700 euro, līdz ar to prasījuma summa ir samazinājusies. Tāpēc lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam apkures
parādu 1681,84 euro un tiesas izdevumus. Atbildētāja pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem izdevumiem noteikts Dzīvokļa īpašuma
likuma 10. pantā, kā arī tas paredzēts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā, kas ar Atbildētāju noslēgts 2001. gada
27. aprīlī.
Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumus nav iesniedzis, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.
Sakarā ar to, ka dokumenti Atbildētājam ir piegādāti Civilprocesa likuma 56. panta noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst, ka Atbildētājs par lietas
izskatīšanu ir informēts.
Šādos apstākļos, un ņemot vērā to, ka Prasītāja pārstāve neiebilst, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, lieta izskatāma bez
Atbildētāja piedalīšanās, jo nav likumīga pamata lietas izskatīšanas atlikšanai.
Uzklausījusi Prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā iesniegtos
rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma tādā apmērā, kādā to tiesas sēdē uzturēja Prasītāja pārstāve.
Lietā nepastāv strīds par Prasītāja prasības tiesībām izskatāmajā lietā.
Kā redzams no Līguma Nr. 4-2/1/2009 par siltumenerģijas piegādi 3.4.14. punkta, siltumenerģijas (apkures) piegādes parāda piedziņa uzdota
veikt /adrese/ dzīvojamās mājas apsaimniekotājam – Prasītājam (lietas 17. - 20. lapa).
Tāpat lietā nepastāv strīds un no Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu (lietas 15. ? 16. lapa) izdrukas izriet, ka Atbildētājam uz pirkuma
līguma pamata pieder nekustamais īpašums - dzīvoklis /adrese/
No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka Atbildētājs maksājumus par apkuri regulāri nav veicis kopš 2010. gada, jo ir fiksēts
parāds jau uz 2010. gada 1. oktobri (lietas 11. ? 12. lapa).
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā ar 2011. gada 1. janvāri) 10. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu
attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret
kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu
aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas
viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas
nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī
nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Minētā likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka
dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma
pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību
pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
2001. gada 27. aprīlī puses noslēgušas Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu (lietas 13. - 14. lapa). Līguma
4.2. punktā noteikts, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem maksājama pēc noteiktajiem tarifiem pakalpojumu sniedzēja noteiktajos termiņos.
Saskaņā ar Prasītāja norādīto Atbildētājs nav pildījis savu pienākumu, proti, nav norēķinājies par apkuri, sakarā ar ko Atbildētājam parāds par
apkuri par laika periodu no 2010. gada līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai tiesā, sastādīja 2381,84 euro (lietas 11. - 12. lapa). Parāds uz lietas
izskatīšanas dienu ir samazinājies un sastāda 1681,84 euro.
Atbildētās paskaidrojumus par parāda apmēru nav sniedzis, nav cēlis iebildumus par veiktajiem aprēķiniem ne vēršoties pie paša Prasītāja, ne arī
izteicis tiesai.
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto parāda summas apmēru, jo Atbildētājs pret to nav iebildis, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda
esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis
savu tiesību pēc prasījuma un no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams parāds par apkuri 1681,84 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru [..].
Ievērojot minēto, Civillikuma 1765. pantu tiesa atzīst, ka Prasītājam nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētājas
likumiskos 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka
procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Tādējādi no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 330,01 euro un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā – 334,71 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu un 42. pantu no Atbildētāja valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 6,47 euro, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda
11,17 euro (lietas 2. lapa), bet Prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis tikai 4,70 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Vadoties no teiktā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 197., 204.1 pantu tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484,
apkures parādu 1681,84 euro, un tiesas izdevumus 334,71 euro, kopējā summā 2016,55 euro (divi tūkstoši sešpadsmit euro, 55 centi).
Parāda summa iemaksājama Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484, kontā LV17UNLA0050005874865,
AS “SEB banka”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,47 euro (seši euro, 47 centi).
Noteikt Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja /pers. B/ likumiskos 6 %
gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, sākot ar dienu, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.
Tiesnese L. Bārbale