1A71016820 / 1A-0168-20 · Vidzemes rajona tiesa

Lietas arhīva Nr. 1A-0168-20/37

ECLI:LV:VRT:2020:1112.1A71016820.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2020. gada 12. novembrī

Vidzemes rajona tiesa,

tiesnese Līga Supe,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores

2020. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 29016000102720-4.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 11. augustā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersona pieņēmusi lēmumu uzsākt

administratīvā pārkāpuma procesu Nr. 29016000102720-1 par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas

sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID). Norādīts, ka 2020.gada 5.augustā VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde veica

kontroles pasākumus SIA „/nosaukums A/” faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas adresē /adrese A/. Kontroles pasākumu laikā sastapta fiziska

persona /pers. A/, kuram VID amatpersona lūdza sniegt rakstisku paskaidrojumu. /pers. A/ kontroles pasākumu laikā neatbildēja uz visiem VID

amatpersonas uzdotajiem jautājumiem.

[2] 2020. gada 27. augustā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersona /pers. B/ pieņēmusi lēmumu

Nr. 29016000102720-2 par soda piemērošanu (turpmāk – amatpersonas lēmums), nolemjot sodīt pie atbildības saucamo personu /pers. A/ (turpmāk –

sūdzības iesniedzējs) piemērojot administratīvo sodu – naudas sodu 20 naudas vienību apmērā, kas atbilst 100 euro.

[3] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2020. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 29016000102720-4 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

/pers. A/ sūdzība noraidīta un lēmums Nr. 29016000102720-2 atstāts negrozīts.

[3.1] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka vadoties no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmās daļas, likuma „Par Valsts ieņēmumu

dienestu” 6. panta, 10. panta pirmās daļas 5. punkta izriet, ka sūdzības iesniedzējam bija pienākums 2020. gada 5. augustā kontroles pasākumu laikā

sadarboties ar nodokļu administrācijas amatpersonām un iesniegt nodokļu administrācijai visu nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamo

pieprasīto informāciju.

Nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana liedz nodokļu administrācijas amatpersonām iespēju

pārbaudīt sūdzības iesniedzēja un ar to saistīto uzņēmumu veiktās saimnieciskās darbības likumību, normatīvo aktu prasību ievērošanu nodokļu

aprēķināšanā un maksāšanā, kā rezultātā tiek apdraudētas valsts un sabiedrības intereses. Šādam pārkāpumam nav tikai formāls raksturs, jo tā sekas

skar visu sabiedrību, kuras interesēs ir sagaidīt, ka valsts budžeta ieņēmumi tiek kontrolēti, un šādā veidā tiek nodrošinātas sabiedrības intereses, kā arī

valsts saņems tai pienākošos nodokļu maksājumus.

Amatpersonas lēmumā pamatoti konstatēts, ka iesniedzējs nav ievērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmajā daļā un likuma

„Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6. pantā noteikto, izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Administratīvo sodu likuma par

pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta otrajā daļā.

[3.2] Pārsūdzētajā lēmumā norādīti paskaidrojumi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja minēto argumentu, ka lēmumā iztrūkst objektīva pamatojuma

tam, kāda veida informāciju sūdzības iesniedzējs līdz šim brīdim nav sniedzis VID amatpersonām un vai minētā informācija VID vispār bija nepieciešama

un būtiska. Norādīts, ka amatpersonas lēmuma otrajā lappusē ir norādīts, ka 2020. gada 5. augustā sniegtajā paskaidrojumā sūdzības iesniedzējs nav

sniedzis atbildes uz VID amatpersonas uzdoto trešo un ceturto jautājumu. 2020. gada 5. augustā, rakstot paskaidrojumu, atteicās uz tiem sniegt atbildes.

VID amatpersonu kompetencē ir izlemt, kāda veida informācija ir nepieciešama un būtiska katrā konkrētajā gadījumā, lai īstenotu normatīvajos aktos

noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas.

[3.3] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka ir nepamatots sūdzības iesniedzēja arguments, ka iesniedzējs ar savu darbību līdz šim brīdim ir izpildījis

VID amatpersonu izvirzītās prasības par nepieciešamās informācijas sniegšanu, līdz ar to konkrētajā lietā nav saskatāms administratīvā pārkāpuma

sastāvs. 2020. gada 5. augustā sniegtajā paskaidrojumā iesniedzējs nav sniedzis atbildes uz VID amatpersonas uzdoto trešo un ceturto jautājumu un

tādējādi nav sniedzis VID amatpersonām nepieciešamo pieprasīto informāciju.

[3.4] Pārsūdzētajā lēmumā attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka lūgums VID amatpersonai rast iespēju tikties ar iesniedzēju citā laikā,

kas nav nakts laiks, vai uzdot interesējošos jautājumus rakstiskā veidā tika ignorēts un sūdzības iesniedzējs nesaņēma rakstisku pieprasījumu sniegt

papildus informāciju vai dokumentus, kas būtu noderīgi SIA „/nosaukums A/” lietā paskaidrots, ka personu vēlāk sniegtajiem paskaidrojumiem nereti tiek

piešķirta zemāka ticamības pakāpe, nekā tiem paskaidrojumiem, kas sniegti uzreiz notikuma brīdī.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts uz to, ka tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka vēlāk sniegti paskaidrojumi un iesniegti pierādījumi rada

lielākas šaubas par to ticamību nekā, ja tie sniegti uzreiz notikuma brīdī. Tāpat pie administratīvās atbildības saucamo personu paskaidrojumi pēc

pārkāpuma konstatēšanas parasti ir vērsti uz savas vainas noliegšanu, un rīcība pēc pārkāpuma parasti vērsta uz to, lai iegūtu pierādījumus sevis

attaisnošanai, līdz ar to iestāde vēlāk sniegtajiem paskaidrojumiem piešķir zemāku ticamību, nekā pierādījumiem, kuri iegūti pārbaudes laikā.

[3.5] Vienlaikus ir konstatēts, ka ne 2020. gada 17. augusta paskaidrojumā, ne arī laikā līdz 2020. gada 11. augusta lēmuma par soda

piemērošanu pieņemšanai, ne arī iesniedzot sūdzību, sūdzības iesniedzējs nav atbildējis uz viņam uzdotajiem jautājumiem. Lai arī sūdzības iesniedzējam ar

2020. gada 11. augusta lēmumu Nr. 29016000102720-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu bija zināms par nepieciešamību sniegt

atbildes uz kontroles pasākuma laikā uzdotajiem jautājumiem un sekām.

Sūdzības iesniedzējs maldīgi norāda sūdzībā, ka līdz šim brīdim ir sniedzis atbildes uz VID amatpersonu veiktajiem informācijas pieprasījumiem

tādā apmērā, kādā tie iesniedzējam pieprasīti, jo ar konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem ir pierādīts (sūdzības iesniedzējs arī pats

nenoliedz), ka kontroles pasākumu laikā, kad VID amatpersonas uzdeva jautājumus, netika sniegtas atbildes uz trešo un ceturto jautājumu.

[4] Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt pārsūdzēto lēmumu pilnībā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Sūdzībā norādīts, ka gan amatpersonas

lēmumā, gan pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka bez iepriekšēja brīdinājuma VID amatpersona ieradās pārbaudes teritorijā, kas pieder uzņēmumam, kurā

sūdzības iesniedzējs ir amatpersona. Konkrētā teritorijas daļa ir iznomāta SIA „/nosaukums A/”, ar kuru sūdzības iesniedzējam nav tiešas saistības.

Sākotnēji atbildējis uz VID amatpersonas uzdotajiem jautājumiem, bet vēlāk norādīja, ka ir noguris un nespēj fiziski sniegt paskaidrojumus, bet ir gatavs

tos sniegt citā laikā. VID amatpersonas atzīst, ka tādā veidā sūdzības iesniedzējs nav sniedzis informāciju iestādei, to saprotot ar gadījumiem, kad

informācija nav iesniegta vai nepilnīgi iesniegta.

Pārsūdzot amatpersonas lēmumu VID ģenerāldirektorei, sūdzības iesniedzējs kā pamatargumentu norādījis to, ka amatpersonas lēmumā ir

noklusēts fakts, ka pārbaude /adrese A/, nenotika saistībā ar sūdzības iesniedzēju vai viņu saistītu uzņēmumu. Sūdzības iesniedzējs iepriekš netika

informēts par VID amatpersonu ierašanos, VID amatpersonas satika laika posmā ap plkst. 23.00 – 24.00. Sarunas laikā izskaidrojis, ka ir nejauši

ieradies nekustamajā īpašumā, lai to apraudzītu un šajā diennakts laikā ir noguris, tādēļ nespēj sniegt paskaidrojumus uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

Sūdzības iesniedzējs sniedza atbildes uz tiem jautājumiem, kuriem varēja un norādīja, ka par citiem uzdotajiem jautājumiem, ņemot vērā savu fizisko

stāvokli (nogurumu) nevar dot objektīvas atbildes. Sūdzības iesniedzējs lūdza VID amatpersonai rast iespēju ar viņu tikties citā laikā, kas nav nakts laiks,

kad būs gatavs sniegt viņam zināmo informāciju uz visiem interesējošiem jautājumiem.

VID ģenerāldirektore šādus lietas faktiskos apstākļus ir atstājusi bez ievērības un nav devusi tiem vērtējumu. Sūdzības iesniedzējs secina, ka VID

ieskatā tās amatpersonas ir tiesīgas administratīvo pārbaužu lietu ietvaros ierasties pie jebkuras personas arī nakts laikā un pieprasīt sniegt

paskaidrojumus.

Sūdzības iesniedzējs vērtē situāciju pēc analoģijas ar Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un

pārvaldības kārtība” 1.2. punktu [domāts šo noteikumu 1. pielikuma „Vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes”

1.2. punkts], kurā noteikts, ka diena ir plkst. 7.00 - 19.00, vakars – plkst. 19.00 - 23.00, nakts – plkst. 23.00 - 7.00. Līdz ar to VID amatpersona bez

iepriekšējas brīdināšanas paskaidrojumus pieprasīja sniegt nakts laikā.

Atbilstoši Satversmes 96. pantam noteiktas sūdzības iesniedzēja pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. VID lēmumos nav sniegts

pamatojums tam, kādēļ atbildes uz uzdotajiem jautājumiem bija nepieciešams saņemt tieši konkrētajā dienā un nakts laikā un šādu informāciju nevarēja

iegūt vēlāk. No pārsūdzētajā lēmumā norādīto 3. un 4. jautājuma satura neizriet, ka tie būtu neatliekami un uz tiem atbildes nevarētu sniegt nākamās

dienas rītā.

/pers. A/ lūdzis sūdzību izskatīt rakstveida procesā. Tiesā nav saņemti VID iebildumi pret sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secina, ka sūdzība ir apmierināma, VID ģenerāldirektores lēmums atceļams pilnībā

un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

[6] Ar 2020. gada 11. augustā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas lēmumu uzsākts administratīvā

pārkāpuma process par to, ka 2020.gada 5.augustā /pers. A/ kontroles pasākumu laikā neatbildēja uz visiem VID amatpersonas uzdotajiem

jautājumiem. Norādīti faktiskie apstākļi, ka 2020.gada 5.augustā VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde veica kontroles pasākumus SIA

„/nosaukums A/” faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas adresē /adrese A/. Kontroles pasākumu laikā sastapta fiziska persona /pers. A/, kuram

VID amatpersona lūdza sniegt rakstisku paskaidrojumu. /pers. A/ kontroles pasākumu laikā neatbildēja uz visiem VID amatpersonas uzdotajiem

jautājumiem. Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas

lietošanas jomā 3.panta otrās daļas, kur paredzēta atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas

sniegšanu Uzņēmumu reģistram vai Valsts ieņēmumu dienestam.

Ar amatpersonas lēmumu /pers. A/ sodīts ar naudas sodu 20 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 100 euro.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores lēmumu amatpersonas lēmums atstāts negrozīts.

[7] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās

kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta otrajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 5. panta pirmo daļu administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai

bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

[7.1] No pārsūdzētā lēmuma izriet, ka saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmo daļu sūdzības iesniedzējam bija

pienākums sniegt informāciju pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmo

daļu nodokļu maksātājs 1.) noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas un 2.) pēc nodokļu

administrācijas amatpersonas pieprasījuma sniedz papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus,

grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu),

kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas

noteikšana.

Savukārt, saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta

otro daļu paredzēta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts

ieņēmumu dienestam. Tas ir administratīvais pārkāpums, kas vērsts pret pārvaldes un sabiedrisko kārtību.

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā

pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja darbībās (bezdarbībā) nav administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmju kopuma.

No likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmās daļas izriet, ka nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt informāciju, kuru nesaņemot

nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka 2020. gada 5. augustā pēc plkst. 22.00 VID veica kontroles pasākumus SIA

„/nosaukums A/” faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas adresē /adrese A/. Veikto kontroles pasākumu laikā teritorijā ieradies sūdzības iesniedzējs,

lai apraudzītu savam uzņēmumam piederošo īpašumu. VID amatpersona plkst.22.40 pieprasījusi rakstveida paskaidrojumu no sūdzības iesniedzēja.

Sūdzības iesniedzējs paskaidrojis, ka telpas /adrese A/noslēgtas [domājams - noslēgts nomas līgums, kā tas izriet arī no sūdzībā minētā] ar SIA

„/nosaukums A/”, ka sūdzības iesniedzējam nav zināms, ar ko šī firma nodarbojas, nezin neko par telpās atrodamajām lietām. VID amatpersona

rakstveidā uzdevusi vēl trīs jautājumus:

1. „Vai varat norādīt SIA „/nosaukums A/” pārstāvi, kas parakstīja telpu nomas līgumu ar Jums – vārds, uzvārds, tālruņa numurs?”

2. „Kā tiek maksāts par telpu nomu, skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu, kādā apmērā?”

3. „Vai konstatētās sēnes un mellenes, kuras konstatētas telpās kontroles pasākumu laikā adresē /adrese A/, pieder ar Jums saistītam

uzņēmumam, vai Jums kā fiziskai personai, vai organizējat šajā adresē sēņu, ogu iepirkšanu?”

Uz pirmo jautājumu sūdzības iesniedzējs atbildējis „Šobrīd nevarēšu atcerēties”. Uz otro jautājumu sniegts komentārs: „Šobrīd jūtos noguris un uz

Jūsu jautājumiem atbildēšu vēlāk”. Zem trešā jautājuma, kas atrodas paskaidrojuma lapas otrā pusē, neko nav atbildējis.

Tiesa piekrīt pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka VID amatpersonu kompetencē ir izlemt, kāda veida informācija ir nepieciešama un būtiska

katrā konkrētajā gadījumā, lai īstenotu normatīvajos aktos noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas. Tomēr, analizējot lietas faktiskos apstākļus, tiesai

rodas šaubas par VID amatpersonas pieprasītās informācijas nepieciešamību un to, ka tā bija tik būtiska, ka to nesaņemot nav iespējama vai ir

apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana.

No lietas materiāliem secināms, ka sūdzības iesniedzējs nav pilnībā atteicies sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, bet paskaidrojis, ka ir jau

noguris un norādījis, ka atbildēs vēlāk. Lietā nav strīda un lietas materiālos nav ziņu par faktiem, ka VID amatpersona jebkādā veidā būtu sazinājusies ar

iesniedzēju, uzaicinājusi iesniedzēju sniegt paskaidrojumus vai pieprasījusi viņam sniegt VID jebkādu informāciju konkrētā termiņā. Tas liecina par to, ka

konkrētā informācija nav tik būtiska, bez tās var iztikt.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīta atsauce uz atziņām Senāta 2009. gada 26. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-45/2009 un uz atziņām Administratīvās

rajona tiesas 2011.gada 17.jūnija spriedumā lietā Nr.142077610. Tiesa konstatē, ka minētās atziņas nav piemērojamas konkrētajā situācijā, jo minētajos

nolēmumos tiesa vērtējusi pie administratīvās atbildības saucamās personas paskaidrojumu ticamību no pierādījumu ticamības viedokļa, vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētot visus administratīvā pārkāpuma lietas materiālus to kopumā.

Tiesa nepiekrīt pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, ka nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana liedz

nodokļu administrācijas amatpersonām iespēju pārbaudīt iesniedzēja un ar to saistīto uzņēmumu veiktās saimnieciskās darbības likumību, normatīvo aktu

prasību ievērošanu nodokļu aprēķināšanā un maksāšanā, kā rezultātā tiek apdraudētas valsts un sabiedrības intereses. No administratīvā pārkāpuma

lietas redzams, ka kontroles pasākumi tika veikti SIA „/nosaukums A/”, kurai nav tiešas saistības ar sūdzības iesniedzēju. Pārbaude netika veikta

attiecībā uz sūdzības iesniedzēju vai ar to saistītā uzņēmuma saimniecisko darbību. Tiesa ņem vērā, ka sūdzības iesniedzējs nebija pieaicināts piedalīties

kontroles pasākumu veikšanā, bet ieradās nejauši, par ko strīds lietā nepastāv.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa konstatē, ka 2020. gada 5. augustā sūdzības iesniedzējam pieprasītā informācija nav tāda, kuru nesaņemot nav

iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana. Tādējādi

netiek aizskarta pārvaldes vai sabiedriskā kārtība – iztrūkst administratīvā pārkāpuma sastāva objekts.

[7.2] Kā jau iepriekš konstatēts, VID veica kontroles pasākumus attiecībā uz SIA „/nosaukums A/”, kurai nav tiešas saistības ar sūdzības

iesniedzēju.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka kontroles pasākumu veikšanas vietā /adrese A/ ieradās sūdzības iesniedzējs un

plkst. 22.40 VID amatpersona pieprasīja sūdzības iesniedzējam sniegt rakstveida paskaidrojumu. Tiesa par pareizu uzskata paskaidrojumā fiksēto laiku

plkst. 22.40, nevis sūdzībā norādīto - plkst.23.30.

Jau iepriekš tiesa konstatējusi, ka sūdzības iesniedzējs nav atteicies sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, bet paskaidrojis, ka ir jau noguris un

norādījis, ka atbildēs vēlāk. Tiesa ņem vērā apstākli, ka VID amatpersona vairs nav lūgusi sniegt atbildes uz jautājumiem ne nākamajā darba dienā, ne

citā termiņā. Izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē tādus steidzamības apstākļus vai iesniedzēja pretdarbību, kas liegtu VID savlaicīgi uzaicināt sūdzības

iesniedzēju paskaidrojumu sniegšanai.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta otro daļu, nodokļu administrācijas amatpersona, pieprasot iesniegt informāciju, nosaka

termiņu, kas nedrīkst būt garāks par 30 dienām. No lietas materiāliem izriet, ka informācija pieprasīta nekavējoties.

Analizējot VID uzdoto jautājumu būtību tiesa secina, ka jautājumi ir par konkrētiem faktiem. Atbildes uz šiem jautājumiem var sagatavot vēlāk –

darba laikā, kā arī sniegtās ziņas var pārbaudīt. Turklāt uz pieprasīto informāciju nepieciešamas konkrētas atbildes, uz kurām atbildes iepriekš

nepieciešams pārbaudīt pašam sūdzības iesniedzējam.

Pārsūdzētajā lēmumā ir norādīts, ka ne 2020. gada 17. augusta paskaidrojumā, ne arī laikā līdz 2020. gada 11. augusta lēmuma par soda

piemērošanu pieņemšanai, ne arī iesniedzot sūdzību, sūdzības iesniedzējs nav atbildējis uz viņam uzdotajiem jautājumiem. No lietā esošajiem

dokumentiem tiesa konstatē, ka paskaidrojuma veidlapa ar uzdotajiem jautājumiem palika VID amatpersonas rīcībā, un sūdzības iesniedzējam nebija

precīzu jautājumu, lai sniegtu atbildes uz tiem vēlāk.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka konstatētajos faktiskajos apstākļos (paskaidrojuma pieprasīšanas laiks, pieprasītās informācijas raksturs, sūdzības

iesniedzēja statuss kontroles pasākuma laikā), sūdzības iesniedzēja darbībās nav konstatējamas administratīvā pārkāpuma - informācijas nesniegšana

VID - pazīmes.

[7.3] Novērtējot lietā esošos pierādījumus un ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi, lai sūdzības iesniedzēja rīcībā

konstatētu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.2 panta pirmās daļas pārkāpumu, tas ir, nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas, kuru

nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas

noteikšana, nesniegšanu. Līdz ar to, tiesa konstatē, ka nav noticis Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts

valodas lietošanas jomā 3. panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums – informācijas nesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam.

[8] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 1. punktu administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet

uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts, ka administratīvais pārkāpums nav noticis.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227. panta pirmās daļas 2. punktu tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt

spriedumu atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 1. punktu, 225., 226. pantu, 227. panta pirmās daļas 2. punktu tiesa

nosprieda

atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2020. gada 2. oktobra lēmumu Nr. 29016000102720-4 un izbeigt administratīvā pārkāpuma

lietu pilnībā.

Spriedums pieejams 2020. gada 13. novembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnese L. Supe