Court convicted defendant of smuggling cigarettes via hidden car compartments and imposed a fine.

Lietas Nr. 15890050316

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2017.gada 30.maijā

Daugavpils tiesa,

tiesnese G.Simoņuka,

piedaloties prokurorei M.Judajevai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. C/ (/pers. C/), Lietuvas Republikas personas kods /personas kods/, apsūdzībā Krimināllikuma

190.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

/pers. C/ ieveda Latvijas Republikas muitas teritorijā muitošanai pakļauto preci, noslēpjot no muitas kontroles un nedeklarējot to, t.i., veica

kontrabandu ievērojamā apmērā, un proti.

2016.gada 10.oktobrī ap plkst. 17.45 /pers. C/ ar automašīnu Audi 100, Lietuvas Republikas reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ieceļojot

Latvijas Republikā no Baltkrievijas Republikas puses, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu Daugavpils novadā, Skrudalienas pagastā, iebrauca

Silenes muitas kontroles punktā, kur aizpildīja akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu Nr. 86317 un iesniedza to Latvijas Republikas Muitas pārvaldes

darbiniekam. Paziņojumā viņš norādīja, ka pārved 80 litrus degvielas transportlīdzekļa degvielas standarta tvertnē, 10 litrus degvielas pārvietojamā

tvertnē, 1 1 alkoholisko dzērienu un cigaretes 40 gabalus daudzumā. Pirms tam /pers. C/, nolūkā nemaksāt Latvijas Republikā muitas administrētos

nodokļus, minētajā automašīnā, zem automašīnas priekšējā un aizmugurējā bamperī, izveidotajos slēpņos, noslēpa cigarešu “NZ GOLD Superslims”

12 500 gabalus paciņās, cigarešu “Minsk Superslims” 19 940 gabalus paciņās, cigarešu “Queen Charm” 10 000 gabalus paciņās, marķētas ar

Baltkrievijas Republikas akcīzes markām. Minētās preces, proti cigaretes kopēja 42 440 gabalus daudzumā, /pers. C/, nedeklarējot un noslēpjot no

muitas kontroles, ieveda Latvijas Republikas muitas teritorijā.

Veicot automašīnas padziļināto muitas kontroli, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes darbinieki konstatēja, ka /pers. C/, noslēpjot no muitas

kontroles un nedeklarējot, ieveda Latvijas Republikas muitas teritorijā tabakas izstrādājumus – 12 500 cigaretes “NZ GOLD Superslims”, 19 940

cigaretes “Minsk Superslims”, 10 000 cigaretes “Queen Charm” paciņas marķētas ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām.

Ar savām darbībām /pers. C/ pārkāpa Eiropas Padomes Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi 59.panta 1.punktu,

kurā noteikts, ka visām precēm, kuras nodod kādā muitas procedūrā, ir jābūt deklarētām šai muitas procedūrai.

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 1.panta otrās daļas 1.punktu tabakas izstrādājumi ir akcīzes prece. Šā likuma 4.panta pirmās daļas

2.punkts nosaka, ka cigaretes ir ar nodokli apliekamie tabakas izstrādājumi. Turklāt saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas 1.1. punktu no nodokļa

atbrīvo akcīzes preces, kuras ir fiziskās personas personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Latvijas Republikas likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” izpratnē, un kuras šī persona ieved no ārvalsts, kas nav dalībvalsts, nepārsniedzot šādu daudzumu - 40 cigaretes. /pers. C/ noslēpto un

nedeklarēto 42 440 cigarešu kopējā vērtība ir 6 632,68 euro, sastāvoša no: cigarešu kopējās muitas vērtības -954,90 euro, muitas nodokļa 550,02

euro, akcīzes nodokļa 3 976,63 euro un pievienotās vērtības nodokļa 1 151,13 euro, kas ir ievērojams apmērs. Atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 pantam - atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja

nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu

kopsummu. Priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

Tādējādi, /pers. C/ izdarīja Krimināllikumā 190.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina, apsūdzībā norādītos viņa vainas

pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Valsts ieņēmumu dienesta

pieteikto kaitējuma kompensāciju valsts labā apsūdzētais neatzina, lūdza pārbaudīt pierādījumus daļā par pieteikto kompensāciju. Apsūdzētais

apstiprināja, ka tiesas sēdē izskaidrotās pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas viņam ir pilnībā saprotamas.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzina, ka /pers. C/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā

paredzētais noziedzīgs nodarījums un apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar viņa savas vainas atzīšanu

un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tāpēc, ņemot

vērā apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, pret kuru neiebilda cietušā pārstāvis, kuru atbalstīja prokurore un uzturēja apsūdzētā

aizstāve, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, tiesa nolēma pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā attiecībā uz

apsūdzību neizdarīt, pārbaudīt pierādījumus tikai daļā par cietušā pārstāvja pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, ja tiesas sēdē pamatojoties uz pieņemto lēmumu, nav veikta pierādījumu pārbaude, tad

pierādījumu analīze un to uzskaitījums tiesas nolēmumā nav nepieciešams.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai /pers. C/ izdarītais noziedzīgs nodarījums klasificējams, kā mazāk smags noziegums. Noziedzīgs

nodarījums apdraud tautsaimniecības intereses muitas darbības sfērā.

Par apsūdzēto /pers. C/ noskaidrots, ka viņš pastāvīgi dzīvo un veic individuālo darbību Lietuvas Republikā, Latvijā krimināli nav sodīts, lietas

materiālos nav ziņu par viņam piemērotajiem kriminālsodiem vai administratīvajiem sodiem ārzemēs, nepilngadīgo bērnu viņa apgādībā nav (lietas 123.,

138.-139.lapas).

Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu – /pers. C/ izdarīja mazāk smagu noziegumu tautsaimniecībā, apdraudot Latvijas

Republikas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar akcīzes preču apriti, kā arī apsūdzētā personību – nav sodīts, strādā algotu darbu, tiesa secina, ka

/pers. C/ var izciest sodu, atrazdamies sabiedrībā un viņš ir sodāms ar panta sankcijā paredzēto visvieglāko sodu - naudas sodu.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā naudas sods ir atbilstošs apsūdzētā izdarītajām darbībām un visefektīvāk nodrošinās soda mērķa

sasniegšanu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinies nozieguma

izdarīšanā un nožēlojis izdarīto.

Apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus, kas noteikti Krimināllikuma 48.pantā, tiesa nekonstatē.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais sadarbojās ar procesa virzītāju, liecināja par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, kā arī veicināja

tiesas procesa norisi, lūdzot neveikt pierādījumu pārbaudi.

Ņemot vērā konstatētos apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību, apsūdzētā sadarbību ar procesa

virzītāju, naudas soda apmērs nosakāms Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā minimālajā apmērā, t.i. piecu minimālo mēnešalgu

apmērā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta trešo daļu soda laikā ieskaitāms /pers. C/ aizturēšanā pavadītais laiks no 2016.gada 10.oktobra līdz

2016.gada 11.oktobrim (viena diena), kas atbilstoši Krimināllikuma 41.panta sestajai daļai atbilst minimālās mēnešalgas ¼ daļai, un izpildāmā soda daļa

nosakāma – naudas sods 1 805 euro apmērā.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi /pers. C/ piemēroto drošības līdzekli – drošības naudu 300 euro - atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies

likumīgā spēkā. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā drošības nauda 300 euro apmērā atdodama drošības naudas dēvējam, kas ir /pers. C/ (lietas

97.lapa).

Mantas konfiskācija apsūdzētajam nav piemērojama, jo apsūdzētā mantai arests netika uzlikts, turklāt, mantas konfiskācija palielina soda

bargumu.

Tiesas izmeklēšanā tika veikta pierādījumu pārbaude daļā par pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā Valsts ieņēmumu dienests iesniedzis kompensācijas pieteikumu, kurā norādīts, ka /pers. C/ izdarītā

noziedzīgā nodarījuma rezultātā valstij nodarīts mantisks zaudējums 5 677,78 euro apmērā. Pieteikumā tiek norādīts, ka kopējā cigarešu muitas vērtība ir

954,90 euro. Kopējā muitas administrēto nodokļu summa par 42 440 cigaretēm bez Latvijas Republikas akcīzes markām sastāda 5 677,78 euro, tajā

skaitā muitas nodoklis 550,02 euro, akcīzes nodoklis 3 976,63 euro un PVN 1 151,13 euro. VID lūdza piedzīt no vainīgās personas valsts labā

kompensāciju 5 677,78 euro apmērā (lietas 25.- 26.lapa).

Cietušā pārstāve /pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētais nelikumīgi ieveda Latvijas teritorijā cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes

nodokļu markām, tās nedeklarējot. Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013, ar ko izveido

Savienības Muitas kodeksu. Minētā kodeksa 79.panta 1.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka ievedmuitas parāds rodas, ja nav ievērots kāds no

pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ārpus savienības preču ievešanu Savienības muitas teritorijā, to izņemšanu no muitas

uzraudzības vai šādu preču pārvietošanu, apstrādi, uzglabāšanu, pagaidu uzglabāšanu, pagaidu ieviešanu vai atsavināšanu minētajā teritorijā. Cigaretes

tika atrastas padziļinātas kontroles ietvaros, preces netika deklarētas. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka apsūdzētajam radās pienākums maksāt

muitas parādu. Saskaņā ar iepriekšminētās Regulas 79.panta 3.punktu, parādnieks ir ikviena persona, kas apzinājās vai kam būtu bijis jāapzinās, ka

kāds tiesību aktos muitas jomā paredzēts pienākums nav izpildīts, un kas darbojās tādas personas uzdevumā, kurai šis pienākums bija jāpilda, vai kas

piedalījās darbībā, kuras rezultātā pienākums netika izpildīts. Ierodoties Muitas kontroles punktā, ir jāpiesaka prece muitas procedūra, konkrētajā

gadījumā preces netika deklarētas, līdz ar to, saskaņā ar Muitas kodeksu rodas muitas parāds. Saskaņā ar Regulas 124.panta 2.punktu, muitas parādu

neuzskata par dzēstu saistībā ar sankciju noteikšanu par muitas pārkāpumiem, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ievedmuitas parāda esamība ir

pamats sankciju noteikšanai. Ņemot vērā minēto un to, ka dotajā gadījumā muitas parāds ir pamats kriminālvajāšanai, jo valsts budžetam ar

prettiesiskām darbībām ir radīts mantiskais kaitējums nenomaksāta muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa apmērā, secināms,

ka muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu. Tika aprēķināta zaudējuma summa, kura sastāv no muitas nodokļa 550,02 euro apmērā, akcīzes nodokļa

3976,63 euro apmērā, un pievienotās vērtības nodokļa 1151,13 euro apmērā. Ņemot vērā minētās summas, kopējā muitas administrēto nodokļu

summa ir 5677,78 euro. Cigaretes tika izņemtas muitas iestādē, tomēr Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka juridiski cigaretes tika laistas apgrozībā.

Preces netika pieteiktas muitas procedūrai. Pamatojoties uz Regulas Nr.952/2013 79.panta 1.punktam, muitas parāds pastāv.

Apsūdzētais kompensācijas pieteikumu neatzina, liecināja, ka cigaretes tika izņemtas un palika Muitas zonā, tādēļ viņam nav pienākuma maksāt

nodokļus.

Izvērtējusi kaitējuma kompensācijas pieteikumu un cietušā pārstāves liecības tiesas sēdē, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus daļā par kaitējuma

kompensāciju, uzklausījusi procesā iesaistīto personu viedokli, tiesa atzīst, ka ar apsūdzētā darbībām valstij nav nodarīts reāls mantisks zaudējums

nenomaksāto nodokļu veidā, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta kompensācijas pieteikums par valstij nodarītā zaudējuma atlīdzību atzīstams par

nepamatotu un ir noraidāms.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā ir noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu,

fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa paredz, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

N o 2016.gada 10.oktobra mantu un dokumentu apskates protokola administratīvajā lietā Nr.2016-10746-1 ir redzams, ka Silenes muitas

kontrolpunktā /pers. C/ klātbūtnē tika izņemtas cigaretes “NZ GOLD Superslims” 12 500 gabali paciņās, cigarete “Minsk Superslims” 19 940 gabali

paciņās, cigaretes “Queen Charm” 10 000 gabali paciņās, marķētas ar Baltkrievijas Republikas akcīzes markām (lietas 12.lapa).

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, kā arī pašlaik, Eiropas Savienības muitas jomu regulē Savienības Muitas kodekss un Regula Nr.

952/2013.

Atbilstoši Regulas Nr.952/2013 124.panta pirmās daļas e)punkta nosacījumiem muitas parāds tiek dzēsts, ja preces, par kurām maksājams

ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, tiek aizturētas un vienlaicīgi vai vēlāk tiek konfiscētas.

Judikatūrā ir atzīts, ka iztiesājot krimināllietas par Krimināllikuma 190.pantā paredzēto noziedzīgu nodarījumu un lemjot par kaitējuma

kompensāciju, tiesai jāvadās ne tikai no Kriminālprocesa likuma 26.nodaļas normām, bet jāņem vērā arī Kriminālprocesa likuma 2.pantā noteiktais. (..)

Izskatot lietu, tiesai ir jāievēro materiālo un procesuālo tiesību normas, jāizvērtē, kā konkrētā lietā, izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensāciju,

piemērojama Eiropas Savienības Tiesas judikatūra (skatīt Augstākās tiesas 2015.gada 26.februāra lēmumu lietā Nr.SKK-36/2015).

Eiropas Savienības tiesas 2010.gada 29.aprīļa spriedumā lietā Nr.C-230/08 ir atzinusi, ka apstākļi, kuros preces, kuras to pretlikumīgas ievešanas

Kopienas muitas teritorijā brīdī vietējās muitas un nodokļu iestādes ir aizturējušas zonā, kurā atrodas pirmā muitas iestāde pie Kopienas ārējās robežas,

un kuras minētās iestādes vienlaicīgi vai vēlāk iznīcinājušas, turklāt [preces] vienmēr palikušas [šo iestāžu] valdījumā, atbilst Muitas kodeksa 233.panta

pirmā punkta d)apakšpunktā minētajam jēdzienam „aizturētas un vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas” preces un līdz ar to atbilstoši šai normai muitas parāds

tiek dzēsts.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka no Eiropas Savienības Tiesas atziņām izriet Eiropas Savienības nodokļu sistēmas princips, ka prece, kura nav faktiski

nonākusi Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā sakarā ar tās konfiscēšanu pirmajā muitas iestādē, nešķērsojot muitas kontroles punktu, un tādējādi

nevarēja nokļūt apgrozījumā un ietekmēt Eiropas Savienības kopējo tirgu, tas ir, radīt ekonomiskas sekas, nav uzskatāma par ievestu Eiropas Savienības

teritorijā un atbilstoši Regulas Nr.2913/92 233.panta pirmās daļas d)apakšpunktam nevar tikt aplikta ar nodokļiem neatkarīgi no nodokļu veida.

Tiesa uzskata, ka minētie judikatūras atzinumi ir attiecināmi arī uz Regulas 954/2013, kas aizstāja Regulu 2913/92, piemērošanu.

Turklāt saskaņā ar Augstākās Tiesas judikatūras atziņām, preces vērtība pati par sevi neveido zaudējumu valsts vai Eiropas Savienības budžetam.

Mantisks zaudējums valstij rodas tad, kad konstatēta ar likumu noteikta maksājuma summa, kura noziedzīga nodarījuma dēļ nav ieskaitīta valsts

ienākumos (skatīt Augstākās tiesas 2016.gada 28.janvāra lēmumu lietā Nr.SKK-35/2016).

Ņemot vērā judikatūras atziņas, tiesa secina, ka ar apsūdzētā /pers. C/ darbībām valstij nav nodarīts reāls mantisks zaudējums nenomaksāto

nodokļu veidā. Proti, apsūdzētā vadītais transportlīdzeklis ar cigaretēm, kuras tika nelikumīgi vestas uz Latvijas Republiku, nebija šķērsojis zonu, kurā

atradās Latvijas teritorijā esošā pirmā muitas iestāde. Muitas iestāde aizturēja nelikumīgi vestās cigaretes brīdī, kad cigaretes vēl netika ievestas valsts

teritorijā tālāk par pirmo muitas iestādi. Muitas iestāde tās izņēma un iznīcināja, tāpēc atzīstams, ka cigaretes nekad netika ievestas Latvijas valstī un līdz

ar to darbība, par kuru saistībā ar šīm precēm ir jāmaksā nodokļi valstij, nav notikusi. Šādos apstākļos nav pamata Valsts ieņēmumu dienesta

kompensācijas pieteikuma apmierināšanai un aprēķināto nodokļu piedziņai no /pers. C/.

Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesa konstatēja, ka pirmstiesas kriminālprocesā ir izlemta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem – cigaretes „NZ

GOLD Superslims” 12 300 gab., ,,Minsk Superslim”, 19 740gab. un ,, Queen Charm” 9 800gab. ar Baltkrievijas akcīzes markām nodotas iznīcināšanai

Nodrošinājuma valsts aģentūrai (lietas 56.lapa).

Lietā ir Nodrošinājuma valsts aģentūras paziņojums, lietisko pierādījumu iznicināšanas akts un izdevumu aprēķins Nr.199-KL-2017, saskaņā ar

kuru lietisko pierādījumu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumi sastāda 191,40 euro (lietas 110.-112.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktu procesuālos izdevumos ietilpst summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu

glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmā daļa nosaka, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt procesuālo izdevumu apmēru un tie ir piedzenami no apsūdzētā valsts labā pilnā apmērā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 368.pantu, 529.panta 2.punktu apsūdzētajam nosakāms 30 dienu termiņš procesuālo izdevumu labprātīgai

samaksai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktu lietiskie pierādījumi –– 200 gab. cigaretes “NZ GOLD Superslims”, 200

gab. cigaretes “Minsk Superslim” un 200 gab. cigaretes “Queen Charm”, kas glabājas ar lietas materiāliem– iznīcināmi.

A r 2016.gada 10.oktobra mantu un dokumentu izņemšanas protokolu automašīna Audi 100, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, VIN

WAUZZZ4AZNN137238, tehniskā pase Nr./numurs/ un aizdedzes atslēga tika izņemti un ar 2016.gada 13.decembra lēmumu nodoti glabāšanai

Nodrošinājuma valsts aģentūrai (lietas 13., 45.lapa).

/pers. C/ šajā kriminālprocesā ir atzīts par vainīgu un sodīts par kontrabandas izdarīšanu ievērojamā apmērā, t.i., par to, ka ar automašīnu Audi

100, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ieveda Latvijas Republikas muitas teritorijā muitošanai pakļauto preci – cigaretes ar Baltkrievijas Republikas

akcīzes markām, noslēpjot tās no muitas kontroles automašīnas priekšējā un aizmugurējā bamperī izveidotajos slēpņos un nedeklarējot.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punktu, automašīna, ar kuru Latvijas muitas teritorijā tika ievestas cigaretes,

atzīstama par lietu, kas izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

A r 2016.gada 10.oktobra apskates protokolu ar fototabulu ir pierādīts, ka transportlīdzeklis tika speciāli pielāgots noziedzīga nodarījuma

izdarīšanai, līdz ar to automašīna AUDI 100, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, VIN WAUZZZ4AZNN137238, ar transportlīdzekļa tehnisko pasi

Nr./numurs/ un aizdedzes atslēgu konfiscējama, kā lieta, kas tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 530. pantu, tiesa

n o s p r i

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar naudas sodu 5

(piecu) minimālo mēnešalgu apmērā, t.i. 1 900 euro (viens tūkstotis deviņi simti euro) apmērā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta trešo daļu, soda laikā ieskaitīt /pers. C/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2016.gada 10.oktobra līdz 2016.gada

11.oktobrim (viena diena), kas atbilstoši Krimināllikuma 41.panta sestajai daļai atbilst minimālās mēnešalgas 1/4 daļai.

Izpildāmo soda daļu noteikt – naudas sods 1 805 euro (viens tūkstotis astoņi simti pieci euro).

Drošības līdzekli – 2016.gada 11.oktobrī iemaksāto drošības naudu 300 euro (trīs simti euro ) apmērā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

atgriezt drošības naudas devējam.

Valsts ieņēmumu dienesta kompensācijas pieteikumu par 5 677,78 euro piedziņu no /pers. C/ noraidīt.

Piedzīt no /pers. C/ valsts labā procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu 191,40 euro (viens simts deviņdesmit

viens euro 40 centi), nosakot termiņu labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Lietiskos pierādījumus – 200 gab. cigaretes “NZ GOLD Superslims”, 200 gab. cigaretes “Minsk Superslims” un 200 gab. cigaretes “Queen

Charm”, kas glabājas kopā ar krimināllietas materiāliem - iznīcināt, akcīzes prežu pārvietošanas paziņojumu - glabāt kopā ar krimināllietas materiāliem.

Lietiskos pierādījumus – automašīnu AUDI 100, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, VIN WAUZZZ4AZNN137238, transportlīdzekļa

tehnisko pasi Nr./numurs/un aizdedzes atslēgas konfiscēt, kā lietas, kas tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Prokurors, apsūdzētais un cietušais 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna

sprieduma sagatavošanu.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot sūdzību

Daugavpils tiesā.

Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Tiesnese G.Simoņuka