Court partially allowed tenant eviction and debt collection based on valid lease termination and default interest rates.

Lietas Nr. C29760014

Lietas arhīva Nr. C-3629-15/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 29.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

ar tiesas sēdes sekretāri A.Rozīti

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ (iepriekšējais uzvārds – /uzvārds/), /pers. E/ par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas, parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 3.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. C/ prasība pret /pers. D/, /pers. E/ par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas, parāda piedziņu, lūdzot: izbeigt 2010.gada 1.oktobrī starp /pers. C/ pilnvaroto personu /pers. F/ un

/pers. D/ noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokli Nr./adrese/; izlikt /pers. D/ un viņas ģimenes locekļus, t.sk., māti /pers. E/, un citas personas

ar visām mantām no dzīvokļa Nr./adrese/; bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas; piedzīt solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ par labu prasītājam īres

maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem EUR 4975,40 un soda naudau (nokavējuma procentus) EUR 653,18, kopā EUR 5628,58; piedzīt

solidāri no /pers. D/ un /pers. E/ par labu prasītājam tiesas izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1756., 1759., 1.d., 2141.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10., 12., 28.2 pantu.

Prasībā norādīts, ka 2010.gada 1.oktobrī starp /pers. C/ pilnvaroto pārstāvi /pers. F/ un /pers. D/ (/uzvārds/) noslēgts īres līgums par /adrese/, īres

maksa noteikta EUR 113,83 (Ls 80) mēnesī, darbības termiņš noteikts no 2010.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 30.septembrim.

/pers. D/ sākot ar 2012.gada septembri sācis izveidoties īres maksas un komunālo maksājumu parāds, kas uz prasības pieteikuma iesniegšanas

brīdi aprēķināts EUR 4975,40, atbilstoši Līguma 2.4. punktam noteikta soda nauda par maksājumu kavējumu 1 % apmērā par katru nokavēto dienu.

Izīrētājs samazinājis soda naudas apmēru uz 0,1 % par katru nokavēto dienu, uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu aprēķinot EUR 653,18 apmērā.

2015.gada 22.oktobrī tiesā saņemti prasības precizējumi un papildinājumi, kuros norādīts, ka laika periodā no prasības iesniegšanas tiesā līdz

2015.gada 31.oktobrim, ņemot 30.12.2014. veikto maksājumu EUR 160 un 27.04.2015. veikto maksājumu EUR 270, parāds ir pieaudzis par EUR

3669,70.

Parādu EUR 9298,28 veido īres un komunālo maksājumu parāds EUR 7031,83, nokavējuma procenti (soda nauda) EUR 2266,45.

2015.gada 30.septembrī atbildētājām nosūtīts atgādinājums, ka 2015.gada 30.septembrī beidzas starp prasītāja pilnvaroto personu un /pers. D/

noslēgtais 2010.gada 1.oktobra dzīvojamās telpas īres līgums, atbilstoši kuram atbildētājām ir pienākums nodot izīrētās telpas dzīvošanai derīgā stāvoklī.

Atbildētājas saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniegušas.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis SIA “ Pētermāja” prokūrists /pers. H/ neuzturēja prasību daļā par atbildētāju izlikšanu, jo pēc

prasības celšanas tiesā 2015.gada 30.septembrī ir beidzies dzīvojamās telpas īres līguma termiņš un atbildētājas ir atbrīvojušas dzīvokli, lūdza apmierināt

prasību par parāda EUR 9298,28 apmērā piedziņu.

Atbildētājas/pers. D/ un /pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradušās, nav paziņojušas par neierašanās iemesliem, nav lūgušas lietas izskatīšanu atlikt.

Atbildētājas par lietas izskatīšanas laiku un vietu informētas savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti

ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāju deklarētās dzīvesvietas adresi – /adrese/, Rīgā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta

pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Ņemot vērā, ka Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktos aizmuguriska sprieduma taisīšanas ierobežojumi nav konstatēti,

atbildētājas nav sniegušas paskaidrojumus par celto prasību un nav ieradušās uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, kā

arī prasītāja paskaidrojumi tiesas sēdē un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai, tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir taisāms

aizmugurisks spriedums.

Uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina,

ka prasība daļā par parāda piedziņu pamatota un apmierināma daļēji tiesvedība daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu

izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir

nozīme lietas izspriešanā.

Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas

sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes

atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Nekustamais īpašums /adrese/, pieder /pers. C/, īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/

(lietas 14.lapa).

Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, dzīvojamā telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana

citai personai par maksu.

Kā izriet no prasības pieteikumā norādītā, ko neapstrīd atbildētājas, starp /pers. C/ pilnvaroto pārstāvi /pers. F/ un /pers. D/ (/uzvārds/)

noslēgts īres līgums par /adrese/, īres maksa noteikta EUR 113,83 (Ls 80) mēnesī, darbības termiņš noteikts no 2010.gada 1.oktobra līdz 2015.gada

30.septembrim (lietas 15.lapa).

Tādējādi atzīstams, ka starp prasītāju un atbildētājām prasības celšanas brīdī pastāvēja īres tiesiskās attiecības.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmās daļas noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

/pers. D/ (/uzvārds/) dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā, sākot ar 2012.gada septembri, sāka izveidoties īres maksas un komunālo

maksājumu parāds, pamatparāds uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu aprēķināts EUR 4975,40, ko apliecina lietas materiāliem pievienotie /pers.

D/ (/uzvārds/) izrakstītie rēķini par laika periodu no 2012.gada 27.septembra līdz 2014.gada 11.novembrim (lietas 13., 27.-61. lapa).

Kā izriet no 2015.gada 22.oktobrī tiesā saņemtajiem prasības precizējumiem un papildinājumiem, laika periodā no prasības iesniegšanas tiesā līdz

2015.gada 31.oktobrim, atbildētāju parāds ir pieaudzis par EUR 3669,70, ko apliecina pievienotie rēķini par laika periodu 2014.gada decembra līdz

2015.gada oktobrim un parāda summas aprēķins (lietas 84.-112.,117., 118.lapa).

Kā izriet no prasītāja veiktā aprēķina, ņemot vērā /pers. D/ veiktos maksājumus - 30.12.2014. EUR 160 apmērā un 27.04.2015. - EUR 270

apmērā, parāds par komunālajiem pakalpojumiem un īres maksu aprēķināts EUR 7031,83, soda nauda EUR 2266,45 (lietas 117., 118.lapa).

2015.gada 30.septembrī atbildētājām nosūtīts atgādinājums par īres un komunālo maksājuma parādu, kā arī par to, ka 2015.gada 30.septembrī

beidzas starp prasītāja pilnvaroto personu un /pers. D/ noslēgtais 2010.gada 1.oktobra dzīvojamās telpas īres līgums, atbilstoši kuram atbildētājām ir

pienākums nodot izīrētās telpas dzīvošanai derīgā stāvoklī (lietas 115.,116.lapa).

Prasība celta, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, kas noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja 1) īrnieks vairāk nekā

trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija

nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīviem aktiem.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja

mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.

Nodibināts, ka 2014.gada 15.jūlijā atbildētājām ierakstītā vēstulē nosūtīts brīdinājums atbilstoši likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam, par

īres un komunālo maksājumu parādu, izskaidrojot sekas, kas iestāsies parāda nesamaksāšanas gadījumā (lietas 22.-23.lapa).

2014.gada 10.oktobrī izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēts uzaicinājums nokārtot saistības mēneša laikā un brīdinājums par saistību neizpildes

sekām (lietas 24.-26.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir izpildījis saistības – ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus

atbildētājām, savukārt atbildētājas nav pilnībā apmaksājušas rēķinus, atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījušas ar līgumu uzņemtās

saistības.

Lietas izskatīšanas gaitā atbildētājas nav apstrīdējušas ne savas līgumiskās saistības, ne prasītāja iesniegto parāda aprēķinu, nav norādījušas

uz apstākļiem, ka prasītājs nebūtu izpildījis līgumā pielīgtās saistības, proti, nebūtu nodrošinājis atbildētājas ar komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājas

nav iesniegušas tiesai pierādījumus par to, ka līgumā noteiktās maksājumu saistības būtu izpildījušas.

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajai daļai, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Atbildētājas nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības - nav ieradušās uz tiesas sēdi, nav iesniegušas pierādījumus

par to, ka pamatparāds būtu atmaksāts pilnā apmērā, līdz ar ko tiesa atzīst, ka no atbildētājām solidāri piedzenams parāds EUR 7031,83 apmērā par

laika periodu no 2012.gada septembra līdz 2015.gada 31.oktobrim.

Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka daļēji apmierināma prasība daļā par soda naudas piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta

otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Latvijas Republikas Civillikuma

1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu

atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

Civillikuma 1724.1 pants nosaka, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar

neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemt vērā citus apstākļus.

Atbilstoši līguma 2.4.punktam īrniece apņēmusies maksāt soda naudu 1 % apmērā par katru nokavēto dienu, izīrētājs norāda, ka soda

naudas apmērs samazināts uz 0,1% par katru nokavēto dienu un aprēķināts EUR 2266,45 apmērā.

Līgumsods ir saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas izpaužas gan kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta, gan kā atbildības

izpausme, kad ir noticis saistību pārkāpums. Tomēr līgumsods Civillikuma izpratnē nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors tiesīgs iedzīvoties uz

parādnieka rēķina (peļņas avots), kas ir pretēji tiesību izmantošanas labticīguma principam. Līgumsods nedrīkst būt paverdzinošs vai nesamērīgi liels.

Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, ievērojot, ka “pie samērīguma noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un

parādnieka spējas” (K.Torgāns. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Rīga, 2002., 225 lpp.).

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu izvērtējams kontekstā ar Civillikuma 1.pantu, kurā noteikts, ka tiesības un pienākumi pildāmi pēc

labas ticības.

Saskaņā ar labas ticības principu, katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda,

ņemot vērā pretējās puses intereses. Personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar

konkrētiem lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgām.

Savukārt tiesas pienākums ir izvērtēt norādīto saistību un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot

Civillikuma normu jēgu. Judikatūrā, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra

spriedumu lietā Nr.SKC-48, 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113, atzīts, ka jautājums

par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus, izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības

apziņu un vispārējiem tiesību principiem. No Civillikuma 1716.panta normas konstatējams, ka līgumsods, kas nav noteikts konkrētā summā, bet

procentos, var augt līdz bezgalībai. Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC-212, kur vērtēta līgumsoda

apmēra pamatotība, likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība. Civillikums neaizliedz līgumsoda noteikšanu procentuālā izteiksmē, bet ir jābūt

saprātīgām robežām, kuru noteikšana kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Papildus minētajam tiesa ņem vērā, ka likumdevējs, pieņemot 2013.gada 20.jūnijā likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas ir spēkā no 2014.gada

1.janvāra, ir izvērtējis līgumsoda apmēru un atbilstību labticīguma principam, nosakot Civillikuma 1716.pantā, ka līgumsods var tikt noteikts ne vairāk par

10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Lai arī, pamatojoties uz Civillikuma 3.pantu un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantā noteikto, tiesai, izlemjot prasījumu par līgumsoda piedziņu, nav tiesiska pamata piemērot šobrīd spēkā

esošās Civillikuma normas par līgumsoda apmēra aprobežošanu 10 % apmērā, tiesa to ņem vērā kā kritēriju, lai noteiktu līgumsoda samērīgumu un

prasītāja labticību.

Ņemot vērā iepriekš minētos līgumsoda izvērtēšanas kritērijus, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods nav atzīstams par samērīgu, taisnīgu

un labas ticības principam atbilstošu, ņemot vērā tā likmi, pēc kādas tas aprēķināts, un laika periodu, par kādu tas aprēķināts, kā arī to, ka atbildētāja

maksājumus daļēji ir veikusi.

Tiesas ieskatā, attiecībā uz atbildētāja pieļauto līguma pārkāpumu, samērīgs un taisnīgs, samērojot to ar parāda apmēru, kavējuma laiku, līgumsoda

jēgu un mērķi, ir līgumsods 10 % apmērā no parāda pamatsummas. Līdz ar to, šajā daļā prasība ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētājām par

labu prasītājam līgumsodu EUR 703,18 apmērā. Pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktā noteikts, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Ņemot vērā, ka prasītājs atteicies no prasības daļā, kurā lūgts izbeigt 2010.gada 1.oktobrī starp /pers. C/ pilnvaroto personu /pers. F/ un

/pers. D/ noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokli Nr./adrese/ un izlikt /pers. D/ un viņas ģimenes locekļus, t.sk., māti /pers. E/, un citas

personas ar visām mantām no dzīvokļa Nr./adrese/; bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, tiesa atzīst, ka tiesvedība šajā prasības daļā izbeidzama.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmērām; ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis,

tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājām par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 575,60 (daļā dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu prasības summa: EUR 1138,30, daļā par parāda un līgumsoda piedziņu - EUR 7735,01, bet kopā EUR 8873,31) un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83, kā arī izdevumi par brīdinājuma izsniegšanu EUR 7,47 un par publikācijas ievietošanu izdevumā “Latvijas

Vēstnesis” EUR 14,23 apmērā, kopā EUR 605,13.

No lietas materiāliem un tiesu informatīvās sistēmas izriet, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 21,82 apmērā, līdz ar to ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība EUR 13,99 saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5. punktu ir

piedzenama no atbildētājām valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā

no nesamaksātā pamatparāda.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods

/personas kods/, īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem EUR 7031,83 un soda naudu (nokavējuma procentus) EUR 703,18, kopā

EUR 7735,01, tiesas izdevumus EUR 605,13, pavisam kopā EUR 8340,14 (astoņi tūkstoši trīs simti četrdesmit euro, 14 centi).

Atzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) solidāri saņemt no atbildētājām /pers. D/, personas

kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas (EUR 7031,83).

Izbeigt tiesvedību daļā par 2006.gada 1.oktobrī ar /pers. D/, personas kods /personas kods/, noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma par dzīvokli

Nr./adrese/ izbeigšanu, /pers. D/, personas kods /personas kods/,un viņas ģimenes locekļu, t.sk., mātes /pers. E/, personas kods /personas kods/,un citu

personu izlikšanu no dzīvokļa Nr./adrese/,

Piedzīt valsts ienākumos no /pers. D/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,00 (septiņi euro, 00 centi),

un no /pers. E/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,99 (seši euro, 99 centi), kas iemaksājami kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: dati lietas identificēšanai.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā, 1.stāvā, 105.kabinetā vai nosūtāms pa pastu.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājas 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka