Court partially allowed debt collection claim against individuals for unpaid loan principal, interest, penalty, and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-0468-19/18

ECLI:LV:KURT:2019:0107.C69229218.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2019.gada 7.janvārī

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Inta Kalniņa,

piedaloties sekretārei Ilvai Druvaskalnai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “GELVORA” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja SIA “GELVORA” ( turpmāk- prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. A/ (turpmāk- atbildētāja Nr.1) un /pers. B/

(turpmāk- atbildētājs Nr.2) par parāda piedziņu. Lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai SIA “GELVORA” galveno parādu

3473,46 EUR, līgumiskos procentus 2413,66 EUR, līgumsodu 347,35 EUR un tiesas izdevumus, atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6% gadā

no nesamaksātās parāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) pilnā apmērā; gadījumā, ja

piedziņa no atbildētājas /pers. A/ nav iespējama, parāda summu un tiesas izdevumus piedzīt no atbildētāja /pers. B/.

Prasības pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

2007.gada 18.jūnijā atbildētājas Nr.1 un SIA “INSERVISS GROUP” kā aizdevēja starpā noslēgts aizdevuma līgums Nr.18060706V ( turpmāk-

Līgums) automašīnas /TL marka/ iegādei.

Saskaņā ar 2011.gada 8.martā noslēgto cesijas līgumu un 21.11.2011. grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma SIA “INSERVISS GROUP” savas

no Līguma izrietošās prasījuma tiesības cedēja UAB “GELVORA”, kuru pārstāv tās filiāle Latvijā, kura tādējādi ieguva prasījuma tiesības pret

atbildētājiem.

UAB GELVORA filiāle Latvijā uzņēmums kā organizatoriski saimnieciska vienība mantiska ieguldījuma veidā 18.12.2014. ieguldīta SIA

“GELVORA”, līdz ar to visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa UAB GELVORA filiāle Latvijā uzņēmumā, ir pārgājušas prasītājai, kura

atzīstama par atbildētāju kreditoru.

Saskaņā ar Līgumā pielīgto maksājumu kārtību atbildētājai Nr.1 bija pienākums līdz 18.06.2012. veikt atlikušā aizdevuma galvenā parāda un

procentu par aizdevuma lietošanu (līgumisko procentu) samaksu regulāru ikmēneša maksājumu veidā. Atbildētāja Nr.1 savas saistības pienācīgi

neizpildīja.

Atbildētājas Nr.1 nesamaksātais galvenais parāds sastāda 3473,46 EUR (sākotnējā aizdevuma summa 6900 EUR - samaksātā galvenā parāda

daļa 3426,54 EUR= 3473,46 EUR).

Prasītāja, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 0,67% mēnesī, no neatmaksātā galvenā parāda ir aprēķinājusi nesamaksātos līgumiskos

procentus 2413,66 EUR apmērā (pielīgtie procenti par periodu no 18.06.2007. līdz 18.06.2012. 1345,67 EUR- samaksātie procenti 574,62 EUR+

aprēķinātie procenti 1642,61 EUR par periodu no aizdevuma atmaksas grafika beigām 19.06.2012. (nokavējuma sākuma datums) līdz aprēķina

sagatavošanas dienai 16.04.2018. =2413,66 EUR).

Par pieļauto saistību izpildes nokavējumu prasītāja ir aprēķinājusi un vēlas piedzīt no atbildētāja līgumsodu 0,5% apmērā no nesamaksātās

summas par katru nokavēto dienu, aprobežojot līgumsoda apmēru ar 10% no galvenā parāda, t.i., 347,35 EUR.

Atbildētājs Nr.2 18.06.2007. noslēdza galvojuma līgumu Nr.18060706V/G1 (turpmāk- Galvojuma līgums), ar ko uzņēmās atbildēt par galveno

parādu un visiem blakus prasījumiem kā pats parādnieks. Ņemot vērā, ka no Līguma izrietošās saistības nav pienācīgi izpildītas, prasība tiek celta pret

abiem atbildētājiem.

Prasītājas ieskatā attiecībā uz saistību izpildi nav iestājies noilgums, kurš pārtraukts ar prasītājas nosūtītiem paziņojumiem par prasījuma tiesību

cesiju.

Prasība celta uz Civillikuma 1., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1587., 1589., 1651.panta 1652.panta otrās daļas 3.punkta, 1661., 1716.,

1717., 1720., 1753., 1756., 1765., 1770., 1773., 1773., 1775., 1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021.panta, likuma “Par

atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.panta pamatiem.

Atbildētāja/pers. A/ par prasību iesniegtajā paskaidrojumā norādījusi, ka, 2007.gada 18.jūnijā noslēdzot ar SIA “INSERVISS GROUP”

aizdevuma līgumu Nr.18060706V, saņēmusi aizdevumu transportlīdzekļa iegādei.

2010.gadā, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un samazinoties ienākumiem, nolēmusi automašīnu /TL marka/ pārdot un no iegūtajiem

līdzekļiem segt parādsaistības SIA “INSERVISS GROUP” .

2011.gada martā griezusies Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirknī ar iesniegumu par krāpšanas no /pers. C/ puses faktu.

Izmeklēšanas rezultātā par saņemto aizdevumu iegādātais transporta līdzeklis atgūts un 2011.gada septembrī, piedaloties SIA “INSERVISS GROUP”,

Valsts policijai pārdots nezināmai personai. Transportlīdzekļa pārdošanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus piesavinājies /pers. C/.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, atbildētājas Nr.1 ieskatā no Līguma izrietošās parādsaistības jāsedz pie kriminālatbildības par krāpšanas

faktu sauktajai personai /pers. C/.

Atbildētājas Nr.1 ieskatā parāda summa nav aprēķināta korekti, jo nav saprotams, no kā veidojas pamatparāda summa 3473,46 EUR, nav

pamata pēc 30.09.2011. aprēķināt procentus 0,67% dienā, jo aizdevuma līgums pārtraukts 30.09.2011., SIA “INSERVISS GROUP” atsavinot

transportlīdzekli.

Prasītājas SIA “GELVORA” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Ievērojot prasītājas lūgumu izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē,

nekonstatējot Civilprocesa likumā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzinusi par

iespējamu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbildētāja/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, no lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai par lietas izskatīšanu paziņots Civilprocesa likumā

paredzētajā kārtībā. Atbildētāja nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt vai izskatīt prasību bez viņas klātbūtnes tiesas sēdē. Nekonstatējot Civilprocesa likumā

norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzinusi par iespējamu izskatīt lietu bez

atbildētājas /pers. A/ klātbūtnes tiesas sēdē.

Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Ievērojot apstākli, ka atbildētājam Nr.2 nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā, atbildētājs

uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likuma 59.pantā paredzētajā kārtībā. Ņemot vērā, ka no aicinājuma uz tiesas sēdi publikācijas oficiālajā izdevumā

“Latvijas Vēstnesis” ir pagājis Civilprocesa likuma 59.panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš, nekonstatējot Civilprocesa likumā norādītos iemeslus lietas

izskatīšanas atlikšanai, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzinusi par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. B/ klātbūtnes

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka SIA “GELVORA” prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar 2007.gada 18.jūnijā starp SIA “INSERVISS GROUP” un atbildētāju /pers. A/ noslēgto Līgumu Nr.18060706V SIA „INSERVISS

GROUP” izsniegusi atbildētājai Nr.1 aizdevumu 6900 EUR apmērā automašīnas /TL marka/ iegādei uz 60 mēnešiem, ar galīgo aizdevuma atmaksas

termiņu 2012.gada 18.jūnijs, līgumā paredzot, ka aizdevuma atmaksa veicama atbilstoši aizdevuma līguma pielikumā Nr.1 ietvertajai ikmēneša

maksājumu kārtībai (lietas 9.lapa).

Atbildētāja/pers. A/ noslēgto līgumu nav apstrīdējusi, nav apstrīdējusi arī aizdevuma saņemšanas faktu.

Tādējādi, abām pusēm uzņemoties saistības vienai pret otru un noslēdzot tiesisku darījumu, pušu starpā nodibinātas aizdevuma līguma tiesiskās

attiecības Civillikuma 1934.panta izpratnē.

Saskaņā ar 2007.gada 18.jūnijā starp atbildētāju Nr.1 un SIA “INSERVISS GROUP” noslēgto Komercķīlas līgumu Nr.18060706V/KL /pers.

A/ no Līguma izrietošo saistību nodrošināšanai, ieķīlājusi sev piederošo automašīnu /TL marka/ ar valsts reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, (lietas 12.lapa).

Prasībā norādītos apstākļus par prasījuma tiesību pāreju prasītājai pamato 2011.gada 8.martā noslēgtais cesijas līgums ar 21.11.2011. grozījumiem

pie cesijas līguma, ar kuru SIA “INSERVISS GROUP” savas no Līguma izrietošās prasījuma tiesības cedējusi UAB “GELVORA”, kuru pārstāv tās

filiāle Latvijā (lietas 16.-30.lapa), tādējādi pēdējai iegūstot prasījuma tiesības pret atbildētājiem.

Atbildētājiem par prasījuma tiesību cesiju paziņots (lietas 47., 49.lapa).

Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt

to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

UAB GELVORA filiāle Latvijā uzņēmums kā organizatoriski saimnieciska vienība 18.12.2014. mantiska ieguldījuma veidā ieguldīta SIA

“GELVORA”, visai mantai, saistībām un prasījuma tiesībām, kas ietilpa UAB GELVORA filiāle Latvijā uzņēmumā, pārejot prasītājai ( lietas 39., 40,

41.lapa).

Atbildētāji prasītājas kā kreditora tiesības uz prasībā norādīto prasījumu nav apstrīdējuši.

Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Aizdevuma atmaksas termiņš ir iestājies.

Lietā nav strīda par to, ka ieķīlātā transportlīdzekļa /TL marka/ ar valsts reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi

2308,75 EUR apmērā ir ieskaitīti no Līguma izrietošo atbildētājas saistību dzēšanai.

Civillikuma 1330.pants noteic, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam

paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Atbilstoši prasītājas sagatavotajam parāda aprēķinam (lietas 4.lapa) neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 3473,46 EUR, ko atbildētāji,

izmantojot savas procesuālās tiesības, nav apstrīdējuši.

Civillikuma 1946., 1753., 1756., 1757. un 1761.pants paredz pienākumu maksāt procentus kā atlīdzību par naudas summas lietošanas atvēlējumu

samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar likumā noteikto un atbilstoši līguma nosacījumiem, prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu, kas par laiku

līdz 16.04.2018. sastāda 2413,66 EUR.

Atbildētāji parāda samaksu nav veikuši, neviena no pusēm nav cēlusi prasību tiesā par Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, vai vienpusēji atkāpusies

no Līguma, līdz ar to nav pamata atbrīvot atbildētājus no Līguma izrietošo saistību, tostarp arī Līguma 2.3.punktā ietvertā pienākuma maksāt pielīgtos

procentus izpildes par visu prasībā norādīto laika periodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējuma

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Līguma 5.1. punktā pielīgto, gadījumā, ja aizņēmējs neatdod aizdevējam naudas līdzekļus vai kādu to daļu vai/un pielīgtos procentus

maksājumu kārtībā noteiktos kārtējā maksājuma termiņos, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5% apmērā no kavētā maksājuma parāda

summas par katru kavētā maksājuma dienu (lietas 9.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka atbildētāja Nr.1 ir pieļāvusi saistību izpildes kavējumu, līdz ar ko prasītāja aprēķinājusi līgumsodu uz

16.04.2018. 347,35 EUR apmērā, kas nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikto maksimālo līgumsoda apmēru – ne vairāk par 10% no

pamatparāda vai galvenās saistības.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ievērojot iepriekš minētajā likuma normā nostiprināto principu, tiesas ieskatā apstāklim, ka ieķīlātais transportlīdzeklis prettiesiskā veidā uz laiku

bija nokļuvis trešās personas prettiesiskā valdījumā, nav tiesiskas nozīmes un tas neatbrīvo atbildētāju Nr.1 no Līguma izrietošo saistību izpildes.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja Nr.1 būtu izpildījusi savas saistības un parāda summu pilnībā samaksājusi, tāpēc prasījums ir pamatots un

apmierināms, piedzenot no atbildētājas Nr.1 par labu prasītājai pamatparādu 3473,46 EUR, līgumiskos procentus par laiku līdz 16.04.2018. 2413,66

EUR un līgumsodu 347,35 EUR.

2007.gada 18.jūnijā saistību pastiprināšanai starp SIA “INSERVISS GROUP” un atbildētāju Nr.2 /pers. B/ noslēgts Galvojuma līgums

Nr.18060706V/G1 (lietas 11.lapa).

Atbilstoši Galvojuma līguma 1.punktā pielīgtajam atbildētājs Nr.2 apņēmies kā pati galvenā parādniece /pers. A/ pilnā apmērā atbildēt par /pers.

A/ saistībām saskaņā ar 2007.gada 18.jūnijā noslēgto Aizdevuma līgumu Nr.18060706V. Atbilstoši Galvojuma līguma 2.2.punktam galvinieks atteicies

no prasības, lai kreditors vispirms griežas pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā būtu izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Tiesas ieskatā SIA “INSERVISS GROUP” un atbildētāja Nr.2 starpā noslēgtais Galvojuma līgums atbilst Civillikuma 1692.-1695.panta

nosacījumiem un ir atzīstams par ekspromisorisku galvojumu Civillikuma 1702.panta otrās daļas izpratnē - galvinieks uzņēmies saistību kā pats

parādnieks, šajā gadījumā atsakoties no Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie

galvenā parādnieka.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantā ietverto definīciju galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas

parāda.

Atbilstoši iepriekš minētajā likuma normā sniegtajai definīcijai, galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā secināms, ka ar galvojumu

tiek nodibināta atsevišķa saistība starp abiem līguma dalībniekiem. Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par nodrošinājumu galvenā

parādnieka uzņemtai saistībai, un galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par galvenā parādnieka uzņemto saistību.

Uz Civillikuma 1692.pantā paredzēto galvinieka atbildības subsidiāro raksturu savos nolēmumos ir norādījis arī Augstākās tiesas Senāts, izsakot

atziņu, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, tā ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu un galvinieks uzņemas

subsidiāru atbildību par parādnieka saistību, jo galvojums pats par sevi – arī tad, ja tas ir ekspromisoriskais ( Civillikuma 1702.panta otrā daļa)-

nenodibina galvinieka un parādnieka solidāru atbildību pret kreditoru Civillikuma 1670.panta un 1672.panta izpratnē(sk. Augstākās tiesas Senāta

2013.gada 14.jūnija spriedumu lietā Nr.SKC-161/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 21.oktobra spriedumu lietā

Nr.SkC-206/2015).

Galvojuma saistības subsidiārais raksturs saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu ļauj galviniekam, kas sedzis parādu, no galvenā parādnieka prasīt

regresa kārtībā visu samaksāto.

Ievērojot atbildētāju dalīto jeb subsidiāro atbildību par no Līguma izrietošo saistību izpildi, ar spriedumu nosakāms, ka parāda piedziņas pilnīgas

vai daļējas neiespējamības gadījumā no galvenās parādnieces /pers. A/, parāds piedzenams no atbildētāja /pers. B/ kā galvinieka.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Šīs tiesības noteikšanu likumdevējs ir paredzējis visās prasībās par naudas summu piedziņu, vienlaicīgi nošķirot likumisko procentu veidus-

likumiskie procenti, kuri iekļauti prasības summā un kurus prasītājs lūdzis piedzīt par iepriekšējo kavējuma laiku, un likumiskie procenti, kuru

saņemšanas tiesības tiek paredzētas ar tiesas spriedumu.

Likumisko procentu, kuru saņemšanas tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiek paredzētas tiesas spriedumā līdz tā izpildei,

samaksas pienākums nevar iestāties pirms tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, jo spēkā nestājies spriedums nerada juridiskas sekas.

Atbilstoši dispozitivitātes principam prasītājam ir tiesības pašam izvēlēties tiesību aizsardzības līdzekļus, tātad arī tiesības izvēlēties prasīt vai

neprasīt piedzīt likumiskos procentus par laiku līdz spriedumam, attiecīgi izvēloties laika periodu, par kādu likumiskos procentus aprēķināt un lūgt piedzīt.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nav pamata prasījuma apmierināšanai daļā, ar kuru prasītāja lūgusi atzīt tai saskaņā ar Civilprocesa

likuma 195.pantu tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku no lietas izskatīšanas dienas tiesā.

Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1757. pantu

1759.panta 1.punktu, 1765.pantu atzīstamas tiesības par laiku no dienas, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no ar tiesas spriedumu piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 484,02 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi – 22,63 EUR, ko sastāda izdevumi par tiesas pavēstu piegādi un izsniegšanu pusēm 5,27 EUR ( Civilprocesa likuma

39.panta pirmās daļas 5.punkts) un ar uzaicinājuma uz tiesas sēdi publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 17,36 EUR

(Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 6.punkts). Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka nav pamata noteikt subsidiāru tiesas izdevumu atlīdzināšanas kārtību,

ņemot vērā, ka ne Civilprocesa 41.pants, ne citas procesuālās normas, kuras reglamentē tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas kārtību, minēto neparedz.

Pie šādiem apstākļiem nosakāms, ka tiesas izdevumi prasītājas labā piedzenami attiecīgi ½ apmērā no katra atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem tiesas spriedumā nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.un 97.pantu, tiesa

no s pri e da

SIA “GELVORA” prasību par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “GELVORA”, reģistrācijas Nr.40103837691, pamatparādu 3473,46 EUR

(trīs tūkstoši četri simti septiņdesmit trīs euro 46 centi), līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par laiku līdz 16.04.2018. 2413,66 EUR (divi

tūkstoši četri simti trīspadsmit euro 66 centi), līgumsodu 347,35 EUR (trīs simti četrdesmit septiņi euro 35 centi), atzīstot SIA “GELVORA”,

reģistrācijas Nr.40103837691, tiesības par laiku, no dienas, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas.

Gadījumā, ja parāda piedziņa no galvenās parādnieces /pers. A/, personas kods /personas kods/, pilnīgi vai daļēji nav iespējama, parādu piedzīt no

galvinieka /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, pers.kods /personas kods/, par labu SIA “GELVORA”, reģistrācijas

Nr.40103837691, tiesas izdevumus – valsts nodevu 484,02 EUR (četri simti astoņdesmit četri euro 02 centi), attiecīgi 242,01 EUR ( divi simti

četrdesmit divi euro 01 cents) no katra atbildētāja, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 22,63 EUR (divdesmit divi euro 63 centi), attiecīgi 11,32

EUR ( vienpadsmit euro 32 centi) apmērā no katra atbildētāja.

Noteikt, ka parāda un tiesas izdevumu samaksa veicama SIA “GELVORA”, reģistrācijas Nr.40103837691, norēķinu kontā

LV46HABA0551039500305, “Swedbank” AS.

Noteikt, ka /pers. A/ un /pers. B/ ir tiesības 10 (desmit) dienu laikā no tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā to izpildīt labprātīgi.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona

tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 7.janvārī.

Tiesnese I.Kalniņa