Court convicted customs official of negligence causing major state damage and imposed fine plus disqualification.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant, a customs official, of failing to perform duties under Article 319(3) of the Criminal Law, resulting in significant damage to state authority. The defendant negligently allowed the fictitious export of excise goods without authorization, causing substantial financial loss to the state and the EU budget. Consequently, the court upheld the settlement agreement, imposing a fine equivalent to 12 minimum monthly salaries and disqualifying the official from holding public office for two years.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 319. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 540.1., 543. un 530. panti: Valsts amatpersonas nolaidīga pienākumu nepildīšana, kas izraisīja smagas sekas, ir sodāma ar naudas sodu un amata atņemšanu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K26-0325-22/6
ECLI:LV:REZT:2022:0720.15850001319.2.S
Krimināllieta Nr.15850001319;
Lietvedības Nr.K26-0325-22/6
SAĪSINĀTAIS SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē 2022.gada 20.jūlijā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā - tiesnesis Gunārs Strucinskis iztiesāja rakstveida procesā krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/,
apsūdzībā par Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un
konstatēja
/pers. C/ nepildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma vai uzliktā uzdevuma jāizdara, lai
novērstu kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas interesēm, kā rezultātā nodarīja būtisku kaitējumu valsts varai un
pārvaldības kārtībai, un izraisīja smagas sekas, proti:
/pers. C/ 2019.gada 31.augustā, pildot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) /amats/ pienākumus, atradās savā darba vietā /nosaukums/
/adrese/, kur laika posmā no plkst.08.00 līdz 14.00 bija norīkota darbam 6. un 7.darba vietās. Pamatojoties uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 17.punktā noteikto, /pers. C/ kā /amats/ atzīstama par vispārējā valsts civildienesta ierēdni un valsts
amatpersonu, kurai kā valsts varas pārstāvei, pildot dienesta pienākumus, bija tiesības pieņemt citām personām saistošus lēmumus.
Atbilsotoši “VID /nosaukums/ un /nosaukums/muitas kontroles punkta /numurs/darba vietu apraksts” 1.2.6., 1.2.7., 6., 7., 7.4., 7.4.4. un
7.4.6.apakšpunktos noteiktajam (k o 2019.gada 11.jūlijā apstiprināja VID /nosaukums/ /pers. F/) /pers. C/ kā muitas amatpersonas darba
pienākumos 6. un 7.darba vietā ietilpa: 6.darba vietā - darbs paviljonos Nr.1, Nr.2 – dokumentu noformēšana, darbs informācijas sistēmās.
7.darba vietā – darbs joslās A1, B1, C1, D1, E1, F1, G1; paviljonos Nr.1, Nr.2; autotransporta platformas svaru telpā. Kravu, preču un
transportlīdzekļu vizuālā apskate, personu pārmeklēšana, no Eiropas Savienības izbraucošo kravas transportlīdzekļu svēršana uz
autotransporta asu svariem, darbs informācijas sistēmās. Kā arī bija jānoformē tranzīta deklarācijas, noslēdzot tranzīta procedūru;
jāpārbauda, vai ir iesniegti visi pavaddokumenti un vai deklarācijā norādītā informācija atbilst preču pavaddokumentos norādītajam; jāveic
risku mazinošos pasākumus un, konstatējot šādus riskus, jāveic preču pavaddokumentu padziļināta pārbaude un jānovirza preces muitas
fiziskās kontroles veikšanai”.
2019.gada 31.augustā plkst.08.34 /adrese/ MKP iebrauca kravas automašīna “Renault Premium”, Baltkrievijas valsts reģistrācijas numura zīme
/reģistrācijas numurs/-7, ar puspiekabi, Baltkrievijas valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/E-7, tranzīta muitas deklarācijas
/numurs/noslēgšanai un tajā deklarētās kravas fiktīvas izvešanas noformēšanai no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) uz Krievijas Federāciju. Atbilstoši
tranzīta muitas deklarācijā norādītajam šīs automašīnas noslēgtajā puspiekabē bija jāatrodas 33 paletēm ar alkoholisko dzērienu iepakojumiem (degvīns,
liķieri, uzlējumi, kopējā bruto svarā 24 117 kg), kas ES muitas teritorijā ievesti no Baltkrievijas (nosūtītājs – /nosaukums///nosaukums//nosaukums/ un
kravas saņēmējs – Latvijas uzņēmums - SIA /nosaukums/). Bet faktiski automašīnas puspiekabes kravas nodalījumā atradās iepriekš citu personu
Latvijas Republikas teritorijā nelikumīgi samainītā krava – paletes ar dzeramo ūdeni, keramikas izstrādājumiem un ģipša paneļiem (iepakotās
necaurredzamā melnā politilēna plēvē, kopējais bruto svars - 24 766 kg), kas neatbilda deklarācijā norādītai kravai pēc satura un svara.
/pers. C/ kā muitas amatpersonai tranzīta procedūras noslēgšanai tika iesniegta tranzīta deklarācija MRN /numurs/ ar kravas pavaddokumentiem
(nosūtītāja - /nosaukums///nosaukums//nosaukums/ 22.08.2019. izsniegto starptautisko preču-transporta pavadzīmi CMR Nr.306 un 20.08.2019.
rēķinu Nr.19) augsta riska akcīzes preces (alkoholiskie dzērieni) izvešanai no ES teritorijas, kurā jau sākotnēji bija konstatējami acīmredzami vairāki
riska faktori, kas bija par pietiekamu pamatu, lai /pers. C/ rīkotos atbilstoši saviem dienesta pienākumiem un muitas dienesta uzliktiem uzdevumiem, tas ir,
veiktu riskus mazinošos pasākumus un lemtu par saņemto pavaddokumentu padziļinātu pārbaudi un muitas fiziskās kontroles veikšanu izvedamai kravai,
jo:
- tika nokavēts deklarācijā norādītais tranzīta termiņš preču uzrādīšanai galamērķa muitas iestādē, noteiktais līdz 2019.gada 28.augustam;
- deklarācijā norādīta cita galamērķa muitas iestāde – VID Rīgas Muitas kontroles punktu daļas Rīgas brīvostas Muitas kontroles punkts (0210),
nevis /adrese/;
- deklarācijā norādīts preču saņēmējs - Latvijas uzņēmums - SIA /nosaukums/ (juridiskā adrese: /adrese/), bet faktiski krava tika deklarēta
izvešanai no ES teritorijas;
- kravas iepakojums, kurā izmantots necaurredzamais polimēra materiāls slēpa un neļāva vizuāli pārliecināties par patieso kravas saturu, radot
pamatotas šaubas par kravā esošā preču sortimenta un daudzuma atbilstību pavaddokumentos norādītajam.
/pers. C/, nolaidīgi pildot savus tiešos amata pienākumus, pienācīgi neizvērtēja iepriekš minētos pastāvošos riskus un fakstiski neveica nekādus
pasākumus šo risku mazināšanai, ko viņai pēc muitas pārvaldes iekšējo normatīvo aktu un uzliktā dienesta uzdevuma bija jāizdara kā muitas
amatpersonai.
Līdz ar ko /pers. C/ nepildīja:
· iepriekš minēto “VID /nosaukums/ darba vietu apraksta” 1.4., 1.5. un 7.4.6.apakšpunktos noteikto: izvērtēt pastāvošos riskus - draudus vai
kāda notikuma iespējamību, kas var negatīvi ietekmēt VID spēju sasniegt izvirzītos mērķus, izpildīt tā uzdevumus, projektu īstenošanu,
reputāciju vai radīt cita veida kaitējumu; -veikt risku mazinošos pasākumus – sākotnējo risku novērtēšanu un analīzi atbilstoši noteiktajam
informācijas sistēmās, riska veidlapās, vadības norādījumos, darba uzdevumos un cita veida saņemtajā riska informācijā; - konstatējot šādus
riskus, veikt preču pavaddokumentu padziļinātu pārbaudi un novirzīt preces muitas fiziskās kontroles veikšanai;
· 2019.gada 31.maija muitas vadības e-pastā Nr.27.19.14-5/112 “Par obligātajiem kontroles pasākumiem, noslēdzot eksporta un tranzīta
deklarācijas robežas muitas kontroles punktos uz autoceļiem” 6.punktā norādīto, ka augsta riska preču izvešanas gadījumā, ja attiecībā uz tām arī
nav saņemta riska veidlapa, nav nostrādājis riska profils vai TLKAIS (transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas)
trauksme, vai arī nav saņemta cita riska informācija, attiecīgo transportlīdzekļu vizuālās apskates un preču pavaddokumentu pārbaudes gaitā
muitas amatpersonām pašām jāizvērtē iespējamie riski un jāpieņem lēmums par kontroles veikšanu.
· 2019.gada 14.marta Muitas pārvlades norādījumu Nr.27.20-1/2 “Par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 1.pielikuma
“Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 27.1.apakšpunktā noteikto, ka gadījumos, ja tiek identificētas neatbilstības preču
pavaddokumentos vai ir aizdomas par citiem iespējamiem muitas noteikumu pārkāpumiem, muitas amatpersonai jārīkojās saskaņā ar spēkā
esošajām VID noteiktajām prasībām.
Savukārt atbilstoši 2018.gada 1.jūnija VID Iekšējo noteikumu Nr. 47 “Muitas risku informācijas aprites kārtība Muitas pārvaldē” 5., 12., 13. un
14.punktos noteiktajam – muitas amatpersonām riskus ir jāidenficē un jāklasificē atbilstoši Risku vadības komitejas muitas jomā
apstiprinātajam muitas risku sarakstam; - ja muitas struktūrvienības rīcībā esošā informācija norāda uz nepieciešamību identificētā riska
mazināšanai rīkoties nekavējoties, informācija Muitas pārvaldes riska vadības daļai bez kavēšanās iesniedzama pa tālruni, pēc tam aizpildot
eliktronisko riska veidlapu centrālā muitas informācijas sistēmā (CMIS); - ja muitas amatpersonām dienesta pienākumu veikšanai un lēmumu
pieņemšanai par kontroles pasākumu veikšanu ir nepieciešams analītiskais atbalsts vai papildu riska informācija, muitas amatpersonas nosūta
pieprasījumu ar izklāstīto pamatojumu uz tai pieejamo noteikto elektroniskā pasta adresi;
- muitas amatpersona atbilstoši kompetenecei veic sākotnējo riska novērtēšanu un piemēro risku mazinošos pasākumus.
· VID 2019.gada 28.maija Iekšejo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 13. un 13.3.punktos noteikto – muitas amatpersona,
pieņemot preču, pasta sūtījumu un transportlīdzekļu dokumentus muitas formalitāšu kārtošanai, kā arī kontrolējot personu un
transportlīdzekļu plūsmu robežšķērsošanas vietā, veic riska novērtēšanu un pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt muitas fizisko kontroli,
pamatojoties arī uz pašas iniciatīvas.
Neskatoties uz pastāvošiem riskiem, saistībā ar deklarācijā norādītas akcīzes preces nepamatotu izvešanu no ES teritorijas, kurus /pers. C/ bija
jākonstatē un jāizvērtē, pieņemot attiecīgu lēmumu šo risku mazinošo pasākumu veikšanai, /pers. C/ laika posmā no plkst. 08.34 līdz 08.51, dažu
sekunžu laikā, vienīgi formāli veica izvedamās kravas vizuālo apskati uz joslas, tas ir, automašīnas vadītāja klātbūtnē pa atvērtām puspiekabes durtiņām
un piepaceltu tentu īslaicīgi ieskatījās kravas nodalījumā. Tādējādi /pers. C/ faktiski nepārliecinājās par deklarācijā norādītās kravas esamību un tās
atbilstību pavaddokumentos norādītājam, ko vizuāli nemaz nebija iespējams noteikt, neiekāpjot kravas nodalījumā un neatverot kravas necaurredzamo
iepakojumu, kurš slēpa kravas saturu.
Līdz ar ko /pers. C/ veica nekvalitatīvu kravas vizuālo apskati, nepildot:
· VID 2019.gada 28.maija Iekšējo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 3., 3.1., 3.2., 3.3. un 5.10.apakšpunktos noteikto, kas
uzliek par pienākumu - muitas amatpersonai veikt muitas fizisko kontroli, lai: pārliecinātos, vai muitas kontrolei uzrādīto preču sortiments un
daudzums atbilst muitas iestādei iesniegatjos dokumentos norādītajam; atklātu un novērstu vai konstatētu iespējamu muitas noteikumu
pārkāpumu; konstatētu, vai kontroles objekts nerada draudus ES drošībai un drošumam, sabiedrības veselībai, apkārtējai videi un
patērētājiem. Veicot vizuālo apskati, veikt kravas identifikācijas līdzekļu noņemšanu, transportlīdzekļa kravas nodalījuma, konteinera
atvēršanu un pārliecināšanos par kravas esību.
· 2019.gada 31.maija muitas vadības e-pastā Nr.27.19.14-5/112 “Par obligātajiem kontroles pasākumiem, noslēdzot eksporta un tranzīta
deklarācijas robežas muitas kontroles punktos uz autoceļiem” 1.punktā norādīto – pirms eksporta un tranzīta deklarāciju noslēgšanas (izņemot šo
norādījumu 3.punktā minētos gadījumus, kas nav attiecināmi uz izskatāmo gadījumu) veikt VID 2016.gada 25.novembra iekšējo noteikumu
Nr.66 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 5.1. un 5.10.punktos noteiktās darbības un pārliecināties par deklarēto preču esamību attiecīgo
transportlīdzekļu kravas nodalījumos. Ja kravas nodalījumiem ir nodrošinājumi (muitas, nosūtītāja uzņēmuma u.tml.), tie ir jānoņem.
Savukārt atbilstoši VID 2016.gada 25.novembra Iekšējo noteikumu Nr.66 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 5. un 5.10.punktā noteiktajam -
vizuālā apskate ietver šādas darbības – kravas identifikācijas līdzekļu noņemšanu, transportlīdzekļa kravas nodalījuma, konteinera atvēršanu
un pārliecināšanos par kravas esību.
· VID 2018.gada 6.augusta rīkojuma Nr.9.1-4.4/87 17.pielikumā apstiprinātā “VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas
vecākā muitas uzrauga amata apraksts” 10.1.apakšpunktā noteikto – veikt muitas fiziskās kontroles pasākumus; atlasīt kravas, preces,
transportlīdzekļus, fiziskās personas un viņu bagāžu fiziskās kontroles veikšanai; veikt fiziskās kontroles atlasītajām kravām, precēm,
transportlīdzekļiem, personām un viņu bagāžai.
Arī turpmāk /pers. C/, nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, kurus viņai bija jāveic pie tranzīta deklarācijas noformēšanas un noslēgšanas,
iesniegto kravas pavaddokumentu pārbaudes un nepieciešamās informācijas ievadīšanas muitas informācijas sistēmās. /pers. C/, nekonstatējot iepriekš
norādītos acīmredzamos pastāvošos riskus, nefiksēja muitas informācijas sistēmās par preču pārvadātāja iesniegtajā tranzīta deklarācijā un kravas
pavaddokumentos pieļauto pārkāpumu, attiecībā uz deklarācijas noslēgšanas termiņa kavējumu un citas pavaddokumentos pastāvošās nepilnības saistībā
ar kravas saņēmēja maiņu, kā arī nefiksēja šajā sakarā veikto pārbaužu rezultātus un neieguva no kravas pārvadātāja šo darbību veikšanai attaisnojošo
dokumentu kopijas.
/pers. C/ plkst. 08.51, ievadot informāciju elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (turpmāk – EMDAS) datus par iesniegto tranzīta muitas
deklarāciju MRN 1/numurs/, reģistrēja tajā norādītā transportlīdzekļa un kravas ierašanās paziņojumu /adrese/ Taču /pers. C/ nav veikusi EMDAS
ierakstus, kas apliecinātu, ka viņa tiešām būtu konstatējusi un arī vērtējusi tranzīta termiņa nokavējuma, kravas saņēmēja un galamērķa muitas iestādes
maiņas pamatotību, neiegūstot un nepievienojot muitas iestādē uzglabājamai tranzīta deklarācijai šādu attaisnojošu dokumentu kopijas, kas bija obligāti
pievienojami un uzglabājami /adrese/, ja tie patiesi būtu bijuši uzrādīti. Pēc kā /pers. C/ plkst. 08.52 nepamatoti noslēdza tranzīta deklarāciju un,
nepārliecinoties par no ES teritorijas izvedamās kravas atbilstību pavaddokumentos norādītajam, aiz nolaidības ļāva izbraukt transportlīdzeklim ar
samainīto kravu no ES muitas zonas.
Minētā automašīna ar tajā atrodošo samainīto kravu 2019.gada 31.augustā ieradās Krievijas Federācijā, kur muitas kontroles punktā Krievijas
muitas amatpersonām tika uzrādīti citi kravas pavaddokumenti (/datums/CMR Nr.43466 un faktūrrēķins /datums/Nr.0819-1) par šīs automašīnas
puspiekabē atrodošo kravu – dzeramais ūdens un keramikas izstrādājumi, kā arī tajā atradās pavaddokumentos nenorādītā prece - ģipša paneļi (kravas
kopējais bruto svars - 24 766 kg). Saskaņā ar pavaddokumentiem šīs kravas nosūtītājs - Latvijas uzņēmums – SIA /nosaukums/ un kravas saņēmējs –
Krievijas uzņēmums – OOO “/nosaukums/”. Krievijas muitas amatpersonas, veicot muitas pārbaudi transportlīdzeklim, konstatēja, ka ir nepilnīgi
noformēti kravas pavaddokumenti, kā rezultātā automašīnai bija liegta iebraukšana Krievijas Federācijā un tā tika nosūtīta atpakaļ uz Latvijas Republiku.
2019.gada 4.septembrī plkst.10:40 minētā automašīna ar puspiekabi atgriezās /nosaukums/, kur muitas amatpersonām tika uzrādīti citi kravas
pavaddokumenti (CMR Nr.209 no 02.09.2019. un rēķins Nr.115/19 no 02.09.2019.), saskaņā ar kuriem kravas nosūtītājs ir OOO “/nosaukums/” un
kravas saņēmējs – SIA /nosaukums/. Latvijas muitas amatpersonas konstatējot nepilnības kravas pārvadātāja iesniegtajos samainītajos
pavaddokumentos, transportlīdzekli novirzīja padziļinātas kontroles veikšanai, kā rezultātā kravas nodalījumā tika fiksēta krava ar dzeramo ūdeni un
keramiku, un nedeklarēto preci - ģipša paneļiem (kopējā bruto svars - 24 766 kg).
Līdz ar ko /pers. C/ nepildīja normatīvajos aktos uzliktos pienākumus:
· VID 2018.gada 6.augusta rīkojuma Nr.9.1-4.4/87 17.pielikumā apstiprinātā “VID /nosaukums/” 10.1. un 10.4.apakšpunktos noteiktos
pienākumus – dokumentāri fiksēt veikto pārbaužu rezultātus; - iegūt un uzkrāt riska informāciju, nodrošinot tās apriti; - iegūt riska informāciju
no fiziskajām un juridiskajām personām, VID struktūrvienībām un citām valsts iestādēm; - reģistrēt, sistematizēt un uzturēt muitas kontroles
punktos saņemto un nosūtīto riska informāciju.
· VID 2019.gada 28.maija Iekšejo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 30.punktā noteikto - muitas amatpersona, kura veica
muitas fizisko kontroli EMDAS aizpilda muitas apskates aktu, pievienojot sagatavotās fotogrāfijas un pēc nepieciešamības citus dokumentus
(piemēram, personas pilnvaras, preču datu drošības lapas, preču aprakstus, preču sertifikātus, u.c.).
· 2019.gada 14.marta Muitas pārvlades norādījumu Nr.27.20-1/2 “Par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 1.pielikuma
“Skaidrojumi par tranzīta procedūras piemērošanu un pabeigšanu” 27.3., 28.1., 30.2., 30.6.apakšpunktos noteikto – galamērķa muitas iestādes
amatpersona (pie kuras saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Komisijas īstenošanas regula (ES) 2015/2447 306.panta ceturtajā daļā noteikto
bija pielīdzināma arī /pers. C/), veicot fizisko un dokumentāro kontroli, aizpilda tranzīta deklarācijas formas – “Kontroles rezultāti saņēmēja
muitas iestādē”- ailē “Kontroles rezultāta kods”, norāda kontroles rezultātu kodu, izvēloties to no klasifikātora. Un kods B1 –
“neapmierinoši” tiek norādīts, ja konstatēti pārkāpumi vai būtiskas neatbilstības, kuru rezultātā var rasties muitas maksājumu parāds (ko
/pers. C/ nav norādījusi noformējot tranzīta deklarāciju). - Galamērķa iestādei sistēmā jāreģistrē tranzīta pavaddokumentā norādītā
informācija par starpgadījumiem, ceļu satiksmes negadījumu vai preču pārkraušanu. Galamērķa muitas iestādes amatpersonas, gadījumos,
kad tranzīta pavaddokumenta atbilstošajās ailēs ir pārvadātāja atzīmes par starpgadījumu vai preču pārkraušanu (55. vai 56.ailē) un
tuvākajās notikuma vietas muitas iestādes apstiprinājums (F. vai G. ailē), sistēmā reģistrē ierašanās paziņojumu un, izmantojot funkciju
“Pievienot”, aizpilda sadaļu “Starpgadījumi ceļā” (ko /pers. C/ arī nav norādījusi, noformējot tranzīta deklarāciju). - Ja preces tiek uzrādītas
galamērķa muitas iestādei pēc nosūtītāja muitas iestādes noteiktā termiņa beigām, galamērķa muitas iestāde uzskata, ka minētais termiņš ir
ievērots, ja procedūras izmantotājs vai pārvadātājs iesniedz galamērķa muitas iestādei dokumentus, kuri apliecina, ka termiņš tika nokavēts
nejauša notikuma vai nepārvaramas varas dēļ. Galamērķa muitas iestāde izvērtē, vai termiņš procedūras pabeigšanai nokavēts pamatoti un
iesniegtie dokumenti apliecina notikuma faktu. - Galamērķa muitas iestāde, konstatējot, ka termiņš tranzīta procedūras pabeigšanai nokavēts
nepamatoti, rīkojas atbilstoši VID 2017.gada 7.novembra iekšējo noteikumu Nr.72 “Muitas pārvaldes kompetencē esošo administratīvo
pārkāpumu lietvedības, lēmuma izpildes un rīcības ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu noteikumi” noteiktajā kārtībā.
Savukārt, ievērojot VID noteikumu Nr.72 prasības, šādos gadījumos muitas amatpersonai bija jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība un
jālemj par kravas novirzīšanu padziļinātās kontroles veikšanai, ko /pers. C/ neizdarīja.
Tā kā deklarācijā norādītais tranzīta termiņa kavējums preču uzrādīšanai galamērķa muitas iestādē bija nepamatoti nokavēts par trīs dienām, tas
bija par pamatu padziļinātās kontroles noteikšanai izvedamai kravai, līdz ar ko /pers. C/ nav pildījusi arī VID 2019.gada 28.maija Iekšējo noteikumu
Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 15.punktā noteiktos pienākumus – muitas amatpersona EMDAS “Muitas fiziskās kontroles blokā”
aizpilda kontroles pielikuma (1.pielikums) A daļu un novirza to muitas virsuzraugam (vai viņa vietniekam) vai muitas maiņas vadītājam (vai
viņa noteiktai muitas amatpersonai), ja ir nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi transportlīdzekļiem, personu bagāžai, kā arī precēm, kas
novietotas pagaidu uzglabāšanā vai pieteiktas muitas procedūrai, ja to ierosina muitas kontroles punkta amatpersona.
Bez tam, pastāvot iepriekš minētiem acīmredzamiem riskiem iesniegtajā deklarācijā un kravas pavaddokumentos, kurus /pers. C/ kā muitas
amatpersona varēja un tai vajadzēja tos konstatēt, bija jānovirza transportlīdzeklis ar izvedamo kravu uz darba vietā Nr.7 izvietotiem platformas svariem,
pat neskatoties uz to, ka automātiskie asu svari pirms iebraukšanas muitas kontroles punkta teritorijā, nenoskaidrotu iemeslu dēļ sākotnēji nefiksēja
būtiskas nesakritības transportlīdzekļa un tajā atrodošās kravas svērumos ar pavaddokumentos norādīto, kas faktiski atklājās vienīgi turpmāk citu muitas
amatpersonu veiktajos mērījumos.
Līdz ar ko /pers. C/ nepildīja VID 2019.gada 28.maija Iekšejo noteikumu Nr.26 “Muitas fiziskās kontroles kārtība” 5.4.apkašpunkta un
/nosaukums/un /nosaukums/ MKP darba vietu apraksta” 8.1.apakšpunktā noteikto – veikt transportlīdzekļa svēršanu ar kravu vai bez tā. Šis risku
mazinošais pasākums ietilpa /pers. C/ pienākumos, un tā veikšanas gadījumā būtu atklāta būtiska nesakritība faktiskājā transportlīdzekļa un kravas
svērumā ar kravas pavaddokumentos norādīto svaru, kas būtu par pamatu kravas novirzīšanai padziļinātai pārbaudei un citām personām izdarītā
noziedzīgā nodarījuma savlaicīgā atklāšanā, novēršot tranzīta deklarācijas noslēgšanu uz samainītās akcīzes preces fiktīvu izvešanu un radītu šķēršļus šīs
samainītās akcīzes preces laišanai brīvā apgrozībā bez muitas atļaujas un kontroles.
Tādējādi /pers. C/, nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, neievērojot iepriekš minēto normatīvo aktu prasības un muitas vadības uzliktos
uzdevumus, neizvērtējot acīmredzami pastāvošos tranzīta muitas riskus, neveicot atbilstošu ierakstus EMDAS un citās muitas dienesta informācijas
sistēmās, kā arī nekvalitatīvi veicot kravas muitas vizuālo kontroli uz joslas, nepamatoti noslēdza tranzīta muitas deklarāciju MRN N/numurs/, faktiski
nodrošinot dokumentālu apstiprinājumu deklarācijā norādītās kravas fiktīvai izvešanai no ES teritorijas. /pers. C/ darbību rezultātā netika novērsta un
faktiski arī tika sekmēta citām personām īstenotā - Krimināllikuma 191.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšana saistībā ar neatļautu
darbību veikšanu ar minētajā deklarācijā un kravas pavaddokumentos norādīto muitošanai pakļauto akcīzes preci, tas ir:
šņabi “???i???i ?rinicnaja”, 0,5 l tilpumā, 40% (1408 gab.);
šņabi “???i???i Tradicionnaja”, 0,5 l tilpumā, 40% (1408 gab.);
šņabi “?????. ????????”, 0,5 l tilpumā, 40% (16128 gab.);
šņabi “?????. ????????”, 0,7 l tilpumā, 40% (1152 gab.);
šņabi “?????. ????????”, 1 l tilpumā, 40% (756 gab.);
šņabi “???????? ????”, 0,5 l tilpumā, 40% (704 gab.);
uzlējumu “Starka”, 0,5 l tilpumā, 43% (1440 gab.);
liķieri “Sambuka”, 0,5 l tilpumā, 40% (190 gab.),
(kopējā apjomā 12 201,40 litri), kas bez muitas iestāžu atļaujas tika izlaista brīvā apgrozībā Latvijas Republikas teritorijā, kuras fiktīvo izvešanu no
ES apstiprināja /pers. C/.
Tā kā ārpus ES kopienas minētā prece faktiski netika izvesta, bet nonāca ES kopējā tirgū, tad Latvijas valstij un ES budžetam kopumā tika
nodarīts mantisks zaudējums lielā apmērā nenomaksāto nodokļu veidā 96 003,91 euro, ko veido: akcīzes nodoklis – 76 669,77 euro un pievienotās
vērtības nodoklis – 19 334,14 euro.
Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kartību” 24.panata 1.punktu smagas sekas iestājas, ja noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas brīdī radītais mantiskais zaudējums nav bijis mazāks par piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.
Nolaidīgi pildot amata pienākumus, /pers. C/ ar savu rīcību ne tikai nenovērsa, bet arī pati radīja būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes
kārtībai, kā arī savas noziedzīgās nevērības dēļ nenovērsa un seksmēja citu personu noziedzīgo darbību rezultātā radītā mantiska zaudējuma nodarīšanu
lielā apmērā Latvijas valstij un ES budžetam un ievērojama apdraudējuma nodarīšanu citām ar likumu aizsargātām - valsts tautsaimniecības interesēm un
uzņēmējdarbības principiem saistībā ar /pers. C/ neatklātām un nenovērstām šo citu personu izdarītajām nelikumīgām darbībām ar muitošanai pakļautām
precēm, kas no /pers. C/ puses izpaudās tranzīta muitas deklarācijas nepamatotā noslēgšanā, radot dokumentālu apstiprinājumu šīs akcīzes preces
fiktīvai izvešanai no ES muitas teritorijas. /pers. C/ kaut arī nav paredzējusi savas bezdarbības rezultātā kaitīgo seku iestāšanos iespēju, taču pēc
nodarījuma faktiskiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja paredzēt to iestāšanās iespējamību, un valsts amatpersonas bezdarbība attiecībā pret sekām
pieļaujama arī neuzmanības formā.
/pers. C/ pieļautās bezdarbības rezultātā tika diskreditēta muitošanas procesa tiesiska un objektīva norise, jo saskaņā ar likuma “Par Valsts
ieņēmumu dienestu” 11.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu VID uzdevumos ietilpst preču muitas kontrole, tās noformēšana un valsts ekonomiskās
robežas aizsardzība un muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanas kontrole, muitas noteikumu pārkāpumu novēršana saistībā ar preču
pārvietošanu pāri valsts robežai.
/pers. C/ rīcības rezultātā nodarīts būtisks kaitējums valsts varai, kas izpaudās kā valsts varas pārstāvja tēla un valsts varas prestiža diskreditēšanā,
jo saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto valsts amatpersonai ir jāpilda amata pienākumi apzinīgi un darbojoties
sabiedrības interesēs, ievērojot priekšniecības likumīgos rīkojumus un normatīvajos aktos noteiktos uzvedības principus. Savukārt /pers. C/ pieļautās
bezdarbības rezultātā netika atklāta un novērsta Krimināllikuma 191.panta trešajā daļā paredzētā tautsaimniecības aizsardzības intereses apdraudoša
smaga nozieguma izdarīšana, kura faktiski bija sekmēta no /pers. C/ kā muitas amatpersonas puses. Bez tam /pers. C/ rīcības rezultātā nodarīts būtisks
kaitējums arī pārvaldības kārtībai, kas izpaudās muitas darbības efektivitātes un tai izpildamo uzdevumu tiesiskuma mazināšanā, pieļaujot, ka ES vienotajā
muitas teritorijā, kurā nepastāv iekšējo muitas robežu, no trešām valstīm ievestās akcīzes preces lielā apmērā tiek nekontrolēti samainītas uz neakcīztēto
preci, un muitas amatpersona, nolaidīgi veicot savus dienesta pienākumus, ne tikai to neatklāja, bet dokumentāri apstiprināja samainīto akcīzes preču
fiktīvu izvešanu no ES muitas teritorijas, pēc kā samainītā akcīzes prece bez muitas iestāžu atļaujas tiek laista brīvajā apgrozībā ES teritorijā. Tādējādi ir
apdraudētas Latvijas valsts un ES ekonomiskās intereses budžeta ieņēmumu jomā un radīta negodīga konkurence uzņēmējdarbībai ar akcīzes preci, kas
apdraud uzņēmējdarbības principus. /pers. C/, neatklājot un nenovēršot šos pastāvošos apdraudējumus, valsts un sabiedrības drošībai radīja smagas
sekas, jo Latvijas Republikai nodarīts mantisks zaudējums lielā apmērā saistībā ar šo akcīzes preču laišanu brīvajā apgrozījumā bez muitas iestāžu
atļaujas, kas netika novērsta un faktiski tika sekmēta /pers. C/ nepienācīgas pienākumu izpildes rezultātā, kā arī nodarīts būtisks kaitējums valsts varai un
pārvaldes kārtībai.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu (likuma redakcijā līdz 2021.gada
5.augustam), ar kvalificējošo pazīmi – valsts amatpersonas pienākumu nepildīšana, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 540.1, 543. un 530. pantu, tiesa
no s pri e da
/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (likuma redakcijā līdz 2021.gada
5.augustam) izdarīšanā.
Apstiprināt 2022.gada 28.jūnijā starp apsūdzēto /pers. C/, viņas aizstāvi – zvērinātu advokātu Valdi Bišeru un Latgales tiesas apgabala
prokuratūras prokuroru Juri Pastaru noslēgto vienošanos un /pers. C/ sodīt ar naudas sodu 12 (divpadsmit) Latvijas Republikā noteikto minimālo
mēnešalgu apmērā, tas ir, 6000 (sešu tūkstošu) euro apmērā, atņemot tiesības uz 2 (diviem) gadiem ieņemt valsts amatpersonu amatus.
Naudas sods ieskaitāms Valsts kases, NMR 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, BIC kods: TRELL22, 30 (trīsdesmit) dienu
laikā pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Rēzeknes tiesā maksājumu apliecinošu dokumentu.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus:
- Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes gaitā lieciniekam/pers.H/ izsniegto CD-R disku ar ierakstiem; CD-R disku ar no SIA “LMT” iesniegtiem
saglabātiem datiem; kā arī /pers. C/ dzīvesvietā veiktās kratīšanas laikā izņemtās saplēstās divas lapas ar pierakstiem (iepakojums Nr.1) – turpināt glabāt
pie krimināllietas materiāliem;
- ārējo portatīvo cieto disku “ADATA”, modelis: HD 650-2T, 1/0520028112 ar videoierakstiem no Grebņevas MKP videokamerām, kas
nosūtīta Rēzeknes tiesai (iepakojums Nr.1), saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu atdot īpašniekam - Valsts ieņēmumu
dienestam, izdzēšot tajā saglabāto informāciju.
Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai pārstāvis 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai
lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām tiesa pilnu spriedumu sagatavos 14 (četrpadsmit) dienu laikā,
paziņojot par tā pieejamības datumu. Ja šāds lūgums netiks iesniegts, saīsinātais spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnesis G.Strucinskis