Tenant eviction allowed for non-payment and non-residence under Latvian rental law without alternative housing requirement.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's claim to continue residing in the social housing unit due to over three months of non-payment and non-residence. While the defendant argued she still occupied the property, the court found facts established that she and her daughter had not lived there since 2011. The decision applied the specific statutory provision allowing termination of tenancy rights without offering alternative housing when family members fail to fulfill contractual obligations.
Legislator headnote
AI generatedPar dzīvojamo telpu īri 10.1.1.1. panta: ģimenes loceklis ir tiesīgs prasīt dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja vairāk nekā trīs mēnešus nepilda līgumā noteiktās saistības.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C25049613
Lietas arhīva Nr. C-0104-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos, 2014. gada 27. janvārī
Preiļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese R. Krēsliņa,
ar sekretāri V. Ivanovu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Preiļos, Talsu ielā 2, civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu,
izlikšanu no dzīvokļa
Aprakstošā daļa
2013. gada 4. jūlijā /pers. A/ griezies tiesā ar prasību pret /pers. B/, /pers. C/ par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu un
atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/. Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Līvānu novada domes sociālo,
izglītības un kultūras jautājumu komitejas 2001.gada 8. novembra lēmumu prasītājam tika piešķirts labiekārtots 2-istabu dzīvoklis
/adrese/.
2002.gada 7. janvārī ar viņu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš tika pārslēgts 2004.gada 22.februārī. Līgums tika noslēgts uz
nenoteikto laiku.
Prasītājs 2006. gada 18.augustā noslēdza laulību ar atbildētāju /pers. B/ un viņa kopā ar meitu /pers. C/ deklarēja savu dzīvesvietu
dzīvoklī.
Laulība šķirta ar Preiļu rajona tiesas 2013.gada 20.marta spriedumu, kurā tika konstatēts, ka kopā ar atbildētāju nedzīvo no
2011.gada un atbildētāja nenoliedz faktu, kā viņa no 2011,gada dzīvo citā dzīvoklī.
Sākot no 2011.gada atbildētāja arī neveic maksājumus par dzīvokli. Neskatoties uz to, ka atbildētāja nedzīvo dzīvoklī /adrese / un
nemaksā par dzīvokli, atbildētāja līdz šim laikam labprātīgi nav izdeklarējusies no minētā dzīvokļa, sakarā ar ko prasītājam rodas
papildus zaudējumi, jo ir nepieciešams maksāt par komunāliem pakalpojumiem par atbildētāju un viņas meitu.
Lūdz tiesu izbeigt atbildētājai /pers. B/ kopā meitu /pers. C/ dzīvokļa /adrese / lietošanas tiesības un izlikt /pers. B/ kopā meitu /pers.
C/ no dzīvokļa.
Prasība pamatota uz Latvijas Republikas likumu ,,Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta pirmās daļas 1.punktu , 10. 1pantu.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. D/ prasību uzturēja, paskaidroja, ka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. 1pants paredz
īrniekam tiesības prasīt dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja
ģimenes locekļi vairāk kā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ prasību atzina, paskaidroja, ka kopā ar meitu īrē dzīvokli, par ko veic ikmēneša maksājumus.
Parādu šajā dzīvoklī nav. Piekrīt, ka tiks izbeigtas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, ja dome piešķirs dzīvojamo platību.
Tiesas sēdē Līvānu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja /pers. F/ tiesas sēdē paskaidroja, ka bērni ir gan vienā ģimenē, gan otrā
ģimenē un bērnu intereses ir prioritāras, ja bērnu vecāki nevarēs parūpēties par dzīvojamo platību, tad to izdarīs pašvaldība sadarbībā
ar bāriņtiesu un sociālo dienestu.
Līvānu novada dome tiesai iesniegusi paskaidrojumu, norādot, ka pašvaldības divistabu dzīvoklī /adrese / faktiski dzīvo tikai /pers. A/
un nepilngadīgais dēls /pers. E/. dzīvoklī deklarētas četras personas, bet faktiski dzīvo tikai divas. Atbildētāja/pers. B/ un viņas
nepilngadīgā meita /pers. C/ dzīvo īrētā dzīvoklī /adrese B/, 2012. gada 27. septembrī ir noslēgusi dzīvokļa īres līgumu.
Atbildētājas/pers. B/ ģimenei ir noteikts maznodrošinātas ģimenes statuss, kā arī ģimenē ir nepilngadīgs bērns, viņas ģimene ir
tiesiska pretendēt uz palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā”. Lūdz lietu tiesas sēdē izskatīt bez Līvānu novada domes pārstāvja klātbūtnes
Motīvu daļa
Tiesa, noklausījusies pušu sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ar Līvānu novada domes sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas 2001.gada 8. novembra lēmumu ( protokols Nr. 17-
4(5) apstiprināts, ka /pers. A/ , ģimenes sastāvs pieci cilvēki, piešķirtas labiekārtota 2- istabu dzīvokļa /adrese B/ īres tiesības.
2004. gada 22. februārī ar /pers. A/ noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.553.
Līvānu novada domes izziņa apstiprina, ka /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta /adrese /, ģimenes sastāvs : dēls /pers. E/, personas kods
/personas kods/, šķirtā sieva /pers. B/, personas kods /personas kods/, šķirtās sievas meita /pers. C/, personas kods /personas
kods/.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” nosacījumiem dzīvokļa īrniekam ir pienākums norēķināties par dzīvojamās telpas īri un
izmantošanu atbilstoši īres līguma noteikumiem. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. pantā noteiktas īrnieka ģimenes locekļu un citu
dzīvoklī iemitināto personu tiesības un pienākumi. Atbilstoši minētā panta otrās daļas nosacījumiem īrnieka ģimenes locekļiem ir
tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par
dzīvojamās telpas īres līguma saistībām. Šī paša likuma 10.1 panta pirmās daļas 1.punktā noteikts: īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa
ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja šis
ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.
Lietā nepastāv strīds, ka bijusī laulātā /pers. B/ un viņas meita /pers. C/ faktiski nedzīvo dzīvoklī /adrese / kopš 2011. gada.
Likuma 10 1 panta pirmās daļas 1.punktā paredzēts, ka īrnieks ir tiesīgs prasīt par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un
izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres
līgumā noteiktās saistības. Likuma un dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertas galvenās saistības ir īrnieka un viņu ģimenes locekļu
pienākums maksāt īres maksu, maksu par pakalpojumiem.
Ar Preiļu rajona tiesas tiesneses 2013.gada 10. jūnija lēmumu prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos
Ls 40,00 apmērā, iesniedzot prasības pieteikumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai
daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. No atbildētājas /pers. A/ valsts ienākumos piedzenama valsts
nodeva Ls 10.00 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par
personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,
izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 194. pantiem, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Izbeigt /pers.B/, personas kods /personas kods/, kopā ar meitu /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzīvokļa Nr. /numurs/,
/adrese/, lietošanas tiesības.
Izlikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, kopā ar meitu /pers. C/, personas kods /personas kods/ no dzīvokļa Nr. /numurs/,
/adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 14,23 euro( četrpadsmit euro,
23 centi), kas atbilst Ls 10,00.
Noteikt /pers.B/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei, tiesas izdevumu samaksai, 10 dienu laikā no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Valsts nodeva 14,23euro iemaksājama: saņēmējs: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200,
saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts nodeva tiesu iestādē.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Preiļu rajona tiesā. Pilns spriedums
sastādīts 2014. gada 7. februārī.
Preiļu rajona tiesas tiesnese R. Krēsliņa