Court dismissed tax appeal, upholding VAT and penalty assessments based on audit findings of false transactions.

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0820.A420189117.1.S

Lietas Nr.A420189117

A42-00354-18/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2018.gada 20.augustā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējas SIA „ColorSYS Baltic” pārstāvim /pers. A/,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „ColorSYS Baltic” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada

24.februāra lēmuma Nr.30.2-22.10/1168 „Par SIA „ColorSYS Baltic” sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu sestā audita daļa (turpmāk – Pārvalde) no

2016.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 23.decembrim (pagarinot nodokļu audita un lēmuma par nodokļu audita rezultātiem pieņemšanas termiņu līdz 60

dienām, neieskaitot nodokļu audita veikšanas termiņā laika posmu no 2016.gada 22.augusta līdz 2016.gada 11.oktobrim, savukārt, ieskaitot –

2016.gada 23.augustu, 2016.gada 25.augustu un 2016.gada 2.septembri, kad ir iegūta nodokļu audita veikšanai nepieciešamā informācija) veica

pieteicējai SIA „ColorSYS Baltic” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

30.novembrim un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2014.gadu.

Dienesta Pārvalde apstrīdēja pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „PM Products” (turpmāk – Partneris) faktisko esību un Partnera vārdā

noformēto 2015.gada 30.janvāra pavadzīmi Nr.PMP-295 par aplikatora C9000 ser. Nr.2681-0370 iegādi par 35 695 euro, t.sk. PVN 6195 euro,

(turpmāk – Pavadzīme) neatzina par grāmatvedības attaisnojuma dokumentu likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē un par nodokļa rēķinu,

saskaņā ar kuru atskaitāms priekšnodoklis, pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu. Vienlaikus Dienesta

Pārvalde secināja, ka auditā konstatētie faktiskie apstākļi, vērtējot tos kopsakarā, ļauj secināt, ka pieteicēja zināja par iesaistīšanos dokumentu

noformēšanā par faktiski neesošu darījumu, ar mērķi samazināt maksājumu budžetā. Tāpēc Dienesta Pārvalde ierobežoja pieteicējas tiesības atskaitīt

PVN priekšnodokli 6195 euro par deklarēto darījumu ar Partneri.

Pārbaudes rezultātā Dienesta Pārvaldes vadītāja 2016.gada 23.decembrī pieņēma lēmumu Nr.30.2-23.23/60968 (turpmāk – sākotnējais lēmums),

ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN 6195 euro, soda naudu 1858,5 euro (piemērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām”

32.panta pirmās un piektās daļas nosacījumus) un nokavējuma naudu 1468,22 euro.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektoram.

[2] Ar Dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 24.februāra lēmumu Nr.30.2-22.10/1168 „Par SIA „ColorSYS Baltic” sūdzības izskatīšanu”

(turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu.

[3] Pieteicēja iesniegusi tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt Lēmumu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Pieteicēja veica visu nepieciešamo, lai identificētu darījuma Partneri. Publiski pieejamā informācija nedeva pamatu apšaubīt tā uzticamību. Partneris

bija reģistrēts kā PVN maksātājs, neatradās likvidācijas vai maksātnespējas procesā, tā darbība nebija apturēta. Partnerim bija reģistrēta struktūrvienība

adresē, kurā pieteicēja saņēma piegādāto preci. Atbilstoši darījuma nosacījumiem, kas ir norādīti Pavadzīmē, pieteicēja vispirms saņēma preci un

norēķins bija jāveic 30 dienu laikā no preces saņemšanas.

Pieteicēja apzinās, ka 21.gadsimta sastāvdaļa ir web kameras, facetime un citi elektroniskie līdzekļi, kas palīdz identificēt personas vizuāli, tomēr

parasti sazināšanās telefoniski un it sevišķi e-pastā notiek, pieņemot, ka runā vai sarakstās ar to personu, kuras telefona numurs vai e-pasta adrese atbilst

kontaktinformācijai.

Pieteicēja saprot, ka Partnera gada pārskata iesniegšana ar 2,5 mēnešu nokavējumu ir liels pārkāpums un tas var liecināt par problēmām

grāmatvedības uzskaites vešanā. Tomēr nav saprotams, kāds sakars pārskata iesniegšanai 2015.gada 16.augustā ir ar darījumu, kas noticis 2015.gada

30.janvārī.

Pieteicējas rīcībā nav un nevar būt tāda administratīvā resursa un pilnvaru, lai konstatētu to informāciju, kuru Dienests norāda kā pamatojumu

darījumu apšaubīšanai. Pieteicējai nav un nebija nekādas iespējas arī vērtēt Partnera darījuma partnerus, jo šādu informāciju nevar iegūt neviens

komersants.

Atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas un Augstākās tiesas judikatūru, pieteicēja uzskata, ka Lēmumā Dienests cenšas „uzvelt” uzņēmējam savu

bezdarbību ēnu ekonomikas apkarošanā.

Lēmumā norādītajā interneta vietnē publicētajā sludinājumā ir norādīta cena tikai par monitoru/kontrolieri, bet nevis visu iekārtu.

Pieteikumā arī lūgts izprasīt no mobilo sakaru operatora Amigo izdruku par pieteicējas valdes priekšsēdētāja sarunām 2015.gada 1.februārī un

izprasīt no SIA „BALTIJAS BANKNOTE” informāciju, vai pieteicējas valdes priekšsēdētājs un Mylan Group pārstāvis 2015.gada 1.februārī ieradies

SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, lai instalētu piegādāto aplikatoru un VJet printeri.

Mobilo sakaru operatori glabā sarunu informāciju un izsniedz to abonentam pēc tā pieprasījuma par pēdējiem 6 mēnešiem. Pieteicēja izdruku no

sakaru operatora nesaņēma, jo bija notecējis minētais termiņš. Pēc sakaru operatora pārstāvja mutiski sniegtās informācijas, par ilgāku periodu

informāciju var pieprasīt tiesa. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. Savukārt SIA „BALTIJAS BANKNOTE” atbilstoši tā

industriālās drošības sertifikācijas procedūrām, informāciju par to apmeklējošām personām nesniedz. Lēmumā nav ziņu, ka šo informāciju no

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” būtu izprasījis Dienests.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 3.aprīļa lēmumu nolemts pieņemt pieteicējas pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un ierosināt

administratīvo lietu.

[5] Atbildētājas pusē pieaicinātā iestāde – Dienests – tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu,

pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot turpmāk norādīto.

Attiecībā uz pieteicējas iebildumu, ka lietā nav dokumentu, kas apliecinātu pieteicējas amatpersonas un Mylan Group pārstāvja ierašanos

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” programmatūras instalēšanai 2015.gada 1.februārī, norādot, ka Dienests nav pieprasījis SIA „BALTIJAS

BANKNOTE” papildu informāciju par apmeklētājiem konkrētajā datumā, Dienests norāda, ka pieteicēja audita laikā informēja, ka instalēšanas darbi

tika veikti 2015.gada 30.janvārī, savukārt apstrīdēšanas iesniegumā norādīts, ka darbi veikti 2015.gada 1.februārī, neiesniedzot pierādījumus minētajam

apgalvojumam.

Pieteicējas 2015.gada 21.aprīļa pavadzīme Nr.0190 un SIA „BALTIJAS BANKNOTE” pārbaudes laikā iesniegtā iekārtas VJet 2272 Piezo

Inkjet Printer pamatlīdzekļa uzskaites kartīte liecina par to, ka no Mylan Group iegādātais printeris (un, iespējams, arī aplikators) piegādāts 2015.gada

21.aprīlī, līdz ar to nav saprotams, kā pieteicēja varēja veikt programmatūras instalēšanu vēl nepiegādātai iekārtai.

Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka tai ir pārmesta konkrētu sakaru līdzekļu (telefona vai elektroniskā pasta) izmantošana, jo Dienests iebilst par to, ka

pieteicēja nav veikusi darbības, lai identificētu savu darījumu partneri.

No pieteicējas paskaidrotā izriet, ka tā faktiski nav pievērsusi pienācīgu uzmanību, ar ko tiek slēgts darījums.

Lai arī pieteicēja ir pārbaudījusi, vai tās darījumu partneris ir reģistrēts Uzņēmumu un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tomēr

pieteicēja pati iepriekš nenoskaidroja, kas ir konkrētā persona, kas tai nodod darījuma dokumentus un preci. Pieteicēja tikai pa telefonu un e-pastu

sazinājās ar neidentificējamu personu. Tādējādi pieteicēja nezina, kas tai atveda preces un dokumentus. Līdz ar to pieteicējai nevarēja rasties pārliecība,

ka tā darījumu kārtojusi tieši ar rēķinā norādīto komercsabiedrību. Šādu nostāju paudusi arī Augstākā tiesa 2015.gada 12.oktobra lēmumā lietā

Nr.SKA-1199/15.

Pati pieteicēja norādīja, ka iesniegs telefonsarunu izdrukas, tomēr tā neinformēja par apstākļiem, kādēļ tas netika izdarīts.

Apstāklis, ka Partneris 2014.gada pārskatu iesniedza tikai 2015.gada 16.augustā cita starpā ļauj kritiski vērtēt, kā tieši pieteicēja guva pārliecību

par Partnera spēju nodrošināt darījumu izpildi 2015.gada janvārī.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu.

Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[7] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti ir atskaitījusi PVN priekšnodokli PVN 6195 euro saskaņā ar Partnera vārdā noformēto

2015.gada 30.janvāra pavadzīmi Nr.PMP-295.

Izvērtējot lietas materiālus un procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir noraidāms.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāko.

[8.1] Pavadzīmē norādīta prece – aplikators C9000, sērijas Nr.2681-0370, 1.gab, cena bez PVN 29500 euro, PVN 6195 euro, kopā ar PVN

35 695 euro, dokumenta noformēšanas preču izsniegšanas un preču saņemšanas datums – 2015.gada 30.janvāris; apmaksas termiņš –

30 kalendāra dienas, 02.02.2015.; apmaksas veids – ar pārskaitījumu; preču izsniegšanas vieta – Margrietas 7, Rīga; preču saņemšanas vieta –

Sēravotu 18, Jūrmala; transportu nodrošina pieteicēja, autotransports Renault Espace, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, autovadītājs /pers.

N/; preču izsniedzējs – Partneris, /pers. O/; preču saņēmējs – pieteicēja, /pers. N/. Preču izsniegšanas un saņemšanas datums – 2015.gada 30.janvāris.

Atbilstoši bankas konta izdrukai pieteicēja veikusi samaksu Partnerim saskaņā ar Pavadzīmi: 2015.gada 23.februārī 20 000 euro; 2015.gada

24.februārī 10 000 euro; 2015.gada 24.februārī 5695 euro (lietas 1.sējuma 159.lapa).

[8.2] Lietā nav strīda par to, ka rakstveida līgums starp pieteicēju un Partneri nav noslēgts.

[8.3] Kleistu iela 18A, Rīgā no 2014.gada 13.decembra reģistrēta Partnera juridiskā adrese (Komercreģistra informācija). Margrietas ielā 7,

Rīgā, laika posmā no 2014.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 22.jūlijam bija reģistrēta Partnera struktūrvienības adrese (lietas 2.sējuma 82.-83.lapa).

Sēravotu 18, Jūrmalā reģistrēta pieteicējas juridiskā adrese (Komercreģistra informācija).

[8.4] Pieteicējai 2015.gada janvārī deklarēts viens darba ņēmējs – valdes priekšsēdētājs /pers. N/ (lietas 1.sējuma 227.lapa).

[8.5] Partnera amatpersona kopš komercsabiedrības reģistrācijas brīža ir /pers. O/; Partnerim 2015.gada janvārī deklarēts viens darba ņēmējs –

/pers. O/ (lietas 2.sējuma 53.lapa).

[8.6] Atbilstoši pieteicējas amatpersonas /pers. N/ paskaidrojumiem, ko viņš sniedzis Dienestam, aplikators (turpmāk – prece) netika izkrauts

pieteicējas juridiskajā adresē Sēravotu ielā 18, Jūrmalā, bet tika vests SIA „BALTIJAS BANKNOTE” uz adresi Daugmales pagasts „Britania”. Prece

netika uzglabāta ne Sēravotu ielā 18, Jūrmalā, ne citā adresē. Tā neatradās un neatrodas adresē Sēravotu iela 18, Jūrmalā, ne arī Jūrkalnes ielā 6, Rīgā.

/pers. N/ pats transportēja no Partnera saņemto preci ar transportlīdzekli Renault Espace /reģistrācijas numurs/. Darījuma veikšanā bija iesaistīta tikai

minētā automašīna (sk. 2016.gada 15.augusta paskaidrojumā lietas 1.sējuma 171.-172.lapa).

[8.7] Saskaņā ar pieteicējas iesniegto ceļazīmju informāciju pieteicējas amatpersona un vienīgais darbinieks /pers. N/ Pavadzīmē norādītajā preču

izsniegšanas un saņemšanas dienā 2015.gada 30.janvārī veicis braucienu maršrutā Jūrmala–Tartu Greif–Jūrmala 582 km, bet 31.janvārī maršrutā

Jūrmala–Vikarts SIA–Ulmaņa g.–Jūrmala–Apgāds Imanta–Jūrmala 229 km, ar Pavadzīmē neminētu transportlīdzekli Renault Laguna, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ (lietas 1.sējuma 162.lapa).

[8.8] Audita gaitā, nolūkā pārliecināties par deklarētā darījuma patiesumu, Dienests vācis lietā pierādījumus, tai skaitā ieguvis paskaidrojumus no

pieteicējas amatpersonas /pers. N/ (2016.gada 9.augusta paskaidrojums – lietas 1.sējuma 173.-184.lapa, 15.augusta paskaidrojums – lietas

1.sējuma 171.-172.lapa, 16.augusta paskaidrojums – lietas 1.sējuma 128.lapa, 19.augusta paskaidrojums – lietas 1.sējuma 165.-170.lapa;

2016.gada 9.decembra paskaidrojums nobeiguma sarunas laikā – lietas 1.sējuma 84.-89.lapa ) no SIA „BALTIJAS BANKNOTE” (lietas

1.sējuma 145.lapa), kā arī centies iegūt paskaidrojumus no Partnera un tā tālākajiem iespējamiem darījumu partneriem.

Partnera amatpersona /pers. O/, ierodoties Dienestā 2016.gada 10.augustā, Partnera atteicās sniegt informāciju un paskaidrojumus par Partnera

saimniecisko darbību un Partnera darījumiem ar pieteicēju 2015.gada janvārī (lietas 1.sējuma 204.lapas otra puse), Dienestā iesniedzot iesniegumu,

kurā norādīts, ka bijusī Partnera amatpersona ieradīsies 2016.gada 19.augustā sniegt informāciju un paskaidrojumus par darījumiem ar pieteicēju

2015.gada janvārī un uzņēmuma saimniecisko darbību un ka /pers. O/ ieradīsies kopā ar juristu, ierašanos precizēs elektroniski (lietas 1.sējuma

193.lapa). 2016.gada 19.augustā Partnera amatpersona /pers. O/ Dienestā neieradās (sk. sākotnējā lēmuma 16.lapa, lietas 1.sējuma 56.lapas otrā

puse).

[8.9] Pēc audita pieteicējas amatpersona paskaidrojusi, ka pieteicēja preci transportēja ar /pers. N/ piederošo automašīnu Renault Espace, valsts

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, jo tajā, atšķirībā no Renault Laguna, to varēja ievietot; informācija par to, ka /pers. N/ 2015.gada 30.janvārī

atradās Igaunijā, ir kļūdaina, kas radusies, nepareizi norādot datumu ceļazīmē (sk. lietas 1.sējuma 46.lapas otrā pusē).

[8.10] Dienests pieteicējas grāmatvedībā konstatējis trīs pieteicējas vārdā komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” noformētus

priekšapmaksas rēķinus, kuros visos norādītas vienas un tās pašas preces – VJet 2272 Piezo Injekt Printer, Radi Jet7610K 21 un RadiJet 7620R 21,

proti, priekšapmaksas rēķinu Nr.137, datēts ar 2014.gada 4.decembri, priekšapmaksas rēķinu Nr.154-1, datēts ar 2015.gada 14.janvāri,

priekšapmaksas rēķinu Nr.158, datēts ar 2015.gada 27.janvāri (lietas 2.sējuma 75.- 77.lapa).

Pieteicējas grāmatvedībā konstatēta arī pavadzīme Nr.0190, datēta ar 2015.gada 21.aprīli par precēm VJet 2272 Piezo Injekt Printer, Radi

Jet7610K 21 un RadiJet 7620R 21 (lietas 2.sējuma 78.lapa).

[8.11] Audita laikā pieteicēja Dienestam iesniedza citu 2015.gada 27.janvāra priekšapmaksas rēķinu Nr.158, kurā norādīta prece – Collamat

9100 uzlīmju aplikators (līmēšanas ātrums – 100 uzlīmes minūtē, precizitāte – +1 mm, svars 30 kg, mazlietots, atjaunots) –, cena 31 000 euro, PVN

21% 6510 euro, summa apmaksai 37 510 euro (lietas 1.sējuma 135.-136.lapa).

No rēķina nav konstatējams, ka tajā normatīvajos aktos būtu labota informācija vai ka rēķins saturētu iepriekš nepareizi noformēta rēķina izlaboto

informāciju.

[8.12] Atbildot Dienestam uz pieprasījumu sniegt informāciju, ar kuru nodokļu rēķinu – pavadzīmi 2015.gada janvārī tika realizēta (pārdota) prece

aplikators SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, kura tika iegādāta no Partnera saskaņā ar Pavadzīmē uzrādīto (lietas 1.sējuma 129.lapa), pieteicējas

amatpersona /pers. N/ audita laikā paskaidrojis, ka 2016.gada 16.augustā pieteicēja bija SIA „BALTIJAS BANKNOTE” un, pārbaudot dokumentus,

tika konstatēta kļūda. Rēķins Nr.137 (2014.gada decembris) – 20 % priekšapmaksa par VJet sistēmu (lietas 2.sējuma 75.lapa). Rēķins Nr.154 –

otrais maksājums par VJet sistēmu (80 %), ar šo rēķinu maksājums par VJet 2272 noslēdzas (lietas 2.sējuma 76.lapa). Rēķins Nr.158 – rēķins par

aplikatoru Collamat C9000 (lietas 2.sējuma 77.lapa). Visas minētās summas apvienotas pavadzīmē Nr.190 (lietas 2.sējuma 78.lapa), kurā ir kļūda –

trūkst Collamat C9000. Pavadzīmē ir minēts tikai VJekt InkJet komplekts par summu, ko sastāda 137., 154. un 158.rēķins. Aizbraucot uz

SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, tika konstatēts, ka Collamat C9000 un VJet 2272 atrodas vienā līnijā un tiek izmantota kā viena iekārta hologrammu

uzlīmēšanai un apdrukai. Tādēļ arī netika ievērota kā kļūda no SIA „BALTIJAS BANKNOTE” puses. Arī no pieteicējas puses visas summas sakrita

(sk. 2016.gada 16.augusta paskaidrojumu lietas 1.sējuma 128.lapā).

[8.13] 2016.gada 16.augusta apsekošanas laikā SIA „BALTIJAS BANKNOTE” telpās Dienestam uzrādītas cita starpā sākotnējos

priekšapmaksas rēķinos norādītās iekārtas un aplikators Collamat 9100, kas piesaistīts sākotnējā priekšapmaksas rēķinā (pirmā pozīcija) norādītajai

iekārtai VJet 2272 Piezo Injekt Printer.

Uz SIA „BALTIJAS BANKNOTE” apsekošanas laikā uzrādītajiem pamatlīdzekļiem nav inventāra numuru, pēc kuriem tos identificēt. Iekārtas

atsevišķi uzrādīja SIA „BALTIJAS BANKNOTE” darbinieks /pers. AC/. Veikta iekārtu fotografēšana. SIA „BALTIJAS BANKNOTE” amatpersona,

sniedzot paskaidrojumu par darījumiem ar pieteicēju, norādīja, ka pieteicējas amatpersona /pers. N/ ieradās SIA „BALTIJAS BANKNOTE”

struktūrvienībā (tipogrāfija) un izsniedza 2015.gada 27.janvāra priekšapmaksas rēķinu Nr.158, kurā uzrādīts Collamat 9100 uzlīmju aplikators

(līmēšanas ātrums – 100 uzlīmes minūtē, precizitāte –+1 mm, svars 30 kg, mazlietots, atjaunots) darījuma vērtība 31 000 euro, PVN 21 % 6510 euro –

summa apmaksai 37 510 euro. /pers. N/ informēja, ka pieteicējai ir grāmatvedības kļūda, neierakstot iepriekšminētajā rēķinā uzrādīto iekārtas

nosaukumu. Papildus SIA „BALTIJAS BANKNOTE” amatpersona norādīja, ka uzrādītā iekārta Collamat 9100 uzlīmju aplikators nav ietverta

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” pamatlīdzekļu uzskaitē (sarakstā) (lietas 2.sējuma 25.-27.lapa).

Apsekošanas laikā SIA „BALTIJAS BANKNOTE” valdes locekle iesniedza pieteicējas 2015.gada 27.janvāra priekšapmaksas rēķinu Nr.158,

kurā uzrādīts: trešais maksājums par VJet 2272 Piezo InkJet Printer, RadiJET7610K 21, RadiJET7620R 21, darījumu vērtība 31 000 euro, PVN 21 %

6510 euro, summa apmaksai 37 510 euro (lietas 2.sējuma 25.-27.lapa).

[8.14] SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, atbildot uz Dienesta pieprasījumu, paskaidroja, ka aplikators tiek izmantots hologrammmu uzlīmju

uznešanai uz produkta un tiek lietots komplektā ar numeratoru VJet 2272 Piezo Inkjet Printer. Galvenokārt iekārta tiek lietota Lietuvas valsts ceļu

direkcijas pasūtījuma izpildei. Informāciju par elektronisko saraksti par konkrēto iekārtu SIA „BALTIJAS BANKNOTE” nevar atrast (lietas 1.sējuma

151.lapa). SIA „BALTIJAS BANKNOTE” ir piegādāta iekārtas Collamat 9000 modifikācija Collamat 9020 ar seriālo Nr.2691-0125.

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” nav pretenziju pret pieteicēju par nesakritību iekārtas modifikācijas numurā, jo visas 9xxx sērijas iekārtas, neatkarīgi no

modifikācijas, atbilst SIA „BALTIJAS BANKNOTE” prasībām (sk. 2016.gada 1.septembra atbildi lietas 1.sējuma 145.lapā).

[8.15] SIA „BALTIJAS BANKNOTE” iesniegtajā pamatlīdzekļu sarakstā uz 2015.gada 31.decembri aplikators nav uzrādīts, savukārt ir norādīta

iekārta VJet 2272 Piezo Injekt Printer (ekspluatācijā no 2015, uzskaites vērtība 56 849,45 euro) (sk. 2016.gada 25.augusta atbildi lietas 1.sējuma

152.-156.lapā), Iekārtas VJet 2272 Piezo Injekt Printer pamatlīdzekļu uzskaites kartiņa Nr.627 (lietas 2.sējuma 81.lapa).

[8.16] Audita gaitā no pieteicējas amatpersonas /pers. N/ attiecībā uz pieteicējas darbības vispārīgo raksturojumu un strīdus darījumu iegūti arī

šāda satura paskaidrojumi:

[8.16.1] pieteicēja nodarbojās ar tipogrāfiju apkalpošanu, iekārtu piegādi, remontu, uzstādīšanu, poligrāfijas materiālu tirdzniecību, kā arī

programmnodrošinājumu un konsultācijas sniegšanas pakalpojumiem. Uz jautājumiem, ja tiek saņemtas preces, vai tās tiek uzglabātas, un ja, jā – kurā

vietā, norādīja – Sēravotu 18, Jūrmalā, tikai nelielas preces. Uzņēmumam nav struktūrvienības.

Uz jautājumiem, vai ir noslēgti nomas līgumi (telpu, transportlīdzekļu u.c.) norādīja, ka noslēgts patapinājuma līgums par transportlīdzekli – vieglās

automašīnas Renault Espace, Renault Laguna un Ford Mondeo.

Lielākie darījumu partneri – pircēji SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, SIA „Grafitrade”; piegādātāji: Polijas uzņēmums Graficus, IMAF – Itālijas

uzņēmums u.c. (sk. sākuma sarunas protokolā, lietas 1.sējuma 79.-81.lapā).

Pieteicēja darījumu veikšanai piesaistīja starpniekus – juridiskas personas (konkrētas personas netika norādītas). /pers. N/ pats meklēja darījumu

partnerus, slēdza līgumus, nodarbojās ar loģistiku, piesaistot ārējos pakalpojumu sniedzējus, veica instalācijas darbus un sniedza konsultācijas, kas

saistītas pārsvarā ar poligrāfijas sfēru. Pieteicējas juridiskā adrese no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.novembrim bija Sēravotu iela 18, Jūrmalā,

kas ir arī /pers. N/ deklarētā dzīvesvieta. Minētajā laika periodā pieteicējai nebija struktūrvienības preču uzglabāšanai, pieteicēja saimniecisko darbību

veica juridiskajā adresē, kur arī atradās dažas preces (nelielas).

Attiecībā uz materiāltehnisko bāzi saimnieciskās darbības nodrošināšanai – bija patapinātas vieglās pasažieru automašīnas Renault Espace, Laguna

un Ford Mondeo, biroja mēbeles, datori, instrumenti, mērierīces (spektrofotometrs un densitometrs).

Laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.novembrim pieteicējai bija viens darbinieks /pers. N/ (sk . 2016.gada 9.augusta

paskaidrojumā lietas 1.sējuma 173.-184.lapā).

[8.16.2] 2015.gada janvārī pieteicēja veica darījumu ar Partneri. Darījuma veikšanai ar Partneri pilnvarojuma līgumi nebija noslēgti. Pieteicēja

Partneri atrada caur interneta vietnēm. Uz jautājumu, kā tika gūta pārliecība, ka Partneris var piegādāt aplikatoru C9000 ser. Nr.2681-0370, /pers.

N/ norādīja, ka sazinājās ar Partnera pārstāvi, kura vārdu, uzvārdu nevar nosaukt, sākotnēji elektroniski e-pastā un telefoniski. Partneris atsūtīja e-pastā

fotogrāfijas un specifikāciju precei (aplikators C9000.) Pieteicējai nav saglabājusies elektroniskā sarakste ar Partneri. /pers. N/ nezina, vai Partnerim bija

materiāli tehniskā bāze saimnieciskās darbības nodrošināšanai. /pers. N/ nevar nosaukt vārdu, uzvārdu Partnera pārstāvim, ar kuru komunicēja

elektroniski un telefoniski 2015.gada janvārī. Uz jautājumiem, vai /pers. N/ pazīst personīgi Partnera amatpersonu /pers. O/ un vai ir ar viņu ticies, kā arī,

kur, /pers. N/ norādīja, ka nepateiks. Uz lūgumu paskaidrot par pieteicējas darījumu ar Partneri 2015.gada janvārī, kā arī jautājumiem, vai /pers. N/ pats

piedalījās darījuma veikšanā, kādu darījumu veikšanā, kā arī uz lūgumu raksturot, kā notika sadarbība ar Partneri, /pers. N/ norādīja, ka viņš veica

darījumus ar Partneri 2015.gada janvārī. /pers. N/ nav bijis Partnera juridiskajā adresē un nezina, kur tā atrodas. Līgums ar Partneri nebija noslēgts, jo

/pers. N/ pats apskatīja preci Partnera noliktavā, kuras adresi nezina un nevar nosaukt. Uz jautājumiem, kā pieteicēja saņēma Pavadzīmi 2015.gada

janvārī, kurš Partnera pārstāvis (vārds, uzvārds) to izsniedza un kurā vietā, kā arī, kādos apstākļus, /pers. N/ norādīja, ka Pavadzīme tika saņemta

Partnera noliktavā, kuras adresi nevar nosaukt, no Partnera pārstāvja, kura vārdu, uzvārdu /pers. N/ nevar šobrīd nosaukt. /pers. N/ pats personīgi

saņēmis Pavadzīmē norādīto preci. Uz lūgumu nosaukt, kādas preces Partneris piegādāja pieteicējai 2015.gada janvārī, kā arī uz lūgumu raksturot preces

parametrus, krāsu un iepakojumu, /pers. N/ norādīja, ka aplikators bija iepakots uz euro paletes, aplikators bija pelēkā krāsā, iepakots caurspīdīgā

plēvē. Izmēri aptuveni 80 cm x 1 m x 80 cm. Aplikators paredzēts produkcijas identifikācijas uzlīmju ātrai uzlīmēšanai uz gatavās produkcijas, t.i.

universāla iekārta, kuru var pielietot pietiekami plašam produkcijas klāstam (piemēram, pārtikas precēm, drukātai produkcijai utt.). Prece bija mazlietota.

Pie preces izsniegšanas netika izsniegta tehniskā dokumentācija vai specifikācijas. Uz jautājumiem, kura Partnera persona (vārds, uzvārds) nodrošināja

Pavadzīmē uzrādītās preces izsniegšanu preču izsniegšanas vietā Margrietas ielā 7, Rīgā, pieteicējas darījumos ar Partneri 2015.gada janvārī, kā arī

lūgumu detalizēti paskaidrot par preču saņemšanu Margrietas ielā 7, Rīgā un raksturot vietu, ēku, telpu, darbiniekus u.c., /pers. N/ norādīja, ka preces

izsniegšanu veica Partnera pārstāvis, kura vārdu, uzvārdu /pers. N/ nevar nosaukt, adresē Margrietas ielā 7, Rīgā, netālu no Kalnciema ielas pārvada,

rūpnieciskā teritorijā ar vārtiem, lielā noliktavā. Uz jautājumiem, vai citi Partnera darbinieki piedalījās pie Pavadzīmē uzrādītās preces izsniegšanas,

minētajā preču izsniegšanas adresē un kādos apstākļos, /pers. N/ norādīja, ka nezina. /pers. N/ nezina, kura uzņēmuma darbinieks (noliktavas strādnieks)

preču izsniegšanas vietā adresē Margrietas ielā 7, Rīgā iekrāva preci ar iekrāvēju pieteicējas automašīnā Renault Espace ar valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/. /pers. N/ arī nevar nosaukt šī darbinieka vārdu, uzvārdu.

Uz jautājumu, kurš nodrošināja preces izkraušanu saņemšanas vietā adresē Sēravotu ielā 18, Jūrmalā, /pers. N/ norādīja, ka aplikators netika

izkrauts Sēravotu ielā 18, Jūrmalā, bet tika vests SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, uz adresi Daugmales pagasts „Britania”. Prece netika uzglabāta ne

Sēravotu ielā 18, Jūrmalā, ne citā adresē. /pers. N/ pats transportēja no Partnera saņemto preci ar transportlīdzekli Renault Espace /reģistrācijas

numurs/. Darījuma veikšanā bija iesaistīta tikai minētā automašīna. Par Partnera piegādāto preču daudzumu un kvalitāti atbild Partneris.

Uz jautājumiem, kas, kur un kādā veidā pārbaudīja preces atbilstību (kvalitāti, darba kārtību) un kā tika gūta pārliecība, ka prece ir kvalitatīva,

/pers. N/ norādīja, ka /pers. N/ preci novērtēja vizuāli pirms iegādes, piegādājot šo konkrēto preci pircējam SIA „BALTIJAS BANKNOTE”. /pers. N/

par aplikatora darba kārtību nepārliecinājās pie iegādes no Partnera 2015.gada janvārī.

Darījuma veikšanai netika piesaistītas citas juridiskās un fiziskās personas. Pieteicēja preci pārdeva tālāk SIA „BALTIJAS BANKNOTE”.

Pieteicēja pati piegādāja preci pircējam, samaksa tika saņemta pilnā apmērā. /pers. N/ nezina, vai pieteicēja ir veikusi savstarpējo datu salīdzināšanu ar

Partneri (sk. 2016.gada 9.augusta paskaidrojumu lietas 1.sējuma 173.-184.lapā). Aplikators atrodas SIA „BALTIJAS BANKNOTE” tipogrāfijā

Daugmales pagasts, „Britania”. Tas neatradās un neatrodas adresē Sēravotu ielā 18, Jūrmalā, ne arī Jūrkalnes ielā 6, Rīgā. Uz lūgumu raksturot

Pavadzīmē norādīto iekrātu, raksturojot tās darbības principus, pieslēgšanu, apkalpošanu, izmērus, krāsu u.c. parametrus /pers. N/ norādīja, ka

aplikators ir atsevišķa iekārta, kuras darbības nodrošināšanai izmanto 220 W strāvu. Ar aplikatoru tiek uzlīmētas uzlīmes nodrukātajai gatavajai

poligrāfijas produkcijai, iekārtas maksimālais uzlīmēšanas ātrums ir līdz 100 uzlīmēm minūtē. /pers. N/ apstiprināja savu parakstu uz Pavadzīmes (sk.

lietas 1.sējuma 184.lapas otrā pusē). (sk. 2016.gada 15.augusta paskaidrojumā lietas 1.sējuma 171.-172.lapa).

[8.16.3] SIA „BALTIJAS BANKNOTE” amatpersonu /pers. N/ pazīst aptuveni no 1997.gada, no darījumiem ar SIA „STARLET”, kurā /pers.

N/ strādāja tajā laikā. /pers. N/ sen pazīstams ar /pers. AI/, kurš 2016.gada sākumā gājis bojā. Uz jautājumu, kā tika gūta pārliecība, ka

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” var samaksāt par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, /pers. N/ norādīja, ka gandrīz vienmēr tika

lūgta priekšapmaksa. 2015.gada janvārī, veicot darījumus ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, /pers. N/ tikās ar /pers. AI/ un /pers. AC/. /pers. N/

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” amatpersonu /pers. AI/ pazina personīgi un galvenokārt tikās SIA „BALTIJAS BANKNOTE” telpās Daugmales

pagastā, „Britania”. Nebija nepieciešamības pārliecināties par SIA „BALTIJAS BANKNOTE” amatpersonas vai pilnvarotās personas identitāti, jo

/pers. N/ jau ilgi pazīst /pers. AI/.

Uz lūgumu paskaidrot par pieteicējas darījumiem ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE” 2015.gada janvārī, aprīlī, septembrī, oktobrī un novembrī,

kā arī īsi raksturot sadarbību ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, /pers. N/ norādīja, ka /pers. N/ pats personīgi veica darījumus ar SIA „BALTIJAS

BANKNOTE” amatpersonu /pers. AI/ minētajos periodos. SIA „BALTIJAS BANKNOTE” juridiskā adrese atradās Elijas 1, Rīgā, kur /pers. N/ ir

bijis. Līgums par preču piegādi ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE” nebija noslēgts. Pieteicējas nodokļu rēķinus, t.sk. 2015.gada 14.janvāra

priekšapmaksas rēķinu Nr.154-1, 2015.gada 27.janvāra priekšapmaksas rēķinu Nr.158, 2015.gada 18.marta priekšapmaksas rēķinu Nr.175 un

2015.gada 21.aprīļa pavadzīmi Nr.190, komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” izsniedza /pers. N/ gan /pers. AI/, gan /pers. AC/, gan

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” ražošanas vadītajam, vārdā /personvārds/, uzvārdu /pers. N/ neatceras, SIA „BALTIJAS BANKNOTE” telpās

Daugmales pagasts „Britania”.

Uz lūgumu nosaukt, kādas preces pieteicēja piegādāja SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, kā arī uz lūgumu raksturot preces parametrus, /pers. N/

norādīja, ka pieteicēja piegādāja VJet 2272 un 2172 tintes drukas sistēmas (kuras pieteicēja iegādājās no Mylon, Vjetnamas). Collamat aplikatoru,

datorkomplektu, čipu komplektu VJet iekārtām, pārtinēju Rewinder, nepārtrauktās barošanas blokus UPS SC-CE 160 ar baterijām, un LED žāvēšanas

sistēmu. Preces pārsvarā bija jaunas, izņemot aplikatoru (..). Tehniskā dokumentācija tika izsniegta dažām precēm. VJet 2272 un 2172 iekārtām

tehniskā dokumentācija tika nodota elektroniski.

Uz jautājumiem, vai /pers. N/ pats piedalījās pie preču (VJet 2272 Piezo Inkjet Printer un VJet 2171 Piezo Inkjet Printer (..)) izsniegšanas un kā

tas notika, /pers. N/ norādīja, ka pats izsniedza minētās preces SIA „BALTIJAS BANKNOTE” vai piedalījās pie iekārtu instalācijas.

Uz jautājumu, kurš nodrošināja preču izsniegšanu preču izsniegšanas vietā, pieteicējas darījumos ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE” 2015.gada

janvārī, kā arī lūgumu paskaidrot par preču saņemšanu – raksturot vietu, ēku, telpu, darbiniekus u.c., /pers. N/ norādīja, ka VJet abas iekārtas,

datorkomplekts, čipi un LED sistēma tika piegādāta no pieteicējas juridiskās adreses Sēravotu ielā 18, Jūrmalā, savukārt, aplikators, UPS un servodrive

un motori tika piegādāti no Margrietas ielas 7, Rīgā.

Uz jautājumu, kurš SIA „BALTIJAS BANKNOTE” vārdā saņēma pieteicējas nodokļu rēķinos norādītās preces 2015.gada janvārī (..), kurā

adresē un kādos apstākļos, /pers. N/ norādīja, ka preces saņēma SIA „BALTIJAS BANKNOTE” amatpersona /pers. AI/, darbinieki /pers. AC/ un

/personvārds/ – adresē „Britania”, Daugmales pagasts. Citi SIA „BALTIJAS BANKNOTE” darbinieki nepiedalījās pie pieteicējas nodokļu rēķinos

norādīto preču saņemšanas 2015.gada janvārī.

Uz jautājumu, kura persona nodrošināja pieteicējas nodokļu rēķinos norādīto preču iekraušanu preču izsniegšanas vietā, kā arī kurā adresē,

pieteicējas darījumos ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE” 2015.gada janvārī (..), /pers. N/ norādīja, ka Margrietas ielā 7, Rīgā iekrāva pats ar

noliktavas darbiniekiem. /pers. N/ nevar nosaukt noliktavas darbinieku vārdus, uzvārdus, kā arī nezina, kura uzņēmuma darbinieki tie bija. Pieteicējas

nodokļu rēķinos norādīto preču izkraušanu saņemšanas vietā nodrošināja /pers. N/ un SIA „BALTIJAS BANKNOTE” darbinieki. Pārsvarā /pers. N/

transportēja preci. Uz jautājumiem, kurš nodrošināja pieteicējas nodokļu rēķinos uzrādīto preču transportēšanu SIA „BALTIJAS BANKNOTE”

2015.gada janvārī, aprīlī, septembrī, oktobrī un novembrī, kā un kādos apstākļos, /pers. N/ norādīja, ka SIA „TIROPA” un SIA „BALTIJAS

BANKNOTE” pasūtītā transporta kompānija.

Pieteicējas nodokļu rēķinos norādīto preču pārvietošana tika veikta ar vieglo, pasažieru automašīnu Renault Espace (Laguna) līdz 2015.gada

augustam, pēc – ar vieglo pasažieru automašīnu Ford Mondeo un SIA „TIROPA” ar kravas vilcēju ar piekabi, sarkanā krāsā valsts reģistrācijas numuru

/pers. N/ (neatceras) /reģistrācijas numurs/ un piekabes valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Uz jautājumu, kāds tehniskais aprīkojums (automašīnas, iekrāvēji) bija iesaistīts darījuma veikšanā ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE” 2015.gada

janvārī (..), /pers. N/ norādīja, ka vieglās pasažieru automašīnas. Par pieteicējas piegādāto preču daudzumu un kvalitāti atbild pieteicēja un tās

amatpersona /pers. N/. Par pieteicējas piegādāto preču (VJet 2272 Piezo Inkjet Printer, VJet 2172 Piezo Inkjet Printer (..)) atbilstību pārliecinājās

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” amatpersona /pers. AI/. Par iepriekšminēto iekārtu darba kārtību pārliecinājās /pers. AI/, neņemot palīgā citus

uzņēmuma darbiniekus. Pārsvarā /pers. N/ pats piedalītās pie preču (VJet 2272 Piezo Inkjet Printer, VJet 2172 Piezo Inkjet Printer (..)) instalācijas

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” 2015.gada janvārī (..), bet ne visā instalācijas procesā.

Uz jautājumu, vai darījumu veikšanai pieteicēja piesaistīja citas personas, /pers. N/ norādīja – SIA „TIROPA” transporta kompānija.

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” ar bankas pārskaitījumu veikusi samaksu pilnā apmērā par pieteicējas 2015.gada janvārī (..) piegādātajām precēm.

2015.gadā bija veikta pieteicējas un SIA „BALTIJAS BANKNOTE” savstarpējo datu salīdzināšana.

Paskaidrojumā papildus norādīts, ka 2016.gada 19.februārī pieteicēja iesniedza auditam 2015.gada 27.janvāra priekšapmaksas rēķinu Nr.152 par

aplikatoru Collamat C9100, summa bez PVN – 31 000 euro, PVN 21 % – 6510 euro. Aplikators tika nodots SIA „BALTIJAS BANKNOTE”

saskaņā ar pavadzīmi Nr.190.

Samaksa no SIA „BALTIJAS BANKNOTE” puses tika veikta pilnā apmērā, aplikatoru saņēma SIA „BALTIJAS BANKNOTE” un

pārliecinājās par tā atbilstību (persona /pers. AI/). Uz jautājumu – vai Pavadzīmē norādītā iekārta ir tā pati iekārta, kuru pieteicēja piegādāja

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” 2015.gada janvārī, norādīts, ka iekārta ir tā pati, bet nosaukumi nedaudz nesakrīt (sk . 2016.gada 19.augusta

paskaidrojumā lietas 1.sējuma 165-170.lapā).

[8.16.4] Pieteicējas juridiskās adreses apsekošanas laikā 2016.gada 15.augustā /pers. N/ informēja, ka pieteicēja vēl nav deklarējusi Dienestā

adresi Jūrkalnes iela 6, Rīga (SIA „JET DINAMIKS” teritorijā) kā uzņēmuma struktūrvienību, tomēr tajā apsekošanas laikā atradās Dienestam uzrādītie

pieteicējas pamatlīdzekļi un mazvērtīgais inventārs (lietas 2.sējuma 15.-23.lapa).

[9] Lietā atrodas šāda Partneri raksturojoša informācija:

[9.1] Partnera deklarētais darbības veids ir elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība (lietas 2.sējuma 82.-

83.lapa).

[9.2] Nekustamajā īpašumā Kleistu ielā 18A, Rīgā, kurā Partnerim no 2014.gada 13.decembra reģistrēta juridiskā adrese, īpašniece

SIA „ABAVA” 2016.gada 6.decembra vēstulē Dienestam paskaidrojusi, ka laika periodā no 2014.gada 1.februāra līdz 2014.gada 31.oktobrim tā

Partnerim iznomāja biroja telpas 15,9 m2 saimnieciskās darbības veikšanai, telpu nomas līgums noslēgts 2014.gada 24.janvārī. Līgums izbeigts pirms

termiņa pēc nomnieka iniciatīvas. Nomas līguma darbības laikā no 2014.gada 1.februāra līdz 2014.gada 31.oktobrim Partneris norēķinājās par

saņemtajiem pakalpojumiem. SIA „ABAVA” nav informācijas, kādu saimniecisko darbību Partneris veica iznomātajā telpā, kā arī par preču iekraušanu,

izkraušanu un glabāšanu, kā arī par Partnerim piederošo pamatlīdzekļu atrašanos iznomātajās telpās. Nekustamā īpašuma teritorija nav nožogota, tajā ir

ierīkota videonovērošana, kuru kontrolē SIA „ABAVA” apsardzes dienests. Saskaņā ar noslēgtajiem nomas līgumiem nomniekiem nav tiesību bez

SIA „ABAVA” piekrišanas slēgt apakšnomas līgumus (lietas 2.sējuma 99.-100.lapa).

[9.3] Nekustamajā īpašumā Margrietas ielā 7, Rīgā, kurā laika posmā no 2014.gada 26.jūnija līdz 2015.gada 22.jūlijam bija Partnera

struktūrvienības adrese, īpašniece SIA „PRIZMA” 2016.gada 22.augusta vēstulē Dienestam norādījusi, ka tā nav slēgusi līgumu ar Partneri par telpu un

platības nomu Margrietas ielā 7, Rīgā. Piekrišana izmantot minēto adresi saimnieciskās darbības veikšanai Partnerim netika dota, bet nomniekiem ir

tiesības slēgt līgumus par nomu vai apakšnomu, līdz ar to pastāv iespēja par Partnera saimnieciskās darbības veikšanu minētajā īpašumā. SIA „PRIZMA”

rīcībā nav informācijas par Partnera saimniecisko darbību. SIA „PRIZMA” rīcībā nav informācijas par Partnera saimniecisko darbību adresē Margrietas

ielā 7, Rīgā, kā arī par to, vai minētajā adresē atradās Partnera pamatlīdzekļi. Teritorija Margrietas ielā 7, Rīgā ir nožogota, apsargājama un aprīkota ar

daļēju videonovērošanu. Uzņēmumiem, ar kuriem SIA „PRIZMA” ir noslēgti telpu nomas līgumi, ir tiesības bez SIA „PRIZMA” ziņas noslēgt

apakšnomas līgumus (..) (lietas 2.sējuma 3.lapa).

Partnera struktūrvienības Margrietas iela 7, Rīgā apsekošanas laikā 2015.gada 30.martā Dienests konstatējis, ka minētajā adresē atrodas 3 stāvu

biroju ēka, kā arī liela iežogota teritorija ar daudzām ēkām un aizsargbarjeru pie iebraukšanas teritorijā. Teritorijas īpašnieks SIA „PRIZMA PLUS

Grupa”. Apsekošanas laikā īpašnieka pārstāvis /pers. AN/ netika sastapts, un neviens cits īpašnieka pārstāvis nevarēja paskaidrot, vai ar Partneri ir

noslēgts telpu nomas līgums. Apsekošanas laikā norādes par Partnera atrašanos šajā adresē netika konstatētas, kā arī netika konstatēta Partnera

saimnieciskā darbība. Partnera amatpersonas vai darbinieki netika sastapti (lietas 2.sējuma 24.lapa).

Nekustamā īpašuma Margrietas iela 7, Rīgā nomnieces (saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem ir SIA „PRIZMA PLUS” līdz 2019.gada

31.septembrim) maksātnespējas administratora 2016.gada 2.decembra vēstulē norādīts, ka no 2011.gada 13.oktobra līdz pat šai dienai SIA „PRIZMA

PLUS” ir bijis tikai viens saimnieciskais darījums, t.i., 2012.gada 3.janvārī SIA „Cargo Plus” nopirka visu SIA „PRIZMA PLUS” kustamo mantu.

Nekāda cita saimnieciskā darbība ar nevienu kapitālsabiedrību SIA „PRIZMA PLUS” no 2012.gada 3.janvāra līdz pat šai dienai vairs nav bijusi (lietas

1.sējuma 220.lapa).

SIA „Cargo Plus”, atbildot uz Dienesta pieprasījumu (lietas 1.sējuma 205.lapa), informējusi, ka ar Partneri 2014.gada 15.janvārī bija noslēgts

līgums; līgums pārtraukts 2015.gada 1.jūlijā. SIA „Cargo Plus” nevienam nedod piekrišanu izmantot nekustamo īpašumu Margrietas ielā 7, jo

SIA „Cargo Plus” nav šī īpašuma īpašnieks. SIA „Cargo Plus” nav informācijas, ar ko nodarbojās Partneris. 2015.gada janvārī Partneris veica preču

iekraušanu, izkraušanu un uzglabāšanu. Preču uzglabāšana tika nodrošināta noliktavas telpās. Dažreiz, ja preces tajā pašā dienā tika vestas prom, preces

tika izkrautas koplietošanas platībā (lietas 1.sējuma 206.lapa).

SIA „Cargo Plus” Dienestam iesniedzis 2014.gada 15.janvāra pakalpojumu līgumu Nr.00055 starp Partneri un SIA „Cargo Plus” par preču

uzglabāšanu noliktavā Margrietas 7, Rīgā (lietas 1.sējuma 207.lapa), cenu lapu minētajam līgumam (lietas 1.sējuma 208.lapa) (abus dokumentus

Partnera vārdā parakstīja /pers. O/), elektroniskā pasta izdruku, kurā no Partnera puses lūgts no 2015.gada 1.jūlija lauzt noslēgto līgumu (lietas

1.sējuma 209.lapa) , 2014.gada 31.decembra rēķinu par Nr.952/14 par kravas uzglabāšanu noliktavā Margrietas 7, Rīgā periodā no 2014.gada

1.decembra līdz 2014.gada 31.decembrim (lietas 1.sējuma 215.lapa), konta pārskatu, no kura redzams, ka samaksu saskaņā ar rēķinu Partneris veicis

2015.gada 12.janvārī (lietas 1.sējuma 216.lapa).

[9.4] Partnera īpašumā reģistrēti transportlīdzekļi – no 2015.gada 27.janvāra kravas transporta furgons Mercedes Benz Sprinter 313 un vieglais

plašlietojuma BMW 525 (lietas 2.sējuma 84.-91.lapa).

[9.5] 2016.gada 14.aprīlī pieņemts lēmums Nr.NK028408 par Partnera bijušā valdes locekļa /pers. O/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9panta pirmās daļas par informācijas nesniegšanu Dienesta amatpersonām (lietas 2.sējuma 95.-

98.lapa).

[9.6] 2015.gada 24.augustā Partneris iesniedzis Dienestā Uzņēmuma gada pārskatu par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

24.augustam (lietas 2.sējuma 92.-94.lapa). Bilancē pamatlīdzekļu vērtība 0 euro, gatavie ražojumi un preces pārdošanai – 0 euro gan uz pārskata

perioda sākumu, gan uz pārskata perioda beigām.

[9.7] 2015.gada 31.augustā Partneris izslēgts no ar PVN apliekamo personu reģistra (lietas 2.sējuma 82.-83.lapa).

[10] Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.pantu grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti likumā noteiktie dokumenta rekvizīti un

informācija par saimniecisko darījumu.

Turklāt saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.pantu grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt

patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī

konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai,

nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktam priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem

saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ja preces iegādātas un pakalpojumi

saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu

veikti iekšzemē.

Minētā likuma 125.panta pirmajā daļā noteikta nodokļa rēķinā ietveramā informācija.

Priekšnodokli no budžetā maksājamās summas apliekamā persona var atskaitīt, pastāvot šādiem priekšnosacījumiem: 1) persona ir reģistrēta

Dienestā kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā saņēmusi preci un atbilstošu nodokļu rēķinu vai samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu; 3) prece vai

pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta Dienestā; 4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots

savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums.

Lai persona varētu izmantot likumā noteiktās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem

priekšnosacījumiem, tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību veikt

priekšnodokļa atskaitījumu. Turklāt priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir tas, ka prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN

apliekamās personas un ka preci faktiski piegādājusi vai pakalpojumu sniegusi tieši preču pavadzīmē – rēķinā norādītā persona.

No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām secināms, ka Dienests nevar liegt nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt priekšnodokli,

pamatojot ar to, ka attiecīgo pakalpojumu vai preču rēķina izsniedzējs vai viens no tā piegādātājiem ir veicis prettiesiskas darbības, bez objektīviem

pierādījumiem, kas liecinātu par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz atskaitīšanu, bija

saistīts ar šā rēķina izsniedzēja izdarītu krāpšanu vai kāda cita tirgus dalībnieka piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu. Atteikumu izmantot

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības Dienests nevar pamatot vienīgi ar nodokļu maksātāja darījuma partnera nelikumīgo vai fiktīvo darbību raksturu, jo

tieši dienestam ir pienākums veikt nepieciešamās nodokļu maksātāju pārbaudes (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma

apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben 62.punktu).

Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no attiecīgo

darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai

personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma

lietā Nr.C-255/02 Halifax 81.punktu).

Tādējādi, lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces

reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicējs pats iesaistījies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas

ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicējs ir bijis informēts, ka tiek iesaistīts darījumā ar fiktīvo uzņēmumu. Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību pastāv

kāds no minētajiem apstākļiem, jāiesniedz Dienestam, bet tos jāatspēko pieteicējam (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 14.oktobra

spriedumu lietā Nr.AA43-0119-13/7 (A420546610) 14., 15.punktu).

[11] Novērtējot Pavadzīmi, kas ir vienīgais rakstveidā noformētais strīdus darījumu ar Partneri pamatojošais dokuments, konstatējams, ka saskaņā

ar paraksta atšifrējumu to pieteicējas vārdā parakstījis valdes loceklis /pers. N/, bet Partnera vārdā Partnera valdes loceklis /pers. O/.

No Pavadzīmes arī konstatējams, ka, lai gan tajā ir norādīta prece, tādi identifikācijas dati (pamatojums konkrētās cenas noteikšanai) kā ražotājs,

izlaiduma gads, jauda, nolietojums (jauna, lietota, atjaunota), tehnisko kārtību raksturojoši dati (darba kārtībā vai nē) un citi tajā nav norādīti.

Tādējādi darījumu pamatojošajā dokumentā nav ietverta būtiska informācija par preces parametriem, aprīkojumu, tehnisko stāvokli, defektiem, līdz

ar to nav identificējams strīdus preces vērtības noteikšanas mehānisms un atbilstība tirgus vērtībai. Tāpat no Pavadzīmēs norādītās informācijas nav

identificējams, vai prece ir bijusi tehniskā kārtībā. Arī pieņemšanas nodošanas akts, kurā tas būtu fiksēts, nav sastādīts.

Savukārt atbilstoši Dienesta iegūtajiem pierādījumiem lietā, Pavadzīmē norādītajā preču izsniegšanas vietā Partnera saimnieciskās darbības

veikšana, tāpat kā pavadzīmē norādītā transportlīdzekļa izmantošana preces transportēšanai Pavadzīmē norādītajā datumā, ir apšaubāma.

Viss minētais arī pamato secinājumu, ka darījuma apstākļi nav skaidri.

Tomēr svarīgi ir ne tikai konstatēt, ka rēķins ir nepilnīgs, bet arī izvērtēt, vai konstatētā rēķina nepilnība ir tāda, kas liedz izdarīt secinājumus par

konkrētā darījuma ekonomisko un komerciālo realitāti. Citiem vārdiem, svarīgi ir izvērtēt rēķinā konstatētā trūkuma raksturu un nozīmību, nevis konstatēt

tā esību (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 30.janvāra spriedumu lietā SKA-89/2014).

Konkrētajā gadījumā šaubas par strīdus darījuma faktisko esību pastiprina arī līguma neesība, kurā būtu norādītas iegādājamās poligrāfijas iekārtas

kvalitātes prasības, tehniskais stāvoklis, komplektācija, pieļaujamie defekti, darījuma vērtība, garantijas nosacījumi un sankcijas par nepienācīgu līguma

izpildi, kā arī cita raksturojošā informācija, kā arī pieņemšanas nodošanas akta neesība, kurā būtu fiksēts preces stāvoklis, lai, ievērojot rakstveida līguma

neesību, konstatējot trūkumus, pieteicējai būtu iespējas pieteikt Partnerei pretenzijas, atgiezt preci vai prasīt cenas samazināšanu.

Tiesa piekrīt Dienestam, ka uzņēmējs, kas darbojas normālas komercprakses ietvaros, darījumu attiecības dibina, noslēdzot līgumu, kurā ietver

būtiskākos pasūtītāja un piegādātāja pienākumus, kā arī darījumu norises nosacījumus, kas konkrētajā gadījumā iztrūkst.

[12] Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, ja apstrīdēto nodokļu rēķinu saņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti

pārkāpumi, tie ir jāņem vērā, veicot visaptverošu novērtējumu (sk. 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 Forvards V 40.-43.punktu).

[12.1] Atbilstoši Pavadzīmē norādītajam preces izsniegšana un saņemšana notikusi 2015.gada 30.janvārī; izsniegšanas vietas adrese ir Margrietas

iela 7, Rīga, bet saņemšanas vietas adrese – Sēravotu iela 18, Jūrmala.

Paskaidrojumos Dienestam pieteicējas amatpersona norādījusi, ka preces transportēšanu pēc saņemšanas no Partnera Margrietas ielā 7, Rīgā,

vecis viņš – /pers. N/ – ar transportlīdzekli Renault Espace, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/; prece nekur nav uzglabāta, bet tikusi

nogādāta SIA „BALTIJAS BANKNOTE” (lietas 1.sējuma 171.-172.lapa).

Tikai pēc tam, kad Dienests pēc pieteicējas ceļazīmju informācijas konstatējis, ka pavadzīmē norādītajā datumā 2015.gada 30.janvārī /pers. N/

veicis transporta pārvadājumus ar citu transportlīdzekli – transportlīdzekli Renault Laguna, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (lietas 1.sējuma

162.lapa) –, pieteicējas amatpersona norādījusi, ka preces piegāde komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” nav notikusi dienā, kad

pieteicēja preci saņēma no Partnera; līdz preču piegādāšanai komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” iekārta atradusies pieteicējas

transportlīdzeklī, bet Ceļazīmju informācija ir kļūdaina (sk. tiesas sēdes protokolā, lietas 164.-165.lapā; klausīties audioierakstu) . Tādējādi

pieteicējas amatpersona pati faktiski atzinusi, ka Pavadzīme attiecībā uz preces izsniegšanas vietu (Sēravotu ielā 18, Jūrmalā) satur nepatiesu informāciju.

Savukārt attiecībā uz Pavadzīmē norādītajiem preces transportēšanas apstākļiem konstatējams un secināms turpmākais.

Atbilstoši informācijai ceļazīmē pieteicējas amatpersona un vienīgais darbinieks /pers. N/ 2015.gada 30.janvārī veicis braucienu maršrutā Jūrmala–

Tartu Greif–Jūrmala 582 km, bet 31.janvārī maršrutā Jūrmala–Vikarts, SIA–Ulmaņa g.–Jūrmala–Apgāds Imanta-Jūrmala 229 km ar citu

transportlīdzekli Renault Laguna, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (lietas 1.sējuma 162.lapa). Tādēļ atzīstams, ka /pers. N/ ne Pavadzīmē

norādītajā preču izsniegšanas un saņemšanas dienā, ne nākamajā dienā nevarēja vadīt transportlīdzekli Renault Espace ar valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, ierasties pie Partnera pēc preces, un atbilstoši pieteicējas amatpersonas sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem, pēc preces

saņemšanas no Partnera nogādāt tās SIA „BALTIJAS BANKNOTE”.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas pamatotu to, ka maršruti 30.janvārī Jūrmala–Tartu Greif–Jūrmala 582 km, bet 31.janvārī Jūrmala–Vikarts,

SIA–Ulmaņa g.–Jūrmala–Apgāds Imanta–Jūrmala 229 km ar transportlīdzekli Renault Laguna, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ nebūtu

izpildīti. Lietā nav iesniegti arī pierādījumi, kas pamatotu to, ka attiecīgajos datumos, kad prece transportēta, pārvadājumos faktiski izmantots cits

transportlīdzeklis –Renault Espace ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Tā kā ceļazīmes tiek noformētas ne tikai darījumu izsekojamības nodrošināšanai bet citstarp arī tāpēc, lai nodokļu maksātājs varētu pamatot savas

saimnieciskās darbības izdevumus, situācija, kad par vienu saimnieciskajā darbībā izmantoto transportlīdzekli ceļazīmes ir noformētas, bet par otru nē, ir

maz ticama un konkrētajos apstākļos vērtējama kā viens no apstākļiem darījuma ticamības apšaubīšanai.

Ja attiecīgajos datumos transportlīdzeklis Renault Laguna transporta pārvadājumiem pieteicējas saimnieciskās darbības ietveros nebūtu izmantots,

pieteicējai ar saviem grāmatvedības dokumentiem nevajadzētu būt grūtībām to pierādīt. Pieteicēja šādus pierādījumus nav iesniegusi.

[12.2] Lietā ir strīds arī par Pavadzīmē norādītās informācijas par preču izsniegšanas vietu patiesumu.

Izvērtējot SIA „Cargo Plus” un SIA „PRIZMA PLUS” sniegto informāciju kopsakarā, tiesa secina, ka pierādījumi liecina par to, ka Partneris,

apejot nekustamā īpašuma nomnieku, ir ieguvis tiesības lietot SIA „Cargo Plus” noliktavu Margrietas ielā 7, Rīgā. Taču fakts, ka SIA „Cargo Plus” nav

uzrādījis auditam Partnerim par 2015.gada janvāri noformētu rēķinu par noliktavas pakalpojumu izmantošanu 2015.gada janvārī un Partneris par

noliktavas pakalpojumiem šajā mēnesī nav veicis samaksu (saskaņā ar līguma 3.2.apakšpunktu preču īpašniekam katru mēnesi jāapmaksā garantētā

minimālā platība) (lietas 1.sējuma 207.lapa), noliktavas izmantošanas faktu 2015.gada janvārī dod pamatu apšaubīt. Turklāt tiesa ņem vērā, ka

SIA „Cargo Plus” atbildi uz Dienesta pieprasījumu sagatavojis 2016.gada decembrī. Rīcība no SIA „Cargo Plus” puses, resp. bezdarbība, kas liecina

par finanšu disciplīnas nepietiekamu kontroli, lai saņemtu samaksu par reāli sniegtu pakalpojumu, arī vērtējamas kā tāda, kas liek apšaubīt darījuma

realitāti.

Arī Dienesta veiktās apsekošanas laikā 2015.gada 30.martā, neraugoties uz to, ka Partnerim līgums par noliktavas telpu adresē Margrietas ielā 7,

Rīgā izmantošanu pārtraukts tikai 2015.gada 1.jūlijā, Partneris vai tā darbinieki netika sastapti, norādes par Partnera atrašanos šajā adresē netika

konstatētas, kā arī netika konstatēta Partnera saimnieciskā darbība. Teritorijas īpašnieku pārstāvji nevarēja paskaidrot, vai ar Partneri ir noslēgts telpu

nomas līgums (lietas 2.sējuma 24.lapa).

Konstatētais kopsakarā ar pretrunīgo informāciju Pavadzīmē attiecībā uz preču transportēšanu pamato šaubas par Pavadzīmē norādītās

informācijas patiesumu arī attiecībā uz preču izsniegšanas vietu.

[12.3] Dienests, veicot strīdus darījuma ticamības novērtējumu, vērtējis pieteicējas iesniegto informāciju un pierādījumus par aplikatora realizāciju

komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE”. Lietā ir strīds par to, kad pieteicēja komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE”

piegādājusi aplikatoru un vai šāda piegāde vispār veikta.

Dienests atzinis, ka komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” piegādātais aplikators nav tā pati poligrāfijas iekārta – aplikators, kura

norādīta Partnera vārdā noformētajā Pavadzīmē, jo nesakrīt poligrāfijas iekārtu sērijas numuri (sk .sākotnējā lēmumā, lietas 1.sējuma 55.lapā).

Tiesa lietas materiālos ir konstatējusi Dienesta 2016.gada 16.augusta apsekošanas aktam pievienotu fotouzņēmumu (lietas 2.sējuma 29.lapa)

kurā redzams, ka viena no uzlīmēm (plāksnītēm) uz aplikatora, kas atrodas komercsabiedrībā SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, satur tādu pašu

informāciju, kāda norādīta Pavadzīmē, proti, C9000 Nr. 2681- 0370. Nevar noliegt, ka otrajā uzlīmē (plāksnītē) uz aplikatora ir cita satura informācija,

taču Dienests nav norādījis uz apstākļiem, kas dotu pamatu informāciju uz pirmās uzlīmes neņemt vērā vai vērtēt kritiski. Pie šādiem apstākļiem tiesai ir

pamats atzīt, ka komercsabiedrībā SIA „BALTIJAS BANKNOTE” atrodas aplikators ar tādiem pašiem identifikācijas datiem, kādi norādīti strīdus

Pavadzīmē.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka būtiski lietā ir ņemt vērā apstākli, ka dokumenti, ko pieteicēja iesniedza Dienestam audita veikšanai, informāciju par to,

ka pieteicēja būtu piegādājusi aplikatoru komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, vispār nesaturēja.

Nozīmīgs ir arī apstāklis, ka SIA „BALTIJAS BANKNOTE” grāmatvedībā aplikators kā pamatlīdzeklis vispār nav bijis uzskaitīts.

Savukārt iekārta, kurai atbilstoši pieteicējas amatpersonas un SIA „BALTIJAS BANKNOTE” pārstāvju skaidrotajam aplikators ir piesaistīts,

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” pamatlīdzekļu uzskaitē ņemta tikai 2015.gada 21.aprīlī (lietas 1.sējuma 154.lapa). Minētais datums sakrīt ar

pavadzīmē Nr.0190 (lietas 2.sējuma 78.lapa), kas pieteicējas vārdā noformēta komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, norādīto datumu,

kad preces VJet 2272 Piezo Injekt Printer, RadiJet7610K 2I un RadiJet7620R 2I (to starpā nav aplikatora – (tiesas piezīme) pieteicēja /pers. N/

personā piegādājusi komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, un SIA „BALTIJAS BANKNOTE” saņēmusi, bet nesakrīt ar pieteicējas

amatpersonas sniegtajiem paskaidrojumiem par iekārtas piegādes laiku komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE”. Tādēļ tiesai ir pamats

apšaubīt pieteicējas paskaidrojumu attiecībā uz iekārtas piegādes laiku komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” patiesumu.

Novērtējot konstatēto, tiesa arī secina, ka lietā atrodas pierādījumi par preču VJet 2272 Piezo Injekt Printer, RadiJet7610K 2I un RadiJet7620R

2I piegādi komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” un par VJet 2272 Piezo Injekt Printer ņemšanu SIA „BALTIJAS BANKNOTE”

pamatlīdzekļu uzskaitē, bet ne par aplikatora piegādi.

Dokumenti, kas situāciju atspoguļo atbilstoši Dienestam audita laikā sniegtajiem paskaidrojumiem, sagatavoti tikai audita laikā pēc tam, kad

Dienests uzdevis pieteicējai jautājumus saistībā ar konstatēto. Pie kam pieteicēja noformējusi jauna satura dokumentus, nevis atbilstoši normatīvo aktu

prasībām labojusi sākotnējos, labojuma pamatošanai pievienojot dokumentus, kas to pamato.

Strīdus darījumu pamatojošo dokumentu sagatavošanu tikai tad, kad Dienests konstatējis, ka nav iespējams izsekot darījumam, tiesa vērtē kritiski.

Turklāt lietā nav pierādījumi, kas pamato informāciju no jauna noformētajos strīdus darījumu pamatojošos dokumentos un šādu dokumentu radīšanas

nepieciešamību.

Lietā nav pierādījumi pieteicējas amatpersonas skaidrotajam, ka priekšapmaksas rēķins Nr.154 ir otrais maksājums par VJet sistēmu 80 %

apmērā (pirmais maksājums – rēķins Nr.137, 20 % priekšapmaksas), ar priekšapmaksas rēķinu Nr.154 noslēdzas maksājumi par VJet sistēmu 2272,

rēķins Nr.158 ir par aplikatoru un ka pavadzīmē Nr.0190 apvienotas visas šīs summas, bet pavadzīmē kļūdas dēļ nav norādīts aplikators (sk.

paskaidrojumu lietas 1.sējuma 128.lapā), un ka tādējādi aplikators faktiski piegādāts komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” ar

pavadzīmi Nr.0190. Bez pierādījumiem, kas pieteicējas paskaidrojumus un jaunu darījumu pamatojošu dokumentu sagatavošanu pamato, pieteicējas

paskaidrojumus nevar atzīt par pierādītiem.

Pieteicējas grāmatvedības dokumenti, kuri iesniegti aplikatora realizācijas darījuma pamatošanai, aplikatora piegādi komercsabiedrībai

SIA „BALTIJAS BANKNOTE” nepamato.

Arī pasūtījuma, piedāvājuma, vienošanās (par konkrēto preci, par cenas saskaņošanu, par preces kvalitāti, piegādes termiņiem) un līguma neesība

konkrētajā gadījumā vērtējama kā būtisks trūkums, kas liedz izsekot darījuma norisei.

Tādējādi, neraugoties uz to, ka aplikatora ar Pavadzīmē norādītajiem datiem faktiskā esība komercsabiedrībā SIA „BALTIJAS BANKNOTE” ir

konstatēta, tiesai ir pamats apšaubīt, ka aplikatoru komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” piegādājusi pieteicēja.

[12.4] Fakts, ka Partnera amatpersona izvairās sniegt paskaidrojumus par strīdus darījumu ar pieteicēju, kopsakarā ar pārējiem lietā

konstatētajiem apstākļiem, rada šaubas par to, ka darījums ir noticis tā, kā tas noformēts dokumentāri.

Personas, kurām Dienestam nav nekas slēpjams, cienot darījumu partneri, parasti tā nerīkojas, jo apzinās nodokļu maksātāja pienākumu sniegt

informāciju un informācijas sniegšanas nozīmīgumu.

[12.5] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā, tiesa atzīst, ka ir pamats secinājuma izdarīšanai, ka strīdus darījuma sākums un darījuma norise

attiecībā uz preces saņemšanu no Partnera, transportēšanu un izsniegšanu komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE” nav izsekojami;

pieteicējas noformētie dokumenti nepamato preces saņemšanu un tās tālāko kustību. Savukārt pēc trūkumu konstatēšanas pieteicējas no jauna

noformētajos dokumentos norādīto informāciju nepamato pierādījumi.

[12.6] Attiecībā uz Dienesta atzīto, ka Pavadzīmē norādīta nepatiesa informācija par Partnera juridisko adresi, jo nekustamajā īpašumā, kurā

Partnerim reģistrēta juridiskā adrese, īpašnieks sniedzis informāciju, ka biroja telpas attiecīgajā nekustamajā īpašumā Partnerim iznomātas līdz 2014.gada

31.oktobrim, tiesa norāda turpmāko.

Tiesa piekrīt Dienestam, ka, ņemot vērā konstatētos apstākļus, Partneris kā juridisko adresi izmanto tādu adresi, kurā nav nodrošināta Partnera

sasniedzamība, bet atzīst, ka pieteicēja šo apstākli nevarēja ietekmēt. Tā kā strīdus darījuma norisē atbilstoši sastādītajiem dokumentiem un sniegtajiem

paskaidrojumiem juridiskā adrese nav tikusi izmantota, Pieteicējai, varēja nebūt zināms, ka Partneris izmanto juridisko adresi, kurā tas faktiski nav

sasniedzams.

[13] Tā kā veicams pieteicējas deklarēto darījumu ar Partneri visaptverošs novērtējums, Dienests pamatoti vērtējis arī Partnera tālākos darījumus.

Lietā atrodas Dienesta iegūti pierādījumi, no kuriem konstatējami šādi apstākļi.

Partneris 2015.gada janvārī deklarējis iegādes darījumus ar SIA „Erevers” (lietas 2.sējuma 50.-52.lapa), kas savukārt 2015.gada janvārī

deklarējusi iegādes darījumus ar Lietuvas uzņēmumu UAB Algauda (2 darījumi vērtībā, kas nepārsniedz 23 tūkstošus euro (bez PVN) SIA „PBLC

Invest” (32.darījumi, tostarp 3 darījumi vērtībā, kas svārstās robežās no 26 līdz 29 tūkstoši euro (bez PVN) – 27.,28., un 30.janvārī) un (lietas

2.sējuma 54.-56.lapa).

Dienests attiecībā uz SIA „Erevers” konstatējis turpmāko:

1) SIA „Erevers” reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2014.gada 20.janvārī (lietas 2.sējuma 101.-102.lapa);

2) SIA „Erevers” deklarētie darbības veidi 2015.gada janvārī ir drošības sistēmu pakalpojumi, citu preču tirdzniecība, elektronisko ierīču,

telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība, citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi, citur neklasificēti individuālie pakalpojumi,

datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras vairumtirdzniecība, plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpnieku darbība, krāsotāju un stiklinieku

darbi, grīdas un sienu apdare.

Tādējādi strīdus darījuma būtība tieši neatbilst SIA „Erevers” deklarētajiem darbības veidiem.

3) SIA „Erevers” Uzņēmuma gada pārskatā par 2014.gadu bilances aktīvā pamatlīdzekļi ir uzradīti 0,00 euro (lietas 2.sējuma 103.lapa).

Tātad komercsabiedrībai nav konstatējama materiālā bāze komercdarbības veikšanai.

4) SIA „Erevers” amatpersona no 2014.gada 20.janvāra līdz 2015.gada 21.septembrim ir /pers. BC/ (lietas 2.sējuma 101.-102.lapa), kas

2015.gada janvārī deklarēts arī Dienestā kā vienīgais darba ņēmējs (lietas 2.sējuma 57.lapa).

Tādējādi nav konstatējami komercsabiedrības resursi apjomīgas komercdarbības veikšanai.

5) Laika periodā no 2014.gada 22.augusta līdz 2015.gada 17.jūlijam SIA „Erevers” reģistrēta struktūrvienība „Noliktava” adresē Margrietas ielā

7, Rīgā (lietas 2.sējuma 101.-102.lapa), resp., turpat, kur Partnerim.

SIA „Cargo Plus”, atbildot uz Dienesta pieprasījumu (lietas 1.sējuma 205., 206., 210.- 214.lapa), tāpat kā par Partneri, norādījusi, ka ar

SIA „Erevers” 2014.gada 27.februārī noslēgts līgums par noliktavas telpu Margrietas 7, Rīgā izmantošanu, kas pārtraukts 2015.gada 1.jūlijā pēc

SIA „Erevers” iniciatīvas. Nav informācijas, ar ko nodarbojās uzņēmums; iekraušana, izkraušana un preču uzglabāšana 2015.gada janvārī tika veikta

(lietas 1.sējuma 206., 210.-214.lapa). Pamatojot samaksu par pakalpojumu sniegšanu, SIA „Cargo Plus”, tāpat kā par Partneri iesniegusi Dienestam

rēķinu SIA „Erevers” par 2014.gada decembri, kopā ar konta izrakstu, kas apliecina pakalpojumu samaksu par 2014.gada decembri.

No konstatētā tiesa izdara tādu pašu secinājumu, kā attiecībā uz Partneri – ka vieta, kur pārkraut un glabāt preci 2015.gada janvārī SIA „Erevers”

bija, bet ir apšaubāma tās izmantošana, jo tai nav izstādīts rēķins par 2015.gada janvārī izmantotajiem noliktavas pakalpojumiem, un apšaubāma

pakalpojumu sniegšanas realitāte.

6) /pers. BC/ atstājis bez ievērības Dienesta vairākkārtīgus aicinājumus ierasties un sniegt informāciju un paskaidrojumus par SIA „Erevers”

darījumiem ar Partneri 2014.gadā un 2015.gada janvārī (lietas 2.sējuma 4., 7., 7.lapas otrā puse, 8.lapa un 8.lapas otrā puse, sākotnējā lēmuma

21.lapa, lietas 1.sējuma 59.lapa). Atbilstoši Dienesta sniegtajai informācijai 2016.gada 17.maijā pieņemts lēmums Nr.NK029067 par /pers. BC/

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Kodeksa 159.9panta pirmās daļas par informācijas nesniegšanu.

Tātad /pers. BC/ izvairās sniegt Dienestam informāciju par komercsabiedrības darījumiem ar Partneri.

7) 2015.gada janvārī īpašumā bija reģistrēts transportlīdzeklis – kravas transporta furgons Mercedes Benz Sprinter 313, kas no 2015.gada

27.janvāra reģistrēts Partnerim (lietas 2.sējuma 106.-110.lapa).

Tātad savs transports saimnieciskās darbības veikšanai komercsabiedrībai bija tikai līdz 2015.gada 27.janvāim.

8) SIA „Erevers” 2015.gada 21.septembrī izslēgta no Dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra (lietas 2.sējuma 101.-102.lapa).

Dienests attiecībā uz SIA „Erevers” deklarēto darījumu partneri Lietuvas uzņēmumu UAB Algauda Dienests konstatējis turpmāko:

1 ) Saskaņā ar Dienesta rīcībā esošo informāciju UAB Algauda direktors un vienīgais akciju turētājs no 2014.gada 17.jūlija līdz 2015.gada

17.jūnijam bija Latvijas iedzīvotājs /pers. BE/, kurš atstāja bez ievērības Dienesta Pārvaldes 2016.gada 23.augusta uzaicinājumu ierasties Dienestā un

sniegt informāciju par UAB Algauda darījumiem ar SIA „Erevers” 2015.gada janvārī un paskaidrojumus neiesniedza (lietas 2.sējuma 12.lapa).

Tātad UAB Algauda izvairās no sadarbības ar Dienestu.

2) Lietuvas nodokļu administrācija, atbildot uz Dienesta pieprasījumu, norādījusi, ka UAB Algauda nevar atrast, mēģinājumi sazināties ar

uzņēmuma bijušo vadītāju un akcionāru /pers. BG/ ar kontakttālruņu numuriem ir bijuši neveiksmīgi. Saskaņā ar pieejamajiem datiem, visi darbinieki

UAB Algauda tika atlaisti. Pēdējais atlaists darbinieks (uz 2016.gada 31.maiju) ir /pers. BG/. (..) UAB Algauda saimnieciskā darbība netiek veikta pēc

adreses Birželio 23-1, Kauņa – tā ir tikai uzņēmuma reģistrācijas adrese. (..) UAB Algauda bija reģistrēti transportlīdzekļi un tajā pašā dienā tika noņemti

no uzskaites, izsniedzot pagaidu tranzīta (plāksnes) numurus. Uzņēmumā UAB Algauda nav darbinieku. Uzņēmumam nav nekustamo īpašumu.

2016.gada 6.augustā UAB Algauda izslēgta no PVN maksātāju reģistra. UAB Algauda nav reālu resursu, lai veiktu saimniecisko darbību. Lietuvas

nodokļu administrācija nevar apstiprināt UAB Algauda veiktos darījumus ar SIA „Erevers”, jo nav pieejami UAB Algauda dokumenti ( lietas 1.sējuma

223.lapa).

Minētā informācija par neliecina par UAB Algauda normālu komercpraksi.

Dienests attiecībā uz SIA „Erevers” deklarēto darījumu partneri SIA „PBLC Invest” Dienests konstatējis turpmāko:

1) SIA „PBLC Invest” deklarētais darbības veids ir apģērbu vairumtirdzniecība specializētajos veikalos (lietas 2.sējuma 112.-113.lapa).

Tātad komercsabiedrības darbības veids neatbilst strīdus darījuma būtībai un saturam.

2) SIA „PBLC Invest” amatpersona – valdes loceklis no 2014.gada 3.oktobra līdz 2015.gada 30.aprīlim – un 2015.gada janvārī Dienestam

deklarētais vienīgais darba ņēmējs ir /pers. BI/ (lietas 2.sējuma 62.lapa), kas ir Kazahstānas pilsonis.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieejamās informācijas, nav ziņu par Latvijas Republikas pārstāvniecības izsniegtām ieceļošanas vīzām

/pers. BI/, uzturēšanās atļauju viņš nav pieprasījis, darba atļauju nav saņēmis, kā arī nav informācijas par citu Šengenas dalībvalstu izsniegtajām

ieceļošanas vīzām /pers. BI/. Saskaņā ar Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju, kurā ir pieejama informācija par

robežšķērsošanu, /pers. BI/ Latvijas Republikā nav ieceļojis (lietas 2.sējuma 4.lapa). Saskaņā ar Valsts robežsardzes robežkontroles informācijas

meklēšanas sistēmas „eMUSTANGS” datu bāzes informāciju periodā no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.martam /pers. BI/ nav fiksēti Latvijas

Republikas robežšķērsošanas fakti (lietas 2.sējuma 47.lapas otrā puse).

Tātad 2015.gada janvārī SIA „PBLC Invest” nebija darbinieku, lai komercsabiedtība varētu veikt reālu preču iegādi un piegādi (pamatojumu sk.

arī sākotnējā lēmumā, lietas 1.sējuma 60.lapas otra puse – 61.lapa).

3) 2015.gada 31.martā pieņemts lēmums Nr.NK023270 par SIA „PBLC Invest” valdes locekļa /pers. BI/ saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Kodeksa 159.9panta pirmās daļas par informācijas nesniegšanu. Uz vienu gadu piemērots papildsods – atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus

(lietas 2.sējuma 114.-118.lapa).

4) SIA „PBLC Invest” Īpašumā vai turējumā nebija reģistrētu transportlīdzekļu (lietas 2.sējuma 111lapa). Tādējādi komercsabiedrībai nav

transporta ko izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, t.sk. preču piegādei.

5) Saskaņā ar nekustamā īpašuma Dzirnavu ielā 57, Rīgā, kurā SIA „PBLC Invest” reģistrēta juridiskā adrese, īpašnieces SIA „Dominante-Rota”

sniegto informāciju SIA „PBLC Invest” juridisko adresi Dzirnavu ielā 57, Rīgā reģistrējusi bez SIA „Dominante-Rota” piekrišanas, nelikumīgi un fiktīvi.

SIA „PBLC Invest” ar SIA „Dominante-Rota” nav ne noslēgusi nomas līgumu, ne arī ieguvusi atļauju reģistrēt juridisko adresi SIA „Dominante-Rota”

piederošajā īpašumā (lietas 2.sējuma 13.-14.lapa). Tātad komercsabiedrība kā juridisko adresi ir reģistrējusi adresi, kurā tā nav sasniedzama;

reģistrētajā juridiskajā adresē komercsabiedrība nevarēja veikt preču iekraušanu, izkraušanu un uzglabāšanu, tātad to tur nav veikusi.

6 ) Dienestā nav reģistrētas SIA „PBLC Invest” struktūrvienības (lietas 2.sējuma 112.-113.lapa) . Līdz ar to nav konstatējamas, ka

komercsabiedrībai būtu bijusi reāla saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur 2015.gada janvārī uzglabāt preces.

7) SIA „PBLC Invest” nav iesniegusi Dienestā Uzņēmumu gada pārskatu un UIN deklarāciju par 2014.gadu (sk. lietas 2.sējuma 112.-113. un

119.-120.lapā).

Nedeklarējot ieņēmumus no preču realizācijas, komercsabiedrība netieši ir apliecinājusi, ka saimniecisko darbību 2014.gadā tā nav veikusi.

8) 2015.gada 13.martā SIA „PBLC Invest” izslēgta no ar PVN apliekamo personu reģistra, sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN pārbaudei

(lietas 2.sējuma 112.-113.lapa); 2015.gada 1.aprīlī pieņemts lēmums par SIA „PBLC Invest” saimnieciskās darbības apturēšanu (pēc brīdinājuma).

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas (lietas 2.sējuma 119.-120.lapa).

SIA „PBLC Invest” 2015.gada janvārī deklarējusi divus iegādes darījumus ar Polijas uzņēmumu Maba Sp. zo.o - vienā gadījumā par summu, kas

gandrīz deviņas reizes, bet otrā – septiņas reizes pārsniedz Pavadzīmē norādīto summu. Tādējādi komercsabiedrība deklarējusi divus ļoti apjomīgus

darījumus, kuriem ir nepieciešama gan materiāli tehniskā bāze, gan citi resursi.

Polijas nodokļu administrācija, atbildot uz Dienesta pieprasījumu par informācijas sniegšanu, norādīja, ka pastāv šaubas par Maba Sp. z o.o.

norādītās juridiskās adreses ticamību. Zināms, ka biroju izmanto daudzi uzņēmumi, balstoties uz „kontaktu kaste” – tā saukto virtuālo biroju. Nosūtītais

pasts uz juridisko adresi paliek bez atbildes. Uzņēmums Maba Sp. z o.o. pārtraucis pārskatu un deklarāciju iesniegšanu (pēdējais iesniegts 2015.gada

janvārī) un PVN atmaksas pieprasījumus (pēdējais iesniegtais 2016.gada maijā). 2015.gada janvārī Maba Sp. z o.o. deklarējusi Kopienas iekšienē

preču piegādi SIA „PBLC Invest” par summu 2037303 PLN (summa atšķiras no SIA „PBLC Invest” deklarācijā norādītās (tiesas atzīme)). Tā kā

Polijas nodokļu administrācijai nav nekāda kontakta ar Maba Sp. z o.o., tā nevar apstiprināt veikto darījumu ticamību. Ņemot vērā faktu, ka Maba Sp.

z o.o. pārtraukusi iesniegt pārskatus un pieprasījumus un nav sasniedzami, Polijas nodokļu administrācija uzsākusi Maba Sp. z o.o. izslēgšanu no PVN

reģistra un PVN ES nodokļu maksātāju reģistra (lietas 1.sējuma 224.lapa).

Minētā informācija neliecina par Polijas uzņēmuma Maba Sp. zo.o saimnieciskās darbības realitāti.

[14] Ņemot vērā visu norādīto, tiesai nerodas pārliecība, ka vērtētās komercsabiedrības būtu veikušas reālu saimniecisko darbību un cita citai

secīgi būtu piegādājušas Pavadzīmē norādīto preci.

Katrs no konstatētajiem darījuma faktiskās neesības pierādījumiem atsevišķi var būt apstrīdams no nodokļu maksātāja viedokļa, bet, izvērtējot

situāciju kopumā, arī kopsakarā ar konstatēto attiecībā uz pieteicēju, atzīstams, ka ir neiespējama ir visu spriedumā konstatēto apstākļu nejauša sakritība.

Par pieteicējas iesaistīšanos dokumentu noformēšanā par faktiski nenotikušu jeb simulatīvu darījumiem galvenokārt liecina: 1) nepārliecināšanās, ar

ko darījums tiek noformēts (vai tas arī faktiski tiek noformēts ar Partneri, vai notikusi tikai attālināta saziņa ar personu, kura uzdodas par partneri);

2) trūkumi dokumentu noformēšanā (Pavadzīmē par preci informācija, pēc kuras nevar iegūt pilnu priekšstatu par darījuma priekšmetu; informācija par

transportēšanas apstākļiem un saņemšanas vietu), kas, pretēji likuma „Par grāmatvedību” prasībām, neļauj identificēt preci un izsekot darījumu gaitai.

Turklāt līgumu (gan pieteicējas darījumam ar Partneri, gan pieteicējas darījumam ar SIA „BALTIJAS BANKNOTE”) neesība liecina par to, ka darījumi

nav veikti saprātīgas komercprakses ietvaros, t.i., noformēto darījumu dalībniekiem, t.sk. pieteicējai nav bijis svarīgi šo darījumu rezultātā, un, vienojoties

par prasībām, nosacījumiem un garantijām, par atbilstošu cenu iegādāties konkrētu un kvalitatīvu preci, bet gan veikt dokumentu noformēšanu tā, lai gūtu

labumu no nepamatota priekšnodokļa iegūšanas; 3) pieteicējas amatpersonas sniegtā informācija, kurā ietvertas norādes uz darījuma veikšanu bez

objektīvu darījumu norises apstākļu izklāsta, kas savukārt norāda uz iesaistīšanos formālā (mākslīga rakstura) darījumā; 4) pieteicējas amatpersonas

sniegtie vispārīgie paskaidrojumi, kas vienīgi apliecina strīdus darījuma esību, bet nesatur pārbaudāmu un darījumu norisi identificējošu informāciju;

5) neiespējamība izsekot preces kustībai (transportēšanas apstākļi; līdz audita uzsākšanai nebija noformēts preces pārdošanas dokuments

komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, prece neatrodas SIA „BALTIJAS BANKNOTE” pamatlīdzekļu uzskaitē); 6) saistība starp

pieteicēju un SIA „BALTIJAS BANKNOTE” (pazīšanās ar komercsabiedrības SIA „BALTIJAS BANKNOTE” darbiniekiem un amatpersonām jau

pirms darījuma uzsākšanas), kas ļauj atvieglot atklātībai nezināmu vienošanos noslēgšanu, darījumus noformēt tādā veidā, lai iegūtu fiskālas priekšrocības

un samazinātu budžetā maksājamos nodokļus, un tādējādi norāda uz ļaunprātīgiem nolūkiem.

Tiesai lietā konstatēto faktu un apstākļu kopsakarības nav pamata uzskatīt par nejaušību.

Tiesa arī atzīst, ka paviršības, vieglprātības vai vienaldzības demonstrēšana attiecībā uz darījumu noformēšanu, kā arī uz darījumu partneri ir

vērtējama kritiski, kā norāde uz darījumu mākslīgu raksturu.

Lietā konstatētie apstākļi kopsakarā liecina par Partnera rekvizītu izmantošanu faktiski ar Partneri nenotikuša darījuma noformēšanā, kas ir pamats

secinājumam, ka darījums nav noformēts parastas komercdarbības ietvaros, bet gan tādēļ, lai nepamatoti iegūtu tiesības uz atskaitāmo priekšnodokli.

Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu saglabājas tikai tad, ja nepastāv krāpnieciska vai ļaunprātīga rīcība.

PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā iestājas pret nodokļa maksātāja tiesībām atskaitīt priekšnodokli, ja darījumi, kas piešķir šādas tiesības, ir

uzskatāmi par ļaunprātīgu rīcību.

Tā kā nav gūts apstiprinājums pieteicējas deklarētā darījuma ar Partneri komerciālai realitātei, bet konstatējamas formālas darbības, turklāt

apstākļu kopvērtējums liecina par to, ka pieteicējai bija zināms par iesaistīšanos simulatīvu darījumu noformēšanā, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti

ierobežojis pieteicējai tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli saskaņā ar Partnera vārdā noformēto Pavadzīmi.

[15] Tiesas sēdē nolemts noraidīt pieteicējas lūgumu par pieteicējas norādītās informācijas izprasīšanu no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja

un komercsabiedrības SIA „BALTIJAS BANKNOTE”, jo no šādiem pierādījumiem nebūtu gūstams apliecinājums centrālajam jautājumam, proti tam,

ka preci pieteicējai piegādājis Partneris. Tāpat ar šādiem pierādījumiem nevarētu apliecināt to, kur pieteicējs ir atradies konkrētā datumā (mobilā tālruņa

atrašanās vietas saistība ar konkrētu personu var būt apstrīdama), un to, ka pieteicēja preci piegādājusi komercsabiedrībai SIA „BALTIJAS

BANKNOTE” kādā konkrētā datumā.

Tiesa atzīst, ka lietā iegūto pierādījumu kopums bija pietiekams lietas izspriešanai.

[16] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146.panta pirmā daļa noteic, ka atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas

Republikas normatīvie akti.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam

tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav

noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Savukārt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā, otrā, piektā un septītā daļa noteic, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto

nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina

un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas

(audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu (pirmā daļa). Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts

no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā

nodokļa apmēru un uzliek soda naudu (otrā daļa). Par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums

pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa

palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā

iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra (piektā daļa). Ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav

uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas

termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju šā likuma 32.2 panta izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50 procentu apmērā no

šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas (septītā daļa).

Ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti papildu nomaksai budžetā pieteicējai papildus aprēķinājis PVN, soda

naudu un nokavējuma naudu, kā arī samazinājis no budžeta atmaksājamo PVN un saistībā ar to aprēķinājis soda naudu.

[17] Ievērojot visu spriedumā minēto, tiesa pieteikumu par Lēmuma atcelšanu pilnībā noraida.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt pilnībā SIA „ColorSYS Baltic” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 24.februāra lēmuma Nr.30.2-22.10/1168

„Par SIA „ColorSYS Baltic” sūdzības izskatīšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene