Court dismisses local council's refusal to issue gambling license due to missing statutory list of legal norms.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga declared the Ikšķiles District Council's decision to deny a gambling license void and inapplicable. The plaintiff, SIA Alfor, argued the decision was invalid because it failed to list the specific legal norms required by Article 67 of the Administrative Procedure Law. The court ruled that this procedural defect rendered the administrative act void, necessitating a new decision based on the correct legal basis.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 67. pants; tiesa atzīst administratīvo aktu par spēkā neesošu, ja lēmumā nav uzskaitīti piemēroto tiesību normu saraksts, kas paredzēts procesa likumā.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42375906
A-1916-07/2
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2007.gada 3.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis M.Mednis,
piedalās pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alfor” pārstāvis A.N. un
atbildētāja Ikšķiles novada pašvaldības pusē pieaicinātās Ikšķiles novada domes
pārstāvis Mārcis Blahins,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „Alfor” pieteikuma par Ikšķiles novada domes 2006.gada 15.marta
lēmuma (protokols Nr.3; 13.punkts) atzīšanu par spēkā neesošu un labvēlīga
administratīvā akta izdošanu, un tiesa konstatēja sekojošo.
Aprakstošā daļa
[1] 2006.gada 21.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības ar
ierobežotu atbildību „Alfor” (turpmāk arī – SIA „Alfor” jeb pieteicēja) pieteikumu par
Ikšķiles novada domes (turpmāk arī – atbildētājs jeb Dome) 2006.gada 15.marta
lēmuma (protokols Nr.3; 13.punkts) (turpmāk arī – Lēmums) atzīšanu par spēkā
neesošu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu un ierosināta administratīvā lieta.
[2.1] Pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 1.februārī SIA „Alfor” iesniedza Domei
iesniegumu Nr.01-25-06/1098 ar lūgumu izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai un
azartspēļu organizēšanai konkrētajās telpās - Skolas ielā 4, Ikšķilē, Ogres rajonā.
2006.gada 15.februārī Dome pieņēma lēmumu (sēdes protokola izraksts Nr.2),
jautājumu par atļaujas izsniegšanu lemt pēc tam, kad SIA „Alfor” būs iesniegusi
papildus dokumentus, kas norādīti lēmumā.
2006.gada 21.februārī SIA „Alfor” iesniedza Domē 2006.gada 15.februāra
lēmumā (sēdes protokola izraksts Nr.2) norādītos dokumentus.
[2.2] 2006.gada 15.martā Dome pieņēma Lēmumu (lietas 9.-10.lp.), ar kuru nolēma
neizsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai Ikšķilē, Skolas ielā 4. Atbildētājs Lēmumu
pamatoja ar to, ka:
[2.2.1] Ņemot vērā pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju un inteliģences pārstāvju
viedokli, tika konstatēts, ka iedzīvotāji ir pret atļaujas izsniegšanu pieteicējai, jo
Ikšķiles pašvaldības centrā atrodas iestādes - Ikšķiles vidusskola, pasts, pirmsskolas
izglītības iestāde “Urdaviņa”, kultūras biedrības nams.
[2.2.2] Pašvaldības iedzīvotāju viedoklis, pamatojoties uz vairāk kā 1000 iedzīvotāju
parakstiem, bija par to, lai Ikšķilē netiktu izsniegta neviena atļauja azartspēļu vietas
atvēršanai.
[2.2.3] Deputāti vērsa uzmanību uz to, ka azartspēles ir laimes spēles uz naudu, kas
sagrauj dzīves kvalitāti, izraisa atkarību un rada viltus cerības, tās nesniedz ienākumus,
bet drīzāk tās atņem līdzekļus.
[2.3] Ar 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326 SIA „Alfor” informēja
Domi, ka uzskata augstāk norādīto nelabvēlīgo administratīvo aktu par spēkā neesošu,
jo tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma, kā to paredz Administratīvā procesa
likuma (turpmāk – APL) 67.panta otrās daļas 7.punkts.
[2.4] Līdz 2006.gada 21.aprīlim Dome nebija sniegusi atbildi pieteicējai un 2006.gada
21.aprīlī pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Lēmuma
atzīšanu par spēkā neesošu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
[2.5] Pieteikumu pieteicēja pamato ar to, ka:
[2.5.1] „Azartspēļu un izložu likuma” (turpmāk arī – Likums) 42.panta pirmā daļa
nosaka, ka pašvaldība saskaņā ar šā likuma noteikumiem izsniedz atļauju atvērt spēļu
zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās un šā panta otrajā daļā noteikts, kādi
dokumenti iesniedzami, lai azartspēļu organizētājs saņemtu atļauju spēļu zāles
atvēršanai. Pieteicēja visus likumā noteiktos dokumentus iesniedza. Likuma trešajā daļā
noteikts, kādā gadījuma pašvaldība atļauju neizsniedz un tas ir, ja azartspēļu
organizēšana paredzēta Likuma 41 .panta otrajā daļā noteiktajās vietās.
[2.5.2] Dome Lēmumā nav konstatējusi, ka azartspēļu organizēšana paredzēta Likuma
41.panta otrajā daļā noteiktajās vietās. Līdz ar to tai nebija tiesiska pamata atteikt
izsniegt atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles telpās Ikšķilē, Skolas ielā 4.
[2.5.3] Saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu administratīvais akts nav spēkā,
ja rakstveidā izdotajā nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu
uzskaitījuma.
[2.5.4] Pieteicēja norada, ka Domes rīcība ir pretrunā ar šādiem administratīvā procesa
tiesību principiem: privātpersonas tiesību ievērošanas principu (APL 5.pants) -
administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde piemērojamo
tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību;
tiesiskuma principu (APL 7.pants) - iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām, iestāde
darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot
tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim; patvaļas aizlieguma principu (APL
9.pants) - administratīvo aktu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma
pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem
apsvērumiem; likuma atrunas principu (APL 11.pants) - privātpersonai nelabvēlīgu
administratīvo aktu izdot iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī starptautisko tiesību
normas pamata.
[3] Atbildētājs 2006.gada 8.maija paskaidrojumos (lietas 15.lp.) tiesai norāda, ka:
[3.1] Likuma 42.pantā noteikts, ka pašvaldība izsniedz atļauju atvērt kazino, spēļu zāli
vai bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās
azartspēles konkrētajās telpās, ja tiek ievēroti 41.panta otrajā daļā atrunātie
ierobežojumi. Lai saņemtu šādu atļauju, azartspēļu organizētājs iesniedz pašvaldībai
iesniegumu, kuram pievieno likumā noteiktos dokumentus. Ja tiek ievēroti visi iepriekš
minētie noteikumi, pašvaldībai 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas
jāizsniedz atļauja.
[3.2] Dome uzskata, ka spēkā esošais Likums nepamatoti ierobežo pašvaldības tiesības
piedalīties azartspēļu regulēšanā un aizstāvēt novada iedzīvotāju intereses, un ir
pretrunā ar Eiropas hartu par vietējo pašvaldību.
[3.3] Eiropas hartas par vietējo pašvaldību preambulā ir atrunāts, ka vietējās valsts
varas institūcijas ir pilnvarotas pieņemt lēmumus un ir apveltītas ar plašu autonomiju
tiklab attiecībā uz savām pilnvarām, kā arī attiecībā uz veidiem un paņēmieniem ar
kuriem tās tiek īstenotas, un attiecībā uz to realizāciju nepieciešamajiem līdzekļiem.
Savukārt hartas 3.panta pirmā daļa nosaka, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās valsts
varas institūciju tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu
publisko lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Hartas 4.panta
trešā daļa nosaka, ka pamatā publiskos pienākumus pēc iespējas realizē tās valsts varas
institūcijas, kuras atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai
valsts varas institūcijai ir jāņem vērā uzdevuma apjoms un būtība, kā arī efektivitātes un
ekonomijas nosacījumi. Iepriekšminētā panta ceturtā un piektā daļā ir atrunāts, ka
vietējām valsts varas institūcijām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas.
Cita centrālā vai reģionālā valsts varas institūcija tās var samazināt vai ierobežot vienīgi
likumā noteiktajos gadījumos. Gadījumos, kad centrālās vai reģionālās valsts varas
institūcijas nodod savas pilnvaras vietējām valsts varas institūcijām, tām, tiktāl, cik tas
ir iespējams ir jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem.
[3.4] Domes attieksmes pamatojumu par pašvaldības tiesībām noteikt atļauju
izsniegšanas kārtību azartspēļu organizēšanas vietām, apliecina arī tas, ka vairāki
Saeimas deputāti vērsušies Satversmes tiesā ar pieteikumu par Likuma 42.panta
neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, Eiropas hartas par vietējo
pašvaldību 3.panta pirmajai daļai un 4.panta tiešai, ceturtai un piektai daļai. Pašreiz
Satversmes tiesas tiesvedībā atrodas iepriekšminētais deputātu iesniegtais pieteikums.
[3.5] APL 15.panta trešā daļa nosaka, ja konstatē pretrunu starp starptautisku tiesību
normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisku
tiesību normu. Ikšķiles novada dome uzskata, ka tai bija tiesības pieņemt lēmumu
vietējo iedzīvotāju interesēs, pamatojoties uz to, ka nozīmīga novada iedzīvotāju daļa
bija paudusi savu negatīvo attieksmi pret azartspēļu biznesu Ikšķiles novadā.
[3.6] Atbildētājs pieņemto Lēmumu pamato ar sekojošiem administratīvā procesa
principiem: likuma atrunas principu (APL 11.pants) - privātpersonai nelabvēlīgu
administratīvo aktu izdot var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību
normas pamata; demokrātiskās iekārtas principu ( APL 12.pants) - iestāde, piemērojot
tiesību normas, apsver, vai privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā
rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu
tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.
[3.7] Atbildētājs lūdz ņemt vērā arī to apstākli, ka 2006.gada 6. aprīlī Saeima pieņēma
grozījumus Likumā”, kuros ir atrunāts, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav
attiecināmi šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt
azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome, izvērtējot to, vai
azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās
administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Minētie grozījumi Likumā ir
pierādījums tam, ka spēkā esošais likums nav bijis pilnīgs un atbilstošs sabiedrības
vairākuma interesēm, kas ir valsts demokrātiskas iekārtas pamats.
[4.1] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē 2007.gada 12.septembrī iesniedza
paskaidrojumus un pieteikumā ietvertā prasījuma grozījumus, kurus tiesa nolēma
pievienot lietā esošajiem materiāliem.
[4.2] Paskaidrojumos un pieteikuma grozījumos pieteicēja norāda, ka:
[4.2.1] administratīvais akts - Domes Lēmums, atbilstoši APL 74.pirmās daļas
3.pantam, nav spēkā, jo tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.
[4.2.2] Uz pieteicējas 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326, kurā atbilstoši
APL 74.panta otrai daļai pieteicēja darīja zināmu par administratīvā akta – atbildētāja
lēmuma spēkā neesamību, nekāds atbildētāja paziņojums par to, ka atbildētājs uzskatītu
atbildētāja lēmumu par apstrīdamu, nevis spēkā neesošu, netika saņemts.
[4.2.3] Atbilstoši APL 74.otrai daļai, atbildētāja paziņojuma par to, ka administratīvais
akts ir spēkā un ir apstrīdams, neesamība nozīmē to, ka Lēmums nav spēkā, taču,
neskatoties uz to, līdz pat šai dienai konkrētajā administratīvajā lietā par atļaujas
izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Skolas ielā 4, Ikšķilē, Ogres rajonā, kas tika uzsākta
pamatojoties uz pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumu atbildētājam Nr. 01-25-
06/79, nav izdots administratīvais akts, ar kuru lietu izlemtu pēc būtības un kurā būtu
norādītas pieteicējai piešķirtās vai noraidītās tiesības atvērt spēļu zāli norādītajā vietā.
[4.2.4] Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 155.11. pantu, pašvaldībām ir pienākums
izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos. Likuma 42.panta
otrajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā pieteicējas iesnieguma iesniegšanas brīdī un līdz
2006.gada 4.jūlijam, kad stājās spēkā 2006.gada 8.jūnijā pieņemtie Likuma grozījumi)
noteikts, ka „pašvaldība saskaņā ar šā likuma noteikumiem izsniedz atļauju atvērt
kazino, spēļu zāli vai bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un
organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās”, bet 42.panta trešajā daļā noteikts, ka
„pašvaldība atļauju atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zaļi, totalizatoru vai derību
likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās izsniedz
30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pašvaldība atļauju neizsniedz, ja
azartspēļu organizēšana paredzēta šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajās vietās”.
Minētajā Likuma pantā noteiktais regulējums bija spēkā arī pieteikuma par atbildētāja
lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanas dienā tiesā - 2006.gada 19.aprīlī.
[4.2.4] Konstatējot, ka pieteicējas iesniegums neattiecas ne uz vienu no Likuma
41.panta otrajā daļā noteiktajām vietām, kurās azartspēļu organizēšana nav atļauta
(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006.gada 4.jūlijam), tas ir: valsts iestādēs,
baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, aptiekās, pasta
struktūrvienībās vai kredītiestādēs, publisko pasākumu rīkošanas vietas šo pasākumu
norises laikā, teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, veikalos,
kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās, izņemot spēļu zāles, kas
izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju no ārpuses, bāros
un kafejnīcās, atbildētājam bija pienākums likumā noteiktajā termiņā, pamatojoties uz
APL 65.panta pirmo daļu, izdot obligāto un pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par
pašvaldības atļaujas izsniegšanu.
[4.2.5] Pieteicēja vērš uzmanību uz to, ka pieteicējas iesniegumam bija pievienoti visi
Likuma spēkā esošajā redakcijā 42.panta otrajā daļā norādītie dokumenti, kas ir
jāiesniedz pašvaldības atļaujas saņemšanai, tātad atbildētājam lēmums par pašvaldības
atļaujas izsniegšanu bija jāpieņem līdz 2006.gada 25.februārim, taču atbildētājs apzināti
prettiesiski novilcināja lēmuma pieņemšanu, pieprasot papildus dokumentus un
informāciju, kura nav paredzēta Likumā.
[4.2.6] Tā kā augstāk minētais likuma regulējums bija spēkā arī pieteikuma tiesai
iesniegšanas dienā, pieteicēja, ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, pieteicēja
lūdza tiesu, tajā skaitā, uzdot atbildētājam izsniegt pieteicējai labvēlīgu obligāto
administratīvo aktu - piekrišanas atļauju azartspēļu zāles atvēršanai un azartspēļu
organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē.
[4.2.7] Kopš 2006.gada 4.jūlija, kad spēkā stājās 2006.gada 8.jūnijā pieņemtie Likuma
grozījumi, tiesiskā situācija bija mainījusies, jo uz tiesas sēdes brīdi Likuma 42.panta
otrā daļa nosaka, ka „saņemot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, pašvaldība
izvērtē iesniegumā minētās azartspēļu vietas atbilstību šā Likuma 41.panta otrajā daļā
noteiktajiem ierobežojumiem. Ja iesniegumā noradītā vieta, uz kuru attiecas vismaz
viens no Likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, pašvaldība atsaka
atļaujas izsniegšanu.”, savukārt Likuma 42.panta trešā daļa ir formulēta sekojoši: „ja
azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi Likuma 41.panta otrajā daļā
noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj
pašvaldības dome (padome), izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā
nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu
aizskārumu.” Līdz ar to, šobrīd Likums attiecībā uz pašvaldības atļauju azartspēļu
organizēšanai, saskaņā ar APL 65.panta trešo daļu, nosaka atbildētājam pienākumu
izdot satura izvēles administratīvo aktu. Šāda administratīvā akta izdošanā atbildētājam
ir pienākums stingri ievērot augstāk minētajās likuma normās ietvertos ietvarus, un
pamatot administratīvā akta saturu ar katru no APL 66.panta pirmajā daļā norādītajiem
lietderības apsvērumiem, pieteicējas ieskatā, it īpaši svarīgi tiesiska rezultāta
sasniegšanai ir ievērot samērīguma principu, līdzsvarojot pieteicējai, ka arī spēlētājiem
Likuma paredzētas tiesības ar pašvaldības interesēm, un ņemot vērā to, ka Likuma
42.panta trešās daļas ietvari liedz pašvaldībai pieņemt adresātam nelabvēlīgu
administratīvo aktu, ja, pirmkārt, netiek pamatoti konstatēts, ka labvēlīga administratīvā
akta gadījumā radīsies iedzīvotāju interešu aizskārums, kurš turklāt būs būtisks, un,
otrkārt, ar konkrēto atļauju aizskartas tiks pašvaldības un visas valsts iedzīvotāju
intereses, nevis tikai konkrētās pašvaldības iedzīvotāju intereses. Turklāt, pieteicēja
Likuma noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci azartspēļu organizēšanai, kas saskaņā ar
Likuma 10.panta trešo daļu „dod tās saņēmējam tiesības organizēt licence norādītās
azartspēles visā Latvijas Republikā”, sekojoši, pašvaldība nav tiesīga, patvaļīgi
paplašinot Likuma noteiktos ietvarus, savus lēmumus vērst uz to, lai padarītu
neiespējamu šādu atļauju saņemšanu vispār un panāktu, ka netiek izsniegta neviena
atļauja azartspēļu vietas darbībai pašvaldības teritorijā.
[4.2.8] Saprotot, ka pieteicējas prasījums par - obligātā, pieteicējai labvēlīgā
administratīvā akta izdošanu neatbilst šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam
un diemžēl, šobrīd vairs nav iespējama atbildētāja lēmuma pieņemšana saskaņā ar tām
tiesību normām, kuras atbildētājam bija pienākums piemērot lēmuma pieņemšanā pēc
pieteicējas iesnieguma saņemšanas, pieteicēja ar tiesai iesniegtajiem grozījumiem groza
prasības priekšmetu un lūdz tiesu, atbilstoši APL 74. panta 1. un 2.punktam, 253.panta
pirmajai daļai un 253.panta sestajai daļai, atzīt atbildētāja lēmumu par spēkā neesošu un
uzdot atbildētājam pieņemt lēmumu administratīvajā lietā par pašvaldības atļaujas
izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē,
atbilstoši pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.
[4.2.9] Papildus pieteicēja attiecībā uz atbildētāja 2006.gada 8.maija paskaidrojumos
tiesai minētajiem argumentiem vēlas norādīt sekojošo. Atbildētāja atsauce
paskaidrojumos uz Eiropas hartas par vietējo pašvaldību noteikumiem nav adekvāta,
pieteicēja nepiekrīt tai pēc būtības, jo Eiropas harta neregulē konkrētās tiesiskās
attiecības, turklāt, atbildētāja lēmumā šāds pamatojums ar starptautiskajām tiesību
normām nav norādīts, līdz ar to nevar padarīt atbildētāja lēmumu par spēkā esošu.
Savukārt, atbildētāja paskaidrojumos minētajā Satversmes tiesā ierosinātajā lietā,
pamatojoties uz 2006.gada 28.jūnija Satversmes tiesas lēmumu, tiesvedība ir izbeigta.
[4.2.10] Tā kā no atbildētāja paskaidrojumiem izriet atbildētāja viedoklis, ka tas, uz
kādām tiesību normām atbildētājs ir balstījusies, adresātam nav jādara zināms, un
administratīvajā aktā tas var arī netikt atspoguļots, taču nekāds viedoklis attiecībā uz to,
vai atbildētājs uzskata atbildētāja lēmumu par spēkā neesošu, joprojām netiek pausts,
tad atbildētāja lēmuma atzīšana par spēkā neesošu ar tiesas spriedumu ir nepieciešama
arī nolūkā novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos, un nepieļaut turpmāku prettiesisku,
neargumentētu un ar tiesību normām nepamatotu atbildētāja lēmumu pieņemšanu.
[4.3] Pieteikumā, ņemot vērā grozījumos, pieteicēja lūdz (lietas 31.lp.):
[4.3.1] atzīt Lēmumu par spēkā neesošu;
[4.3.2] uzdot Domei pieņemt lēmumu administratīvajā lietā par pašvaldības atļaujas
izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē,
atbilstoši pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.
[5] Atbildētāja pārstāvis papildus sniegtajiem paskaidrojumiem un Lēmumam noradīja,
ka nesaprot kāpēc pieteicēja griezās tiesā ar prasījumu, ja apstrīdamo Lēmumu varēja
apstrīdēt bez tiesas. Atbildētāja pārstāvis nenoliedza, ka uz pieteicējas 2006.gada
28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326, kurā atbilstoši APL 74.panta otrai daļai
pieteicēja darīja zināmu par administratīvā akta – Lēmuma spēkā neesamību, nekāds
atbildētāja paziņojums par to, ka atbildētājs uzskatītu Lēmumu par apstrīdamu, nevis
spēkā neesošu, pieteicējai netika izsūtīts.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši APL 103.panta otrajai daļai objektīvi
noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa secina, ka
pieteikums ir pamatots un apmierināms turpmāk minēto iemeslu dēļ.
[7] Tiesa konstatē, ka Lēmums ir pieteicējai adresēts nelabvēlīgs administratīvs akts
- Lēmumā Dome nolēma neizsniegt pieteicējai atļauju spēļu zāles atvēršanai Ikšķilē,
Skolas ielā 4.
Tāpat tiesa konstatē, ka Lēmumā (lietas 9. un 10.lp.) nav piemēroto tiesību
normu uzskaitījuma.
Lietā nav strīda, ka pieteicēja ir ievērojusi likumā noteikto lietas iepriekšējās
ārpustiesas izskatīšanas kārtību attiecībā uz administratīvā akta atzīšanu par spēkā
neesošu - ar 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326 SIA „Alfor” informēja
Domi, ka uzskata augstāk norādīto nelabvēlīgo administratīvo aktu par spēkā neesošu,
jo tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma, kā to paredz APL 67.panta otrās daļas
7.punkts. Lietā nav strīda, ka uz pieteicējas 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-
06/326 līdz pieteikuma iesniegšanas dienai 2006.gada 21.aprīlim un līdz tiesas sēdes
dienai 2007.gada 12.septembrim Dome nebija sniegusi atbildi pieteicējai.
[8] Tā kā pieteicēja lūdz atzīt par spēkā neesošu Lēmumu atbilstoši APL 74.panta
pirmās daļas 3.punktam (administratīvais akts nav spēkā, ja rakstveidā izdotajā
nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma) un
Lēmumā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma, tiesa secina, ka Lēmums ir
atzīstams par spēkā neesošu.
[9] Atbilstoši APL 4.panta otrajai daļai iespējams piemērot administratīvajā procesā
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
(turpmāk arī – Senāts) judikatūrā attīstītos vispārējos tiesību principus.
[10.1] Senāta 2006.gada 24.februāra spriedumā lietā Nr.SA-4 [16.punkts] konstatēts, ka
atbilstoši APL 250. pantam tiesa taisa spriedumu, pārbaudot, vai 1) administratīvais
akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais
akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums attaisno
adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.
[..], ja tiesa secina, ka administratīvais akts izdots, pieļaujot tādu [..] pārkāpumu, kura
dēļ administratīvais akts ir atceļams, procesuālās ekonomijas dēļ tā atceļ pārsūdzēto
administratīvo aktu, nepārbaudot citus administratīvā akta tiesiskuma un pamatotības
aspektus.
[10.2] Ievērojot iepriekš teikto, tiesai nav nepieciešams analizēt citus lietas apstākļus,
lai atzītu par spēkā neesošu Lēmumu un tiesa nodibina, ka Lēmums ir atzīstams par
spēkā neesošu.
[11] Ņemot vērā to, ka Lēmums ir atzīstams par spēkā neesošu, atbilstoši AZPL
253.panta sestajai daļai pamatots un apmierināms ir pieteikums daļā par pienākuma
uzlikšanu atbildētājam izdot administratīvo aktu administratīvajā lietā par pašvaldības
atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4,
Ikšķilē, atbilstoši pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.
[12] Atbildētājam jāizdara lietderības apsvērumi, t.sk. saskaņā ar APL 254.panta
pirmo daļu un 59.panta pirmo daļu tiesa nosaka atbildētājam pienākumu saskaņā ar
APL un citām tiesību normām iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai atbildētājs
pieņemtu lēmumu par pašvaldības atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un
azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē, atbilstoši pieteicējas 2006.gada
25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.
Atbildētājam ir jānoformē administratīvais akts atbilstoši APL 67.panta otrajai
daļai un likuma „Par pašvaldībām” 37.panta piektajai daļai.
[13] Atbildētājam ir izvēles brīvība - pieņemt lēmumu par pieteicējas iesniegumu.
Tiesa šajā lietā nevar izdarīt lietderības apsvērumus iestādes vietā un noteikt, ka pareizs
var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, 253.panta
pirmo un sesto daļu, 254.panta trešo daļu, 126.panta otro daļu, tiesa
nosprieda:
apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alfor” pieteikumu.
Atzīt par spēkā neesošu Ikšķiles novada domes 2006.gada 15.marta lēmumu
(protokols Nr.3; 13.punkts).
Uzdot Ikšķiles novada domei mēneša laikā pēc šī sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā pieņemt lēmumu administratīvajā lietā par pašvaldības atļaujas izsniegšanu spēļu
zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē, atbilstoši pieteicējas
2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.
Piedzīt par labu pieteicējai sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alfor”
(reģistrācijas Nr. 40003512913) no Ikšķiles novada pašvaldības pieteicējas samaksāto
valsts nodevu 10 latu apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā no
sprieduma sastādīšanas dienas.
Spriedums sastādīts 2007.gada 3.oktobrī.
Tiesnesis (paraksts) M.Mednis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis
Rīgā, 2007.gada 3.oktobrī.