Legislator Case Law & Legislation
A420228424 / A42-00633-25 ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0408.A420228424.6.S AI generated

Court dismisses father's request to terminate mother's custody due to lack of evidence of harm.

Case Number A420228424 / A42-00633-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the father's application to issue an administrative act terminating the mother's custody rights over her minor children. Although the father alleged the mother's alcohol abuse and emotional violence, the court found no evidence supporting these claims and noted the mother's employment and social support plans. The court ruled that the existing decision by the Children's Court was legally sound and that the procedural delay in notifying the father did not affect the substantive outcome or his right to appeal.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti; 289.-291. panti: The court may dismiss an application to terminate parental custody rights when the applicant fails to provide sufficient evidence of harm to the child, even if procedural delays occurred in the prior administrative decision.

Keywords

AI generated
termination of custody rights best interests of the child alcohol abuse evidence emotional violence claims procedural delay impact children's court decision administrative act review

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289.-291. panti

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-00633-25/8

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0408.A420228424.6.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 8.aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dace Grabovska,

piedaloties pieteicēja /Persona A/ pilnvarotajai pārstāvei /Persona B/, atbildētājas Rīgas valstspilsētas pašvaldības

pusē pieaicinātās iestādes Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas pilnvarotajām pārstāvēm /Persona C/ un

/Persona D/, trešajai personai /Persona E/, trešās personas /Persona E/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam

advokātam Andrejam Studentam, trešo personu /Persona F/ un /Persona G/ sevišķajam aizbildnim /Persona H/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona E/ tiktu pārtrauktas nepilngadīgo bērnu /Persona F/ un

/Persona G/ aizgādības tiesības.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona A/ 2024.gada 12.aprīlī vērsās ar iesniegumu (lietas 32.-33.lapa) Rīgas valstspilsētas

pašvaldības bāriņtiesā (turpmāk – bāriņtiesa), lūdzot pārtraukt nepilngadīgo bērnu /Persona H/ un /Persona G/

aizgādības tiesības bērnu mātei /Persona E/.

Ar bāriņtiesas 2024.gada 27.augusta lēmumu Nr.1.3./1737 lietā Nr.3.5./129-2024 (turpmāk – Lēmums) (lietas

10.-14.lapa) nolemts atteikt pārtraukt abu nepilngadīgo bērnu aizgādības tiesības /Persona E/.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Bērnu tēvs lūgumu pamato ar to, ka bērnu māte regulāri veic bērnu aprūpi un uzraudzību alkohola reibumā,

veic emocionālu vardarbību pret bērniem, kā arī pārmērīga alkohola lietošanas rezultātā mātei ir psihiskās

uzvedības traucējumi, tomēr bāriņtiesa neguva tam apstiprinājumu. Tēva sniegtā informācija vērtējama kritiski.

Lietā esošā informācija neliecina par iespējamu alkohola atkarību mātei vai riskiem bērnam uzturēties mātes

ģimenē, kas varētu radīt apdraudējumu bērniem atrasties mātes aizgādībā un apdraudētu bērnu drošību.

[1.2] Bērnu māte ilgstoši sadarbojas ar sociālo dienestu un arī turpmāk plāno izmantot tā piedāvātos pakalpojumus

un saņemt psihoemocionālo atbalstu ar mērķi stabilizēt savu psihoemocionālo stāvokli, kas palīdzētu apzināties un

izmantot savus iekšējos resursus un veicināt izpratni par bērna vajadzībām, kā arī risinātu ģimenes sociālo situāciju.

[1.3] Māte ir nodarbināta, gūst ienākumus no algota darba, saņem ģimenes valsts pabalstu. Lietas materiālos nav

pierādījumu, kas liecinātu, ka bērniem, uzturoties mātes ģimenē, nebūtu nodrošināta pārtika, apģērbs vai higiēnas

lietas.

Māte ir spējīga nodrošināt bērnu uzturēšanu, kā to nosaka Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa.

[1.4] Abu vecāku sniegtie paskaidrojumi liecina, ka ir grūtības vecāku savstarpējā komunikācijā, kas ir radījis

pārpratumus saistībā ar tiesas noteikto saskarsmes kārtības izpildi. Starp vecākiem pastāv strīds par saskarsmes

tiesībām, taču bērnu māte savu iespēju robežās pilda Civillikuma 181.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto.

Vienlaikus bāriņtiesa uzskata, ka starp vecākiem pastāv konfliktējošas attiecības, kas var ietekmēt bērnu

psihoemocionālo stāvokli.

[1.5] Bērnu interesēs nav viņu šķiršana no mātes, jo tas var novest pie psihoemocionālā stāvokļa pasliktināšanās.

[1.6] Bāriņtiesa konstatēja darbības no abu vecāku puses, kas neatbilst bērnu vislabākajām interesēm. Abiem

vecākiem ir nepieciešams saņemt speciālistu palīdzību domstarpību risināšanai un vecāku savstarpējas

komunikācijas uzlabošanai.

Bāriņtiesa uzskata, ka ir iespējams novērst bērnu attīstībai nelabvēlīgos apstākļus (vecāku domstarpības), paliekot

vecāku aizgādībā un vecākiem ilgtermiņā vienojoties par bērnu turpmāko aprūpi.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu tiesā (lietas 4.-6.lapa). Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Bāriņtiesa nenosūtīja pieteicējam Lēmumu laikus.

[2.2] Bāriņtiesa apzināti nav ņēmusi vērā bērnu viedokli un nav vērtējusi pierādījumus lietā, kā arī noskaidrojusi

papildu informāciju.

[2.3] Pieteicējs uzskata, ka bērnu mātei steidzami vajadzīga narkologa palīdzība, jo viņa nesaprot savas rīcības

sekas.

Pieteicējs skaidro, ka jau 2022.gadā ir iegūta narkologa /Persona I/ informācija par to, ka /Persona E/ ārstēšanos pie

narkologa uzsākusi 2015.gada aprīlī, kad viņai konstatēti psihiskās uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ.

/Persona E/ narkologu apmeklējusi līdz 2022.gada 9.februārim. Bāriņtiesas ieskatā, narkologs, kuru bērnu māte

apmeklēja septiņus gadus, viņu ir izārstējis. /Persona E/ nekad ne tiesā, ne bāriņtiesā nav atzinusi, ka viņai jebkad ir

bijušas kādas problēmas alkohola lietošanas dēļ.

Bērnu māte apzināti slēpusi informāciju, ka viņai ir vairāki administratīvie pārkāpumi par alkohola lietošanu, vadot

transportlīdzekli, kā arī citi administratīvie sodi.

[2.4] Bāriņtiesa nav noskaidrojusi, kas tas par vīrieti, ar kuru bērnu māte ir faktiskās laulāto attiecībās, kas abus

bērnus ved uz skolu viņas vietā.

[2.5] Bāriņtiesa nav noskaidrojusi, uz kāda pamata bērnu māte ar bērniem dzīvo pašreizējā dzīvesvietā. Bāriņtiesu

neinteresē bērnu mātes spēja nodrošināt bērniem stabilu dzīvesvietu.

[2.6] Bāriņtiesa nav noskaidrojusi, kur bērnu māte strādā, kāds ir viņas darba laiks un kādi ir viņas darba

pienākumi.

[2.7] Bērnu māte nepilda tiesas noteikto saskarsmes kārtību.

[2.8] Pieteicējs uztraucas par saviem bērniem, vērsās bāriņtiesā un informēja par bērnu veselībai kaitīgajiem

apstākļiem, ņemot vērā bērnu regulāri tēvam izteikto lūgumu vērsties tiesā ar prasību par viņu dzīvesvietas

noteikšanu pie tēva. Bērnu māte regulāri lieto alkoholu, smēķē un rupji lamājas.

[3] Bāriņtiesa rakstveida paskaidrojumos (lietas 28.-31.lapa) pieteikumu neatzīst, norādot turpmāk minēto.

[3.1] Bāriņtiesa vērtēja lietā esošos apstākļus un ņēma vērā tiesu praksē atzīto, ka aizgādības tiesību pārtraukšana ir

pieļaujama tikai īpašos, ļoti nopietnos gadījumos.

[3.2] Bāriņtiesa, pieņemot Lēmumu, neguva viennozīmīgus un objektīvus pierādījumus, ka bērnu māte būtu bijusi

vardarbīga pret bērniem vai bērni atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos mātes vainas dēļ.

Bāriņtiesa vērš uzmanību, ka /Persona E/ 2024.gada 5.jūnijā ir apmeklējusi narkologa konsultāciju. Problēmas ar

alkohola lietošanu šobrīd nav konstatētas. Narkologa darbā ar /Persona E/ 2024.gada 4.jūlija raksturojumā norādīts,

ka klīniskās pārbaudes laikā netiek konstatēti simptomi, kuri liecinātu par sistemātisku vai pārmērīgu alkohola vai

narkotiku lietošanu. Alkohola marķiera daudzums asinīs atrodas references intervālā kopš aprīļa mēneša, kas

apstiprina, ka /Persona E/ ir spējīga kontrolēt tieksmi uz alkoholu un izdzertā alkohola daudzumu.

[3.3] Savukārt attiecībā uz bērnu mātes administratīvajiem pārkāpumiem bāriņtiesa skaidro, ka /Persona E/

vairākkārt ir sodīta par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, divas reizes par sabiedriskās kārtības noteikumu

pārkāpumiem, par vecākā dēla aprūpes un uzraudzības pārkāpumiem, kā arī par Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumu, kas izdarīts alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā. Bāriņtiesa vērš

uzmanību, ka bāriņtiesas 2024.gada 27.jūlija sēdē Rīgas Sociālā dienesta pārstāvis paskaidroja, ka /Persona E/

apmeklē narkologu un Atkarību profilakses speciālistu, sadarbība vērtējama kā laba. Šobrīd ģimenē nav konstatēti

augsti riski, bet risks ir vecāku konfliktējošās attiecības, kas ietekmē bērnu emocionālo stāvokli. Pēc narkologa

slēdzienā norādītās informācijas /Persona E/ alkohola lietošanas paradumi nav bērniem apdraudoši.

[3.4] Ievērojot minēto, bāriņtiesa secināja, ka bērnu attīstību apdraudošie apstākļi mātes ģimenē nepastāv un arī

šobrīd nav konstatējams, ka bērni, paliekot mātes ģimenē, būtu pakļauti augstiem un nenovēršamiem riskiem,

bērnu māte neapdraud bērnus. Norādītais kopumā liecina, ka /Persona E/ ir motivēta sadarbībai ar kompetentajām

iestādēm, kā arī centusies izprast savu kā vecāka lomu un ar to saistītos pienākumus un atbildību, kā arī cenšas

izprast un risināt problēmas ģimenē.

[3.5] Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka bāriņtiesa nenosūtīja Lēmumu administratīvā procesa dalībniekam 10

darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, bāriņtiesa skaidro, ka tas ir ņemts vērā bāriņtiesas turpmākā darba

uzlabošanai, tomēr nokavētā procesuāla termiņa esamība neietekmēja Lēmumu pēc būtības kā arī pieteicēja tiesības

to pārsūdzēt tiesā.

[3.6] Bāriņtiesa, pieņemot Lēmumu, ir ieguvusi nepieciešamo un pietiekamu informāciju Lēmuma pieņemšanai un

izvērtējusi lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar citiem lietā konstatētajiem apstākļiem.

Pieteicēja norādītā informācija un apgalvojumi tika vērtēti, bet jāvērtē bija visi lietā konstatētie apstākļi kopsakarā.

Bāriņtiesa nebija saņēmusi nevienu citu informāciju (no sociālā dienesta, ģimenes ārsta, policijas) par to, ka māte

apdraudētu bērnus vai bērnu dzīvību un veselību, realizējot bērnu aprūpi un uzraudzību. Tieši pretēji, /Persona E/

ģimene pēc mātes iniciatīvas ilgstoši sadarbojas ar Rīgas Sociālā dienesta speciālistiem un izmanto pašvaldības

piedāvātos pakalpojumus, kā arī sadarbības laikā Rīgas Sociālais dienests nekonstatēja, ka māte apdraudētu bērnus

vai bērnu dzīvību un veselību, realizējot bērnu aprūpi un uzraudzību.

[3.7] Bāriņtiesa vērš uzmanību, ka bērnu interesēs ir sakārtotas attiecības starp pieaugušajiem. To sakārtošana ir

pieaugušo, nevis bērnu atbildība.

Konkrētajā gadījumā bērnu aizgādības tiesību pārtraukšana vienam no vecākiem neatrisinās konfliktējošās

attiecības starp pieaugušajiem, tādējādi nesekmēs nepilngadīgo bērnu tiesību uz harmonisku vidi ģimenē

nodrošināšanu. Bērna personības pilnīgai un harmoniskai attīstībai ir nepieciešams izslēgt situācijas, kad vecāku

strīda vai necieņas izrādīšanas gadījumā bērns tiek pakļauts spēcīgai psiholoģiskai krīzei, kas var radīt bērnam

psiholoģisku traumu vai diskomfortu, un deformējoši var ietekmēt bērna personības attīstību.

Konfliktsituācijās, kas notikušas starp pieaugušajiem, nav iespējams nošķirt kādas vienas puses vainas pakāpi no

otra vainas pakāpes. Gan pieteicējs, gan /Persona E/ sniedz pretrunīgu informāciju par strīdu apstākļiem. Ņemot

vērā, ka konfliktsituācijas galvenā iezīme ir konfliktējošās puses – divas personas vai lielāks personu loks, tātad

jābūt konfliktā iesaistītiem pretiniekiem. Savukārt konfliktu atrisināšana notiek sarunu ceļā starp ieinteresētajām

personām, līdz ar to par risinājumu rašanu savstarpējās attiecībās un domstarpībās ir atbildīgi pieaugušie, kuriem

nepieciešamības gadījumā ir iespēja lūgt profesionālu palīdzību, piemēram, veicot mediāciju vai kopīgi apmeklējot

psihoterapijas sesijas.

[4] Trešā persona /Persona E/ rakstveida paskaidrojumos (lietas 119.-123.lapa) pieteicēja pieteikumu neatzīst, lūdz

to noraidīt un norāda turpmāk minēto.

[4.1] Trešā persona uzskata, ka nepastāv neviens no priekšnoteikumiem aizgādības tiesību atņemšanai trešajai

personai. Pieteicēja pieteikums pamatots ar nepamatotiem un subjektīviem secinājumiem, kas nav atzīstami par

tādiem, uz kā pamata būtu pieņemams lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Pieteicēja pieteikums ir vērsts

uz trešās personas ietekmēšanu un konflikta saasināšanu tā vietā, lai panāktu miermīlīgu attiecību noregulējumu.

[4.2] Trešā persona vērš uzmanību, ka pieteicēja pieteikuma argumenti ir identiski tiem, kas ir norādīti viņa

prasības pieteikumā un prasības pieteikuma papildinājumos civillietā Nr.C771430224.

Trešā persona norāda, ka pieteicējs gan bērnu dzīvesvietas noteikšanu pie viņa, gan lūgumu par aizgādības tiesību

atņemšanu trešajai personai pamato ar vieniem un tiem pašiem argumentiem, kas apstiprina to, ka pieteicēja mērķis

nav vērsts uz bērnu tiesību aizsardzību, bet gan uz trešās personas ietekmēšanu, ar nolūku radīt trešajai personai

dziļus emocionālus pārdzīvojumus.

[4.3] Pieteikumā norādītie argumenti pamatoti tikai ar pieteicēja subjektīvo viedokli. Pieteikumā ir izteikti apzināti

aizvainojumi, kas ir vērsti uz trešās personas diskreditēšanu, nepastāvot nekādiem pierādījumiem par to. Savukārt

pieteicēja argumenti, kas skar trešās personas dēlu no iepriekšējām attiecībām, kā arī trešās personas

administratīvos pārkāpumus, vispār neattiecas uz šo lietu.

[4.4] Pieteicēja apgalvojumi par to, ka trešā persona regulāri lieto alkoholiskos dzērienus, ir nepamatoti. Trešā

persona uzskata, ka pieteicēja tieksme uz alkohola lietošanu un apstāklis, ka kopš 2021.gada pats pieteicējs nekādā

veidā neārstējas, norāda uz to, ka tieši pieteicējam ir tendence pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus.

[4.5] Patiesībai neatbilst pieteikumā norādītais, ka trešā persona nepilda ar tiesas spriedumu noteikto pieteicēja un

bērnu saskarsmes kārtību, turklāt tas neattiecas uz izskatāmo lietu.

Pats pieteicējs nepilda tiesas spriedumu, ar kuru noteikta saskarsmes kārtība ar bērniem, tomēr tajā pašā laikā vaino

trešo personu identiskā pārkāpumā un uzskata, ka tas ir pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai.

[4.6] Pieteicēja argumentiem par bērnu dzīvesvietu nav nozīmes lietas objektīvā izskatīšanā, jo tie nav saistīti ar

bērnu apdraudējumu vai vardarbību pret tiem, turklāt Rīgas Sociālais dienests ir apsekojis dzīvesvietu un

konstatējis, ka bērni dzīvo labiekārtotā dzīvoklī, kurš ir tīrs un sakopts, sadzīves apstākļi ir piemēroti bērnu

labvēlīgai augšanai un attīstībai. Apgalvojums, ka trešā persona nevar nodrošināt bērniem stabilu dzīvesvietu, ir

pilnībā nepamatots.

[4.7] Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem par to, ka bāriņtiesa nav ņēmusi vērā bērnu viedokli, trešā persona

uzskata, ka bērnu viedoklis šajā vecumā nevar kalpot par pamatu trešās personas aizgādības tiesību pārtraukšanai.

Apgalvojumi par bērnu viedokli ir vērtējami kritiski, jo jau iepriekš tika konstatēts, ka pieteicējs ietekmē viņu

viedokli, stāsta nepatīkamas lietas par trešo personu, turklāt pieteicējs saskarsmes laikā apzināti bērnus lutina.

[5] Trešo personu /Persona F/ un /Persona G/ sevišķais aizbildnis rakstveida paskaidrojumos (lietas 139.-143.lapa)

norāda, ka bērni pie mātes jūtas labi un droši. /Persona E/ nodrošina bērniem dažāda veida saturīgu brīvā laika

pavadīšanu, dažādu interešu izglītību, meitenes ar mammu jūtas emocionāli droši, bērni ir aprūpēti. Ar tēvu abi

bērni vēlas tikties, gandrīz katru reizi braucot uz veikalu pirkt mantas, apmeklē dažādas izklaides vietas, bērniem

patīk pavadīt laiko kopā ar tēvu. Sevišķais aizbildnis norāda, ka atbilstoši lietas materiālos esošajai informācijai

bērni tiek iesaistīti vecāku savstarpējos konfliktos, kas rada emocionālu apdraudējumu. Bērnam ir svarīgi ģimenē

redzēt labas attiecības. Vecākiem jāatturas no jebkuras darbības, kas negatīvi iespaido bērna attiecības ar otru

vecāku. Vecāku pamatpienākums ir bērna vislabāko interešu nodrošināšana, kas prevalē pār pieaugušo tiesībām.

Bērna ietekmēšana ir vērtējama kā netieša emocionāla vardarbība, kuras rezultātā bērnam tiek radīti emocionāli

pārdzīvojumi, un var ietekmēt garīgo attīstību.

Sevišķā aizbildne uzskata, ka Lēmums atbilst bērnu vislabākajām interesēm.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve uzturēja pieteikumu, papildus norādot, ka /Persona E/ ir alkohola atkarība, bērnu

māte lieto alkoholu un smēķē bērnu klātbūtnē, kas apdraud bērnu drošību, kā arī ar šādu rīcību ir vardarbīga pret

bērniem, draud, ja bērni paliks pie tēva dzīvesvietā. /Persona E/ vada transportlīdzekli bez vadītāja tiesībām, ka

tieši bērnu māte atsakās no mediācijas procesa un no piedāvātās iespējas SOS bērnu ciematā, ka vecāku starpā nav

konfliktējošas attiecības, jo /Persona E/ atzīst tikai komunikāciju ar e-pasta starpniecību. Tāpat atsaucas uz to, ka

/Persona E/ nevis nepilda spriedumu par saskarsmi, bet kavē tā izpildi. Bāriņtiesa šos faktus ignorē.

Bāriņtiesas pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina, jo nav iestājušies apstākļi, lai /Persona E/ aizgādības tiesības

pārtrauktu. Nav pierādījumu par to, ka bērnu māte noskaņo bērnus pret tēvu, par saskarsmi strīdi nav bijuši,

bāriņtiesa par to nav informēta, ja neskaita vienu gadījumu, kad zvērināts tiesu izpildītājs vērsies tiesā par

saskarsmes nepildīšanu no mātes puses, bet šobrīd ar tiesas lēmumu ir noraidīts prasījums. Māte sadarbojas ar

Rīgas Sociālo dienestu, riski aprūpes dēļ nav konstatēti, ir konstatējami riski dēļ vecāku savstarpējiem konfliktiem

un bērnu iesaistes vecāku lojalitātes konfliktā. Papildus paskaidrojot, ka vecāku konfliktu risināšanas pamatā nav

aizgādības tiesību pārtraukšana otram vecākam, ka ir jākonstatē būtiski riski, lai pārtrauktu vecākam aizgādības

tiesības, kas ir galējais līdzeklis.

/Persona E/ un viņas pārstāvis pieteikumu neatzina, norādot, ka pieteicējs apzināti mēģina sāpināt /Persona E/ un

viņai kaitēt, ka pieteicējs atsaucas uz seniem notikumiem, ka pieteicējs pats nespēj izpildīt pusi no tiesas noteiktās

saskarsmes kārtības, bet pārmet sprieduma nepienācīgu izpildi tieši bērnu mātei. /Persona E/ atteikusies no

mediācijas šajā procesā, jo laulības šķiršanas laikā jau kopā ar pieteicēju izgāja mediācijas procesu, kas nedeva

rezultātu. Arī SOS ciematā bija, bet uz vienu tikšanos, jo nav gatava palikt divatā ar pieteicēju, baidās no viņa,

pieteicējs ir bijis fiziski un emocionāli vardarbīgs pret /Persona E/ laulības laikā. /Persona E/ nenoskaņo meitas pret

tēvu, bet raizējas, ka tēvs meitām stāsta nepatiesību par viņu, noskaņo bērnus pret mammu, runājot par viņu sliktas

lietas, kā arī bērniem stāstot muļķības, kas nemotivē trenēties, mācīties. Komunicēt piekrīt ar e-pasta starpniecību,

lai būtu pierādījumi par sarunām, lai fakti pēc tam netiktu sagrozīti.

Bērnu sevišķā aizbildne /Persona H/ paskaidroja, ka neatzīst pieteikumu, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumos

norādīto, /Persona E/ ģimenē netiek konstatēti riski, kas būtu par pamatuaizgādības tiesību pārtraukšanai, un

aizgādības tiesību pārtraukšana /Persona E/ nav bērnu vislabākajās interesēs.

Motīvu daļa

[7] Lietā ir noskaidrojams, vai ir pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai /Persona E/ pār bērniem /Persona F/ un

/Persona G/.

[8] Civillikuma 203.panta pirmā daļa noteic, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst,

ka: 1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; 2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos

apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); 3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas

tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; 4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot

gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; 5) konstatēta vecāka

vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. Identiskus pamatus aizgādības

tiesību pārtraukšanas paredz Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmā daļa.

Savukārt Civillikuma 203.panta trešā daļa noteic, ka aizgādības tiesības vecākam var tikt pārtrauktas arī

gadījumos, kad vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības

vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi īstenot

bērna aprūpi.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmās daļas 1.punktu bērnu var šķirt no ģimenes, ja bērna

dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret

bērnu, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ. Savukārt atbilstoši minētā panta otrajai daļai

šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos bērns šķirams no ģimenes, ja nav iespējams novērst

bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot ģimenē [..].

Atbilstoši administratīvo tiesu praksei bāriņtiesai ir jāizdod obligātais administratīvais akts, konstatējot, ka ir

iestājies kāds no aizgādības tiesību pārtraukšanas pamatiem, kas noteikti Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmajā daļā

un Civillikuma 203.panta pirmajā daļā.

Gan no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 3.panta, gan no Civillikuma

181.panta izriet Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta pirmajā daļā nostiprinātais secinājums, ka ģimene ir

dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas 3.panta 1.punktu visās darbībās attiecībā uz bērniem

neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās nodrošināšanas

jautājumiem, tiesas, administratīvie vai likumdošanas orgāni, uzmanība pirmkārt tiek veltīta tam, lai vislabāk

nodrošinātu bērna intereses.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna

tiesības un intereses ir prioritāras.

No minētā secināms, ka bērna intereses ir vienīgais kritērijs, izšķirot strīdu par aizgādības tiesībām, nevis viena vai

otra vecāka kādas savstarpējās priekšrocības. Lai pareizi izšķirtu šādu strīdu, ir jāpārbauda un jāizvērtē gan vecāku

iespējas nodrošināt nepieciešamos apstākļus bērna pilnvērtīgai attīstībai, gan bērna subjektīvā attieksme pret

izveidojušos situāciju (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 15.oktobra spriedums lietā

Nr.C31307413).

Tiesa vērš uzmanību uz Senāta judikatūru, ka aizgādības tiesību pārtraukšana ir iespējama tikai īpašos

gadījumos, kā arī aizgādības tiesību pārtraukšana ir galējais līdzeklis (Senāta 2023.gada 5.jūlija rīcības sēdes

lēmuma lietā Nr.SKA-693/2023, ECLI:LV:AT:2023:0705.A420153522.13.L, 4.punkts). Aizgādības tiesību

pārtraukšana piemērojama tikai tad, ja ir konstatējami Civillikuma 203.panta pirmajā daļā minētie apstākļi, kas rada

bērna tiesību pārkāpumu, un šo pārkāpumu nav iespējams novērst citādi, kā vien pārtraucot vecāka aizgādības

tiesības (Senāta 2023.gada 25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-436/2023, ECLI:LV:AT:2023:0425.A420229521.14.S,

6.punkts). Ilgstošas vecāku konfliktējošas attiecības, kas pirmšķietami konstatējamas arī šajā lietā, nav pamats, lai

vienam vecākam pārtrauktu aizgādības tiesības (turpat, 8.punkts).

No minētajām tiesību normām un judikatūras atziņām nepārprotami secināms, ka aizgādības tiesības

pārtraucamas vecākiem tikai īpašos, ļoti nopietnos gadījumos. Tas ir galējais līdzeklis, ja nav iespējams novērst

bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot vecāku aizgādībā (aprūpē).

[9] Senāts ir atzinis, ka atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies lietās, kas skar bērnu intereses, lai veicinātu ar

konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem saistītās situācijas ātrāku un pareizāku noregulējumu, kā arī iespēju robežās

izvairītos no citu ar konkrēto faktisko situāciju saistītu lietu rašanās, pārsūdzētais administratīvais akts nav

vērtējams atrauti no apstākļiem, kas radušies lietas izskatīšanas gaitā. Tādēļ lietās, kas skar bērnu tiesības un

intereses, nelabvēlīga (tiesības ierobežojoša) administratīvā akta pārsūdzēšanas gadījumā ir vērtējami arī apstākļi,

kas radušies pēc pārsūdzētā iestādes lēmuma pieņemšanas, tādējādi nodrošinot efektīvu bērna tiesību un interešu

aizsardzību (sk. Senāta 2020.gada 8.maija sprieduma lietā Nr.SKA-815/2020,

ECLI:LV:AT:2020:0508.A420209618.25.S, 15.punktu; 2014.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-

1032/2014, A420377813, 12.punktu).

[10] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta otrā daļa noteic, ka bērnam tiek dota iespēja tikt

uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumīgā

pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību. Bērnu viedokli uzklausīt ne tikai tieši, bet arī pastarpināti

tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnus, paredz arī starptautiskās tiesību normas. Bērnu tiesību konvencijas 12.panta

1. un 2.punkts noteic, ka dalībvalstis nodrošina bērnam, kas spējīgs formulēt savus uzskatus, tiesības brīvi paust šos

uzskatus visos jautājumos, kas skar bērnu, turklāt bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība atbilstoši bērna

vecumam un brieduma pakāpei. Šajā nolūkā bērnam tiek arī dota iespēja tikt uzklausītam jebkādas ar bērnu

saistītas iztiesāšanas vai administratīvās izmeklēšanas gaitā vai nu tieši vai ar pārstāvja, vai attiecīga orgāna

starpniecību nacionālajās procesuālajās normās paredzētajā kārtībā.

No minētajām tiesību normām izriet, ka lietās, kurās ir iesaistīts bērns, viņš var piedalīties pats personīgi vai

viņa viedoklis var būt noskaidrots pastarpināti. Tiesiskajās attiecībās, kurās ir iesaistīti bērni, bērnu intereses ir

prioritāras.

Atsaucoties uz Senāta 2008.gada 23.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-457/2008 12.punktu, ja bērns ir

nobrieduša pusaudža vecumā, viņa viedoklim ir jābūt noteicošam. Tāpat Senāts vairākkārt ir norādījis, ka bērna

viedokļa uzklausīšana nenozīmē, ka lieta izspriežama atbilstoši tam. Bērna viedoklis var nebūt izšķirošs, lemjot par

aizgādības tiesību pārtraukšanu, piemēram, vardarbības vai nolaidības pret bērnu gadījumā, jo bērna vislabākās

intereses, vērtējot objektīvi, var nesakrist ar bērna subjektīvo viedokli.

No Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.panta pirmās daļas un Apvienoto Nāciju Organizācijas

Konvencijas par bērna tiesībām 12.panta izriet, ka ar bērnu saistītu jautājumu iztiesāšanā piešķirama nozīme arī

viņa paša viedoklim. Tomēr ne vienmēr bērna patiesās intereses saskanēs ar bērna iedomātajām interesēm un viņa

pausto informāciju. Tādējādi bērna paustais ne vienmēr būs izšķirošs lietas pareizā izskatīšanā.

Lietā nav strīda, ka /Persona G/ un /Persona F/ viedoklis ir uzklausīts vairākkārt, tajā skaitā bāriņtiesai gatavojot

atzinumus civillietās, pieņemot lēmumus administratīvajās lietās pieteicēja un /Persona E/ strīdos par aizgādības

tiesību pārtraukšanu kādam no vecākiem, arī izskatāmajā lietā 2024.gada 14.augustā, kā arī šobrīd tiesvedības laikā

sevišķais aizbildnis ir noskaidrojis bērnu viedokļus par aizgādības tiesību pārtraukšanu /Persona E/. Bērni ir

pauduši vēlmi, lai viņu sarunas vecākiem netiktu atreferētas, tāpēc to saturs tiks vērtēts, bet spriedumā netiek

atreferēts.

Tiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas laikā dvīņu meitenes ir sešus, šobrīd septiņus gadus vecas. Tiesa atzīst, ka

ikdienišķā situācijā tiek uzskatīts, ka bērni šādā vecumā var paust savu viedokli, bet nav pietiekoši nobrieduši, lai

spētu savu viedokli pietiekami argumentēt. Līdz ar to tiesa vērtēs bērnu sniegto viedokli kopsakarā ar citiem lietā

esošajiem pierādījumiem.

Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka bērnu viedoklis nav ņemts vērā, kā arī ir ietekmēts, tiesa šādam pieteicēja

secinājumam nepiekrīt. Nav šaubu, ka bērnu viedoklis var tikt ietekmēts no kāda vecāka puses, īpaši, ja bērns nav

sasniedzis tādu brieduma pakāpi, lai spētu kritiski vērtēt vecāku pausto argumentāciju, īpaši par otru vecāku.

Vērtējot bērnu pausto viedokli, lietā nav iegūti pierādījumi, ka māte bērnus noskaņo pret tēvu. Minētais neizriet ne

no bērnu psiholoģiskās izpētes rezultātiem, ne no bāriņtiesas vai sevišķās aizbildnes sarunām ar bērniem, kas ir

ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc netiks atreferēta spriedumā.

[11] Vērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē un secina turpmāko.

[11.1] Lietā nav strīda, ka /Persona F/ un /Persona G/ atrodas /Persona E/ un pieteicēja aizgādībā. /Persona

E/ ir vēl viens nepilngadīgs bērns – /Persona J/, dzimis /Datums A/. Lietā nav strīda, ka ar Rīgas pilsētas tiesas

2023.gada 7.jūlija spriedumu civillietā Nr.C30732321 bērnu dzīvesvieta noteikta pie mātes. Spriedums stājies

likumīgā spēkā 2023.gada 28.jūlijā. Tāpat nav strīda par to, ka ar Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada 28.februāra

spriedumu civillietā Nr.C30732321 ir noteikta saskarsmes kartība tēvam ar bērniem (lietas 71.-82.lapa). Spriedums

stājies likumīgā spēkā 2024.gada 3.aprīlī.

[11.2] Pieteicēja ieskatā /Persona E/ ilgstoši un pārmērīgi lieto alkoholu, kā arī smēķē bērnu klātbūtnē,

tādējādi ir vardarbīga pret bērniem, apdraudot bērnu intereses, kas ir viens no pamatiem aizgādības tiesību

pārtraukšanai mātei.

Vērtējot minēto, tiesa no Dr.Med.h.c. /Persona I/ 2022.gada 1.aprīļa vēstules (lietas 87.-88.lapa) konstatē,

ka /Persona E/ (kopš 2022.gada jūnija /Persona E/) 2015.gada 30.martā ir piekritusi ārstēties no alkohola atkarības.

/Persona E/ tika konstatēti psihiski uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ. Ārstēšanās laikā ieguvusi stabilu

atturību, ir bijušas arī īslaicīgas „noraušanās”, īpaši pieteicējam. 2019.gadā /Persona E/ un ir uzsākusi apmeklēt

anonīmo alkoholiķu sanāksmes, izmantoja ģimenes terapiju un psihologa palīdzību. /Persona E/ stāvoklis stabils.

Pēc /Persona F/ un /Persona G/ piedzimšanas starp vecākiem radušās konfliktējošas attiecības.

Minētais liecina, ka ne tikai /Persona E/, bet arī pieteicējam ir bijušas ilgstošas problēmas ar alkohola

atkarību, ka ne tikai /Persona E/, bet arī pieteicējs ir iesaistījies atkarību ārstēšanas procesā.

Lietā atrodas 2024.gada 14.augusta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas psihiatrijas un

narkoloģijas centrs” izziņa (lietas 55.-56.lapa), kurā norādīts, ka trešā persona /Persona E/ nav iekļauta

narkoloģiskā pacienta kartē un kartē pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Identiska informācija

izriet no Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas (lietas 62.lapa). Savukārt no 2024.gada 4.jūlija

narkologa darba ar /Persona E/ raksturojuma (lietas 61.lapa) konstatējams, ka klīniskās pārbaudes laikā netiek

konstatēti simptomi, kuri liecinātu par sistemātisku vai pārmērīgu alkohola vai narkotiku lietošanu. Alkohola

marķiera daudzums asinīs atrodas references intervālā kopš aprīļa mēneša, kas apstiprina, ka /Persona E/ ir spējīga

kontrolēt tieksmi uz alkoholu un izdzertā alkohola daudzumu.

Savukārt no bāriņtiesas sēdes protokola izriet, ka /Persona E/ atzina, ka mēdz smēķēt dzīvesvietā, kā arī

izrādīja sapratni par to, ka apzinās nepareizās rīcības sekas.

No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas ,,Personas

identifikācijas risinājums” 2024.gada 26.augusta izdrukām (lietas 102.lapa) konstatējams, ka /Persona E/

vairākkārt ir sodīta par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, divas reizes par sabiedriskās kārtības noteikumu

pārkāpumiem, par vecākā dēla aprūpes un uzraudzības pārkāpumiem pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma

88.panta 2.punkta, kā arī par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas izdarīts alkohola, narkotisko vai citu

apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā. /Persona E/ ir krimināli sodīta 2014.gada 17.aprīlī, sodāmība nav saistīta ar

bērnu tiesību un interešu pārkāpumiem.

Kaut arī pieteicējs uzskata, ka /Persona E/ mēdz lietot alkoholu un varētu pakļaut bērnus apdraudējumam

savas rīcības dēļ, tomēr tiesa minētajiem apgalvojumiem nav guvusi apstiprinājumu, jo pierādījumi lietā, tajā skaitā

narkologa atzinumā sniegtā informācija, neliecina par šobrīd iespējamu alkohola atkarību mātei vai riskiem

bērniem uzturēties mātes ģimenē, kas varētu radīt apdraudējumu bērniem atrasties mātes aizgādībā un apdraudētu

bērnu drošību. No minētā secināms, ka, pretēji pieteicēja apgalvojumiem, nav konstatējams, ka /Persona E/ šobrīd

būtu alkohola atkarība, kas radītu riskus nodrošināt bērnu aprūpi.

Apstāklis, ka abi vecāki viens otru vaino alkohola lietošanā bez pierādījumiem, kā arī tiesas noteiktās saskarsmes

kārtības izpildes kavēšanā, liecina, ka starp vecākiem pastāv konfliktējošas attiecības, kas var ietekmēt bērnu

psihoemocionālo stāvokli. Uz konfliktējošām attiecībām vecāku starpā norādījusi bāriņtiesa Lēmumā, arī

Dr.Med.h.c. /Persona I/ 2022.gada 1.aprīļa vēstule (lietas 87.-88.lapa) satur informāciju par ilgstošu konfliktu

bērnu vecāku starpā jau divus gadus pēc dvīņu piedzimšanas. Šādi secinājumi izdarīti arī Rīgas apgabaltiesas

2024.gada 28.februāra spriedumā lietā Nr.C30732321.

[11.3] Vērtējot apstākli, ka 2024.gada 4.novembrī pret /Persona E/ ir uzsākta administratīvā pārkāpuma

lietvedība par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (lietas 175.-176.lapa), secināms,

ka /Persona E/ šobrīd sargā nevainīguma prezumpcija, jo administratīvais sods šobrīd lietā nav piemērots.

Tāpat apstāklis, ka 2022.gada 12.jūlijā /Persona E/ administratīvi sodīta par transportlīdzekļa vadīšanu

alkohola reibumā, neliecina, ka lietas izskatīšanas laikā bāriņtiesā 2024.gada augustā un tiesā 2025.gada martā,

vērtējot minēto kopsakarā ar citiem lietas apstākļiem un pierādījumiem, būtu ar pārmērīgu alkohola lietošanu

saistītas problēmas. Turklāt minētais neizriet arī no Rīgas Sociālā dienesta jaunākās sagatavotās informācijas par

/Persona E/ ģimeni (lietas 178.lapa) un bāriņtiesas pēdējā pārskata (lietas 179.lapa).

Tiesa skaidro, ka gadījumos, ja vecāks vēršas tiesā un lūdz otram vecākam pārtraukt bērna aizgādības tiesības (lūdz

izdot administratīvo aktu), kā tas ir izskatāmajā lietā, tad tiesai ir jāvērtē ne tikai apstākļi, kas bija attiecīgā

bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas pamatā, bet arī tas, vai šobrīd pastāv Civillikuma 203.panta pirmajā daļā minētie

apstākļi, uz kuru pamata ir jāpārtrauc aizgādības tiesības. Tā kā personu savstarpējās attiecības var būt mainīgas,

tad arī tiesiskais regulējums aizgādības tiesību pārtraukšanā un atjaunošanā (Civillikuma 203.panta pirmā, trešā un

ceturtā daļa, Bāriņtiesu likuma 22.panta trešā daļa) ir veidots tā, lai šādas (pozitīvas vai negatīvas) izmaiņas tiktu

ņemtas vērā. Tāpēc nepamatots ir uzskats, ka vecākam ir jāpārtrauc aizgādības tiesības par pagātnes notikumiem

neatkarīgi no šā brīža apstākļiem (sk. Senāta 2023.gada 22.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-471/2023,

ECLI:LV:AT:2023:0322.A420142222.12.L, 5.punktu). Tātad, vērtējot to, vai šobrīd bērnu mātei ir pārtraucamas

aizgādības tiesības, ir jāvērtē arī lietas izskatīšanas laikā pastāvošie apstākļi. Esošie apstākļi nenoliedzami ir

vērtējami pagātnē notikušu notikumu kontekstā, tomēr pagātnes notikumi nevar prevalēt pār aktuālo situāciju.

Iestādei un tiesai ir jāņem vērā situācijas izmaiņas, ja tādas ir notikušas. Citiem vārdiem, tiesa, izskatot lietu,

pagātnes notikumus nevar ignorēt, jo, tikai redzot arī pagātnes notikumus, to attīstību, tiesa var redzēt izskatāmās

lietas kopainu. Tomēr pagātnes notikumi tikai vieni paši par sevi nevar būt pamats, lai laikā, kad situācija ir

uzlabojusies, vecākam šobrīd pārtrauktu aizgādības tiesības. Pagātnes notikumiem lietas izskatīšanā šā brīža

situācijas izvērtējumā var būt nozīme tādā kontekstā: 1) vai pagātnes notikumi vēl joprojām turpinās, 2) ja pagātnes

notikumi šobrīd neturpinās, vai pagātnē notikusī emocionālā vardarbība ir radījusi uz bērniem tik lielu ietekmi, ka

bērni vēl joprojām jūtas apdraudēti, baidās no šī vecāka (sk. Senāta 2023.gada 19.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr.SKA-676/2023, ECLI:LV:AT:2023:0619.A420207621.17.L, 8.punktu).

Ievērojot minēto un vērtējot lietas materiālus kopsakarā, tiesa atzīst, ka nav konstatējami tādi riski saistīti ar

iespējamu alkohola lietošanu no /Persona E/ puses, kas būtu pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai /Persona E/.

Turklāt, pretēji pieteikumā un pieteicēja pārstāves tiesas sēdē izteiktajiem apgalvojumiem, tiesai nav iesniegti

pierādījumi, kas liecinātu par to, ka /Persona E/ ikdienā bērnu aprūpi veic alkohola reibumā. Tiesa skaidro, ka

šobrīd vecāku nevar sodīt par trīs gadus seniem pagātnes notikumiem, attiecinot tos uz izskatāmo lietu un izvirzot

kā pamatargumentu aizgādības tiesību pārtraukšanai.

Attiecībā par smēķēšanu bērnu klātbūtnē, no lietas materiāliem redzams, ka jau bāriņtiesa izskaidrojusi

/Persona E/, ka smēķēšana bērnu klātbūtnē ir vardarbība pret bērniem, kas var būt pamats aizgādības tiesību

pārtraukšanai, /Persona E/ nemainot savus paradumus.

Vienlaicīgi no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka arī pieteicējam ir bijušas ar alkohola lietošanu saistītas

problēmas, kas izriet no Dr.Med.h.c. /Persona I/ 2022.gada 1.aprīļa vēstules (lietas 87.-88.lapa). Minētajā

dokumentā norādīts, ka arī pieteicējs no 2015.gada ārstējis alkohola atkarību, ka arī pieteicējam bija uzvedības

traucējumi alkohola lietošanas dēļ, ka bija īslaicīgas noraušanās īpaši pieteicējam ārstniecības procesa ietvaros.

Turklāt no 2021.gada 27.marta ārstu praksei nav ziņu par pieteicēju, jo pieteicējs, attaisnojoties ar savu aizņemtību,

neievēro dinamiskās novērošanas vizītes.

Vērtējot minēto, tiesa atzīst, ka noteiktā laika periodā abiem vecākiem ir bijušas problēmas ar alkohola

pārmērīgu lietošanu, ir veikts ārstniecības process, turklāt tieši /Persona E/ ir turpinājusi sekot ārsta norādēm un

saņemt palīdzību, ko pieteicējs, aizbildinoties ar aizņemtību, pārtraucis.

[11.4] Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka lietā nav iegūti pierādījumi par /Persona E/ nespēju nodrošināt bērnu

aprūpi. Bāriņtiesa, vērtējot apstākļus /Persona E/ ģimenē, šādus riskus nav konstatējusi. Par minēto liecina

turpmākais.

Bāriņtiesa 2024.gada 14.augustā veica dzīves apstākļu pārbaudi mātes dzīvesvietā /Adrese A/, un

konstatēja, ka ir nodrošināti piemēroti dzīves apstākļi bērnu aprūpei un uzraudzībai (lietas 54.lapa).

No 2024.gada 11.janvāra izraksta (lietas 59.-60.lapa) no stacionārā/ambulatorā pacienta /Persona F/ un

/Persona G/ medicīnisko karšu kopijas izriet, ka bērniem ir pamatslimība – adaptācijas traucējumi ar jauktiem

emociju un uzvedības traucējumiem, tāpēc lūgta psihologa konsultācija un rekomendācijas turpmākai taktikai.

2024.gada 27.janvāra izrakstā (lietas 57.-58.lapa) no stacionārā/ambulatorā pacienta /Persona F/ un

/Persona G/ karšu kopijas izriet, ka /Persona F/ un /Persona G/ psiholoģiskais stāvoklis liecina par psiholoģisku

traumu, kuru bērniem ir grūti pārdzīvot, rekomendēts turpināt apmeklēt psihologa konsultācijas, kā arī vecākiem

rekomendēts apmeklēt programmu vecākiem „Bērna emocionālā audzināšana”.

No lietas materiāliem redzams, ka /Persona E/ ir apmeklējusi atbalsta grupas vecākiem jautājumos par

pusaudžu ar uzvedības traucējumiem atbalstam, kā arī no Rīgas Sociālā dienesta sniegtās informācijas secināms, ka

/Persona E/ kā klātienē, tā telefoniski ir konsultējusies bērnu audzināšanas jautājumos, konfliktu risināšanas bērnu

klātbūtnē jautājumos, kas var negatīvi ietekmēt bērnu psihoemocionālo stāvokli. Minētais liecina, ka /Persona E/

apzinās, ka vecāku starpā ir konfliktējošas attiecības, ir vērsusies pēc konsultācijām jautājumu risināšanā.

Vienlaicīgi pieteicēja pārstāve paskaidroja, ka pieteicējam ir jauna ģimene, viņam ir darbs un tāpēc nav

laika apmeklēt kursus. Tātad tieši pieteicējs ir vecāks, kurš ar savu attieksmi norāda, ka savā uzvedībā un rīcībā

problēmas nesaskata, kaut arī bāriņtiesa ir vērsusi uzmanību, ka abu vecāku starpā ir nopietnas, konfliktējošas

attiecības, kas rada nopietnu psiholoģisko spriedzi bērniem.

Lietas materiālos atrodas pārskati par klienta psiholoģisko konsultēšanu /Persona F/ un /Persona G/ (lietas

35.-36.lapa). /Persona G/ pārskatā par klienta psiholoģisko konsultēšanu norādīts, ka darba laikā /Persona G/ ir

palikusi drošāka, izvairās sarunāties par mātes un tēva konfliktiem, jo, iespējams, priekš viņas tas ir smagi.

Konsultāciju apmeklējumu nodrošinājusi māte. Rekomendēts /Persona G/ turpināt apmeklēt psihologa

konsultācijas un paturēt ģimeni Rīgas Sociālā dienesta redzeslokā. /Persona F/ pārskatā norādīts, ka, vērojot

/Persona F/ darbībā, novērots, ka bērna uzvedība ir trauksmaina un nemierīga. Konsultāciju apmeklējumu

nodrošinājusi māte. Rekomendēts /Persona F/ turpināt apmeklēt psihologa konsultācijas un paturēt ģimeni Rīgas

Sociālā dienesta redzeslokā.

Tiesas sēdē /Persona E/ apliecināja, ka sadarbojas ar Rīgas Sociālo dienestu, ka ir lūgusi piešķirt vairākus

pakalpojumus, kas saistīti ar psihologa palīdzību bērniem, kopš laulības šķiršanas procesa sākšanās pati apmeklē

psihologu.

Lietas materiālos atrodas privātās vidusskolas 2024.gada 21.augusta vēstule (lietas 100.lapa), kurā norādīts,

ka ar skolas atbalsta personālu sadarbojas abi vecāki, apmeklē skolas pasākumus. /Persona E/ ievēro pedagogu

rekomendācijas. Skolas apmeklēšanas laikā bērnu uzvedībā nav novērotas būtiskas izmaiņas, mācību sasniegumos

un panākumos novērojama pozitīva dinamika. Skolas atbalsta personāls nav novērojis pazīmes, kas liecinātu, ka

bērni ģimenē cieš no fiziskas un emocionālas vardarbības.

No 2024.gada 7.augusta ģimenes ārsta izrakstiem no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes

(lietas 64.-65.lapa) par /Persona F/ un /Persona G/ izriet, ka bērnu aprūpē piedalās /Persona E/, kas ievēro ārsta

norādījumus, pēc mātes lūguma 2024.gada janvārī bērni ir saņēmuši nosūtījumu uz psihologa konsultācijām, vairāk

sūdzību nav bijis.

Tāpat lietas materiālos atrodas privātās vidusskolas 2024.gada 14.augusta vēstule (lietas 66.lapa), kurā

norādīts, ka ar skolas pedagogiem sadarbojas abi vecāki, iestādes organizētos pasākumus ir apmeklējuši abi vecāki,

iestādes apmeklēšanas laikā netika novērotas pazīmes, kas liecinātu par to, ka bērni ciestu no fiziskas vai

emocionālas vardarbības.

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada 26.augusta izdrukām

(lietas 103.-105.lapa) konstatējams, ka māte ir nodarbināta, gūst ienākumus no algota darba un saņem ģimenes

valsts pabalstu.

Rīgas Sociālā dienesta 2024.gada 25.junija vēstulē (lietas 45.lapa) norādīts, ka māte 2024.gada 18.janvārī ir

vērsusies Rīgas Sociālajā dienestā ar lūgumu nodrošināt /Persona J/, /Persona F/ un /Persona G/ psihologa

konsultācijas saistībā ar vecāku šķiršanās procesa izraisītajām uzvedības izmaiņām. Bērniem tika piesaistītas

psihologa konsultācijas SIA „Ģimenes attīstības centrs „AKA”. /Persona E/ 2024.gada 5.jūnijā ir apmeklējusi

narkologa konsultāciju. Problēmas ar alkohola lietošanu šobrīd nav konstatētas. Māte ir atvērta sadarbībai ar Rīgas

Sociālo dienestu, izmanto piedāvātos pakalpojumus emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa uzlabošanā, kā arī tiek

konsultēta jautājumā par savstarpējiem konfliktiem ar bērnu tēvu bērnu klātbūtnē. Dzīvesvietā nodrošināti

piemēroti apstākļi bērnu aprūpei un uzraudzībai.

Vērtējot minēto, tiesa atzīst par pamatotiem bāriņtiesas secinājumus, ka nav konstatējami riski aizgādības

tiesību pārtraukšanai /Persona E/ jautājumā par bērnu aprūpes neveikšanu.

[11.5] Pieteicējs atsaucas uz apstākli, ka /Persona E/ ļaunprātīgi izmanto savas vecāka tiesības un kavē ar

tiesas nolēmumu noteikto saskarsmi.

Vērtējot pieteicēja argumentu, tiesa konstatē, ka vienīgie pierādījumi apstāklim, ka /Persona E/ kavētu Rīgas

apgabaltiesas 2024.gada 28.februāra sprieduma, kas izriet no saskarsmes tiesībām, izpildi, ir Rīgas pilsētas tiesas

2024.gada 11.jūnija lēmums civillietā Nr.C30732321 (lietas 48.-49.lapa), ar ko nolemts par sprieduma, kas izriet

no saskarsmes tiesībām, nepildīšanu uzlikt /Persona E/ naudas sodu 500 euro apmērā. Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka

minētais lēmums ir atcelts. Turklāt, kā to pamatoti tiesas sēdē norādīja /Persona E/, ar Rīgas pilsētas tiesas

2025.gada 24.janvāra lēmumu civillietā Nr.C30732321 nolemts, ka nav pamata naudas soda uzlikšanai /Persona E/

sakarā ar Rīgas apgabaltiesas 2024.gada 28.februāra sprieduma nepildīšanu, ņemot vērā, ka tiesu izpildītāja

pieteikuma izskatīšanā nav gūts apstiprinājums, ka /Persona E/ veikusi darbības, kas var tikt atzītas kā ļaunprātīga

izvairīšanās no nolēmuma izpildes.

Tāpat lietas materiālos atrodas Valsts policijas 2024.gada 22.augusta atbilde (lietas 115.-116.lapa), ka 2024.gada

19.augustā saņemts paziņojums no /Persona E/ par to, ka bijušais vīrs alkohola reibumā ved divus bērnus pie sevis

uz mājām. Uz notikuma vietu ieradās inspektori, uz vietas sagaidīja bērnu māte, savukārt bērnu tēvs, pieteicējs, jau

atradās savā dzīves vietā. /Persona E/ uzrādīja tiesas lēmumu par bērnu aprūpes tiesībām un paziņoja, ka bērnus

pieteicējam jau vakar bija jāatdod, taču viņš to nebija izdarījis. Policijas darbinieku klātbūtnē bērnu tēvs atdeva

bērnus mātei. Konflikts atrisināts uz vietas, sniegta konsultācija.

Lietā iesniegta arī sarakste starp pieteicēju un trešo personu (lietas 50.-51.lapa), kas liecina, ka /Persona E/ piedāvā

atkāpes no spriedumā noteiktās saskarsmes kārtības dēļ bērnu vēlmes piedalīties tirdziņā, piedāvājot bērnus pēc

pāris stundām nogādāt pie pieteicēja.

Kaut arī pieteicēja pārstāve paskaidroja, ka /Persona E/ kavē sprieduma par saskarsmi izpildi un trešā persona lietā

skaidroja, ka pieteicējs pats nespēj izpildīt tiesas noteikto saskarsmes apjomu, procesa dalībnieki pierādījumus, kas

var būt tikai viņu rīcībā par izteiktajiem argumentiem, nav iesnieguši. Arī bāriņtiesa nav konstatējusi, ka /Persona

E/ nepildītu tiesas noteikto saskarsmes kārtību, pieteicējs šādas pierādījumos balstītas ziņas bāriņtiesai nav sniedzis.

Vienlaicīgi tiesa vērš uzmanību uz to, ka Senāts līdzīgās lietās ir norādījis, ka saskarsmes tiesību pārkāpumi vien

nevar būt pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai.

Ņemot vērā konstatēto, tiesa kritiski vērtē izteiktus apgalvojumus bez pierādījumos balstīta seguma, ka /Persona E/

kavē sprieduma par saskarsmi izpildi.

[11.6] Tiesas sēdes laikā pieteicēja pārstāve paskaidroja, ka /Persona E/ bloķējot bērnu telefonus, lai tēvs ar viņiem

nevar sazināties. /Persona E/ paskaidroja, ka telefoni bērniem iegādāti, lai bērni varētu sazināties ar mammu

saskarsmes laikā ar tēvu gadījumos, ja rodas kāda problēma. /Persona E/ aprakstīja šādu piemēru, skaidrojot, ka

braukusi pakaļ bērniem pie tēva nakts laikā. Tēva telefona numurs tiek bloķēts, jo laikā, kamēr bērni ir kopā ar

mammu, tēvs bērnus noskaņo pret /Persona E/, kā arī stāsta lietas, kas neatbilst patiesībai, kā rezultātā bērni atsakās

mācīties, doties uz treniņiem, jo nesaskata tam jēgu, jo arī bez mācīšanas un bez treniņiem, kā arī bez sacensībām

ārvalstīs kopā ar tēvu apceļos visas pasaules valstis. Lai novērstu šādas situācijas un uzvedības problēmas, /Persona

E/ uzskata, ka šāda komunikācija no pieteicēja puses nav korekta, nav bērnu interesēs, tāpēc telefona numuru

bloķē.

Vērtējot minēto, tiesa skaidro, ka nav pareizi liegt bērniem komunikāciju ar otru vecāku ikdienā, jo abu vecāku

pienākums ir iesaistīties aprūpē un saskarsmē, kā arī veicināt bērnu labsajūtu, ģimenes vienotību ar vienu un otru

vecāku, ja bērni nedzīvo kopā ar abiem vecākiem, lai rastu efektīvu un piemērotu situācijas risinājumu.

Lai efektīvi aizsargātu bērna tiesības uz kvalitatīvu saskarsmi ar abiem vecākiem, bērnam ir tiesības

netraucēti veidot savu identitāti kopā ar savu bioloģisko vecāku. Vecāka un viņa bērna iespēja būt kopā ir ģimenes

dzīves pamatelements (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001.gada 12.jūlija sprieduma lietā „K. un T. pret Somiju”,

iesniegums Nr.25702/94, 151.punkts). Saskarsmes un aizgādības liegšana vājina vecāka un bērna saikni, kas ir

pretēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantam (Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2001.gada 6.decembra lēmums lietā „Petersen pret Vāciju”, iesniegums Nr.31178/96). Tāpēc bērna saskarsme ar

vecāku ir būtiska vecāka un bērna ģimenes saišu uzturēšanā. Vecākam, kuram noteikts pienākums šo saskarsmi

nodrošināt, ir jāpilda tiesas nolēmums. Pretējā gadījumā zūd jēga tiesas nolēmumam par saskarsmi bērnam ar

vecāku (sk. Senāta 2021.gada 29.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-1209/2021 (

ECLI:LV:AT:2021:1229.A420209720.12.S) 10.punkts).

Tiesa aicina abus vecākus atturēties no tādām darbībām, kas ierobežo bērnu saskarsmi ar otru vecāku, tajā

skaitā telefona numuru bloķēšana, ko veic māte, un telefonu atņemšana bērniem, ko veic tēvs.

[11.7] Tiesa vērš abu vecāku uzmanību uz to, ka lietas materiāli nepārprotami liecina par ilgstošām konfliktējošām

attiecībām vecāku starpā un ka bērni tiek iesaistīti vecāku lojalitātes konfliktā, kas nopietni ietekmē bērnu

psiholoģisko labsajūtu. Minētais izriet arī no bērnu psiholoģiskās izpētes rezultātiem, pat no narkologa atzinuma

par vecākiem, un bāriņtiesas un sevišķās aizbildnes sarunām ar bērniem, kas ir ierobežotas pieejamības informācija,

tāpēc tiks vērtēta, bet spriedumā netiks atreferēta.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka bērnu tiesību aizsardzības nolūkā valsts un pašvaldību iestāžu pienākums ir

veicināt ģimenes vienotību. Valsts un pašvaldības iestādes pienākums ir darīt visu iespējamo, lai rastu efektīvu un

piemērotu situācijas risinājumu, nenonākot līdz tik radikālam lēmumam – izņemt bērnu no ģimenes (Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2008.gada 18.decembra sprieduma lietā SAVINY v. UKRAINE 58.punkts).

Pieteicēja pārstāve apgalvo, ka /Persona E/ atteikusies no mediācijas un SOS ciemata pakalpojumiem, izvēloties

komunikāciju ar e-pasta starpniecību, ka konflikta vecāku starpā neesot. Savukārt /Persona E/ paskaidroja, ka

konflikts pastāv, tas ir dziļš. Savas rīcības motīvu /Persona E/ skaidroja, ka laulības šķiršanas laikā jau tika

izmantots mediācijas pakalpojums ar /Persona K/, bet nesekmīgi, tā kā pieteicējs ir bijis vardarbīgs pret /Persona E/

un mēdzis izteikt viņai draudus arī telefoniski un īsziņās, pieteicēja telefona numuri ir bloķēti, notiek tikai sarakste

e-pastā, lai /Persona E/ būtu pierādījumi visos jautājumos, kas kārtojami ar pieteicēju. /Persona E/ apmeklēja

tikšanos SOS ciematā problēmu risināšanai, bet atteicās palikt divatā ar pieteicēju ilgstoši baiļu dēļ.

Tiesa norāda, ka par minēto pieteicējs un trešā persona nav iesnieguši pierādījumus.

Tiesa vērš pieteicēja un trešās personas uzmanību uz to, ka vecāku, īpaši šķirto vecāku, savstarpējām attiecībām ir

jābūt vērstām uz bērnu vislabāko interešu aizsardzību un nodrošināšanu, tām ir jābūt tolerantām, cieņpilnām,

ievērojot sabiedrībā vispārpieņemtas uzvedības normas, audzinot bērnus mierīgā, stabilā, harmoniskā vidē. Kā to

pamatoti Lēmumā secinājusi bāriņtiesa, tieši vecāki savstarpējās konfliktējošās attiecības rada riskus bērnu

psihoemocionālai attīstībai, tāpēc aicina no konfliktējošām situācijām atturēties.

Aizgādības tiesību pārtraukšanas mērķis atbilstoši Civillikuma 203.pantam nav vecāka sodīšana. Aizgādības tiesību

pārtraukšana ir vērsta uz bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību (Senāta 2021.gada 21.decembra rīcības

sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1415/2021, ECLI:LV:AT:2021:1221.A420163920.10.L, 5.punkts).

Atbilstoši Civillikuma 203.pantam, aizgādības tiesību pārtraukšana vecākam ir galējais līdzeklis, ja nav iespējams

novērst bērna vislabākajām interesēm nelabvēlīgos apstākļus, viņam paliekot vecāka aizgādībā. Vecāku ilgstošas

konfliktējošas attiecības, kādas šajā lietā konstatējamas, nav pamats, lai pārtrauktu aizgādības tiesības. Judikatūrā

atzīts, ka jebkurš vecāku konflikts, it īpaši ilgstošs, rada bērnos spriedzi. Tomēr lietās, kas pamatā izceļas no vecāku

savstarpējā konflikta, ir ļoti rūpīgi jāvērtē, vai ir pamats tieši vienam vecākam pārtraukt aizgādības tiesības (skat.

Senāta 2021.gada 8.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1243/2021 (A420234320) 4.punkts).

Tāpat bērna interesēs ir gan uzturēt saskarsmi ar savu ģimeni, gan tikt pasargātiem no rīcības, kas viņiem

kaitē, arī vecāku emocionālās vardarbības. Abas šīs bērna intereses ir vienlīdz svarīgi aizsargāt. Tāpēc šādās lietās

ir svarīgi atrast bērna vislabākajām interesēm atbilstošu situācijas risinājumu. Turklāt primāra šādos gadījumos

vienmēr ir bērna tiesību un interešu objektīva ievērošana, nevis vecāku vēlmes (skat. Senāta 2020.gada 31.janvāra

sprieduma lietā Nr.SKA-606/2020 (A420175518) 10.punkts).

Līdz ar to no šīs lietas faktisko apstākļu izvērtējuma ir secināms, ka, lai arī starp pieteicēju un /Persona E/ ir

konfliktējošas attiecības, tomēr nav pamats tieši /Persona E/ pārtraukt aizgādības tiesības. Turklāt lietā nav

pierādīts, ka izpildītos Civillikuma 203.pantā noteiktie kritēriji aizgādības tiesību pārtraukšanai /Persona E/, kā tas

jau iepriekš spriedumā secināts. Turklāt lietā nav iegūti pierādījumi, ka māte ir bijusi vardarbīga pret bērniem,

viņiem draudot, ja paliks nakšņot pie tēva. Lietā nav strīda, ka bērni nakšņo pie tēva. Pieteicējs nav iesniedzis

pierādījumus par saviem apgalvojumiem. Turklāt no sarunām ar bērniem šādi pieteicēja apgalvojumi neapstiprinās.

Ja apdraudējums bērnam pamatā pastāv vecāku savstarpēji konfliktējošu attiecību dēļ, tas nav pamats

automātiski pārtraukt aizgādības tiesības vienam no vecākiem. Lai piemērotu Civillikuma 203.panta pirmās daļas

5.punktu, jākonstatē, ka konflikts ir sasniedzis tādu bērna apdraudējuma līmeni, kas rada bāriņtiesai pienākumu

izdot administratīvo aktu par aizgādības tiesību pārtraukšanu (sk. Senāta 2017.gada 17.maija rīcības sēdes lēmuma

lietā Nr.SKA-717/2017, A420143316, 7.punktu).

[11.8] Vērtējot lietas materiālus, tiesa nekonstatē apdraudējumu bērniem, atrodoties mātes ģimenē, tāpēc

atzīst, ka nav pamata pārtraukt aizgādības tiesības /Persona E/.

[11.9] Pieteicējs papildus norādījis, ka bāriņtiesa nav noskaidrojusi, kas tas par vīrieti, ar kuru bērnu māte ir

faktiskās laulāto attiecībās, kas abus bērnus ved uz skolu viņas vietā, uz kāda pamata bērnu māte ar bērniem dzīvo

pašreizējā dzīvesvietā, kur bērnu māte strādā, kāds ir viņas darba laiks un kādi ir viņas darba pienākumi.

Tiesa skaidro, ka no lietas materiāliem izriet, ka bāriņtiesa ir noskaidrojusi /Persona E/ nodarbinātību, kas

norādīts Lēmuma [4.4] punktā, tāpēc pieteicēja arguments noraidāms kā nepamatots.

Vienlaicīgi tiesa skaidro, ka abiem šķirtajiem vecākiem ir tiesības uzsākt jaunas attiecības ar citiem

partneriem, turklāt tiesību normas neuzliek pienākumu informēt bāriņtiesu par attiecību uzsākšanu, ja attiecības nav

patstāvīga kopdzīve, kas ietekmē bērnu ikdienas dzīvi un persona būtu uzskatāma, piemēram, par mātes

dzīvesbiedru. Tāpat vecākam ir tiesības piesaistīt palīdzību bērnu nogādāšanai uz un no skolas vai pulciņiem. Tāpēc

tiesa pievienojas bāriņtiesas viedoklim, ka šie pieteicēja argumenti pēc būtības neietekmē Lēmuma tiesiskumu.

[12] Pieteicējs uzskata, ka bāriņtiesa pārkāpusi pieteicēja tiesības uz Lēmuma paziņošanu, tas nosūtīts pieteicējam,

neievērojot tiesību normās noteikto termiņu.

Vērtējot minēto, tiesa no bāriņtiesas sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem secina, ka bāriņtiesa ir atzinusi savu

kļūdu saistībā ar to, ka bāriņtiesa nenosūtīja Lēmumu administratīvā procesa dalībniekam 10 darba dienu laikā pēc

Lēmuma pieņemšanas. Bāriņtiesa vienlaicīgi skaidro, ka ir ņēmusi vērā pieteicēja aizrādījumu bāriņtiesas turpmākā

darba uzlabošanai, tomēr nokavētā procesuāla termiņa esamība neietekmēja Lēmumu pēc būtības, kā arī pieteicēja

tiesības to pārsūdzēt tiesā.

No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs ir piedalījies personiski bāriņtiesas 2024.gada 27.augusta sēdē, līdz ar

to pieteicējam bija zināms bāriņtiesas lēmuma rezultāts. Lietā nav strīda, ka tiesību normas paredz bāriņtiesas

izdota administratīvā akta nosūtīšanu procesa dalībniekiem 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

Savukārt izskatāmajā lietā sagatavotais administratīvais akts pieteicējam nosūtīts 2024.gada 20.septembrī, tātad

neievērojot 10 darba dienu termiņu.

Kaut arī bāriņtiesa ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu jautājumā par administratīvā akta nosūtīšanu pieteicējam, šis

apstāklis nav ietekmējis pieteicēja tiesības uz administratīvā akta pārsūdzību. Kaut arī pārkāpums no bāriņtiesas

puses ir konstatējams, tiesa atzīst, ka konkrētais procesuālais pārkāpums nav tāds, kas varēja ietekmēt

administratīvā akta saturu, jo tā saturs pieteicējam bija zināms jau pēc bāriņtiesas sēdes, līdz ar to nav konstatējams

patstāvīgs pamats administratīvā akta atcelšanai pēc būtības.

[13] Pastāvot iepriekš lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots,

savukārt pieteikums – noraidāms, jo nav konstatējami apstākļi, kas būtu par pamatu aizgādības tiesību

pārtraukšanai /Persona E/ pār bērniem.

[14] Vienlaikus tiesa atzīst, ka lietā iegūti pierādījumi, ka bērni ir bijuši iesaistīti vecāku savstarpējos

konfliktos, kas uzskatāma par emocionālo vardarbību pret bērnu no abu vecāku puses. Tiesa norāda, ka vecākiem ir

jāatturas no bērnu iesaistīšanas savstarpējos konfliktos, kā arī jāatturas no negatīva viedokļa paušanas bērniem par

otru vecāku vai bērnu iesaistīšanas vecāku lojalitātes konfliktā. Konkrēti, vecākiem ir pienākums atturēties no

tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērnu attiecības ar otru vecāku, arī otra vecāka partneri. Tāpat

svarīgi atcerēties, ka bērns harmoniski var attīstīties vidē, kurā netiek ignorētas tā intereses. Turklāt jautājumā par

bērnu tiesību respektēšanu un nodrošināšanu abiem vecākiem ir jāievēro Konvencijas 18.panta pirmajā daļā

noteiktais, ka vecāki ir primāri atbildīgi par sava bērna vislabāko interešu nodrošināšanu, kas ir viņu

pamatpienākums.

[15] Tiesa papildus norāda, tiesai nav pienākuma atbildēt uz pilnīgi visiem procesa dalībnieku izteiktajiem

argumentiem, vien tiem, kuriem ir būtiska nozīme lietā (Senāta 2019.gada 5.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-

978/2019, A420204717, 10.punkts). Tiesa ir atbildējusi uz būtiskajiem pieteicēja argumentiem lietā, bet uz

pārējiem, kam nav nozīmes no tiesību viedokļa, procesuālās ekonomijas nolūkā atbildes nesniegs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona E/ tiktu pārtrauktas

nepilngadīgo bērnu /Persona F/ un /Persona G/ aizgādības tiesības.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Grabovska