Court orders joint debt collection and 6% interest on unpaid loan balance in Latvia civil case.
Legislator summary
AI generatedThe Riga District Court granted the plaintiff's claim for joint debt collection totaling Ls 74,624.98 plus court costs. The plaintiff sued two individuals for an unpaid loan secured by property and a joint guarantee, which had been partially enforced through a prior auction. The court ruled in favor of the plaintiff because the defendants failed to respond to the claim, and the court applied the Civil Procedure Law to award statutory interest rates.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 192., 193., 194., 195., 199., 204.1 panti: When a plaintiff successfully sues for debt collection without the defendants responding, the court must order joint liability and award statutory interest rates from the date of the claim until full performance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C/numurs/
Lietas arhīva Nr. C-/numurs/
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 23.oktobrī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese V.Puškundze
ar sekretāri /uzvārds/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības /pers.A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
[1] 2012.gada 21.septembrī Rīgas rajona tiesā saņemts prasītājas prasības pieteikums pret atbildētājiem par parāda piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā lūgts piedzīt solidāri no atbildētājiem parādu Ls 74 624,98 apmērā un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt
prasītājai tiesības saņemt no atbildētājiem solidāri likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.
[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1692., 1698., 1699., 1702., 1753., 1756., 1759., 1764., 1832., 1835., 1943. un
1946.pantu.
[1.3] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 2.maijā starp prasītāju, kuras iepriekšējais nosaukums bija a/s /pers.A/ un
atbildētāju /pers. B/ noslēgts kredīta līgums, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts kredīts EUR 225 000 apmērā. 2006.gada 2.maijā
starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ noslēgts ieķīlājuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētāja ieķīlāja par labu prasītājai nekustamo
īpašumu, saistību, kas izriet no kredīta līguma, izpildes nodrošināšanai. Tāpat 2006.gada 2.maijā atbildētāja iesniedza galvojumu
bankai, ar kuru uzņēmās saistības kā pats parādnieks solidāri ar galveno aizņēmēju atbildēt par galvenā aizņēmēja no kredīta līguma
izrietošām saistībām. Atbildētājs izsniegtā kredīta atmaksu veica neregulāri, maksājumi tika kavēti, kā rezultātā 2008.gada 8.augustā
prasītāja, izmantojot līguma 6.1.1.punktā pielīgtās tiesības, vienpusēji atkāpās no kredīta līguma un, izmantojot ieķīlājuma līgumā
noteiktās tiesības iesniedza Siguldas tiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu tiesas ceļā maksājuma
saistības Ls 167 023,46 apmērā. Parāds uz pieteikuma iesniegšanas brīdi veidojās no neatmaksātā kredīta pamatsummas Ls
150 993,05, neatmaksātiem procentiem par kredīta izmantošanu Ls 2065,78, līgumsoda Ls 189,36 un nokavējuma procentiem Ls
13 775,27. Ar 2008.gada 10.oktobra Siguldas tiesas tiesneses lēmumu pieteikums tika apmierināts, atļaujot pārdot izsolē
nekustamo īpašumu. Izsole tika atzīta par nenotikušu, tāpēc banka paturēja īpašumu sev par trešās izsoles sākumcenu Ls 100 213,80
apmērā. Pirkuma summā tika ieskaitīts hipotekārais prasījums un tika ieturēti sprieduma izpildes izdevumi Ls 7815,32 apmērā.
Tādējādi kopējā atbildētāju summa uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu ir Ls 74 624,98 apmērā. 2012.gada 7.augustā
atbildētājiem nosūtīti paziņojumi par kredīta līguma saistību izpildi. Atbildētāji uz paziņojumu nav reaģējuši, saistības nav dzēsuši.
[2] Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus uz prasības pieteikumu tiesai nav iesnieguši.
[3] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apmērā.
Papildus paskaidroja, ka nekustamais īpašums izsolē tika realizēts par Ls 100 213,80 apmērā, no tiesu izpildītāja saņemti Ls
92 398,48 apmērā, tiesu izpildītāja izdevumi sastāda Ls 6857,15 apmērā. Atbildētāju neizpildītās saistības apmērs sastāda Ls
74 624,98 apmērā, kas sastāv tikai no kredīta pamatsummas. Lūdza prasību apmierināt prasības pieteikumā norādītajā apmērā,
papildus piedzenot ar publikācijas teksta ievietošanu oficiālajā izdevumā /pers.A/Latvijas Vēstnesis/pers.A/.
[4] Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās, tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājiem tika paziņots
savlaicīgi Civilprocesa likuma 59.panta kārtībā – 2013.gada 6.septembrī ievietojot publikāciju oficiālajā izdevumā /pers.A/Latvijas
Vēstnesis/pers.A/, laidienā Nr.174 (lietas 56.lapa) un vienlaikus arī 56.panta kārtībā, 2012.gada 26.novembrī atbildētājiem un
2013.gada 8.jūlijā atbildētājai atkārtoti nosūtot ierakstītajā pasta sūtījumā tiesas pavēsti uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesa
uzskata, ka tas apstāklis, ka tiesas dokumenti ir nosūtīti atpakaļ tiesai ar pasta norādi, ka „beidzies glabāšanas laiks”, pats par sevi
neietekmē dokumenta paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa). Atbildētāji nav snieguši tiesai
paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, nav informējuši tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūguši izskatīt lietu bez viņiem vai
atlikt to. Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturtās daļas un Civilprocesa likuma 156.panta
pirmās daļas noteikumiem, atzīst par iespējamu lietu izskatīt atbildētāju prombūtnē.
[4.1] Tiesa, nesaskatot Civilprocesa likuma 209.un 210.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, uzskata par
iespējamu izskatīt civillietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.
MOTĪVU DAĻA
[5] Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida
pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.
[6] Ar lietas materiāliem pievienoto Uzņēmumu reģistra 2012.gada 10.maija lēmumu konstatēts, ka firma no a/s /pers.A/ mainīta uz
a/s /pers.A/ (lietas 35.lapa).
[7] Lietā nav strīda par to, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ pastāvēja līgumattiecības. Minēto apstākli apstiprina lietas
materiāliem pievienotais 2006.gada 2.maija Kredīta līgums (lietas 11.-16.lapa).
[7.1] Saskaņā ar līguma 1.2.punktu atbildētājam piešķirts aizdevumus EUR 225 000 apmērā pārkreditācijai un citu nekustamo
īpašumu iegādei.
[7.2] Ar lietas materiāliem pievienotiem rīkojumiem apstiprinās kredīta summas izsniegšanas fakts (lietas 17.-19.lapa).
[7.3] Savukārt ar lietā esošo Ieķīlājuma līgumu, kas 2006.gada 2.maijā noslēgts starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ (lietas 20.-
22.lapa) konstatēts, ka atbildētāja ir ieķīlājusi bankai par labu nekustamo īpašumu, kas saskaņā ar līguma 1.2.punktu kalpo kā
nodrošinājums ķīlas ņēmēja prasījumiem, kuri tam var rasties pret kredīta ņēmēju saskaņā ar 2006.gada 2.maijā noslēgto kredīta
līgumu. Saskaņā ar līguma 1.4.punktu nodrošināmā prasījuma summa ir Ls 316 261,80 apmērā.
[8] Kā prasības pieteikumā norāda prasītāja, tad atbildētājs no Kredīta līguma izrietošās saistības nav izpildījis pilnā apmērā, tādēļ
prasītāja vērsusies tiesā ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā.
[8.1] Ar Siguldas tiesas tiesneses 2008.gada 10.oktobra lēmumu (lietas 26.-30.lapa) ir apmierināts a/s /pers.A/ pieteikums un
atbildētājai piederošais nekustamais īpašums tika atļauts pārdot izsolē tiesas ceļā ar izsoles sākumcenu Ls 167 023.
[8.2] Ar lietā esošo zvērināta tiesu izpildītāja A.Šusta paziņojumu par aprēķinu par pirkuma maksas ieskaitu (lietas 31.lapa)
konstatēts, ka trešā nekustamā īpašuma izsole tika atzīta par nenotikušu, nekustamo īpašumu par trešās izsoles sākumcenu Ls
100 213,80 paturēja piedzinējs. Tāpat no paziņojumā norādītā izriet, ka sprieduma izpildes izdevumi sastāda Ls 7815,32.
[8.3] Tiesu izpildītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 631.panta trešajai daļai, atļāva bankai ieskaitīt nekustamā īpašuma pirkuma
summā savu hipotekāro prasījumu piedzītās parāda summas Ls 92398,48 apmērā.
[8.4] Ar tiesu izpildītāja aktu Nr.206 konstatēts, ka 2012.gada 1.martā prasītāja ir ievesta iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā (lietas
32.lapa).
[9] Kā norāda tiesas sēdē prasītājas pārstāve, nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā summa Ls 92398,48 apmērā
nebija pietiekoša saistības pilnīgai dzēšanai, atlikusī parāda summa sastāda Ls 74 624,98 apmērā, kas sastāv tikai no parāda
pamatsummas.
[9.1] Tiesas sēdē norādīto apstiprina lietas materiāliem pievienotais Tiesu izpildītāja paziņojums, kas likumā noteiktajā kārtībā netika
apstrīdēts. Iebildumus saistību esamībai un tās apmēram nav cēluši atbildētāji.
[9.2] Ar lietā esošo paziņojumu, kas datēts ar 2012.gada 7.augustu, konstatēts, ka atbildētājiem ir paziņots par saistības esamību un
lūgts to atmaksāt (lietas 33.lapa). Par paziņojuma nosūtīšanas faktu liecina ierakstīto vēstuļu saraksts (lietas 34.lapa).
[9.3] Tādēļ ar prasītājas tiesas sēdē paskaidroto, lietā esošo Siguldas tiesas tiesneses 2008.gada 10.oktobra lēmumu un tiesu
izpildītāja paziņojumu, kā arī citiem lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem tiek nodibināts atlikušā parāda, jeb neizpildītās saistības
apmērs.
Civillikuma 1330.pants noteic, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmējam pilnīgam apmierinājumam,
tad viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.
[10] Ņemot vērā to, ka prasītājas kā kreditora prasījums lēmuma piespiedu izpildes gaitā netika apmierināts, tiesa atzīst, ka atbilstoši
Civillikuma 1330.pantam, prasītājai ir tiesības celt tiesā prasību atlikušās parāda summas piedziņai pēc 2006.gada 2.maija Kredīta
līguma.
[10.1] Tiesai nav pamata apstrīdēt atlikušās summas apmēru, kā tiesas sēdē norāda prasītājas pārstāve un, kas apstiprinās ar tiesu
izpildītāja paziņojumu, neapmierinātās saistības apmērs sastāda Ls 74 624,98 un tas veidojas kā saistību apmēra un no ķīlas
priekšmeta realizācijas saņemto naudas līdzekļu starpība.
[10.2] Kā izriet no prasības pieteikuma prasījuma summa sastāv no pamatparāda.
[11] Prasītāja lūdz piedzīt parādu solidāri no galvenā parādnieka un galvinieka, pamatojot to ar apstākli, ka galvinieks ar līgumu ir
uzņēmies pienākumu atbildēt par galvenās saistības izpildi solidāri ar galveno parādnieku.
Civillikuma 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,
neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda. Savukārt minētā likuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno
parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
[11.1] Ar lietas materiāliem konstatēts, ka saistību pastiprināšanai 2006.gada 2.maijā starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ kā
galvinieku noslēgts Galvojuma līgums (lietas 23.lapa). Saskaņā ar Galvojuma līguma 1.punktu atbildētāja uzņēmās saistību atbildēt
bankai kā pats parādnieks par galvenā aizņēmēja saistībām, kas nodibinātas ar 2006.gada 2.maijā starp banku un klientu noslēgto
Kredīta līgumu, tajā skaitā ne tikai par parāda pamatsummu, bet arī procentiem par kredīta lietošanu un rezervēšanu, komisijas
maksām, nokavējuma procentiem un līgumsodu.
Līguma 3.punktā līdzēji vienojās, ka galvinieks kopā ar klientu un citiem iespējamiem galviniekiem uzņemas solidāras saistības pret
banku atbildēt par parāda samaksu.
[11.2] Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā pastāv pamats no kredīta līguma izrietošo saistību piedzīt solidāri no abiem atbildētājiem, jo
solidāras atbildības pienākumu galviniece ir pielīgusi līgumā, kas atbilst Civillikumā noteiktajam.
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
[12] Atbildētāji tiesā nav iesnieguši pierādījumus saistības izpildei pret prasītāju, kā arī nav iesnieguši paskaidrojumus vai iebildumus
pret prasību un prasījuma apmēru, tādēļ tiesa uzskata, ka no atbildētājiem solidāri ir piedzenams pamatparāds Ls 74 624,98 apmērā.
[13] Prasības pieteikumā izvirzīts lūgumus tiesu noteikt a/s /pers.A/ tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus 6% gadā
no neatmaksātās parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
[13.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Savukārt Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt
procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad
atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.
[13.2] Līdz ar to tiesa uzskata par pamatotu un apmierināmu prasītājas pieteikto lūgumu un prasītājai nosakāmas tiesības līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus, kas, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu ir nosakāmi seši procenti gadā no
nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
[14] Ceļot prasību tiesā, prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu Ls 1036,25 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls
7,70 apmērā (lietas 4.-6.lapa). Lietas izskatīšanas laikā prasītājai radušies papildu izdevumi par publikācijas ievietošanu oficiālajā
izdevumā /pers.A/Latvijas Vēstnesis/pers.A/ Ls 12,21 apmērā (lietas 51.-52., 58. lapa).
[14.1] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētājiem solidāri prasītājas labā piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls 1036,25
apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 7,70 un ar sludinājuma ievietošanu saistītie izdevumi Ls 12,21 apmērā.
[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 192., 193., 194., 195., 199., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, /personas kods/, un /pers. C/, /personas kods/, par labu a/s /pers.A/, reģistrācijas Nr./numurs/,
pamatparādu Ls 74 624,98 (septiņdesmit četri tūkstoši seši simti divdesmit četri lati 98 santīmi) apmērā, un samaksātos tiesas
izdevumus: valsts nodevu Ls 1036,25 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 7,70 apmērā un ar sludinājuma
publicēšanu saistītos izdevumus Ls 12,21 apmērā, kopā piedzīt Ls 75 681,14 (septiņdesmit pieci tūkstoši seši simti
astoņdesmit viens lats 14 santīmi) apmērā, samaksu veicot a/s /pers.A/ kontā nr.LV17PARX0012953570001.
Noteikt a/s /pers.A/, reģistrācijas Nr./numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 % (sešus procentus) gadā no
neatmaksātās parāda pamatsummas – Ls 74 624,98 (septiņdesmit četri tūkstoši seši simti divdesmit četri lati 98 santīmi) apmērā.
Noteikt atbildētājiem labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums ir 2013.gada 6.novembris.
Tiesnese /amatpersona/