Court partially allowed gas company's debt collection appeal, reducing claim against company but rejecting individual's liability.

Lietas Nr. C29338819

Lietvedības Nr. CA-0065-22/10

ECLI:LV:RAT:2022:0926.C29338819.27.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 26. septembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis referents Arnis Dundurs,

tiesnese Sandra Krūmiņa,

tiesnese Dzintra Zvaigznekalna-Žagare,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības “Gaso” prasībā pret SIA “/nosaukums/” un /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar Akciju

sabiedrības “Gaso” apelācijas sūdzību un SIA “/nosaukums/” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020. gada 2. novembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Akciju sabiedrība “Gaso” (turpmāk arī – AS “Gaso”) 2019. gada 12. aprīlī cēlusi tiesā prasību pret SIA “/nosaukums/” un /pers. A/, lūdzot

piedzīt solidāri no šiem atbildētājiem par labu prasītājai 320 752,24 euro, ko veido parāds par patērēto dabasgāzi 320 479,91 euro, izdevumi

198,32 euro konstatēto pārkāpumu novēršanai, skaitītāja pārbaudes izdevumi 36,30 euro, plombas pārbaudes izdevumi 36,30 euro, kā arī pasta

izdevumi 1,41 euro par pretenzijas nosūtīšanu.

Prasība pamatota ar apstākļiem, ka gazificētā objekta /adrese/, apsekošanas laikā 2018. gada 3. decembrī pārbaudes nolūkā ticis demontēts tajā

esošais patērētās dabasgāzes uzskaites skaitītājs. Ar laboratorijas 2018. gada 6. decembra aktu skaitītājam konstatēta bojāta rūpnīcas izgatavotā

plomba. Minētais īpašums pieder atbildētājai SIA “/nosaukums/”, kas to bija iznomājusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Palmaris”, kuras darbība,

savukārt, izbeigta ar 2019. gada 4. martu. Tādējādi apzināti bojāta skaitītāja dēļ bijusi iespējama SIA “/nosaukums/” gazificētā objekta apkure bez

patērētās dabasgāzes uzskaites, no kā prettiesisku labumu guvusi valdes – /pers. A/ – pārstāvētā sabiedrība SIA “/nosaukums/”.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1765., 2107., 2109., 2021. pantu, Komerclikuma 169. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2017. gada

7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk arī – noteikumi Nr. 78) 87., 88.1., 89., 90., 90.2., 97.3. un

97.5. punktu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020. gada 2. novembra spriedumu, daļēji apmierinot AS “Gaso” prasību, nospriests piedzīt no

SIA “/nosaukums/” par labu AS “Gaso” parādu 320 479,91 euro par patērēto dabasgāzi, izdevumus 198,32 euro par konstatēto pārkāpumu

novēršanu, izdevumus 72,60 euro par skaitītāja un plombas pārbaudi, pasta izdevumus 1,41 euro, kā arī tiesas izdevumus 6418,68 euro. Vienlaikus

tiesa noteikusi prasītājai tiesības saņemt no SIA “/nosaukums/” likumiskos procentus – astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā – no

nesamaksātās pamatparāda summas.

Savukārt prasība noraidīta daļā pret /pers. A/ par parāda solidāru piedziņu.

Spriedums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] Tiesa nodibinājusi šādus apstākļus, vienlaikus konstatējot, ka par tiem lietā strīda nav. Proti, ka strīdus gazificētais objekts – nekustamais

īpašums /adrese / (spriedumā kļūdaini norādīts /numurs /, nevis /numurs/), Rīgā, pieder SIA “/nosaukums/”, kura, savukārt ar 2014. gada 7. februāra

līgumu iznomājusi SIA “Palmaris” telpas šajā gazificētajā objektā. Atbilstoši šī nomas līguma 4.4. punktam SIA “Palmaris” 2014. gada 23. aprīlī noslēgusi

AS “Latvijas Gāze” dabasgāzes piegādes līgumu attiecībā uz šo gazificēto objektu, kas paredzēja dabasgāzes piegādi līdz piederības robežai gazificētajā

objektā un SIA “Palmaris” pienākumu par to norēķināties.

Dabasgāzes uzskaitei tikuši izmantoti divi skaitītāji – dabasgāzes patēriņa skaitītājs “BK G-16” Nr. 26447287 (turpmāk arī – skaitītājs Nr. 1), kas

bijis paredzēts SIA “/nosaukums/” apkures katla izmantotās dabasgāzes uzskaitei, kā arī dabasgāzes patēriņa skaitītājs “Actaris G25” Nr. 5267005

(turpmāk arī – skaitītājs Nr. 2), kas bijis paredzēts SIA “Palmaris” uzņēmējdarbībai nepieciešamo iekārtu izmantotās dabasgāzes uzskaitei.

Savukārt prasītāja AS “Gaso” ir AS “Latvijas Gāze” saistību un tiesību pārņēmēja attiecībā pret dabasgāzes lietotājiem.

[2.2] No 2018. gada 3. decembra akta par pārkāpumu konstatēšanu tiesa konstatējusi, ka objekta apsekošanas laikā pie skaitītāja Nr. 2 bijušas

pieslēgtas iepriekš ar prasītāju nesaskaņotas gāzes iekārtas; skaitītājs demontēts un tā vietā uzstādīts rezerves skaitītājs. Tāpat apsekošanas laikā

SIA “/nosaukums/” pārstāvja /pers. C/ klātbūtnē demontēts skaitītājs Nr. 1, ar plombu ielikts drošības maisā, tā vietā uzstādot otru rezerves skaitītāju.

Lietā iesniegto SIA “/nosaukums/” pilnvaru /pers. C/ tiesa atzinusi par ticamu pierādījumu viņa pilnvarojumam parakstīt strīdus 2018. gada 3. decembra

aktu, neatzīstot par ticamiem argumentus attiecībā uz šīs pilnvaras viltojumu, jo /pers. A/ šo pilnvaru nav apstrīdējusi, turklāt uz prasītājas pretenzijām, kas

adresētas SIA “/nosaukums/”, atbildes arī sniedzis tieši /pers. C/.

No SIA “V&V VentMet laboratorija” 2018. gada 6. decembrī sastādītajiem aktiem tiesa konstatējusi, ka skaitītājam Nr. 1 vizuālās pārbaudes

laikā konstatēts rūpnīcas izgatavotās plombas bojājums, rūpnīcas plombas nospieduma neatbilstība rūpnīcas izgatavotās plombas nospiedumam; plombas

pagriešanas ritulīša un enkuriņa daļas bojājums, plombas neatbilstība oriģinālam. Sakarā ar to prasītāja 2018. gada 6. decembrī strīdus gazificētajā

objektā pārtraukusi dabasgāzes padevi, aizverot un noplombējot ievadkrānu, par ko /pers. C/ klātbūtnē sastādīti akti Nr. 2678 un Nr. 2679.

Sakarā ar skaitītāja Nr. 1 un plombas bojājumu prasītāja 2018. gada 21. decembrī nosūtījusi SIA “/nosaukums/” un SIA “Palmaris” pretenziju par

izlietotās dabasgāzes un sadales sistēmas pakalpojumu samaksu saistībā ar dabasgāzes normatīvo aktu pārkāpšanu. SIA “/nosaukums/” vārdā atbildi

sniedzis pilnvarnieks /pers. C/. SIA “Palmaris” atbildi nav sniegusi, tās darbība izbeigta 2019. gada 4. martā.

[2.3] Tiesa atreferējusi Civillikuma 1587., 2107., 2109. un 2021. pantu, un 1765. pantu, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 78

“Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 97.3. apakšpunktu un 146. punktu, kā arī 87., 88. punktu un tā apakšpunktu 88.1., arī 89.,

90. punktu un tā 90.2. apakšpunktu. Tāpat šo noteikumu 97.5. apakšpunktu.

Ņemot vērā minētās tiesību normas, tiesa secīgi atzinusi, ka tai nav pamata apšaubīt laboratorijas sniegtos atzinumus par skaitītāja Nr. 1

rūpnīcas plombas nospieduma neatbilstību rūpnīcas izgatavotās plombas nospiedumam, kā arī par plombas mehānisma bojājumu. Šai ziņā tiesa ņēmusi

vērā, ka konkrētā laboratorija ir akreditēta atbilstoši starptautisku standartu prasībām. Bojājumi uz drošības maisa, kurā pēc demontāžas ievietots

skaitītājs ar plombu, nav tikuši konstatēti.

Tāpat tiesa atzinusi, ka minēto skaitītāja un plombas bojājumu rezultātā gazificētajā objektā ir tikusi radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez

uzskaites. Pirmkārt, atbildētājs nav apstrīdējis šī skaitītāja rūpnieciskās plombas un AS “Latvijas Gāze” plombas kā aizsargmehānismu nozīmi un to, ka

šādu aizsargmehānismu bojāšana rada iespēju dabasgāzi patērēt bez uzskaites. Otrkārt, šai ziņā tiesa ņēmusi vērā, ka bojājot plombu, tiek radīta iespēju

atskrūvēt skaitītāju no dabasgāzes pievada un patērēt dabasgāzi bez skaitītāja. No strīdus skaitītāja 2015. gada 23. oktobra pārbaudes aktā un

2018. gada 3. decembra maiņas aktā fiksētajiem rādījumiem tiesa konstatējusi, ka ar šo skaitītāju Nr. 1 uzskaitītais dabasgāzes daudzums šajā laika

periodā bijis vien 16 508 m3, kas 38 mēnešos veido vidējo patēriņu apmēram 434 m3 mēnesī, kas, savukārt, ir neatbilstošs patēriņš šādam gazificētajam

objektam. Vienlaikus tiesa konstatējusi, ka objektā uzstādītie rezerves skaitītāji trīs dienu laikā no 2018. gada 3. decembra līdz 6. decembrim ir

uzskaitījuši kopumā 1364 m3 patērētās dabasgāzes, un secinājusi, ka pie šāda patēriņa abu skaitītāju jeb visa gazificētā objekta kopējais dabasgāzes

patēriņš gadā būtu 149 358 m3.

[2.4] Attiecībā uz SIA “/nosaukums/” iebildumiem, ka par norēķiniem par visu dabasgāzi, kas tika piegādāta objektā un plūdusi caur abiem

skaitītājiem, atbildīga kā lietotājs un pircējs bijusi SIA “Palmaris”, pamatojoties uz tās 2014. gada 23. aprīļa līgumu ar prasītāju, tiesa norādījusi, ka

prasība pret SIA “/nosaukums/” ir celta kā pret nekustamā īpašuma īpašnieku.

Tiesa nodibinājusi, ka dabasgāzi strīdus objektā lietojuši vairāki ēkas nomnieki un īpašnieks, un ka dabasgāzes patēriņu uzskaitījis viens dabasgāzes

komercuzskaites mēraparāts. Ņemot vērā gazificētā objekta gāzes vadu sistēmu, caur bojāto skaitītāju Nr. 1 dabasgāzi bez uzskaites bijis iespējams

lietot gan SIA “/nosaukums/” apkures katlam, gan ķīmiskās tīrītavas gāzes iekārtām.

Sakarā ar to tiesa atreferējusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 78, konkrēti to 135. punktu, ka gazificētajos objektos, kuros dabasgāzi lieto

vairāki dzīvojamās ēkas vai dzīvokļa īrnieki vai īpašnieki un kuros dabasgāzes patēriņu uzskaita viens dabasgāzes komercuzskaites mēraparāts, par

saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumu norēķinās atbildīgā persona, kuru nosaka šā gazificētā objekta īpašnieks; gazificētā objekta īrnieku vai

īpašnieku savstarpējie strīdi par norēķiniem un dabasgāzes apgādes iekšējās sistēmas lietošanu tiek risināti Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atreferējot Civillikuma 864., 927. un 1036. pantu, tiesa atzinusi, ka tikai SIA “/nosaukums/” piemīt pilnīgas varas tiesības pār savu lietu, kas aptver

tiesības gan valdīt un lietot īpašumu, gan iegūt visus šī īpašuma iespējamos labumus, un ka tikai īpašnieks var lemt par īpašuma lietošanas veidu,

piemēram, to arī iznomājot. Taču vienlaikus īpašniekam ir arī atbildība par īpašumu un par tā izmantošanu atbilstoši tiesību normām. Tādējādi tiesa

secinājusi, ka SIA “/nosaukums/” ir atbildīga par tās īpašumā veiktajām darbībām ar gāzes uzskaites mēraparātu, kuru rezultātā ir radīta iespēja

dabasgāzi lietot bez maksas.

Vienlaikus atbilstoši noteikumiem Nr. 78 tiesa secinājusi, ka tieši gazificētā objekta īpašniekam ir pienākums regulāri apsekot savā īpašumā esošo

gazificēto objektu (100.1. punkts), nekavējoties ziņot sadales sistēmas operatoram par konstatētajiem dabasgāzes sistēmas bojājumiem (100.4. punkts).

Līdz ar to tiesa atzinusi, ka SIA “/nosaukums/” nav nodrošinājusi savā īpašumā uzstādītā gāzes uzskaites mēraparāta izmantošanu atbilstoši normatīvo

aktu prasībām un tā rezultātā ir radusies iespēja lietot gāzi bez maksas.

Tiesas vērtējumā SIA “/nosaukums/” nav pierādījusi kādas savas veiktas darbības, lai konstatētu, pārtrauktu vai nepieļautu savā īpašumā uzstādītā

gāzes skaitītāja izmantošanu neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tādējādi tiesa atzinusi, ka par prasītājai radītiem zaudējumiem jāatbild ir tieši

SIA “/nosaukums/”. Šai ziņā tiesa nav noraidījusi prasītājas viedokli, ka sakarā ar /pers. A/ valdes locekļa amatu gan SIA “/nosaukums/”, gan arī citā

komersantā ar juridisko adresi šajā pašā objektā, gan arī sakarā ar viņas izsniegto pilnvaru SIA “Palmaris” pārstāvim, atbildētāja SIA “/nosaukums/” nav

varējusi nezināt, kas notiek ar viņa īpašumā esošo gāzes uzskaites aparātu un kādas darbības ar to veic SIA “Palmaris” vai kāds cits nomnieks. Tiesa

ņēmusi vērā Senāta 2017. gada 15. jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-108/2017 norādīto, ka juridiskā persona darbojas vienīgi atbilstoši tās saturu

veidojošo fizisko personu gribai.

[2.5] Ņemot vērā minētos apstākļus, prasītāja sastādījusi izlietotās dabasgāzes un sadales sistēmas pakalpojumu pārrēķinu Nr. 1 par laiku no

2017. gada 4. decembra līdz 2018. gada 3. decembrim, kur izlietotās dabasgāzes daudzums ticis noteikts, pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo

slodzi caur bojāto skaitītāju Nr. 1, nevis tikai uz slodzi SIA “/nosaukums/” apkures katlam.

No minētā pārrēķina redzams, ka ar skaitītāju Nr. 1 minētajā laika periodā uzskaitītais dabasgāzes patēriņš ir bijis 58 994,52 kWh, kas izrēķināts

atbilstoši noteikumu Nr. 78 124. punktam. Savukārt minētajā laika periodā izlietotās dabasgāzes patēriņš, pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo

slodzi, bijis 2 316 316,80 kWh. Secīgi atbilstoši noteikumu Nr. 78 89. punktam prasītāja aprēķinājusi patērēto dabasgāzi divkāršā apmērā, taču atņemot

no tā uzskaitītās un jau apmaksātās 58 994,52 kWh.

Tiesa konstatējusi, ka prasītājas sastādīto piedzenamās summas aprēķinu, kas veikts atbilstoši noteikumiem Nr. 78, atbildētāji nav apstrīdējuši un

nav arī iesnieguši savu – atšķirīgu – aprēķinu.

Ņemot vērā Civillikuma 1775. pantu un noteikumu Nr. 78 97.5. apakšpunktu, kas paredz dabasgāzes lietotāju pienākumu segt izdevumus, kas

saistīti ar sadales sistēmas operatoram nodarīto kaitējumu, tostarp radītajiem zaudējumiem, ja patvaļīgi izdarītas izmaiņas dabasgāzes apgādes sistēmā vai

tikusi sabojāta dabasgāzes apgādes sistēma vai komercuzskaites mēraparāts, vai tā plombas, tiesa celto prasību pret SIA “/nosaukums/” atzinusi par

pamatotu gan attiecībā uz parādu par patērēto dabasgāzi, gan arī uz izdevumiem pārkāpumu novēršanai, izdevumiem par skaitītāja un plombas pārbaudi,

kā arī uz pasta izdevumiem par pretenzijas nosūtīšanu.

[2.6] Prasību tiesa noraidījusi daļā par šī parāda piedziņu solidāri no /pers. A/. Tiesa norādījusi uz Civillikuma 1672. pantu, ka solidāras saistības

nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu, ko, savukārt, konkrētajos apstākļos tiesa nav konstatējusi. Solidāru atbildību neparedz arī šajā lietā

piemērojamie Ministru kabineta noteikumi.

Par pamatu prasības apmierināšanai šajā daļā tiesa nav atzinusi prasītājas viedokli, ka /pers. A/ par konstatēto pārkāpumu būtu jāuzņemas atbildība

kā SIA “/nosaukums/” valdei, jo viņas pienākums bijis nodrošināt dabasgāzes piegādes līguma un noteikumu Nr. 78 izpildi SIA “/nosaukums/”

piederošajā nekustamajā īpašumā. Šai ziņā tiesa norādījusi, ka solidāru atbildību nenodibina prasītājas pamatojumā norādītais 169. pants, un ka prasītāja

nevar savā labā celt atsevišķu prasību pret /pers. A/, ne pamatojoties uz Komerclikuma 169. panta otro daļu, ne pēc Komerclikuma 172. vai 170. panta.

Tiesas ieskatā nav arī pamata minēto parādu vai tā daļu piedzīt solidāri pamatojoties uz Civillikuma 1670., 1770., 1775. un 1779. pantu, jo līgumu

par dabasgāzes piegādi slēgusi juridiska persona, bet SIA “/nosaukums/” piemīt pilnīgas varas tiesības pār savu lietu.

[3] Par šo Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020. gada 2. novembra spriedumu prasītāja AS “Gaso” iesniegusi apelācijas sūdzību,

pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par parāda solidāru piedziņu no otras atbildētājas /pers. A/.

Apelācijas sūdzībā lūgts celto prasību apmierināt, piedzenot solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai 320 752,24 euro, ko veido parāds par

patērēto dabasgāzi 320 479,91 euro, izdevumi 198,32 euro konstatēto pārkāpumu novēršanai, skaitītāja pārbaudes izdevumi 36,30 euro, plombas

pārbaudes izdevumi 36,30 euro, kā arī pasta izdevumi 1,41 euro par pretenzijas nosūtīšanu, un nosakot prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos astoņus procentus no piedzītās pamatparāda summas. Kā arī lūgts no atbildētājiem solidāri piedzīt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus –

valsts nodevu 9619,30 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 3974,85 euro advokāta palīdzības

samaksai.

Apelācijas sūdzība pamatota ar argumentiem, ka, lai arī tiesa pareizi konstatējusi apstākļus, kas ir par pamatu prasības apmierināšanai daļā pret

SIA “/nosaukums/”, vienlaikus nav ņēmusi vērā Senāta 2017. gada 15. jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-108/2017, uz kuru pati atsaukusies, paustās

atziņas, ka juridiskas personas saturu veido fiziskas personas, kuru veiktās darbības tiek piedēvētas sabiedrībai un tādēļ rada tai tiesiskas sekas, un ka

juridiskā persona darbojas vienīgi atbilstoši tās saturu veidojošo fizisko personu gribai un mērķim, un ka pašai juridiskajai personai nav spējas apzināties

nedz informācijas patiesumu, nedz savu finansiālo situāciju, nedz arī savas rīcības ietekmi uz citiem civiltiesisko darījumu partneriem.

SIA “/nosaukums/” savas darbības spēj īstenot tikai ar tās valdes – atbildētājas /pers. A/ – starpniecību. Savukārt /pers. A/ attiecībā uz strīdus

apstākļiem lietā nav pierādījusi, ka būtu rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks atbilstoši Komerclikuma 169. panta pirmajai daļai, proti, ka būtu

izpildījusi Ministru kabineta noteikumos Nr. 78 norādītos gazificētā objekta īpašnieka pienākumus. Gluži pretēji, /pers. A/ pēc pārkāpuma konstatēšanas

ir atsavinājusi SIA “/nosaukums/” piederošo nekustamo īpašumu – strīdus gazificēto objektu – trešajai personai, nosakot zemesgrāmatā aizliegumu bez

/pers. A/ piekrišanas šo īpašumu atsavināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Tādējādi tieši /pers. A/ joprojām ir valdījuma tiesības pār strīdus

gazificēto objektu.

Šie apstākļi, prasītājas ieskatā, norāda uz to, ka /pers. A/, rīkojoties SIA “/nosaukums/” vārdā, īpašnieka tiesības pār lietu izmantojusi ļaunprātīgi,

pretēji Civillikuma 1. pantā nostiprinātajam labas ticības principam, tādējādi nodrošinoties, ka faktiska parāda piedziņa nebūs iespējama ne no viena

atbildētāja šajā lietā.

[4] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020. gada 2. novembra spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi arī atbildētāja

SIA “/nosaukums/”, pārsūdzot tiesas spriedumu daļā, ar kuru, daļēji apmierinot AS “Gaso” prasību, nospriests piedzīt no SIA “/nosaukums/” par labu

AS “Gaso” parādu 320 479,91 euro par patērēto dabasgāzi, izdevumus 198,32 euro par konstatēto pārkāpumu novēršanu, izdevumus 72,60 euro par

skaitītāja un plombas pārbaudi, pasta izdevumus 1,41 euro, kā arī tiesas izdevumus 6418,68 euro, nosakot prasītājai tiesības saņemt no

SIA “/nosaukums/” likumiskos procentus – astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā – no nesamaksātās pamatparāda summas.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[4.1] Pirmās instances tiesa nepareizi noteikusi materiālo tiesību normu tvērumu un nepareizi noskaidrojusi strīda izšķiršanā nozīmīgos apstākļus.

Atbilstoši minēto Ministru kabineta 100.6. punktam gazificētā objekta īpašnieks ir atbildīgs par objektā patērētās dabasgāzes norēķiniem tikai tad,

ja šajā gazificētajā objektā nav noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums vai tas ir zaudējis spēku. Līdz ar to attiecībā uz strīdus laika periodu

SIA “Palmaris” noslēgtā līguma esība izslēdz SIA “/nosaukums/” kā gazificētā objekta īpašnieka atbildību par norēķiniem un lietotāja pienākumu izpildi.

Turklāt SIA “Palmaris” noslēgtajā līgumā dabasgāzes piegāde gazificētajam objektam paredzēta līdz strīdus nekustamā īpašuma piederības robežai,

kas, tādējādi, ir SIA “Palmaris” un dabasgāzes piegādātāja atbildības dalījuma vieta. Atbilstoši līgumam tieši SIA “Palmaris” uzņēmusies norēķināties par

visu piegādāto dabasgāzi, kā arī saglabāt mēraparātu un tā plombu. No lietā esošās principiālās shēmas ir redzama SIA “Palmaris” dabasgāzes apgādes

sistēma, jo skaitītājs “Actaris G25” Nr. 5267005 ir tieši saistīts ar SIA “Palmaris”, turklāt shēmā šī dabasgāzes apgādes sistēma ir nesaraujami saistīta

ne tikai ar SIA “Palmaris” gāzes iekārtām, bet arī ar gāzes apkures katlu. Līdz ar to ir nepamatots prasītājas apgalvojums, ka otrs skaitītājs “BK G-16”

Nr. 26447287, kurā sakarā ar bojājumiem ir konstatēts strīdus pārkāpums, attiecas uz SIA “/nosaukums/”, jo tas liecinātu par AS “Latvijas Gāze” pašas

izveidotu tādu slēguma sistēmu, kas neļautu precīzi uzskaitīt SIA “Palmaris” patērēto dabasgāzi. Arī no lietā esošā 2015. gada 23. oktobra akta par šī

strīdus skaitītāja kontroli redzams, ka šī skaitītāja lietotāja bija tieši SIA “Palmaris”.

Tāpat arī 2018. gada 3. decembra akti par pārkāpuma konstatēšanu un strīdus skaitītāja nomaiņu ir sastādīti SIA “Palmaris” pārstāvja klātbūtnē.

Līdz ar to SIA “/nosaukums/” nav nekāda sakara ar konkrēto pārkāpumu.

[4.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587. pantu par līdzēju pienākumu izpildīt tiesīgi noslēgtu līgumu, Civillikuma 1765. pantu par prasītāja

tiesībām aprēķināt procentus, kopsakarā ar piegādes un pirkuma līguma tiesisko regulējumu Civillikuma 2107., 2109., 2021. pantā, kā arī Ministru

kabineta noteikumu Nr. 78 punktos 87., 88.1., 89., 90., 90.2., 97.3. un 97.5. noteikto dabasgāzes lietotāja atbildību. Savukārt līgumiskās attiecības ir

nodibinātas starp AS “Latvijas Gāze” un SIA “Palmaris”, nevis ar SIA “/nosaukums/”. Vienlaikus tiesa nodibinājusi, ka prasība pret SIA “/nosaukums/”

ir celta kā pret gazificētā objekta (nekustamā īpašuma) īpašnieku, tādējādi prasība ir nevis par līguma izpildi, bet gan par trešās personas SIA “Palmaris”

iespējami nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Tādējādi, apmierinot prasību, pamatojoties uz SIA “/nosaukums/” kā nekustamā īpašuma īpašnieka pilnīgas varas tiesībām pār lietu un sasaistot šo

lietu tiesību institūtu ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 78 noteiktajiem gazificētā objekta īpašnieka pienākumiem, kas, savukārt, ir saistību tiesību

institūts, tiesa ir grozījusi prasības pamatu.

[4.3] Tiesa nepareizi novērtējusi kā pierādījumu lietā esošo SIA “/nosaukums/” pilnvaru /pers. C/ un līdz ar to nepamatoti sasaistījusi ar citiem

pierādījumiem lietā – aktiem, par pārkāpuma konstatēšanu, skaitītāja noņemšanu un maiņu –, kas it kā parakstīti SIA “/nosaukums/” pārstāvja klātbūtnē.

Pirmkārt, tiesa nepamatoti noraidījusi SIA “/nosaukums/” pieteikumu par šī pierādījuma izslēgšanu sakarā ar tā viltojumu. Šai ziņā tiesa nepamatoti

uzskatījusi /pers. A/ par pilnvaras izdevēju un tātad par personu, kurai vienīgajai ir tiesības to apstrīdēt. Otrkārt, spriedumā nav atspēkoti pierādījumi par

to, ka laikā no 2018. gada 20. novembra līdz 11. decembrim, tātad arī strīdus pilnvaras izdošanas datumā 2018. gada 6. decembrī, /pers. A/ atradusies

ārpus Latvijas. Arī zīmoga esība uz pilnvaras nepierāda tās īstumu, turklāt SIA “/nosaukums/” jau vairākus gadus dokumentos zīmogu neizmanto.

Vienlaikus nepamatota ir tiesas norāde, ka SIA “/nosaukums/” strīdus pilnvaru nav atsaukusi, jo atbildētājai nav jāatsauc pilnvaru, kuru tā nav ne

izdevusi, ne arī iesniegusi prasītājai. Tāpat apelācijas sūdzībā norādīts uz prasītājas komercpraksi no personu pārstāvjiem pieprasīt notariāli apstiprinātas

pilnvaras.

Strīdus pilnvaru tiesa nav novērtējusi arī pēc būtības, jo atbilstoši saturam tā /pers. C/ izsniegta tikai saistībā ar strīdus nekustamajā īpašumā

veicamo iekšējās gāzes un ventilācijas sistēmu pārbūvi.

[4.4] Lietā esošajā 2018. gada 3. decembra aktā par strīdus skaitītāja maiņu nekādi šī skaitītāja vai tā plombas bojājumi nav fiksēti. Līdz ar to nav

saprotams, kādā veidā ir radušies konkrētie laboratoriskajā pārbaudē konstatētie bojājumi, kas ir par pamatu konstatētajam pārkāpumam.

[4.5] Tiesa nepamatoti norādījusi, ka prasības summas aprēķinu atbildētāja nav apstrīdējusi, jo iebildumos atbildētāja bija norādījusi uz šo aprēķinu

neatbilstību Ministru kabineta noteikumos Nr. 78, konkrēti šo noteikumu 89. punktā, noteiktajai aprēķina formulai, kurā nav paredzēta ne pievienotās

vērtības nodokļa, ne akcīzes nodokļa, ne arī citu maksājumu iekļaušana aprēķinā.

[4.6] Ņemot vērā Civillikuma 1770. un 1779. pantā ietvertos noteikumus par zaudējumiem un to atlīdzināšanas pienākumu, apelācijas sūdzībā

norādīts, ka SIA “/nosaukums/” nav prasītājas tiesību aizskārēja, jo nav veikusi kādas neattaisnojamas darbības un nav vainīga zaudējumu nodarīšanā.

Jau pieminēto Ministru kabineta noteikumu 100.6. punkts ne vien neparedz gazificētā objekta īpašnieka atbildību spēkā esoša līguma par

dabasgāzes piegādi gadījumā, bet arī ierobežo īpašnieka atbildības apmēru, paredzot īpašniekam pienākumu norēķināties tikai patērētās dabasgāzes

apmērā. Savukārt šo noteikumu 89. punktā noteiktais pārrēķins ir tikai pieļāvuma formā definēts maksājums, kurš ir balstīts tikai uz pieņēmumu par

dabasgāzes patēriņu un kuram tādējādi ir zaudējumus kompensējošs raksturs. Šai ziņā prasītājai bijusi iespēja uzstādīt objektā kontrolskaitītāju, lai

pierādītu reālo patēriņu.

[4.7] Tiesa arī nepamatoti nav sniegusi pieteikumu Satversmes tiesā par šajā strīdā piemēroto strīdus Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 atsevišķu

punktu atbilstības pārbaudi augstāka juridiska spēka normām.

Tiesa nepamatoti noraidījusi pieteikumu par liecinieku nopratināšanu.

Kā arī tiesa patvaļīgi grozījusi atbildētāju lietā, prasības pieteikumā norādīto personu /pers. A/ aizstājot ar /pers. A/.

[5] Rakstveida paskaidrojumos par atbildētājas SIA “/nosaukums/” apelācijas sūdzību prasītāja to uzskatījusi par nepamatotu.

Atbildētājas/pers. A/ pārstāvis apelācijas instances tiesai lūdzis izbeigt tiesvedību lietā pret šo atbildētāju, pamatojoties uz apstākli, ka prasība celta

pret /pers. A/, nevis pret /pers. A/, kā arī pamatojoties uz viedokli, ka prasītājai pret /pers. A/ nav prasības tiesību.

[6] Ar Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. 2021-03-03 nospriests atzīt par neatbilstošiem Satversmei un Enerģētikas

likumam un par spēkā neesošiem no izdošanas brīža (attiecībā uz personām, kurām tas piemērots vai būtu jāpiemēro tiesā) Ministru kabineta noteikumu

Nr. 78 šādus punktus, proti, 88. punktu (esošajā redakcijā un redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 12. augustam); 89. punktu (esošajā redakcijā un

redakcijās, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim un no 2020. gada 25. janvāra līdz 2021. gada 12. augustam); 89.1 punktu (redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2021. gada 12. augustam).

[7] Ar Satversmes tiesas kolēģijas 2021. gada 15. oktobra lēmumu atteikts ierosināt lietu pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas šīs

lietas ietvaros iesniegtā pieteikuma.

Lēmumā konstatēts, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesai, lūdzot izvērtēt Ministru kabineta

noteikumu Nr. 78 atsevišķu punktu, proti, 88.1. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 12. augustam) un 89. punkta (redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) atbilstību Satversmei un Enerģētikas likumam, ciktāl šīs Ministru kabineta noteikumu normas nosaka

energoapgādes komersanta (sistēmas operatora) tiesības aprēķināt patērētās dabasgāzes daudzumu, ņemot vērā sistēmas operatora apstiprinātajā

norēķinu kārtībā noteiktās dabasgāzes diferencētās patēriņa normas un pārrēķina veikšanu par izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas pakalpojumiem

dubultā apmērā.

Satversmes tiesa konstatējusi, ka pieteikumā ietvertais prasījums jau ir izspriests ar Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra spriedumu lietā

Nr. 2021-03-03.

[8] Ņemot vērā, ka ar minēto Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. 2021-03-03 par spēkā neesošām no to izdošanas

brīža ir atzītas tās tiesību normas, ar kurām prasītāja sākotnēji pamatojusi savu aprēķinu par patērētās dabasgāzes daudzumu, prasītāja 2022. gada

23. februārī iesniegusi tiesai jaunu izlietotās dabasgāzes un sadales sistēmas pakalpojumu pārrēķinu Nr. 4 (lietas 2. sējuma 203.-205. lapa), kurā

patērētās dabasgāzes daudzums aprēķināts, piemērojot līdzīga perioda patēriņu.

Sākotnējā prasībā prasītāja lūgusi piedzīt parādu par patērēto dabasgāzi 320 479,91 euro vērtībā. Savukārt atbilstoši iesniegtajam pārrēķinam

prasītāja ir noteikusi neuzskaitītās dabasgāzes daudzumu 2 724 204,44 kWh apmērā jeb 171 176,20 euro vērtībā, šajā summā ietverot gan maksu par

dabasgāzi, gan arī maksu par akcīzes nodokli, maksu par sadales sistēmas pakalpojumu un pievienotās vērtības nodokli.

Pārējās prasības summu veidojošās pozīciju apmērs sakrīt kā sākotnēji celtajā prasībā, tā arī prasītājas 2022. gada 23. februāra paskaidrojumos,

proti, izdevumi 198,32 euro konstatēto pārkāpumu novēršanai, skaitītāja pārbaudes izdevumi 36,30 euro, plombas pārbaudes izdevumi 36,30 euro, kā

arī pasta izdevumi 1,41 euro par pretenzijas nosūtīšanu.

[9] Civillieta, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu, tikusi nolikta izskatīšanai rakstveida

procesā, ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, nodrošinot lietas dalībnieku procesuālo

tiesību ievērošanu.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi apelācijas sūdzību argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājas apelācijas sūdzība nav

pamatota, atbildētājas apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota, bet prasība ir daļēji apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[10.1] Celtās prasības pamatā ir prasījums par strīdus gazificētajā objektā /adrese/, izlietotās, taču neuzskaitītās dabasgāzes parāda piedziņu, kas

izveidojies laikā no 2017. gada 4. decembra līdz 2018. gada 3. decembrim. Šis prasījums pamatots ar konstatētu šajā gazificētajā objektā izmantotā

dabasgāzes patēriņa komercuzskaites mēraparāta “BK G16” Nr. 26447287 (iepriekš un turpmāk arī – skaitītājs Nr. 1) un plombas bojājumu un uz šī

pamata veiktu izlietotās dabasgāzes pārrēķinu, ņemot vērā, ka bojājumu dēļ gazificētajā objektā bijusi iespēja dabasgāzi lietot bez uzskaites, tātad – bez

maksas. Prasība pret SIA “/nosaukums/” par šī parāda piedziņu celta kā pret konkrētā nekustamā īpašuma – strīdus gazificētā objekta /adrese/ –

īpašnieku, savukārt pret /pers. A/ – kā pret SIA “/nosaukums/” vienīgo amatpersonu prasības periodā.

Novērtējot celto prasību kopsakarā ar lietas materiāliem, kolēģija nevar piekrist atbildētājas SIA “/nosaukums/” viedoklim, ka celtās prasības

pamatā nekad nav bijusi neuzskaitītās dabasgāzes parāda piedziņa, jo tieši dabasgāzes lietošana bez uzskaites, un tātad bez veiktas samaksas, ir prasību

izraisījušo apstākļu pamatā. Tas vien, ka aprēķināto summu par neuzskaitīto dabasgāzi prasītāja ir nosaukusi par parādu, nemaina celtās prasības būtību.

Lietā nav strīda par prasības pieteikumā norādīto, ka visā prasības periodā, tas ir, laikā no 2017. gada 4. decembra līdz 2018. gada 3. decembrim

gan bojātais skaitītājs Nr. 1, gan bojātā plomba atradusies šajā SIA /nosaukums/” piederošajā nekustamajā īpašumā. Turpretim lietā apelācijas instancē,

pirmkārt, ir strīds par to, vai SIA “/nosaukums/” ir īstais atbildētājs šajā lietā, jo strīdus periodā, pamatojoties uz spēkā esošu dabasgāzes piegādes

līgumu (lietas 26.-29. lapa), vienīgais dabasgāzes lietotājs šajā gazificētajā objektā ir bijusi SIA “Palmaris”. Otrkārt, lietā ir strīds par skaitītāja Nr. 1 un

plombas bojājuma konstatēšanas faktu un sakarā ar to veiktā izlietotās dabasgāzes pārrēķina pamatotību.

[10.2] Jautājumā par to, pret kuru personu būtu jāceļ konkrēto prasību par izlietotās, taču neuzskaitītās dabasgāzes parāda piedziņu – pret

gazificētajā objektā piegādātās dabasgāzes toreizējo lietotāju SIA “Palmaris” vai pret šī objekta īpašnieci SIA “/nosaukums/”, lietā nav šaubu, ka pret

SIA “Palmaris”, kas Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 izpratnē bijusi dabasgāzes lietotāja saskaņā ar strīdus nekustamā īpašuma nomas līgumu un

dabasgāzes piegādes līgumu, prasība nav celta vienīgi tā iemesla dēļ, ka šīs kapitālsabiedrības darbība prasības celšanas brīdī jau bijusi izbeigta, proti, šī

juridiskā persona ir likvidēta.

Konkrētais gazificētais objekts nav dzīvojamā ēka, ne arī dabasgāze tajā ir lietota mājsaimniecības vajadzībām; par to lietā strīda nav. Kopsakarā

ar šiem apstākļiem novērtējot pārkāpuma – saistībā ar skaitītāja Nr. 1 un plombas bojājumu – konstatēšanas un arī visā prasības perioda laikā spēkā

esošos Ministru kabineta noteikumus Nr. 78, kolēģija secina, ka tajos norēķināšanās pienākums saistībā ar strīdus gazificētajā objektā piegādāto

dabasgāzi pamatā ir uzlikts dabasgāzes lietotājam. Šai ziņā pamatoti atbildētājas apelācijas sūdzībā ir norādīts, ka noteikumu Nr. 78 135. punktā

paredzētā norēķinu kārtība ir attiecināma uz dzīvojamām ēkām.

Vienlaikus konkrētās lietas apstākļos kolēģija nevar pievienoties atbildētājas apelācijas sūdzībā norādītajam, ka Ministru kabineta noteikumu

Nr. 78 100.6. punkts izslēdz SIA “/nosaukums/” kā gazificētā objekta īpašnieka atbildību par norēķiniem un lietotāja pienākumu izpildi. Lai gan lietā nav

strīda par to, ka prasības periodā SIA “Palmaris” ir bijusi līgumiskais piegādātās dabasgāzes lietotājs strīdus gazificētajā objektā, tas pats par sevi

neatceļ gazificētā objekta īpašnieka pienākumu, kas vienlaikus paredzēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 100.1. un 100.4. apakšpunktos. Proti,

neatkarīgi no tā, kura persona ir piegādātās dabasgāzes līgumiskais lietotājs, nemainīgs ir īpašnieka pienākums regulāri apsekot savā īpašumā esošo

gazificēto objektu un nekavējoties ziņot sadales sistēmas operatoram par konstatētajiem dabasgāzes sistēmas bojājumiem. No lietā esošās strīdus

gazificētā objekta principālās shēmas (lietas 1. sējuma 59. lapa) ir redzams, ka bojātais skaitītājs Nr. 1 un tātad arī tā plomba atradusies lietotāja

dabasgāzes apgādes sistēmā, tas ir, piederības robežas lietotāja pusē ierīkoto gāzesvadu, noslēgierīču, dabasgāzes iekārtu un citu tehnisko ietaišu

kopumā, kā to definē Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 2.17. punkts. Tā kā šīs prasības pamatā esošais parāds izveidojies nevis vienkārši uzkrātu

neapmaksātu rēķinu dēļ, bet gan no veiktā izlietotās dabasgāzes pārrēķina sakarā ar tās lietošanu bez uzskaites – tātad bez maksas – komercuzskaites

mēraparāta un tā plombas bojājuma rezultātā, tad Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 100.1. un 100.4. apakšpunktos noteiktais īpašnieka pienākums ir

tieši attiecināms uz konkrētā strīda izšķiršanu pēc būtības.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas argumentiem attiecībā

uz SIA “/nosaukums/” kā gazificētā objekta īpašnieka atbildību, kas izriet no viņa pienākumiem regulāri apsekot gazificēto objektu un nekavējoties ziņot

par dabasgāzes sistēmas bojājumiem. Minētā atbildība izriet no jau minētajiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 100.1. un 100.4. apakšpunktiem

kopsakarībā ar Civillikuma 864., 927. un 1036. pantu, uz kuriem norādījusi arī pirmās instances tiesa, kolēģijas ieskatā, pareizi secinot, ka īpašnieka

rīcības brīvība ir nesaraujami saistīta ar pienākumu nest atbildību par šo īpašumu un tā izmantošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tādējādi,

piemērojot arī Civillikuma 863. pantu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst šajā strīdā SIA “/nosaukums/” atbildību nest ar šo gazificēto objektu saistītos

pienākumus, kā arī trešās personas, konkrētajā gadījumā SIA “Palmaris”, šim gazificētajam objektam vai tā dēļ taisītos izdevumus, kas šī strīda apstākļos

izpaudušies kā izdevumi sakarā ar dabasgāzes patērēšanu bez uzskaites.

Lietā nav ziņu vai pierādījumu par tādām SIA “/nosaukums/” darbībām, kuru mērķis būtu konstatēt, novērst vai nepieļaut skaitītāja Nr. 1

izmantošanu pretēji normatīvo aktu prasībām, ne arī par ziņošanu sadales sistēmas operatoram par dabasgāzes sistēmas, konkrēti, komercuzskaites

mēraparāta un tā plombas, bojājumiem. Līdz ar to par patstāvīgu pamatu prasības noraidīšanai nevar būt apelācijas sūdzības iebildumi, ka gazificētais

objekts bijis iznomāts SIA “Palmaris”, kura arī lietojusi strīdus skaitītāju Nr. 1, un ka SIA “/nosaukums/” nav nekādas saistības ar gazificētajā objektā

konstatētajiem pārkāpumiem. Lietā nav arī ziņu, kas apstiprinātu apelācijas sūdzībā norādītās SIA “/nosaukums/” ierobežotās iespējas iesniegt

pierādījumus šai jautājumā, īpaši pārsūdzētajā spriedumā nodibinātajos apstākļos, ka SIA “/nosaukums/” ir bijusi strīdus nekustamā īpašuma, tātad arī

gazificētā objekta, apsaimniekotāja.

Par nepamatotiem kolēģija atzīst arī apelācijas sūdzībā izteiktos iebildumus, ka līdz ar iepriekš minēto Civillikuma normu piemērošanu par

nekustamā īpašuma īpašnieka atbildību tiesa groza prasības pamatu. Šai ziņā kolēģija pievienojas pārsūdzētā sprieduma motīviem, ka prasības pamatu

veido faktiskie apstākļi, kas rada prasījuma tiesību, savukārt, tiesai ir patstāvīgi jākvalificē šis norādītais prasības pamats un jānosaka attiecībā uz to

piemērojamās tiesību normas strīda izšķiršanai. Gan celtajā prasībā, gan arī tiesas spriedumā šajā lietā prasības pamats ir palicis nemainīgs, proti, prasība

pret SIA “/nosaukums/” celta kā pret īpašnieku gazificētajam objektam, kurā dabasgāze tikusi patērēta bez uzskaites.

[10.3] Atbildētājas SIA “/nosaukums/” iebildumi attiecībā uz pārkāpuma – skaitītāja Nr. 1 un tā plombas bojājuma – konstatēšanas faktu

apelācijas sūdzībā pamatā balstās uz diviem argumentiem. Pirmkārt, ka 2018. gada 3. decembra aktā par skaitītāja maiņu nekādi bojājumi ne skaitītājam,

ne arī plombai pirms to noņemšanas nav fiksēti, un ka tādējādi aktā par mērīšanas līdzekļa pārbaudi konstatētie bojājumi ir radušies nesaprotamā veidā

un laikā; šajā aktā nav arī norādīta bojājumu konstatēšanai piemērotā ekspertīzes metodoloģija. Otrkārt, ka minētais 2018. gada 3. decembra akts par

skaitītāja maiņu nav parakstīts SIA “/nosaukums/” pārstāvja klātbūtnē /pers. C/ pilnvarojuma neesamības dēļ.

Attiecībā uz mēraparātam un tā plombai faktiski konstatētajiem bojājumiem un to ticamību Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma

432. panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas spieduma argumentācijai, to neatkārtojot. Ne pirmās instances tiesā, ne arī apelācijas instances

tiesā atbildētāja nav lūgusi nozīmēt jebkādu citu pārbaudi vai ekspertīzi strīdus skaitītājam Nr. 1 un tā plombai, lai iegūtu pierādījumus saviem iebildumiem

attiecībā uz bojājumu faktu un prasības pieteikumā norādītajām bojājumu sekām, proti, ka to rezultātā gazificētajā objektā ir bijusi iespēja lietot

dabasgāzi bez uzskaites. Līdz ar to šie apelācijas sūdzības iebildumi atzīstami par formāli izteiktiem.

Secīgi šādos apstākļos lietā nav izšķirošas nozīmes strīdam par to, vai minēto 2018. gada 3. decembra aktu par skaitītāja Nr. 1 nomaiņu ir

parakstījis SIA “/nosaukums/” pārstāvis. Proti, pats par sevi dokuments, kas apliecina skaitītāja nomaiņas faktu, nevar ne apstiprināt, ne arī noliegt šī

skaitītāja vai tā plombas bojājumu. Turklāt no šī 2018. gada 3. decembra akta (lietas 1. sējuma 40. lapa) ir secināms, ka plombas un/vai drošības

uzlīmes noņemšanas tiesības ir tikai AS “Latvijas Gāze” pārstāvim, ka šo aktu paredzēts parakstīt AS “Latvijas Gāze” pārstāvim un lietotājam vai tā

pārstāvim un ka šis akts ir spēkā arī tad, ja lietotājs vai tā pārstāvis to atsakās parakstīt. Šai ziņā arī norādāms, ka SIA “/nosaukums/” šajā civiltiesiskajā

strīdā nekad sevi nav uzskatījusi par dabasgāzes lietotāju strīdus gazificētajā objektā. Līdz ar to pierādīšanai, ka šo strīdus aktu nav parakstījis gazificētā

objekta īpašnieka SIA “/nosaukums/” pārstāvis, šajā lietā nav juridiskas nozīmes.

Lietā nav ticamu ziņu par to, ka kāda no personām, kas ir piedalījusies skaitītāja nomaiņas procesā un parakstījusi aktu par tā nomaiņu, būtu

ieinteresēta skaitītāja vai tā plombas bojāšanā līdz tā ievietošanai drošības maisā. Lai gan strīdus 2018. gada 3. decembra aktu par skaitītāja Nr. 1

nomaiņu lietotāja vārdā ir parakstījis /pers. C/, kuram izdoto SIA “/nosaukums/” pilnvaru (lietas 1. sējuma 188. lapa) atbildētāja pirmās instances tiesā

lūgusi atzīt par viltotu, apelācijas instances tiesā šāds lūgums vairs netiek uzturēts, apelācijas sūdzībā vien izsakot iebildumus par šāda pieteikuma

noraidīšanu pirmajā instancē.

[10.4] Attiecībā uz prasītājas veiktā pārrēķina pamatotību par izlietoto taču neuzskaitīto dabasgāzi lietā nav strīda, ka pēc prasības celšanas un

pirmās instances tiesas sprieduma sastādīšanas spēku ir zaudējis Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 88.1. un 89. punkts, kuros ietvertās aritmētiskās

metodes ir bijušas prasītājas veiktā pārrēķina pamatā. Vienlaikus Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra

spriedumā, ar kuru šīs normas atzītas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža, norādīto, ka tas pats par sevi neatceļ lietotāja pienākumu atlīdzināt

sadales sistēmas operatoram ar dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu nodarītos zaudējumus, piemērojot Satversmes 105. pantu, taisnīguma

principu, ekonomiskās ekvivalences principu un Civillikumā ietverto vispārīgo civiltiesību regulējumu.

Ņemot vērā kolēģijas atzīto, ka prasība pret SIA “/nosaukums/” kā gazificētā objekta īpašnieku pamatoti celta atbilstoši Civillikuma 863. pantā

paredzētajai atbildībai nest ar šo gazificēto objektu saistītos pienākumus, kā arī trešās personas, konkrētajā gadījumā SIA “Palmaris”, šim gazificētajam

objektam vai tā dēļ taisītos izdevumus, kas šī strīda apstākļos izpaudušies kā izdevumi sakarā ar dabasgāzes patērēšanu bez uzskaites, tad prasības

summas pamatotības pārbaudē vispirms nosakāms prasītājai šajos apstākļos radīto zaudējumu apmērs.

[10.4.1] Lietā 2022. gada 23. februārī iesniegtā un prasītājas sagatavotā izlietotās dabasgāzes un sadales sistēmas pārrēķina Nr. 4 pamatā ir

prasītājas noteikts šajā gazificētajā objektā faktiski saņemtās dabasgāzes apjoms līdzīgā laika posmā. No tā atņemot ar strīdus skaitītāju Nr. 1 uzskaitītās

un iepriekš jau apmaksātās dabasgāzes apmēru, prasītāja noteikusi neuzskaitītās dabasgāzes un ar to saistītās sadales sistēmas pakalpojuma vērtību, kas

tad arī veido prasītājai radīto zaudējumu apmēru pārkāpuma – skaitītāja un tā plombas bojājuma – rezultātā.

Šo pielietoto pārrēķina metodi, kuras pamatā ir faktiski saņemtās dabasgāzes apjoms līdzīgā laika posmā, kolēģija atzīst par atbilstošu AS “Latvijas

Gāze” un SIA “Palmaris” noslēgtā 2014. gada 23. aprīļa dabasgāzes piegādes līguma 5.4. punktam, kurš gadījumā, ja strīdus gazificētajā objektā

izmantotais dabasgāzes patēriņa skaitītājs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām vai piegādātāja noteiktajām tehniskajām

prasībām, paredzēja piegādātāja tiesības par laiku, kad nav bijusi nodrošināta precīza dabasgāzes uzskaite, aprēķināt lietotāja saņemtās dabasgāzes

daudzumu, ņemot vērā faktiski saņemto dabasgāzi līdzīgā laika posmā. Tāpat, ievērojot minētajā Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra spriedumā

paustās atziņas, kolēģija šo pielietoto pārrēķina metodi atzīst par ekonomiski taisnīgu, kas tādējādi celtās prasības kontekstā nesamērīgi neierobežo arī

atbildētājas tiesības uz īpašumu.

[10.4.2] Novērtējot laika periodu, kuru prasītāja ņēmusi vērā kā līdzīgo laika posmu faktiski izlietotās dabasgāzes apjoma noteikšanā, kolēģija

konstatē, ka tās ir aptuveni trīs dienas pēc prasības perioda laikā no 2018. gada 3. decembra līdz 6. decembrim. Proti, pēc strīdus skaitītāja Nr. 1

nomaiņas 2018. gada 3. decembrī tā vietā uzstādīts cits – tā sauktais rezerves – skaitītājs, kas uzskaitījis patērēto dabasgāzi līdz tās padeves

pārtraukšanai 2018. gada 6. decembrī. Ņemot vērā lietā nodibināto, ka strīdus skaitītāja Nr. 1 pēdējā pārbaude pirms 2018. gada decembra bijusi vien

2015. gadā, kolēģija atzīst, ka citu ticamu datu par strīdus gazificētajā objektā faktiski patērētās dabasgāzes apjomu lietā nav. Minētās trīs dienas

kolēģija atzīst par pietiekami tuvu esošām prasības periodam, lai šo dienu laikā uzskaitītās dabasgāzes apjomu atzītu par ticamu, proti, par strīdus

gazificētajam objektam raksturīgu prasības periodā, kas ir viens gads tieši pirms šīs trim dienām.

Lietā apelācijas instancē nav strīda par prasības pieteikumā norādīto, ka ar bojātā skaitītāja Nr. 1 vietā uzstādīto rezerves skaitītāju Nr. 3957375

aptuveni 80 stundu laikā no 2018. gada 3. decembra līdz 2018. gada 6. decembrim ir uzskaitīti 1126 m3 patērētās dabasgāzes. Šis fakts nodibināts ar

pirmās instances tiesas spriedumu, un par to iebildumu apelācijas sūdzībā nav. Atbilstoši šiem datiem apelācijas instancē jau 2021. gada 25. maijā

iesniegtā izlietotās dabasgāzes aprēķina pēc līdzīga perioda patēriņa (lietas 2. sējuma 89. lapa) pamatā ir šie rezerves skaitītāja fiksētie 1126 m3

dabasgāzes, kas uzskaitīti 79,25 stundu laikā no 2018. gada 3. decembra līdz 6. decembrim (skatīt aprēķina tabulas 8. kolonnu lietas 2. sējuma

89. lapā). Tāpat šie rezerves skaitītāja 79,25 stundu laikā uzskaitītie 1126 m3 dabasgāzes ir pamatā arī apelācijas instancē 2022. gada 23. februārī

iesniegtajam izlietotās dabasgāzes aprēķinam (skatīt aprēķina tabulas 8. kolonnu lietas 2. sējuma 204. lapā), kas arī veikts, pamatojoties uz dabasgāzes

patēriņu līdzīgā periodā. Abu minēto aprēķinu pamatā nemainīgi saglabājas ar rezerves skaitītāju Nr. 3957375, kas bija uzstādīts bojātā skaitītāja Nr. 1

vietā, vidēji vienā stundā uzskaitīto kubikmetru apmērs, kas ir aptuveni 14,2082 m3 dabasgāzes stundā, ko iegūst, rezerves skaitītāja uzskaitītos

kubikmetrus dalot ar konkrēto šī rezerves skaitītāja lietošanas stundu skaitu (1126/79,25=14,2082). Par šāda aprēķina rezultātā iegūtā vidējā stundas

patēriņa (aptuveni 14,2082 m3 dabasgāzes stundā) ticamību konkrētajā gazificētajā objektā atbildētāja nav izteikusi konkrētus iebildumus. Šai ziņā

kolēģija vien atzīst par nepieciešamu precizēt, ka abos aprēķinos kļūdaini norādīts konkrētā rezerves skaitītāja numurs 4132446, jo tas ir numurs

rezerves skaitītājam, kas tika uzstādīts otra – nebojātā – skaitītāja Nr. 5267005 vietā un šo trīs dienu laikā bija uzskaitījis 238 m3 patērētās dabasgāzes

(lietas 1. sējuma 39., 51. lapa). Faktiski aprēķinu pamatā ir uzskaitītie 1126 m3 dabasgāzes, kurus fiksējis rezerves skaitītājs Nr. 3957375, kas bija

uzstādīts bojātā skaitītāja Nr. 1 vietā 2018. gada 3. decembrī ar rādījumu 043671 (lietas 1. sējuma 40. lapa).

Ņemot vērā to, ka šo trīs dienu laikā rezerves skaitītāja uzskaitītais patērētās dabasgāzes apjoms vidēji 14,2082 m3 dabasgāzes stundā

nepārsniedz šajā gazificētajā objektā lietotājam dabasgāzes piegādes līgumā atļauto maksimālo slodzi līdz 25 nm3 stundā (lietas 1. sējuma 26. lapa), ko

turklāt nepārsniedz arī ar abiem uzstādītajiem rezerves skaitītājiem uzskaitīto kubikmetru kopsumma (17,05 m3 stundā), Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka

prasītāja lietā ir noteikusi ticamus datus patērētās dabasgāzes uzskaitei līdzīgā laika posmā.

[10.4.3] Šai ziņā nav pamatoti atbildētājas apelācijas sūdzības iebildumi par to, ka sakarā ar gazificētajā objektā uzstādītajiem kopumā diviem

skaitītājiem tieši pašas AS “Latvijas Gāze” izveidotās slēguma sistēmas īpatnību dēļ objektā nav bijis iespējams precīzi uzskaitīt SIA “Palmaris” patērētās

dabasgāzes daudzumu.

No lietā esošajiem pušu paskaidrojumiem, SIA “Palmaris” noslēgtā dabasgāzes piegādes līguma, kā arī aktiem jau kopš 2009. gada par strīdus

skaitītāja Nr. 1 uzstādīšanu un tajā fiksētā patēriņa kontroli šajā gazificētajā objektā Civillietu tiesas kolēģija lietā nodibina, ka gazificētajā objektā strīdus

periodā tikai SIA “Palmaris” ir bijusi līgumisks dabasgāzes lietotājs; līgumu noslēdzot, objektā ir bijis tikai viens dabasgāzes komercuzskaites mēraparāts

– strīdus skaitītājs Nr. 1; vēlāk šim pašam lietotājam uzstādīts otrs mēraparāts Nr. 5267005 jeb skaitītājs Nr. 2. Lietā nav ziņu, ka līdz ar otra

mēraparāta uzstādīšanu uz esošo lietotāju vairs nav attiecināms sākotnējais – dabasgāzes piegādes līgumā norādītais patēriņa skaitītājs Nr. 1. Pretēji

apstākļi neatbilstu gazificētā objekta principiālajai shēmai (lietas 1 sējuma 59. lapa), no kuras redzams, ka dabasgāzi gan apkures katlam, gan gāzes

iekārtām iespējams izmantot no jebkura no diviem skaitītājiem; neatbilstu arī pašas SIA “/nosaukums/” paskaidrojumiem, ka SIA “Palmaris” līgumiski no

atbildētājas nomājusi visu gazificēto objektu.

Līdz ar to kolēģija secina, ka viena lietotāja vajadzībām uzstādīto dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu skaits un to saslēgums vienotā

dabasgāzes apgādes sistēmā šajā gazificētajā objektā nav liedzis precīzi noteikt SIA “Palmaris” faktiski patērētās dabasgāzes apjomu. Konkrētajā

gadījumā precīzu faktisko patēriņu ir lieguši noteikt apstākļi, ka skaitītāja Nr. 1 un tā plombas bojājuma dēļ objektā ir bijusi radīta iespēja dabasgāzi

patērēt bez uzskaites. Savukārt atbildētājas SIA “/nosaukums/” apelācijas sūdzībā veiktās dabasgāzes apgādes sistēmas analīzei un no tās izdarītajam

secinājumam, ka bojātais strīdus skaitītājs Nr. 1 nav attiecināms uz šo atbildētāju, nav nozīmes lietas pareizā izspriešanā, jo šie apsvērumi izdarīti atrauti

no prasības pamatā esošajiem faktiskajiem apstākļiem, proti, no apstākļiem, ka līgumiskais lietotājs SIA “Palmaris” dabasgāzes uzskaitei ir izmantojis

abus skaitītājus, bet prasība pret SIA “/nosaukums/” ir celta kā pret gazificētā objekta īpašnieku, nevis lietotāju.

[10.4.4] Atbilstoši celtās prasības periodam, proti, laikam no 2017. gada 4. decembra līdz 2018. gada 3. decembrim prasītāja lietā ir iesniegusi

2021. gada 25. maija paskaidrojumiem pievienotu aprēķinu (lietas 2. sējuma 88.-90. lapa). Tajā, ņemot vērā faktisko dabasgāzes patēriņu vidēji

14,2082 m3 stundā (1126/79,25), aprēķināts, ka faktiskais, taču neuzskaitītais dabasgāzes patēriņš strīdus objektā visā prasības periodā bijis

61 720,43 m3 jeb 648 728,43 kWh (lietas 2. sējuma 89. lapa). No šī apjoma atņemot strīdus periodā ar skaitītāju Nr. 1 faktiski uzskaitīto un jau

apmaksāto dabasgāzi 5586 m3 jeb 58 994,52 kWh apjomā (lietas 2. sējuma 88. lapa), iegūstama iepriekš neapmaksātā starpība par 589 733,91 kWh,

kas attiecīgi, nepiemērojot patēriņam divkāršu apmēru, būtu norādāma aprēķina 15. kolonnā kā 11. kolonnas un 14. kolonnas starpība (lietas 2. sējuma

90. lapa).

Secīgi, ņemot vērā šo iepriekš neapmaksāto starpību 589 733,91 kWh apmērā, aprēķināma maksa par dabasgāzi 26 349,31 euro, maksa par

akcīzes nodokli 973,06 euro, maksa par pārvades sistēmas pakalpojumiem 1256,13 euro un maksa par sadales sistēmas pakalpojumu 5572,99 euro

(attiecīgi aizstājot skaitļus aprēķina 17., 19., 21. un 23. kolonnā lietas 2. sējuma 90. lapā), kopā iegūstot ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo

summu 34 151,49 euro. Šai summai pieskaitot pievienotās vērtības nodokli 21 % apmērā, iegūstama summa samaksai par neuzskaitīto dabasgāzi

41 323,30 euro apmērā (34 151,49 x 121%). Celtās prasības ietvaros tieši šādā apmērā kolēģija atzīst par pamatotu parāda piedziņu par patērēto

dabasgāzi.

Papildus tam kolēģija prasību atzīst par pamatotu arī daļā par izdevumu 198,32 euro konstatēto pārkāpumu novēršanai, skaitītāja pārbaudes

izdevumu 36,30 euro, plombas pārbaudes izdevumu 36,30 euro, kā arī pasta izdevumu 1,41 euro par pretenzijas nosūtīšanu piedziņu.

Tādējādi kopējā piedzenamā summa no SIA “/nosaukums/” par labu prasītājai ir 41 595,63 euro (41 323,30+198,32+36,30+36,30+1,41).

Savukārt prasība noraidāma daļā par patērētās dabasgāzes parāda 279 156,61 euro apmērā (320 479,91 - 41 323,30) piedziņu.

Atbildētājas iebildumi par to, ka šāda veida patērētās dabasgāzes parāda aprēķinā nav iekļaujama maksa par akcīzes nodokli, pārvades un sadales

pakalpojumiem un citiem izdevumiem, kā arī nav piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, pamatā balstās Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 nu jau

pār spēkā neesošiem atzīto punktu tiesiskajā regulējumā. Kolēģijas vērtējumā minēto pozīciju iekļaušana parāda aprēķinā atbilst šo Ministru kabineta

noteikumu Nr. 78 punktiem 155. un 158.

[10.5] Attiecībā uz prasības noraidīšanu daļā par parāda solidāru piedziņu no /pers. A/, Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma

432. panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šai ziņā prasītājas apelācijas sūdzībā izteiktie iebildumi saistībā ar

/pers. A/ rīcību pretēji Civillikuma 1. pantā ietvertajam labas ticības principam nevar novērst trūkumus lietas faktiskajos apstākļos, kas juridiski varētu būt

par pamatu solidāras saistības nodibināšanai.

Attiecībā uz šo otro atbildētāju /pers. A/ par nepamatotu kolēģija atzīst arī viņas pārstāvja lūgumu izbeigt tiesvedību lietā pret šo atbildētāju,

pamatojoties uz apstākli, ka prasība celta pret /pers. A/, nevis pret /pers. A/, kā arī pamatojoties uz viedokli, ka prasītājai pret /pers. A/ nav prasības

tiesību. Pirmkārt, prasība pret fizisko personu celta kā pret SIA “/nosaukums/” amatpersonu ar konkrētu personas kodu, kas tādēļ ir identificējama arī no

informācijas Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to neprecizitāti personas uzvārdā ir iespējams novērtēt kā pārrakstīšanās kļūdu un līdz ar to arī novērst bez

īpašas civilprocesuālas darbības. Otrkārt, prasības celšana pret neīsto atbildētāju pati par sevi nav pamats prasības pieteikuma nepieņemšanai, bet gan

var būt par iemeslu prasības noraidīšanai, kā tas ir noticis arī konkrētajā gadījumā šajā lietā.

[11] Apelācijas instancē piedzenamās prasības summas samazinājuma pamatā ir normatīvajos aktos notikušās izmaiņas jau pēc pirmās instances

tiesas sprieduma taisīšanas.

Ņemot vērā šajā spriedumā nodibinātos būtiskos apstākļus lietā, kolēģija nesaskata iespējamo liecinieku liecību ietekmi uz lietas izskatīšanas

rezultātu. Tas nav izsecināms arī no iesniegtās apelācijas sūdzības. Līdz ar to pats par sevi fakts, ka pirmās instances tiesa ir noraidījusi atbildētājas

lūgumu par liecinieku uzklausīšanu, nav pamats prasības noraidīšanai. Turklāt apstākļos, kad apelācijas instances tiesā lūgums par liecinieku uzklausīšanu

netiek uzturēts, šie apelācijas sūdzības iebildumi uzskatāmi par izteiktiem formāli.

[12] Ar pirmās instances tiesas tiesneses 2020. gada 26. jūnija lēmumu celtā prasība ir nodrošināta, abiem atbildētājiem apķīlājot viņu naudas

līdzekļus un viņiem pienākošos maksājumus katram 320 752,24 euro apmērā.

Noraidot prasību daļā pret /pers. A/, ir atceļams viņai piemērotais prasības nodrošinājums, ņemot vērā Civilprocesa likuma 140. panta sestajā daļā

noteikto, ka prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Savukārt attiecībā uz SIA “/nosaukums/” piemērotais prasības nodrošinājums ir samazināms līdz prasības summai tās apmierinātajā daļā, tātad līdz

41 595,63 euro.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu un 44. pantu ir izlemjams jautājums par pusēm radušos tiesāšanās izdevumu savstarpēju

atlīdzināšanu.

Ņemot vērā, ka prasība kopsummā apmierināta par 41 595,63 euro piedziņu, prasītājai par celto prasību atlīdzināma šai summai proporcionāli

atbilstoša valsts nodeva 1410,22 euro saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta d) apakšpunktu, samaksātie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 5,27 euro, kā arī piedzenamās prasības summai atbilstoši samaksātā valsts nodeva 207,98 euro par prasības nodrošināšanu saskaņā ar

Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 7. punktu, kas bija spēkā prasības nodrošināšanas laikā. Tāpat prasītājai atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta trešo daļu. Apelācijas instances tiesai saskaņā ar iesniegto rēķinu un

maksājuma dokumentu prasītāja šos izdevumus ir pierādījusi 3974,85 euro apmērā, taču tie viņai atlīdzināmi 2079,78 euro apmērā, ievērojot

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktā noteikto ierobežojumu līdz 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas Tādējādi

kopsummā no SIA “/nosaukums/” par labu prasītājai ir piedzenami tieāšanās izdevumi 3703,25 euro.

Savukārt no prasītājas par labu SIA “/nosaukums/” piedzenama pēdējās samaksātā valsts nodeva 4393,70 euro apmērā par apelācijas sūdzību

atbilstoši prasības noraidītajam 279 156,61 euro apmēram un Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta e) apakšpunktam.

Tāpat no prasītājas par labu atbildētājai /pers. A/ piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai saskaņā ar

Civilprocesa likuma 44. panta trešo daļu, ņemot vērā, ka prasība daļā pret /pers. A/ ir pilnībā noraidīta. Apelācijas instances tiesai saskaņā ar iesniegto

rēķinu un maksājuma dokumentu atbildētāja šos izdevumus ir pierādījusi 3630 euro apmērā, taču tie viņai atlīdzināmi 2079,78 euro apmērā, ievērojot

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktā noteikto ierobežojumu līdz 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no SIA “/nosaukums/” par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) procentus – astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes no simta gadā – no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda

summas. Par piemērojamo procentu apmēru apelācijas instancē strīda nav.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo un otro daļu sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms desmit dienu termiņš no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430. un 432. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

daļēji apmierināt Akciju sabiedrības “Gaso” prasību pret SIA “/nosaukums/” un /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piezīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, parādu par patērēto

dabasgāzi 41 323,30 euro, izdevumus 198,32 euro konstatēto pārkāpumu novēršanai, skaitītāja pārbaudes izdevumus 36,30 euro, plombas pārbaudes

izdevumus 36,30 euro un pasta izdevumus 1,41 euro par pretenzijas nosūtīšanu, kas kopsummā ir 41 595,63 euro, kā arī tiesāšanās

izdevumus 3703,25 euro, kopā piedzenot 45 298,88 euro (četrdesmit pieci tūkstoši divsimt deviņdesmit astoņi euro un astoņdesmit astoņi centi), kuru

samaksa veicama tās kontā Nr. LV74PARX0020531040001, kredītiestādē AS “Citadele banka”.

Atzīt AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, tiesības saņemt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, procentus –

astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes no simta gadā – no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda 41 595,63 euro summas par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noraidīt Akciju sabiedrības “Gaso” prasību pret SIA “/nosaukums/” par patērētās dabasgāzes parāda 279 156,61 euro apmērā piedziņu un pret

/pers. A/ par parāda 320 762,24 euro solidāru piedziņu.

Piedzīt no AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, par labu SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesāšanās izdevumus

4393,70 euro (četri tūkstoši trīssimt deviņdesmit trīs euro un septiņdesmit centi).

Piedzīt no AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 2079,78 euro

(divi tūkstoši septiņdesmit deviņi euro un septiņdesmit astoņi centi), samaksu veicot viņas kontā Nr. /numurs/ kredītiestādē Paysera LT UAB.

Atcelt prasības nodrošinājumu, kas /pers. A/, personas kods /personas kods/, piemērots ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses

2020. gada 26. jūnija lēmumu.

Daļēji atcelt prasības nodrošinājumu, kas SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, piemērots ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas tiesneses 2020. gada 26. jūnija lēmumu, nosakot, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz summai 41 595,63 euro.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot, ka sprieduma labprātīgas izpildes

gadījumā samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un veicot drošības naudas 300 euro samaksu Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas

Nr. 90000068892, kontā Nr. LV83TREL8280010000000 Valsts kasē.

Tiesnesis A.Dundurs

Tiesnese S.Krūmiņa

Tiesnese Dz.Zvaigznekalna-Žagare