Court convicts defendant of petty theft and replaces house arrest with detention due to flight risk.

Lietas Nr. 11130059117

K39-0358/17

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2017. gada 1. novembrī

Valmieras rajona tiesa:

tiesnesis A. Melbergs

ar tiesas sēdes sekretāri S. Smirnovu,

piedaloties prokurorei D. Vanagai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 180. panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un

ko nstatēja:

Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Proti, apsūdzētais /pers. A/ 2017. gada 1. septembrī ap plkst. 12.27, atrodoties SIA „DEPO DIY” piederošajā veikalā „DEPO”,

/adrese/, piegājis pie alkoholisko dzērienu tirdzniecības plauktiem, izmantojot brīdi, kad viņam neviens nepievērsa uzmanību, slepeni,

mantkārīgu tieksmju vadīts, nozaga – paņēma SIA „DEPO DIY” piederošo mantu: vienu viena litra tilpuma pudeli degvīna „Absolut

vodka” EUR 12,98 vērtībā, pabāza to zem virsdrēbēm un, nesamaksājot par to, pagāja garām veikala kasēm. Tādējādi apsūdzētais /pers.

A/ nozaga SIA „DEPO DIY” piederošo mantu EUR 12,98 vērtībā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušais SIA „DEPO DIY” (turpmāk sprieduma tekstā – cietušais) kriminālprocesā kompensācijas pieteikumu nav iesniedzis.

Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) savu vainu (vainīgumu)

Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 180. panta pirmo daļu, jo

apsūdzētais izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā. Šajā gadījumā nozagtās mantas vērtība

nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedza vienu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Saskaņā ar likuma „Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. panta noteikumiem atbildība par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts

nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī

nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra

noteikumu Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa

likmes aprēķināšanu” 2. punktam minimālā mēnešalga Latvijas Republikā 2017. gadā ir noteikta EUR 380.

Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu – atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētais ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.

Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika aizskartas cietušā mantiskās intereses. Tāpat ar to cietušajam tika nodarīti

materiālie zaudējumi EUR 12,98.

Tiesa ņem vērā arī to, ka cietušais ir atguvis apsūdzētā nozagto mantu. Tādēļ cietušajam pret apsūdzēto nav mantiska rakstura

pretenziju.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais pirms šā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas bija divas reizes sodīts kriminālā kārtā (citas sodāmības par apsūdzētā iepriekš izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem

bija likumā noteiktajā kārtībā dzēstas):

1) ar Limbažu rajona tiesas 2012. gada 1. marta spriedumu par Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Limbažu rajona tiesas 2012. gada 1. marta spriedums stājies spēkā

2012. gada 13. martā. Apsūdzētais ir atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes 2016. gada 2. oktobrī pēc soda izciešanas;

2) ar Valmieras rajona tiesas 2017. gada 8. jūnija spriedumu par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 70 stundām. Valmieras rajona tiesas 2017. gada 8. jūnija spriedums stājies spēkā

2017. gada 20. jūnijā. Saskaņā ar tiesas rīcībā esošo informāciju apsūdzētajam neizciestais piespiedu darbs pēc Valmieras rajona tiesas

2017. gada 8. jūnija sprieduma ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (lietas 19.-22. un 23. lapas).

Apsūdzētais ir deviņas reizes sodīts administratīvi. Apsūdzētais nav samaksājis viņam administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros

uzliktos naudas sodus (lietas 18. lapa).

Apsūdzētajam pašlaik ir piecdesmit deviņi gadi. Apsūdzētajam ir deklarēta dzīvesvieta (lietas 17. lapa). Apsūdzētais pašlaik

atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā. Apsūdzētais pēc viņa tiesai norādītajām ziņām līdz apcietināšanai ir strādājis gadījuma

darbus.

Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā tiesas

sēdē pausto vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.

Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu – tas, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu

brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, apsūdzētais pirms šā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas bija divas reizes sodīts kriminālā kārtā par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, apsūdzētais ir deviņas reizes sodīts

administratīvi, un apsūdzētais nav samaksājis viņam administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros uzliktos naudas sodus, secina, ka šajā

gadījumā soda mērķis nav sasniedzams, nosakot apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu kādu no attiecīgajā panta daļā

paredzētajiem vieglāka soda veidiem – naudas sodu vai piespiedu darbu.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs un pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko attiecību

taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam tiek noteikts īslaicīgās brīvības atņemšanas sods, kā arī ņemot vērā to, ka apsūdzētais,

atrodoties brīvībā, ir izvairījies no ierašanās tiesā, secina, ka apsūdzētais, būdams brīvībā, izvairīsies no sprieduma izpildes. Tiesa,

ņemot vērā iepriekš minēto apstākli, uzskata, ka šajā gadījumā bez apcietinājuma cits drošības līdzeklis nevar nodrošināt sprieduma

izpildi. Tādējādi, lai nodrošinātu sprieduma izpildi daļā par sodu, apsūdzētajam kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis –

uzturēšanās noteiktā vietā ir grozāms uz drošības līdzekli – apcietinājumu. Īslaicīgās brīvības atņemšanas soda sākums apsūdzētajam ir

skaitāms no apcietinājuma piemērošanas dienas šajā kriminālprocesā.

Tiesa, ņemot vērā to, ka aizstāve tiesas sēdē apsūdzētā aizstāvības nodrošināšanai ir uzaicināta pēc tiesas uzaicinājuma, lai

apsūdzētā prombūtnē viņa atkārtotas neattaisnotas neierašanās uz tiesas sēdi gadījumā izlemtu jautājumu par drošības līdzekļa –

apcietinājuma piemērošanu apsūdzētajam viņa prombūtnē, aizstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, izskatot jautājumu par drošības līdzekļa –

apcietinājumu piemērošanu apsūdzētā prombūtnē atbilstoši Kriminālprocesa likuma 274. panta otrās daļas noteikumiem ir obligāta, un

apsūdzētais nebija izteicis vēlēšanos par tiesas uzaicināta aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, atzīst, ka apsūdzētais, ievērojot

Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas noteikumus, ir atbrīvojams no samaksas par aizstāves

piedalīšanos tiesas procesā. Tādēļ samaksa par aizstāves piedalīšanos tiesas procesā ir sedzama no valsts līdzekļiem.

Tiesa atzīst, ka krimināllietā esošais kompaktdisks ar ierakstu kā dokuments ir uzglabājams kopā ar lietu visu tās glabāšanas

laiku.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. pantu, 520. panta pirmo daļu, 523., 527., 528. un

529. pantu,

no sprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz vienu (1) mēnesi.

Grozīt /pers.A/kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā uz drošības līdzekli – apcietinājumu.

Īslaicīgās brīvības atņemšanas soda sākumu /pers. A/ skaitīt no 2017. gada 1. novembra.

Atbrīvot /pers.A/no samaksas par aizstāves piedalīšanos tiesas procesā un samaksu par aizstāves piedalīšanos tiesas procesā segt

no valsts līdzekļiem.

Kompaktdisku ar ierakstu uzglabāt kopā ar lietu visu tās glabāšanas laiku.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10

dienu laikā pēc sprieduma kopijas pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu)

Valmieras rajona tiesā.

Sprieduma kopijas pieejamības diena – 2017. gada 2. novembris.

Tiesnesis A. MELBERGS