Supreme Court dismisses appeal for non-legal reasons, rejecting factual dissatisfaction with sentencing.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against a criminal appeal decision. The appellant argued the lower court ignored personal circumstances and failed to apply leniency for remorse, but the Supreme Court found these were factual disputes rather than legal errors. Consequently, the appeal was rejected because it sought to overturn the verdict based on factual disagreements instead of legal grounds.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 569. panta 1. daļa; 573.1 panta 1. daļa: Cassation proceedings may only be initiated on legal grounds; appeals based on factual dissatisfaction with the verdict or sentencing do not meet statutory requirements and must be dismissed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0212.11181003621.8.L
Lieta Nr. 11181003621, SKK-120/2025
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2025. gada 12. februārī
Senāts šādā sastāvā: senatori Aivars Uminskis, Anita Poļakova un Inguna Radzeviča,
iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2024. gada 15. oktobra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt
kasācijas tiesvedību.
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā
likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības
iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai
kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā norādījis, ka apelācijas instances tiesa, nosakot sodu: 1) nav ņēmusi vērā apsūdzētā personību
raksturojošās ziņas; 2) nepamatoti nav atzinusi apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu par atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar
Krimināllikuma 47. panta otro daļu; 3) nav motivējusi, kāpēc apsūdzētais nav notiesājams nosacīti.
Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, atzinusi, ka pirmās instances tiesa, nosakot
apsūdzētajam /pers. A/ sodu pēc Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 5. punkta, ir ņēmusi vērā Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi un
Krimināllikuma 46. pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus.
Apelācijas instances tiesa motivējusi, kāpēc nav pamata apsūdzētā atzīšanos un izdarītā nožēlošanu atzīt par atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā
ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu. Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzinis tikai pēc pirmās
instances tiesas notiesājošā sprieduma, un secinājusi, ka minētais apstāklis liecina par apsūdzētā vēlmi panākt mazāka soda mēra noteikšanu, nevis par
izdarītā nožēlu.
Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa, nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu, ņēmusi vērā apsūdzētā personību –
apsūdzētais nav bijis krimināli sodīts, strādā un apsūdzētajam ir veselības problēmas.
Apelācijas instances tiesa izvērtējusi apsūdzētā /pers. A/ lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Tiesa norādījusi, ka, lemjot par nosacītu
notiesāšanu, jāvērtē visi Krimināllikuma 55. panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, nepiešķirot kādam no šiem apstākļiem lielāku nozīmi, un atzinusi, ka
nosacītas notiesāšanas piemērošana apsūdzētajam /pers. A/ nesasniegs Krimināllikuma 35. pantā nostiprināto soda mērķi – sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu –, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti pēc būtības pauž viņa
neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas secināto par piemēroto sodu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu
nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. pantā noteikto.
Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu.
Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Uminiskis A. Poļakova I. Radzeviča