Court dismisses appeal against police fine for driving under influence, upholding the penalty as necessary for public safety.

NORAKSTS Lieta Nr.A42 301606 A1266-07/7

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2007.gada 11.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese V. Zommere,

piedaloties pieteicējam – S.M., kuram juridisku palīdzību uz ordera pamata sniedza advokāts Uldis Lapiņš,

atklātā tiesas sēdē 2007.gada 22.maijā Rīgā, Antonijas ielā 6, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.M. pieteikuma par Valsts policijas Ogres rajona policijas pārvaldes ceļu policijas priekšnieka 2005.gada 12.decembra lēmuma Nr.20/30-M-1104 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 20.janvārī S.M. (turpmāk arī – pieteicējs) iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Valsts policijas Ogres rajona policijas pārvaldes ceļu policijas priekšnieka 2005.gada 12.decembra lēmuma Nr.20/30-M-1104 atcelšanu un ierosināta administratīvā lieta. [2] Pieteicējs pieteikumā norāda: [2.1] 2005.gada 12.decembrī Ogres rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks J. Zondaks noraidīja S.M. sūdzību un atstāja spēkā lēmumu Nr.03I/KP 083742 par pieteicēja sodīšanu par to, ka 2005.gada 7.oktobrī pulksten 22:35 Ogres rajona Suntažos virzienā no Lauberes uz Ogri pieteicējs vadījis automašīnu Volvo -

850 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, alkohola reibumā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2.35 %, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, piemērojot 400 Ls naudas sodu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 gadiem. [2.2] 2005.gada 15.novembrī pieteicējs iesniedzis Ogres rajona Policijas pārvaldē iesniegumu, kurā norādījis, ka augstāk minētā laikā viņam piederošo automašīnu vadīja A.P.. Braucot Ogres rajonā, Suntažos, pa ceļu no Lauberes uz Ogri pretī braukusi ceļu policijas automašīna.

Ievērojis, ka ceļu policijas automašīna apstājas, apgriežas un ieslēdz bākugunis. Šinī brīdī automašīnas vadītājs A.P. palielinājis braukšanas ātrumu un paziņojis, ka viņam nav autovadītāja apliecības un vakarā viņš ir lietojis alkoholiskos dzērienus nelielās devās. [2.3] Tā kā labi pārzinājis šo ceļa posmu un baidoties, ka konfiscēs viņam piederošo transportlīdzekli, pateicis, lai A.P. apstājas pie mājām /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ un bēg projām, ko vadītājs arī izdarījis. Piebraucot ceļu policijas lappuse 1 no 6 darbiniekiem, S.M. pieteicies par automašīnas vadītāju.

Pēc pārbaudes S.M. konstatēja alkohola reibumu un sastādīja administratīvo protokolu. [2.4] Ņemot vērā norādīto, pieteicējs Lēmumam nepiekrīt pilnībā, jo transportlīdzekli alkoholisko dzērienu iespaidā nav vadījis. Automašīnas vadītāju A.P. uz Ogres rajona Policijas pārvaldi neizsauca. [3] Atbildētājs Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un norāda: [3.1] 2005.gada 07.oktobrī pulksten 22.25 Ogres rajonā S.M. vadīja transportlīdzekli Volvo 850 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ pa Suntažiem virzienā no Lauberes uz Ogres pusi.

Apturot un veicot pārbaudi ar alkometru Lion SD400 Nr.24640D izdarīta izelpotā gaisa pārbaude un konstatēta alkohola koncentrācija 2.35 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. [3.2] Ceļu policijas inspektori N.Vāvere un R.Popovs savos ziņojumos norāda, ka automašīnu Volvo 850 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, 2005.gada 07.oktobrī Ogres rajonā pa Suntažiem virzienā no Lauberes uz Ogres pusi vadīja S.M.. No redzesloka dotais transportlīdzeklis netika izlaists, pie automašīnas stūres palicis viens un tas pats vadītājs.

Automašīnā Volvo uz aizmugurējā sēdekļa gulējis kāds vīrietis un nekādu citu personu dotajā transportlīdzeklī nav bijis. S.M. izdarītajā pārkāpumā savu vainu atzina un protokolā sniedza rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu. [4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu un paskaidroja, ka tajā vakarā lietojis alkoholu un jautājis, kas viņu varētu aizvest uz Suntažiem. A.P. pieteicies aizvest, bet vēlāk konstatējis, ka viņam nav līdzi vadītāja tiesības un ir lietojis alkoholu. Pieteicies par automašīnas vadītāju, jo baidījies, ka tiks konfiscēta viņa automašīna.

Pieticēja advokāts norādīja uz vairākiem procesuāliem pārkāpumiem, kas pieļauti lēmuma pieņemšanā. Uzskatīja, ka policijas darbinieku ziņojumi nav izmantojami par pierādījumiem lietā, jo tie nav rakstīti Ogres policijas pārvaldei, bet gan Zivtiņam, tie nav rakstīti pašrocīgi. Tie rakstīti nevis pēc notikuma, bet gan pārbaudes gaitā. [5] Uz tiesas sēdi atbildētāja pārstāvis nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis. Tiesa konstatēja, ka par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētāja iestādei paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskatīja par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes, kam piekrita arī pieteicējs.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku argumentiem un paskaidrojumiem secina, ka pieteikums nav pamatots un nav apmierināms šādu motīvu dēļ: [7] Pieteicējs sodīts par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts – LAPK 149.15 panta ceturtajā daļā, izdarīšanu. LAPK 149.15 panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, alkoholisko dzērienu iespaidā, ja ir konstatēta alkohola ietekme un alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā vai asins pārbaudē un tā pārsniedz 1,5 promiles.

lappuse 2 no 6 Pieteicējam ir uzlikts administratīvais sods 400 (četri simti) latu apmērā un atņemtas transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. [8] Lietā konstatēts: [8.1] 2005.gada 07.oktobrī Ceļu policijas biroja ceļu policijas inspektors R.Popovs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka 2005.gada 7.oktobrī pulksten 22:25 Ogres rajonā S.M. vadīja transportlīdzekli Volvo 850 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ pa Suntažiem virzienā no Lauberes uz Ogres pusi.

Apturot un veicot pārbaudi ar alkometru Lion SD400 Nr.24640D izdarīta izelpotā gaisa pārbaude un konstatēta alkohola koncentrācija 2.35 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Paskaidrojumā administratīvā pārkāpuma protokolā pieteicējs ierakstījis: „braucu uz Ogres pusi, „Ziediņi”, izdzēru pietiekoši daudz alkohola. Automašīna novietota pie aizturēšanas vietas. Esmu brīdināts, ka tālāk braukt nedrīkst.” [8.2] Ar 2005.gada 12.oktobra Ogres rajona policijas pārvaldes Ogres rajona ceļu policijas priekšnieka vietnieka lēmumu Nr.031/KP083742 pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības un viņam piemērots naudas sods 400 (četri simti) latu apmērā un atņemtas transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem 2005.gada 12.decembrī Ogres rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks J.Zondaks noraidījis S.M. sūdzību un atstājis spēkā lēmumu Nr. 03I/KP 083742 par pieteicēja sodīšanu. [9] Sūdzībā iestādei un pieteikumā tiesai pieteicējs norāda, ka 2005.gada 7.oktobrī administratīvā pārkāpuma protokolā minētajā laikā viņam piederošo automašīnu vadījis A.P..

Braucot Ogres rajonā, Suntažos, pa ceļu no Lauberes uz Ogri pretī braukusi ceļu policijas automašīna. Ievērojis, ka ceļu policijas automašīna apstājas, apgriežas un ieslēdz bākugunis. A.P. paziņojis, ka viņam nav autovadītāja apliecības un vakarā viņš ir lietojis alkoholiskos dzērienus nelielās devās. Tā kā pieteicējs labi pārzinājis šo ceļa posmu un baidoties, ka konfiscēs viņam piederošo transportlīdzekli, pateicis, lai A.P. apstājas pie mājām /dzēsts nekustamā īpašuma nosaukums/ un bēg projām, ko vadītājs arī izdarījis.

Piebraucot ceļu policijas darbiniekiem, S.M. pieteicies par automašīnas vadītāju. Lietā nav strīda, ka pieteicējs atradies alkoholisko dzērienu iespaidā. Minēto apliecina 2005.gada 07.oktobrā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols (lietas lapa 14). To nenoliedz arī pieteicējs. Strīds pastāv par to, vai pieteicējs ir vadījis automašīnu, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā. Tādējādi tiesai jāpārbauda vai atbildētājs likumā noteiktajā kārtībā ir konstatējis administratīvo pārkāpumu un pierādījis pieteicēja vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. [10] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem. Atbildētājs administratīvā pārkāpuma lietā pieteicēja vainu konstatējis ar sekojošiem pierādījumiem: protokolu par administratīvo pārkāpumu, 2005.gada lappuse 3 no 6 7.oktobra transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, pieteicēja paskaidrojumu.

Lietā ir arī ceļu policijas inspektoru N.Vāveres un R.Popova ziņojumi. [11] Tiesa nepiekrīt pieteicēja advokāta norādītajam, ka inspektoru ziņojumi nebūtu izmantojami kā pierādījumi lietā, jo adresēti Ceļu policijas biroja priekšniekam E.Zivtiņam, nevis Ogres rajona policijas pārvaldei, kas izskatījusi lietu. Konkrētajā gadījumā administratīvo pārkāpumu ir konstatējis un protokolu sastādījis Ceļu policijas biroja ceļu policijas inspektors R.Popovs, kurš strādājis kopā ar inspektoru N.Vāveri. Līdz ar to ziņojumi rakstīti viņu iestādes (Ceļu policijas biroja) priekšniekam.

Lieta izskatīta Ogres rajona policijas pārvaldē, proti, pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas, kā to paredz LAPK 269.pants. Tiesas ieskatā lietā nav nozīmes, kam ir adresēti inspektoru ziņojumi. Abi inspektori ir bijuši klāt, konstatējuši pārkāpumu un sastādījuši protokolu, līdz ar to viņu ziņojumos norādītās ziņas par faktiem izmantojamas par pierādījumiem. [12] Ceļu policijas inspektori N.Vāvere un R.Popovs savos ziņojumos norāda, ka automašīnu Volvo 850 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, 2005.gada 07.oktobrī Ogres rajonā pa Suntažiem virzienā no Lauberes uz Ogres pusi vadīja S.M..

No redzesloka dotais transportlīdzeklis netika izlaists, pie automašīnas stūres palicis viens un tas pats vadītājs. Automašīnā Volvo uz aizmugurējā sēdekļa gulējis kāds vīrietis un nekādu citu personu dotajā transportlīdzeklī nav bijis. S.M. izdarītajā pārkāpumā savu vainu atzina un protokolā sniedza rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu. Tikai apstrīdot 2005.gada 12.oktobra Ogres rajona policijas pārvaldes Ogres rajona ceļu policijas priekšnieka vietnieka lēmumu Nr.031/KP083742, pieteicējs norādījis, ka nav vadījis automašīnu, bet pieteicies par vadītāju, jo baidījies, ka viņam tiks konfiscēta automašīna.

Arī pieteikumā tiesai pieteicējs norāda, ka automašīnu tajā dienā vadījis A.P., bet pieteicējs pieteicies par vadītāju vērtējami kritiski, jo ir klajā pretrunā ar citiem lietas materiāliem, tai skaitā pieteicēja sākotnējiem paskaidrojumiem. [14] Administratīvā procesa likuma 14.1 pants nosaka procesuālā taisnīguma principu, proti, iestāde un tiesa, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. Tāpat Administratīvā procesa likuma 150.panta ceturtā daļa paredz, ka pieteicējam atbilstoši savām iespējām jāpiedalās pierādījumu vākšanā.

Tas nozīmē, ka iestādes pierādīšanas pienākums nav absolūts. Personai ir jāpiedalās pierādījumu vākšanā un jāveicina lietas objektīva izskatīšana. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 235.panta otrajai daļai pret rakstveida pierādījumu patiesīgumu nevar iebilst persona, kura pati to parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šādu pierādījumu, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē. Sākotnējos paskaidrojumos pieteicējs atzinis savu vainu. Pieteicējs nav noliedzis, ka paskaidrojumu rakstījis pats, neviens viņu nav piespiedis to darīt.

Tādējādi vēlākie pieteicēja paskaidrojumi, ka viņš nav vadījis automašīnu, ir vērtējami kā izvairīšanās no atbildības un tiem nav dodama ticamība. [15] Policijas darbinieks ir valsts amatpersona, kas ar likumu ir pilnvarota konstatēt un fiksēt likumpārkāpumus, aizturēt personas, kas šos pārkāpumus izdara. Tiesa uzskata, ka, fiksējot pārkāpumu un sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, policijas darbinieki rīkojušies savas kompetences ietvaros. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, kā arī lappuse 4 no 6 apstākļi, kas liecinātu, ka ceļu policijas inspektors ir tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā personīgu motīvu dēļ.

Savukārt pieteicējs ir ieinteresēts noliegt savu vainu, lai izvairītos no soda, tādēļ ticamība dodama pieteicēja pirmajiem paskaidrojumiem, kas apstiprina policijas inspektora dienesta ziņojumos rakstīto. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesa uzskata, ka atbildētājs, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu ievērojis LAPK 244.panta nosacījumus, un novērtējot pierādījumus, pamatojoties uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas pamatoti secinājis, ka pieteicējs ir vadījis automašīnu, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā un ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.15 panta ceturtajā daļā. [16] LAPK 149.15 panta ceturtā daļa (pārkāpuma izdarīšanas brīdī) paredzēja sankciju - naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.

LAPK 32.pants nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 274.pants nosaka, ka lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā jānorāda apstākļi, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Tiesa konstatē, ka apstrīdētajā Lēmumā nav norādīti lietderības apsvērumi, tomēr atbildētājs piemērojis minimālo sodu, ko paredz panta sankcija, līdz ar to atbildētājam nebija nepieciešamība pamatot soda apmēru. [17] Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā (LAPK 1.pants).

Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. [18] Pieteicēja tiesības ar piemēroto sodu ir būtiski ierobežotas, bet šajā gadījumā jāņem vērā valsts un sabiedrības, kā arī pārējo ceļu satiksmes dalībnieku intereses panākt pēc iespējas lielāku drošību uz ceļiem un to, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro ceļu satiksmes noteikumus.

Ņemot vērā sabiedrības intereses un to, ka transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu iespaidā ir bīstams pārkāpums, kas apdraud citu personu drošību uz ceļiem un ir viens no galvenajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem, tiesa uzskata, ka piemērotais sods uzskatāms par samērīgu un atbilstošu izdarītajam pārkāpumam, kā arī sasniedz administratīvā soda mērķi. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja Lēmums atstājams spēkā, bet pieteicēja pieteikums noraidāms.

lappuse 5 no 6 Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Noraidīt S.M. pieteikumu par Valsts policijas Ogres rajona policijas pārvaldes ceļu policijas priekšnieka 2005.gada 12.decembra lēmuma Nr.20/30-M-1104 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2007.gada 11.jūnijā.

Tiesnese (paraksts) V.Zommere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese V.Zommere Rīgā, 2007.gada 11.jūnijā.

lappuse 6 no 6