Supreme Court dismisses appeal for non-legal reasons, rejecting factual dissatisfaction with sentencing.

ECLI:LV:AT:2025:0212.11181003621.8.L

Lieta Nr. 11181003621, SKK-120/2025

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2025. gada 12. februārī

Senāts šādā sastāvā: senatori Aivars Uminskis, Anita Poļakova un Inguna Radzeviča,

iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2024. gada 15. oktobra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt

kasācijas tiesvedību.

Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmā daļa noteic, ka tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā

likuma 569., 571., 572. pantā un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības

iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai

kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā norādījis, ka apelācijas instances tiesa, nosakot sodu: 1) nav ņēmusi vērā apsūdzētā personību

raksturojošās ziņas; 2) nepamatoti nav atzinusi apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu par atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar

Krimināllikuma 47. panta otro daļu; 3) nav motivējusi, kāpēc apsūdzētais nav notiesājams nosacīti.

Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, atzinusi, ka pirmās instances tiesa, nosakot

apsūdzētajam /pers. A/ sodu pēc Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 5. punkta, ir ņēmusi vērā Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi un

Krimināllikuma 46. pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus.

Apelācijas instances tiesa motivējusi, kāpēc nav pamata apsūdzētā atzīšanos un izdarītā nožēlošanu atzīt par atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā

ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu. Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzinis tikai pēc pirmās

instances tiesas notiesājošā sprieduma, un secinājusi, ka minētais apstāklis liecina par apsūdzētā vēlmi panākt mazāka soda mēra noteikšanu, nevis par

izdarītā nožēlu.

Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa, nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu, ņēmusi vērā apsūdzētā personību –

apsūdzētais nav bijis krimināli sodīts, strādā un apsūdzētajam ir veselības problēmas.

Apelācijas instances tiesa izvērtējusi apsūdzētā /pers. A/ lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Tiesa norādījusi, ka, lemjot par nosacītu

notiesāšanu, jāvērtē visi Krimināllikuma 55. panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, nepiešķirot kādam no šiem apstākļiem lielāku nozīmi, un atzinusi, ka

nosacītas notiesāšanas piemērošana apsūdzētajam /pers. A/ nesasniegs Krimināllikuma 35. pantā nostiprināto soda mērķi – sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu –, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti pēc būtības pauž viņa

neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas secināto par piemēroto sodu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu

nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. pantā noteikto.

Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

A. Uminiskis A. Poļakova I. Radzeviča