Legislator Case Law & Legislation
15850001319 / K26-0325-22 ECLI:LV:REZT:2022:0720.15850001319.2.S AI generated

Court convicted customs official of negligence causing major state damage and imposed fine plus disqualification.

Case Number 15850001319 / K26-0325-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant, a customs official, of failing to perform duties under Article 319(3) of the Criminal Law, resulting in significant damage to state authority. The defendant negligently allowed the fictitious export of excise goods without authorization, causing substantial financial loss to the state and the EU budget. Consequently, the court upheld the settlement agreement, imposing a fine equivalent to 12 minimum monthly salaries and disqualifying the official from holding public office for two years.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 319. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 540.1., 543. un 530. panti: Valsts amatpersonas nolaidīga pienākumu nepildīšana, kas izraisīja smagas sekas, ir sodāma ar naudas sodu un amata atņemšanu.

Keywords

AI generated
customs official negligence state authority damage excise goods export criminal conviction public office disqualification

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 319. panta 3. daļa
Kriminālprocesa likuma 540.1. pants
Kriminālprocesa likuma 543. pants
Kriminālprocesa likuma 530. pants
Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. panta 1. punkts
likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 4. panta 17. punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K26-0325-22/6

ECLI:LV:REZT:2022:0720.15850001319.2.S

Krimināllieta Nr.15850001319;

Lietvedības Nr.K26-0325-22/6

SAĪSINĀTAIS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2022.gada 20.jūlijā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā - tiesnesis Gunārs Strucinskis iztiesāja rakstveida procesā krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā par Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un

konstatēja

/pers. C/ nepildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma vai uzliktā uzdevuma jāizdara, lai

novērstu kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā rezultātā nodarīja būtisku kaitējumu valsts varai un

pārvaldības kārtībai, un izraisīja smagas sekas, proti:

/pers. C/ 2019.gada 31.augustā, pildot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) /amats/ pienākumus, atradās savā darba vietā /nosaukums/

/adrese/, kur laika posmā no plkst.08.00 līdz 14.00 bija norīkota darbam 6. un 7.darba vietās. Pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 17.punktā noteikto, /pers. C/ kā /amats/ atzīstama par vispārējā valsts civildienesta ierēdni un valsts

amatpersonu, kurai kā valsts varas pārstāvei, pildot dienesta pienākumus, bija tiesības pieņemt citām personām saistošus lēmumus.

Atbilsotoši “VID /nosaukums/ un /nosaukums/muitas kontroles punkta /numurs/darba vietu apraksts” 1.2.6., 1.2.7., 6., 7., 7.4., 7.4.4. un

7.4.6.apakšpunktos noteiktajam (k o 2019.gada 11.jūlijā apstiprināja VID /nosaukums/ /pers. F/) /pers. C/ kā muitas amatpersonas darba

pienākumos 6. un 7.darba vietā ietilpa: 6.darba vietā - darbs paviljonos Nr.1, Nr.2 – dokumentu noformēšana, darbs informācijas sistēmās.

7.darba vietā – darbs joslās A1, B1, C1, D1, E1, F1, G1; paviljonos Nr.1, Nr.2; autotransporta platformas svaru telpā. Kravu, preču un

transportlīdzekļu vizuālā apskate, personu pārmeklēšana, no Eiropas Savienības izbraucošo kravas transportlīdzekļu svēršana uz

autotransporta asu svariem, darbs informācijas sistēmās. Kā arī bija jānoformē tranzīta deklarācijas, noslēdzot tranzīta procedūru;

jāpārbauda, vai ir iesniegti visi pavaddokumenti un vai deklarācijā norādītā informācija atbilst preču pavaddokumentos norādītajam; jāveic

risku mazinošos pasākumus un, konstatējot šādus riskus, jāveic preču pavaddokumentu padziļināta pārbaude un jānovirza preces muitas

fiziskās kontroles veikšanai”.

2019.gada 31.augustā plkst.08.34 /adrese/ MKP iebrauca kravas automašīna “Renault Premium”, Baltkrievijas valsts reģistrācijas numura zīme

/reģistrācijas numurs/-7, ar puspiekabi, Baltkrievijas valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/E-7, tranzīta muitas deklarācijas

/numurs/noslēgšanai un tajā deklarētās kravas fiktīvas izvešanas noformēšanai no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) uz Krievijas Federāciju. Atbilstoši

tranzīta muitas deklarācijā norādītajam šīs automašīnas noslēgtajā puspiekabē bija jāatrodas 33 paletēm ar alkoholisko dzērienu iepakojumiem (degvīns,

liķieri, uzlējumi, kopējā bruto svarā 24 117 kg), kas ES muitas teritorijā ievesti no Baltkrievijas (nosūtītājs – /nosaukums///nosaukums//nosaukums/ un

kravas saņēmējs – Latvijas uzņēmums - SIA /nosaukums/). Bet faktiski automašīnas puspiekabes kravas nodalījumā atradās iepriekš citu personu

Latvijas Republikas teritorijā nelikumīgi samainītā krava – paletes ar dzeramo ūdeni, keramikas izstrādājumiem un ģipša paneļiem (iepakotās

necaurredzamā melnā politilēna plēvē, kopējais bruto svars - 24 766 kg), kas neatbilda deklarācijā norādītai kravai pēc satura un svara.

/pers. C/ kā muitas amatpersonai tranzīta procedūras noslēgšanai tika iesniegta tranzīta deklarācija MRN /numurs/ ar kravas pavaddokumentiem

(nosūtītāja - /nosaukums///nosaukums//nosaukums/ 22.08.2019. izsniegto starptautisko preču-transporta pavadzīmi CMR Nr.306 un 20.08.2019.

rēķinu Nr.19) augsta riska akcīzes preces (alkoholiskie dzērieni) izvešanai no ES teritorijas, kurā jau sākotnēji bija konstatējami acīmredzami vairāki

riska faktori, kas bija par pietiekamu pamatu, lai /pers. C/ rīkotos atbilstoši saviem dienesta pienākumiem un muitas dienesta uzliktiem uzdevumiem, tas ir,

veiktu riskus mazinošos pasākumus un lemtu par saņemto pavaddokumentu padziļinātu pārbaudi un muitas fiziskās kontroles veikšanu izvedamai kravai,

jo:

- tika nokavēts deklarācijā norādītais tranzīta termiņš preču uzrādīšanai galamērķa muitas iestādē, noteiktais līdz 2019.gada 28.augustam;

- deklarācijā norādīta cita galamērķa muitas iestāde – VID Rīgas Muitas kontroles punktu daļas Rīgas brīvostas Muitas kontroles punkts (0210),

nevis /adrese/;

- deklarācijā norādīts preču saņēmējs - Latvijas uzņēmums - SIA /nosaukums/ (juridiskā adrese: /adrese/), bet faktiski krava tika deklarēta

izvešanai no ES teritorijas;

- kravas iepakojums, kurā izmantots necaurredzamais polimēra materiāls slēpa un neļāva vizuāli pārliecināties par patieso kravas saturu, radot

pamatotas šaubas par kravā esošā preču sortimenta un daudzuma atbilstību pavaddokumentos norādītajam.

/pers. C/, nolaidīgi pildot savus tiešos amata pienākumus, pienācīgi neizvērtēja iepriekš minētos pastāvošos riskus un fakstiski neveica nekādus

pasākumus šo risku mazināšanai, ko viņai pēc muitas pārvaldes iekšējo normatīvo aktu un uzliktā dienesta uzdevuma bija jāizdara kā muitas

amatpersonai.

Līdz ar ko /pers. C/ nepildīja:

· iepriekš minēto “VID /nosaukums/ darba vietu apraksta” 1.4., 1.5. un 7.4.6.apakšpunktos noteikto: izvērtēt pastāvošos riskus - draudus vai

kāda notikuma iespējamību, kas var negatīvi ietekmēt VID spēju sasniegt izvirzītos mērķus, izpildīt tā uzdevumus, projektu īstenošanu,

reputāciju vai radīt cita veida kaitējumu; -veikt risku mazinošos pasākumus – sākotnējo risku novērtēšanu un analīzi atbilstoši noteiktajam

informācijas sistēmās, riska veidlapās, vadības norādījumos, darba uzdevumos un cita veida saņemtajā riska informācijā; - konstatējot šādus

riskus, veikt preču pavaddokumentu padziļinātu pārbaudi un novirzīt preces muitas fiziskās kontroles veikšanai;

· 2019.gada 31.maija muitas vadības e-pastā Nr.27.19.14-5/112 “Par obligātajiem kontroles pasākumiem, noslēdzot eksporta un tranzīta

deklarācijas robežas muitas kontroles punktos uz autoceļiem” 6.punktā norādīto, ka augsta riska preču izvešanas gadījumā, ja attiecībā uz tām arī

nav saņemta riska veidlapa, nav nostrādājis riska profils vai TLKAIS (transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas)

trauksme, vai arī nav saņemta cita riska informācija, attiecīgo transportlīdzekļu vizuālās apskates un preču pavaddokumentu pārbaudes gaitā

muitas amatpersonām pašām jāizvērtē iespējamie riski un jāpieņem lēmums par kontroles veikšanu.

· 2019.gada 14.marta Muitas pārvlades norādījumu Nr.27.20-1/2 “Par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 1.pielikuma

“Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 27.1.apakšpunktā noteikto, ka gadījumos, ja tiek identificētas neatbilstības preču

pavaddokumentos vai ir aizdomas par citiem iespējamiem muitas noteikumu pārkāpumiem, muitas amatpersonai jārīkojās saskaņā ar spēkā

esošajām VID noteiktajām prasībām.

Savukārt atbilstoši 2018.gada 1.jūnija VID Iekšējo noteikumu Nr. 47 “Muitas risku informācijas aprites kārtība Muitas pārvaldē” 5., 12., 13. un

14.punktos noteiktajam – muitas amatpersonām riskus ir jāidenficē un jāklasificē atbilstoši Risku vadības komitejas muitas jomā

apstiprinātajam muitas risku sarakstam; - ja muitas struktūrvienības rīcībā esošā informācija norāda uz nepieciešamību identificētā riska

mazināšanai rīkoties nekavējoties, informācija Muitas pārvaldes riska vadības daļai bez kavēšanās iesniedzama pa tālruni, pēc tam aizpildot

eliktronisko riska veidlapu centrālā muitas informācijas sistēmā (CMIS); - ja muitas amatpersonām dienesta pienākumu veikšanai un lēmumu

pieņemšanai par kontroles pasākumu veikšanu ir nepieciešams analītiskais atbalsts vai papildu riska informācija, muitas amatpersonas nosūta

pieprasījumu ar izklāstīto pamatojumu uz tai pieejamo noteikto elektroniskā pasta adresi;

- muitas amatpersona atbilstoši kompetenecei veic sākotnējo riska novērtēšanu un piemēro risku mazinošos pasākumus.

· VID 2019.gada 28.maija Iekšejo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 13. un 13.3.punktos noteikto – muitas amatpersona,

pieņemot preču, pasta sūtījumu un transportlīdzekļu dokumentus muitas formalitāšu kārtošanai, kā arī kontrolējot personu un

transportlīdzekļu plūsmu robežšķērsošanas vietā, veic riska novērtēšanu un pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt muitas fizisko kontroli,

pamatojoties arī uz pašas iniciatīvas.

Neskatoties uz pastāvošiem riskiem, saistībā ar deklarācijā norādītas akcīzes preces nepamatotu izvešanu no ES teritorijas, kurus /pers. C/ bija

jākonstatē un jāizvērtē, pieņemot attiecīgu lēmumu šo risku mazinošo pasākumu veikšanai, /pers. C/ laika posmā no plkst. 08.34 līdz 08.51, dažu

sekunžu laikā, vienīgi formāli veica izvedamās kravas vizuālo apskati uz joslas, tas ir, automašīnas vadītāja klātbūtnē pa atvērtām puspiekabes durtiņām

un piepaceltu tentu īslaicīgi ieskatījās kravas nodalījumā. Tādējādi /pers. C/ faktiski nepārliecinājās par deklarācijā norādītās kravas esamību un tās

atbilstību pavaddokumentos norādītājam, ko vizuāli nemaz nebija iespējams noteikt, neiekāpjot kravas nodalījumā un neatverot kravas necaurredzamo

iepakojumu, kurš slēpa kravas saturu.

Līdz ar ko /pers. C/ veica nekvalitatīvu kravas vizuālo apskati, nepildot:

· VID 2019.gada 28.maija Iekšējo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 3., 3.1., 3.2., 3.3. un 5.10.apakšpunktos noteikto, kas

uzliek par pienākumu - muitas amatpersonai veikt muitas fizisko kontroli, lai: pārliecinātos, vai muitas kontrolei uzrādīto preču sortiments un

daudzums atbilst muitas iestādei iesniegatjos dokumentos norādītajam; atklātu un novērstu vai konstatētu iespējamu muitas noteikumu

pārkāpumu; konstatētu, vai kontroles objekts nerada draudus ES drošībai un drošumam, sabiedrības veselībai, apkārtējai videi un

patērētājiem. Veicot vizuālo apskati, veikt kravas identifikācijas līdzekļu noņemšanu, transportlīdzekļa kravas nodalījuma, konteinera

atvēršanu un pārliecināšanos par kravas esību.

· 2019.gada 31.maija muitas vadības e-pastā Nr.27.19.14-5/112 “Par obligātajiem kontroles pasākumiem, noslēdzot eksporta un tranzīta

deklarācijas robežas muitas kontroles punktos uz autoceļiem” 1.punktā norādīto – pirms eksporta un tranzīta deklarāciju noslēgšanas (izņemot šo

norādījumu 3.punktā minētos gadījumus, kas nav attiecināmi uz izskatāmo gadījumu) veikt VID 2016.gada 25.novembra iekšējo noteikumu

Nr.66 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 5.1. un 5.10.punktos noteiktās darbības un pārliecināties par deklarēto preču esamību attiecīgo

transportlīdzekļu kravas nodalījumos. Ja kravas nodalījumiem ir nodrošinājumi (muitas, nosūtītāja uzņēmuma u.tml.), tie ir jānoņem.

Savukārt atbilstoši VID 2016.gada 25.novembra Iekšējo noteikumu Nr.66 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 5. un 5.10.punktā noteiktajam -

vizuālā apskate ietver šādas darbības – kravas identifikācijas līdzekļu noņemšanu, transportlīdzekļa kravas nodalījuma, konteinera atvēršanu

un pārliecināšanos par kravas esību.

· VID 2018.gada 6.augusta rīkojuma Nr.9.1-4.4/87 17.pielikumā apstiprinātā “VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas

vecākā muitas uzrauga amata apraksts” 10.1.apakšpunktā noteikto – veikt muitas fiziskās kontroles pasākumus; atlasīt kravas, preces,

transportlīdzekļus, fiziskās personas un viņu bagāžu fiziskās kontroles veikšanai; veikt fiziskās kontroles atlasītajām kravām, precēm,

transportlīdzekļiem, personām un viņu bagāžai.

Arī turpmāk /pers. C/, nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, kurus viņai bija jāveic pie tranzīta deklarācijas noformēšanas un noslēgšanas,

iesniegto kravas pavaddokumentu pārbaudes un nepieciešamās informācijas ievadīšanas muitas informācijas sistēmās. /pers. C/, nekonstatējot iepriekš

norādītos acīmredzamos pastāvošos riskus, nefiksēja muitas informācijas sistēmās par preču pārvadātāja iesniegtajā tranzīta deklarācijā un kravas

pavaddokumentos pieļauto pārkāpumu, attiecībā uz deklarācijas noslēgšanas termiņa kavējumu un citas pavaddokumentos pastāvošās nepilnības saistībā

ar kravas saņēmēja maiņu, kā arī nefiksēja šajā sakarā veikto pārbaužu rezultātus un neieguva no kravas pārvadātāja šo darbību veikšanai attaisnojošo

dokumentu kopijas.

/pers. C/ plkst. 08.51, ievadot informāciju elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk – EMDAS) datus par iesniegto tranzīta muitas

deklarāciju MRN 1/numurs/, reģistrēja tajā norādītā transportlīdzekļa un kravas ierašanās paziņojumu /adrese/ Taču /pers. C/ nav veikusi EMDAS

ierakstus, kas apliecinātu, ka viņa tiešām būtu konstatējusi un arī vērtējusi tranzīta termiņa nokavējuma, kravas saņēmēja un galamērķa muitas iestādes

maiņas pamatotību, neiegūstot un nepievienojot muitas iestādē uzglabājamai tranzīta deklarācijai šādu attaisnojošu dokumentu kopijas, kas bija obligāti

pievienojami un uzglabājami /adrese/, ja tie patiesi būtu bijuši uzrādīti. Pēc kā /pers. C/ plkst. 08.52 nepamatoti noslēdza tranzīta deklarāciju un,

nepārliecinoties par no ES teritorijas izvedamās kravas atbilstību pavaddokumentos norādītajam, aiz nolaidības ļāva izbraukt transportlīdzeklim ar

samainīto kravu no ES muitas zonas.

Minētā automašīna ar tajā atrodošo samainīto kravu 2019.gada 31.augustā ieradās Krievijas Federācijā, kur muitas kontroles punktā Krievijas

muitas amatpersonām tika uzrādīti citi kravas pavaddokumenti (/datums/CMR Nr.43466 un faktūrrēķins /datums/Nr.0819-1) par šīs automašīnas

puspiekabē atrodošo kravu – dzeramais ūdens un keramikas izstrādājumi, kā arī tajā atradās pavaddokumentos nenorādītā prece - ģipša paneļi (kravas

kopējais bruto svars - 24 766 kg). Saskaņā ar pavaddokumentiem šīs kravas nosūtītājs - Latvijas uzņēmums – SIA /nosaukums/ un kravas saņēmējs –

Krievijas uzņēmums – OOO “/nosaukums/”. Krievijas muitas amatpersonas, veicot muitas pārbaudi transportlīdzeklim, konstatēja, ka ir nepilnīgi

noformēti kravas pavaddokumenti, kā rezultātā automašīnai bija liegta iebraukšana Krievijas Federācijā un tā tika nosūtīta atpakaļ uz Latvijas Republiku.

2019.gada 4.septembrī plkst.10:40 minētā automašīna ar puspiekabi atgriezās /nosaukums/, kur muitas amatpersonām tika uzrādīti citi kravas

pavaddokumenti (CMR Nr.209 no 02.09.2019. un rēķins Nr.115/19 no 02.09.2019.), saskaņā ar kuriem kravas nosūtītājs ir OOO “/nosaukums/” un

kravas saņēmējs – SIA /nosaukums/. Latvijas muitas amatpersonas konstatējot nepilnības kravas pārvadātāja iesniegtajos samainītajos

pavaddokumentos, transportlīdzekli novirzīja padziļinātas kontroles veikšanai, kā rezultātā kravas nodalījumā tika fiksēta krava ar dzeramo ūdeni un

keramiku, un nedeklarēto preci - ģipša paneļiem (kopējā bruto svars - 24 766 kg).

Līdz ar ko /pers. C/ nepildīja normatīvajos aktos uzliktos pienākumus:

· VID 2018.gada 6.augusta rīkojuma Nr.9.1-4.4/87 17.pielikumā apstiprinātā “VID /nosaukums/” 10.1. un 10.4.apakšpunktos noteiktos

pienākumus – dokumentāri fiksēt veikto pārbaužu rezultātus; - iegūt un uzkrāt riska informāciju, nodrošinot tās apriti; - iegūt riska informāciju

no fiziskajām un juridiskajām personām, VID struktūrvienībām un citām valsts iestādēm; - reģistrēt, sistematizēt un uzturēt muitas kontroles

punktos saņemto un nosūtīto riska informāciju.

· VID 2019.gada 28.maija Iekšejo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 30.punktā noteikto - muitas amatpersona, kura veica

muitas fizisko kontroli EMDAS aizpilda muitas apskates aktu, pievienojot sagatavotās fotogrāfijas un pēc nepieciešamības citus dokumentus

(piemēram, personas pilnvaras, preču datu drošības lapas, preču aprakstus, preču sertifikātus, u.c.).

· 2019.gada 14.marta Muitas pārvlades norādījumu Nr.27.20-1/2 “Par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 1.pielikuma

“Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 27.3., 28.1., 30.2., 30.6.apakšpunktos noteikto – galamērķa muitas iestādes

amatpersona (pie kuras saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Komisijas īstenošanas regula (ES) 2015/2447 306.panta ceturtajā daļā noteikto

bija pielīdzināma arī /pers. C/), veicot fizisko un dokumentāro kontroli, aizpilda tranzīta deklarācijas formas – “Kontroles rezultāti saņēmēja

muitas iestādē”- ailē “Kontroles rezultāta kods”, norāda kontroles rezultātu kodu, izvēloties to no klasifikātora. Un kods B1 –

“neapmierinoši” tiek norādīts, ja konstatēti pārkāpumi vai būtiskas neatbilstības, kuru rezultātā var rasties muitas maksājumu parāds (ko

/pers. C/ nav norādījusi noformējot tranzīta deklarāciju). - Galamērķa iestādei sistēmā jāreģistrē tranzīta pavaddokumentā norādītā

informācija par starpgadījumiem, ceļu satiksmes negadījumu vai preču pārkraušanu. Galamērķa muitas iestādes amatpersonas, gadījumos,

kad tranzīta pavaddokumenta atbilstošajās ailēs ir pārvadātāja atzīmes par starpgadījumu vai preču pārkraušanu (55. vai 56.ailē) un

tuvākajās notikuma vietas muitas iestādes apstiprinājums (F. vai G. ailē), sistēmā reģistrē ierašanās paziņojumu un, izmantojot funkciju

“Pievienot”, aizpilda sadaļu “Starpgadījumi ceļā” (ko /pers. C/ arī nav norādījusi, noformējot tranzīta deklarāciju). - Ja preces tiek uzrādītas

galamērķa muitas iestādei pēc nosūtītāja muitas iestādes noteiktā termiņa beigām, galamērķa muitas iestāde uzskata, ka minētais termiņš ir

ievērots, ja procedūras izmantotājs vai pārvadātājs iesniedz galamērķa muitas iestādei dokumentus, kuri apliecina, ka termiņš tika nokavēts

nejauša notikuma vai nepārvaramas varas dēļ. Galamērķa muitas iestāde izvērtē, vai termiņš procedūras pabeigšanai nokavēts pamatoti un

iesniegtie dokumenti apliecina notikuma faktu. - Galamērķa muitas iestāde, konstatējot, ka termiņš tranzīta procedūras pabeigšanai nokavēts

nepamatoti, rīkojas atbilstoši VID 2017.gada 7.novembra iekšējo noteikumu Nr.72 “Muitas pārvaldes kompetencē esošo administratīvo

pārkāpumu lietvedības, lēmuma izpildes un rīcības ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu noteikumi” noteiktajā kārtībā.

Savukārt, ievērojot VID noteikumu Nr.72 prasības, šādos gadījumos muitas amatpersonai bija jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība un

jālemj par kravas novirzīšanu padziļinātās kontroles veikšanai, ko /pers. C/ neizdarīja.

Tā kā deklarācijā norādītais tranzīta termiņa kavējums preču uzrādīšanai galamērķa muitas iestādē bija nepamatoti nokavēts par trīs dienām, tas

bija par pamatu padziļinātās kontroles noteikšanai izvedamai kravai, līdz ar ko /pers. C/ nav pildījusi arī VID 2019.gada 28.maija Iekšējo noteikumu

Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 15.punktā noteiktos pienākumus – muitas amatpersona EMDAS “Muitas fiziskās kontroles blokā”

aizpilda kontroles pielikuma (1.pielikums) A daļu un novirza to muitas virsuzraugam (vai viņa vietniekam) vai muitas maiņas vadītājam (vai

viņa noteiktai muitas amatpersonai), ja ir nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi transportlīdzekļiem, personu bagāžai, kā arī precēm, kas

novietotas pagaidu uzglabāšanā vai pieteiktas muitas procedūrai, ja to ierosina muitas kontroles punkta amatpersona.

Bez tam, pastāvot iepriekš minētiem acīmredzamiem riskiem iesniegtajā deklarācijā un kravas pavaddokumentos, kurus /pers. C/ kā muitas

amatpersona varēja un tai vajadzēja tos konstatēt, bija jānovirza transportlīdzeklis ar izvedamo kravu uz darba vietā Nr.7 izvietotiem platformas svariem,

pat neskatoties uz to, ka automātiskie asu svari pirms iebraukšanas muitas kontroles punkta teritorijā, nenoskaidrotu iemeslu dēļ sākotnēji nefiksēja

būtiskas nesakritības transportlīdzekļa un tajā atrodošās kravas svērumos ar pavaddokumentos norādīto, kas faktiski atklājās vienīgi turpmāk citu muitas

amatpersonu veiktajos mērījumos.

Līdz ar ko /pers. C/ nepildīja VID 2019.gada 28.maija Iekšejo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 5.4.apkašpunkta un

/nosaukums/un /nosaukums/ MKP darba vietu apraksta” 8.1.apakšpunktā noteikto – veikt transportlīdzekļa svēršanu ar kravu vai bez tā. Šis risku

mazinošais pasākums ietilpa /pers. C/ pienākumos, un tā veikšanas gadījumā būtu atklāta būtiska nesakritība faktiskājā transportlīdzekļa un kravas

svērumā ar kravas pavaddokumentos norādīto svaru, kas būtu par pamatu kravas novirzīšanai padziļinātai pārbaudei un citām personām izdarītā

noziedzīgā nodarījuma savlaicīgā atklāšanā, novēršot tranzīta deklarācijas noslēgšanu uz samainītās akcīzes preces fiktīvu izvešanu un radītu šķēršļus šīs

samainītās akcīzes preces laišanai brīvā apgrozībā bez muitas atļaujas un kontroles.

Tādējādi /pers. C/, nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, neievērojot iepriekš minēto normatīvo aktu prasības un muitas vadības uzliktos

uzdevumus, neizvērtējot acīmredzami pastāvošos tranzīta muitas riskus, neveicot atbilstošu ierakstus EMDAS un citās muitas dienesta informācijas

sistēmās, kā arī nekvalitatīvi veicot kravas muitas vizuālo kontroli uz joslas, nepamatoti noslēdza tranzīta muitas deklarāciju MRN N/numurs/, faktiski

nodrošinot dokumentālu apstiprinājumu deklarācijā norādītās kravas fiktīvai izvešanai no ES teritorijas. /pers. C/ darbību rezultātā netika novērsta un

faktiski arī tika sekmēta citām personām īstenotā - Krimināllikuma 191.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšana saistībā ar neatļautu

darbību veikšanu ar minētajā deklarācijā un kravas pavaddokumentos norādīto muitošanai pakļauto akcīzes preci, tas ir:

šņabi “???i???i ?rinicnaja”, 0,5 l tilpumā, 40% (1408 gab.);

šņabi “???i???i Tradicionnaja”, 0,5 l tilpumā, 40% (1408 gab.);

šņabi “?????. ????????”, 0,5 l tilpumā, 40% (16128 gab.);

šņabi “?????. ????????”, 0,7 l tilpumā, 40% (1152 gab.);

šņabi “?????. ????????”, 1 l tilpumā, 40% (756 gab.);

šņabi “???????? ????”, 0,5 l tilpumā, 40% (704 gab.);

uzlējumu “Starka”, 0,5 l tilpumā, 43% (1440 gab.);

liķieri “Sambuka”, 0,5 l tilpumā, 40% (190 gab.),

(kopējā apjomā 12 201,40 litri), kas bez muitas iestāžu atļaujas tika izlaista brīvā apgrozībā Latvijas Republikas teritorijā, kuras fiktīvo izvešanu no

ES apstiprināja /pers. C/.

Tā kā ārpus ES kopienas minētā prece faktiski netika izvesta, bet nonāca ES kopējā tirgū, tad Latvijas valstij un ES budžetam kopumā tika

nodarīts mantisks zaudējums lielā apmērā nenomaksāto nodokļu veidā 96 003,91 euro, ko veido: akcīzes nodoklis – 76 669,77 euro un pievienotās

vērtības nodoklis – 19 334,14 euro.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kartību” 24.panata 1.punktu smagas sekas iestājas, ja noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas brīdī radītais mantiskais zaudējums nav bijis mazāks par piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Nolaidīgi pildot amata pienākumus, /pers. C/ ar savu rīcību ne tikai nenovērsa, bet arī pati radīja būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes

kārtībai, kā arī savas noziedzīgās nevērības dēļ nenovērsa un seksmēja citu personu noziedzīgo darbību rezultātā radītā mantiska zaudējuma nodarīšanu

lielā apmērā Latvijas valstij un ES budžetam un ievērojama apdraudējuma nodarīšanu citām ar likumu aizsargātām - valsts tautsaimniecības interesēm un

uzņēmējdarbības principiem saistībā ar /pers. C/ neatklātām un nenovērstām šo citu personu izdarītajām nelikumīgām darbībām ar muitošanai pakļautām

precēm, kas no /pers. C/ puses izpaudās tranzīta muitas deklarācijas nepamatotā noslēgšanā, radot dokumentālu apstiprinājumu šīs akcīzes preces

fiktīvai izvešanai no ES muitas teritorijas. /pers. C/ kaut arī nav paredzējusi savas bezdarbības rezultātā kaitīgo seku iestāšanos iespēju, taču pēc

nodarījuma faktiskiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja paredzēt to iestāšanās iespējamību, un valsts amatpersonas bezdarbība attiecībā pret sekām

pieļaujama arī neuzmanības formā.

/pers. C/ pieļautās bezdarbības rezultātā tika diskreditēta muitošanas procesa tiesiska un objektīva norise, jo saskaņā ar likuma “Par Valsts

ieņēmumu dienestu” 11.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu VID uzdevumos ietilpst preču muitas kontrole, tās noformēšana un valsts ekonomiskās

robežas aizsardzība un muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanas kontrole, muitas noteikumu pārkāpumu novēršana saistībā ar preču

pārvietošanu pāri valsts robežai.

/pers. C/ rīcības rezultātā nodarīts būtisks kaitējums valsts varai, kas izpaudās kā valsts varas pārstāvja tēla un valsts varas prestiža diskreditēšanā,

jo saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto valsts amatpersonai ir jāpilda amata pienākumi apzinīgi un darbojoties

sabiedrības interesēs, ievērojot priekšniecības likumīgos rīkojumus un normatīvajos aktos noteiktos uzvedības principus. Savukārt /pers. C/ pieļautās

bezdarbības rezultātā netika atklāta un novērsta Krimināllikuma 191.panta trešajā daļā paredzētā tautsaimniecības aizsardzības intereses apdraudoša

smaga nozieguma izdarīšana, kura faktiski bija sekmēta no /pers. C/ kā muitas amatpersonas puses. Bez tam /pers. C/ rīcības rezultātā nodarīts būtisks

kaitējums arī pārvaldības kārtībai, kas izpaudās muitas darbības efektivitātes un tai izpildamo uzdevumu tiesiskuma mazināšanā, pieļaujot, ka ES vienotajā

muitas teritorijā, kurā nepastāv iekšējo muitas robežu, no trešām valstīm ievestās akcīzes preces lielā apmērā tiek nekontrolēti samainītas uz neakcīztēto

preci, un muitas amatpersona, nolaidīgi veicot savus dienesta pienākumus, ne tikai to neatklāja, bet dokumentāri apstiprināja samainīto akcīzes preču

fiktīvu izvešanu no ES muitas teritorijas, pēc kā samainītā akcīzes prece bez muitas iestāžu atļaujas tiek laista brīvajā apgrozībā ES teritorijā. Tādējādi ir

apdraudētas Latvijas valsts un ES ekonomiskās intereses budžeta ieņēmumu jomā un radīta negodīga konkurence uzņēmējdarbībai ar akcīzes preci, kas

apdraud uzņēmējdarbības principus. /pers. C/, neatklājot un nenovēršot šos pastāvošos apdraudējumus, valsts un sabiedrības drošībai radīja smagas

sekas, jo Latvijas Republikai nodarīts mantisks zaudējums lielā apmērā saistībā ar šo akcīzes preču laišanu brīvajā apgrozījumā bez muitas iestāžu

atļaujas, kas netika novērsta un faktiski tika sekmēta /pers. C/ nepienācīgas pienākumu izpildes rezultātā, kā arī nodarīts būtisks kaitējums valsts varai un

pārvaldes kārtībai.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu (likuma redakcijā līdz 2021.gada

5.augustam), ar kvalificējošo pazīmi – valsts amatpersonas pienākumu nepildīšana, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 540.1, 543. un 530. pantu, tiesa

no s pri e da

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (likuma redakcijā līdz 2021.gada

5.augustam) izdarīšanā.

Apstiprināt 2022.gada 28.jūnijā starp apsūdzēto /pers. C/, viņas aizstāvi – zvērinātu advokātu Valdi Bišeru un Latgales tiesas apgabala

prokuratūras prokuroru Juri Pastaru noslēgto vienošanos un /pers. C/ sodīt ar naudas sodu 12 (divpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo

mēnešalgu apmērā, tas ir, 6000 (sešu tūkstošu) euro apmērā, atņemot tiesības uz 2 (diviem) gadiem ieņemt valsts amatpersonu amatus.

Naudas sods ieskaitāms Valsts kases, NMR 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, BIC kods: TRELL22, 30 (trīsdesmit) dienu

laikā pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rēzeknes tiesā maksājumu apliecinošu dokumentu.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus:

- Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes gaitā lieciniekam/pers.H/ izsniegto CD-R disku ar ierakstiem; CD-R disku ar no SIA “LMT” iesniegtiem

saglabātiem datiem; kā arī /pers. C/ dzīvesvietā veiktās kratīšanas laikā izņemtās saplēstās divas lapas ar pierakstiem (iepakojums Nr.1) – turpināt glabāt

pie krimināllietas materiāliem;

- ārējo portatīvo cieto disku “ADATA”, modelis: HD 650-2T, 1/0520028112 ar videoierakstiem no Grebņevas MKP videokamerām, kas

nosūtīta Rēzeknes tiesai (iepakojums Nr.1), saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu atdot īpašniekam - Valsts ieņēmumu

dienestam, izdzēšot tajā saglabāto informāciju.

Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai pārstāvis 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām tiesa pilnu spriedumu sagatavos 14 (četrpadsmit) dienu laikā,

paziņojot par tā pieejamības datumu. Ja šāds lūgums netiks iesniegts, saīsinātais spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis G.Strucinskis