Court partially allows management fee collection against absent defendant in Latvia civil case.

NORAKSTS

Lieta Nr. C110881

C-0210-17

A I Z M U G U R I S K S S P R I E D U

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2017. gada 5. janvārī

Cēsu rajona tiesa

tiesnese D. Ročāne

ar tiesas sēdes sekretāri R. Verdenfelu

piedaloties prasītājas SIA „Līgatnes nami” pilnvarotam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Līgatnes nami” prasībā pret /pers. C/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas maksas

un pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Tiesā 2016. gada 10. augustā saņemta prasītājas SIA „Līgatnes nami” (turpmāk-prasītāja) prasība pret /pers. C/ (turpmāk-atbildētājs) par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas maksas un pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu 2341,95 EUR piedziņu, tai skaitā, pamatparāds 1939,86 EUR,

kavējuma nauda 402,09 EUR.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka, pamatojoties uz zemesgrāmatu apliecību, atbildētājs ir dzīvokļa Nr. /adrese/, īpašnieks.

2010. gada 18. februārī Līgatnes novada dome pieņēmusi lēmumu ar 2010. gada 1. martu noteikt par Līgatnes novada domei kavēto maksājumu par īri,

apsaimniekošanu un komunāliem pakalpojumiem 0,1 soda procentu dienā.

2010. gada 15. jūlijā Līgatnes novada dome pieņēmusi lēmumu par dzīvojamo ēku apsaimniekošanas funkciju un saistību nodošanu pašvaldības

kapitālsabiedrībai SIA „Līgatnes nami”, ar kuru noteiks, ka Līgatnes novada domes Komunālo pakalpojumu un teritorijas labiekārtošanas nodaļa ar 2010.

gada 1. jūliju nodod prasītājai Līgatnes pašvaldības dzīvojamo ēku apsaimniekošanas funkcijas un saistības. Līdz ar to prasītāja kopš 2010. gada 1. jūlija

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic atbildētāja īpašuma pārvaldīšanu.

Ar 2005. gada 19. maija Līgatnes novada domes lēmumu noteikts apsaimniekošanas tarifs 0,33 EUR par 1 m2 pirmās grupas ēkām, tai skaitā,

dzīvojamā mājā /adrese/. Pārņemot no Līgatnes novada domes dzīvojamo ēku apsaimniekošanas funkcijas un saistības, SIA „Līgatnes nami” pārņēmusi arī

noteikto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas tarifu saskaņā ar minēto lēmumu.

2010. gada 11. maijā dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nolēmuši noslēgt pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar SIA „Līgatnes nami”, kopā

maksājot par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 0,33 EUR par 1 m2 mēnesī.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemtais lēmums, ja tas pieņemts ar vairāk nekā pusi dzīvokļu

īpašnieku balsu, ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem.

2015. gada 9. februārī starp pusēm tika noslēgts pārvaldīšanas līgums Nr. 11 (turpmāk- Līgums). Līguma priekšmetā noteikts, ka prasītāja apņemas

uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētājs

apņēmies apmaksāt prasītājas visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistītu ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala

uzturēšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa īpašumā esošā dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko atbildētājs saņem,

pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp prasītāju un pakalpojuma sniedzēju.

Saskaņā ar Līgumu prasītāja pilnā apmērā ir izpildījusi savas saistības pret atbildētāju, rēķini atbildētājam tika izsniegti pastāvīgi, nekādi šķēršļi lietot savā

īpašumā esošo dzīvokli nav likti, taču atbildētājs nav pilnā apmērā sedzis pārvaldīšanas izdevumus un nav pilnā apmērā norēķinājies par saņemtiem

komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies no 2013. gada septembra, pastāvīgi

pieaugot. Uz 2016. gada 1. augustu atbildētāja parāds ir 2341,95 EUR, tai skaitā pamatparāds 1939,86 EUR, kavējuma nauda 402,09 EUR.

Atbildētāja pienākums maksājumu kavējuma gadījumā maksāt prasītājai kavējuma naudu 0,1 % apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto

maksājuma dienu pielīgta līguma 4.5. punktā.

Kavējuma nauda aprēķināta par laiku no 2015. gada marta līdz 2016. gada 31. oktobrim.

Prasība pamatota uz Civillikuma 863., 1071., 1432., 1587., 1716. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, 16. panta trešo daļu, likuma „Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 1., 2. punktu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maks par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā

mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu 1939,86 EUR, kavējuma naudu 402,09 EUR, kā arī

valsts nodevu 328,42 EUR un tiesāšanās izdevumus 4,70 EUR, kopā 2675,07 EUR.

Prasītāja lūgusi tiesu noteikt tās tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Prasītājas pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē (2014. gada 10. marta pilnvara, lietas 9. lapa) prasību uzturēja spēkā atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem

faktiem, tos apstiprinošiem apstākļiem. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs joprojām savas saistības nepilda, parāds ir palielinājies. Apliecināja, ka prasībā

kļūdaini norādīts kavējuma naudas aprēķina periods līdz 2016. gada 31. oktobrim. Pareizi ir jābūt – līdz 2015. gada 31. oktobrim. Pārvaldīšanas līguma

4.5. punktā noteiktā kavējuma nauda atbilst Civillikumā paredzētajam līgumsodam par saistību neizpildīšanu noteiktajā termiņā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Atbildētājam par tiesā celto prasību un tiesas sēdi 2016. gada 5. janvārī pulksten 10.00 paziņots Civilprocesa

likuma 148. panta pirmās daļas un 56. panta pirmās un piektās daļas noteiktajā kārtībā, nosūtot prasības pieteikuma norakstu un tiesas pavēsti ierakstītā

sūtījumā uz atbildētāja deklarēto un citu zināmo dzīvesvietu.

Atbildētājam sūtītie tiesas dokumenti - prasības pieteikuma noraksts un tiesas pavēste - saņemti tiesā atpakaļ kā neizsniegti ar norādēm, ka adresātam

atstāts aicinājums, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks. Taču neskatoties uz to, tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piektās daļas otrā teikuma noteikumiem fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās

daļas 3. punkta noteikumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tiesā nav saņemta informācija par atbildētāja neierašanās iemesliem uz tiesas sēdi, nav saņemts atbildētāja lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, nav

saņemts atbildētāja paskaidrojums par celto prasību.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie

imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā

noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem. Tādēļ lieta izskatāma bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē, pamatojoties uz prasītājas pārstāvja sniegto

paskaidrojumu tiesas sēdē un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

M o t ī v u d a ļ a

Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāvi /pers. B/, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība par

ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu ir likumīga, pamatota, bet apmierināma daļēji tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Ar prasības pieteikumam pievienoto SIA „Līgatnes Nami” 2010. gada 1. jūlija dalībnieku sapulces protokola Nr. 1 kopiju (lietas 14.-

16. lapa), 1. pielikumu „Pārņemto SIA „Līgatnes nami” apsaimniekošanā Līgatnes novada dzīvojamo māju uzskaites reģistrs” pie 2010. gada 1. jūlija

dalībnieku sapulces protokola Nr. 1 (lietas 17., 18. lapa), Līgatnes novada domes 2010. gada 15. jūlija sēdes protokola Nr. 9 izraksta kopiju (lietas 20. lapa),

dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2010. gada 11. maija protokola Nr. 1 kopiju (lietas 21., 22. lapa) prasītāja pierādījusi savas

prasījuma tiesības pret atbildētāju /pers. C/ par pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

Ar lietā esošo izdruku no Zemesgrāmatu datubāzes Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas (lietas 10. lapa) prasītāja pierādījusi, ka atbildētājs

ir dzīvokļa Nr. 3, /adrese/, īpašnieks, pamatojoties uz 2013. gada 16. augusta dāvinājuma līgumu. Īpašumtiesības atbildētājam zemesgrāmatā reģistrētas 2013.

gada 4. septembrī.

Ar lietā esošo Pārvaldīšanas līgumu (lietas 24.-27. lapa) prasītāja pierādījusi, ka 2015. gada 9. februārī starp prasītāju un atbildētāju nodibinātas

saistību tiesiskās attiecības, prasītājai uzņemoties veikt pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 405/10646 domājamās daļas no dzīvojamās mājas un

zemes gabala pārvaldīšanu, savukārt atbildētājam apņemoties segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar īpašuma pārvaldīšanu.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz

Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt šī likuma 13. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Tādējādi atbildētājam kā dzīvokļa Nr. 3, /adrese/, īpašniekam gan uz līguma, gan uz likuma pamata ir pienākums norēķināties par

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kuri nodrošināti atbildētājam piederošajam dzīvokļa īpašumam.

No lietā esošā parāda aprēķina (lietas 29.-32. lapa) redzams, ka prasītāja mājas apsaimniekošanas maksas un pakalpojumu maksājumu parādu

aprēķinājusi par laiku no 2013. gada septembra līdz 2016. gada augustam 1939,86 EUR apmērā.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus, kas dotu pamatu apšaubīt parāda aprēķinā norādīto.

Tiesai nav arī pamata apšaubīt, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājam piederošā dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanu, kā arī nodrošinājusi ar

dzīvokļa lietošanu saistītos pakalpojumus. Pie šādiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu par laiku līdz 2016. gada jūlijam (ieskaitot).

Līdz ar to prasība daļā par pamatparāda piedziņu ir apmierināma pilnībā un no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenams pamatparāds par dzīvokļa

apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2013. gada septembra līdz 2016. gada jūlijam (ieskaitot) 1939,86 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par kavējuma naudas piedziņu apmierināma daļēji.

Prasītāja lūgusi no atbildētāja tās labā piedzīt kavējuma naudu par laiku no 2015. gada 9. februāra līdz 2015. gada 31. oktobrim 402,09 EUR apmērā.

Saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 4.5. punkta noteikumiem gadījumā, ja atbildētājs neattaisnotu iemeslu dēļ kavē līgumā noteikto maksājumu veikšanu,

tad prasītājai ir tiesības aprēķināt un iekasēt kavējuma naudu 0,1 % apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Civillikums neparedz tādu saistību pastiprinājumu kā kavējuma nauda. Civillikuma noteikumi par saistību pastiprinājumu paredz pusēm tiesības vienoties

par līgumsoda noteikšanu sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) (Civillikuma 1716. panta pirmā daļa).

Savukārt Civillikuma septītajā nodaļā likumdevējs noteicis tiesisko regulējumu procentu noteikšanai par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Tādējādi lietā izšķirams jautājums, par ko puses ir vienojušās, pielīgstot atbildētāja pienākumu maksājumu kavējumu gadījumā maksāt kavējuma naudu –

vai par prasītājas tiesībām aprēķināt līgumsodu vai kavējuma procentus.

Tiesa, izvērtējot minētā līguma punkta saturu, jēgu un pušu izteikto gribu, kā arī, ņemot vērā minētās kavējuma naudas apmēru, atzīst, ka līgumā

paredzētā kavējuma nauda pēc savas sodošās būtības ir atzīstama par līgumsodu atbilstoši Civillikuma 1716. panta noteikumiem, kas nosaka, ka līgumsods ir

pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par

saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra.

Tiesa ņem vērā arī to, ka prasītājas pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka ar līgumā paredzēto kavējuma naudu ir domāts līgumsods.

Tādējādi tiesas ieskatā prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumsodu 402,09 EUR apmērā.

Tiesa nekonstatē kļūdas līgumsoda aprēķinā. Taču aprēķinātā līgumsoda summa pārsniedz 10 % no piedzītā pamatparāda. Līdz ar to prasība

daļā par līgumsoda piedziņu atbilstoši minētajiem Civillikuma 1716. panta noteikumiem apmierināma daļēji - 193,99 EUR apmērā.

Savukārt prasība daļā par līgumsoda piedziņu, kas pārsniedz 10 % no pamatparāda - 208,10 EUR apmērā kā nelikumīga noraidāma.

Tādējādi prasītājas labā no atbildētāja kopā piedzenams parāds 2133,85 EUR, tai skaitā, pamatparāds 1939,86 EUR, līgumsods par laiku no

2015. gada 9. februāra līdz 2015. gada 31. oktobrim 193,99 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums par tiesas izdevumu piedziņu apmierināms daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas pirmā, otrā teikuma noteikumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram.

Tā kā prasītājas prasība apmierināta daļēji – 79,77 % apmērā, tad no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva

261,98 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,75 EUR, kopā 265,73 EUR.

Pavisam kopā no atbildētāja prasītājas labā piedzenami 2399,58 EUR.

Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem nosakāmas tiesības, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā pamatparāda 1939,86 EUR, ievērojot Civillikuma 1763.

panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas un 42. panta pirmās daļas noteikumiem no pusēm atbilstoši prasības apmierinātajai un

noraidītajai daļai valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu kopā 5,10 EUR.

No atbildētāja minētie izdevumi valsts ienākumos piedzenami 4,07 EUR apmērā, bet no prasītājas – 1,03 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem pusēm nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka pie apstākļiem, kad atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot

neierašanās iemeslus, kā arī ņemot vērā to, ka lietā esošos augstāk minētos pierādījumus tiesa atzinusi par pietiekamiem strīda izšķiršanai, lietā taisāms

aizmugurisks spriedums, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas noteikumiem aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances

tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu,

208.1 panta pirmo daļu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt daļēji prasītājas SIA „Līgatnes nami” prasību pret atbildētāju /pers. C/ par pārvaldīšanas maksas un sniegto pakalpojumu maksājumu

parāda piedziņu.

Piedzīt no atbildētāja /pers. C/ par labu prasītājai SIA „Līgatnes nami” pārvaldīšanas maksas un pakalpojumu maksājumu parādu par laiku no

2013. gada septembra līdz 2016. gada augustam 2133,85 EUR (divtūkstoš simt trīsdesmit trīs euro 85 centus), tai skaitā, pamatparāds 1939,86 EUR

(tūkstoš deviņsimt trīsdesmit deviņi euro 86 centi), līgumsods par laiku no 2015. gada marta līdz 2015. gada 31. oktobrim 193,99 EUR (simt deviņdesmit trīs

euro 99 centi), un tiesas izdevumus – valsts nodevu 261,98 EUR (divsimt sešdesmit vienu euro 98 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,75 EUR (trīs euro 75 centus), pavisam kopā 2399,58 EUR (divtūkstoš trīssimt deviņdesmit

deviņus euro 58 centus), kas iemaksājami prasītājas kontā Nr. LV66UNLA0050015577960 AS „SEB banka”.

Noraidīt prasītājas SIA „Līgatnes nami” prasību daļā par līgumsoda piedziņu 208,10 EUR apmērā.

Piedzīt no atbildētāja /pers. C/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu

un izsniegšanu 4,07 EUR (četrus euro 7 centus).

Piedzīt no prasītājas SIA „Līgatnes nami” valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu 1,03 EUR (vienu euro 3 centus).

Noteikt atbildētājam /pers. C/ un prasītājai SIA „Līgatnes nami” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Noteikt prasītājai SIA „Līgatnes nami” tiesības par laiku, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpilde, līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no piedzītās parāda pamatsummas 1939,86 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta

noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017. gada 12. janvārī.

Prasītāja SIA „Līgatnes nami” spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pilna teksta sastādīšanas dienas –

2017. gada 12. janvāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Atbildētājs/pers. C/ nav tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā.

Atbildētājs/pers. C/ 20 dienu laikā no sprieduma pilna teksta nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Cēsu rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne

NORAKSTS PAREIZS

Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

Cēsīs 12. 01. 2017.