Legislator Case Law & Legislation
A42375906 / A42-1916-07 AI generated

Court dismisses local council's refusal to issue gambling license due to missing statutory list of legal norms.

Case Number A42375906 / A42-1916-07
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga declared the Ikšķiles District Council's decision to deny a gambling license void and inapplicable. The plaintiff, SIA Alfor, argued the decision was invalid because it failed to list the specific legal norms required by Article 67 of the Administrative Procedure Law. The court ruled that this procedural defect rendered the administrative act void, necessitating a new decision based on the correct legal basis.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 67. pants; tiesa atzīst administratīvo aktu par spēkā neesošu, ja lēmumā nav uzskaitīti piemēroto tiesību normu saraksts, kas paredzēts procesa likumā.

Keywords

AI generated
administrative procedure law void administrative act missing legal norms gambling license procedural defect local council decision reissue of act

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 67. pants
Administratīvā procesa likuma 250. pants
Administratīvā procesa likuma 251. pants
Administratīvā procesa likuma 253. pants
Administratīvā procesa likuma 254. pants
likuma "Par pašvaldībām" 37. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A42375906

A-1916-07/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 3.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Mednis,

piedalās pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alfor” pārstāvis A.N. un

atbildētāja Ikšķiles novada pašvaldības pusē pieaicinātās Ikšķiles novada domes

pārstāvis Mārcis Blahins,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Alfor” pieteikuma par Ikšķiles novada domes 2006.gada 15.marta

lēmuma (protokols Nr.3; 13.punkts) atzīšanu par spēkā neesošu un labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, un tiesa konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 21.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Alfor” (turpmāk arī – SIA „Alfor” jeb pieteicēja) pieteikumu par

Ikšķiles novada domes (turpmāk arī – atbildētājs jeb Dome) 2006.gada 15.marta

lēmuma (protokols Nr.3; 13.punkts) (turpmāk arī – Lēmums) atzīšanu par spēkā

neesošu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu un ierosināta administratīvā lieta.

[2.1] Pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 1.februārī SIA „Alfor” iesniedza Domei

iesniegumu Nr.01-25-06/1098 ar lūgumu izsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai un

azartspēļu organizēšanai konkrētajās telpās - Skolas ielā 4, Ikšķilē, Ogres rajonā.

2006.gada 15.februārī Dome pieņēma lēmumu (sēdes protokola izraksts Nr.2),

jautājumu par atļaujas izsniegšanu lemt pēc tam, kad SIA „Alfor” būs iesniegusi

papildus dokumentus, kas norādīti lēmumā.

2006.gada 21.februārī SIA „Alfor” iesniedza Domē 2006.gada 15.februāra

lēmumā (sēdes protokola izraksts Nr.2) norādītos dokumentus.

[2.2] 2006.gada 15.martā Dome pieņēma Lēmumu (lietas 9.-10.lp.), ar kuru nolēma

neizsniegt atļauju spēļu zāles atvēršanai Ikšķilē, Skolas ielā 4. Atbildētājs Lēmumu

pamatoja ar to, ka:

[2.2.1] Ņemot vērā pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju un inteliģences pārstāvju

viedokli, tika konstatēts, ka iedzīvotāji ir pret atļaujas izsniegšanu pieteicējai, jo

Ikšķiles pašvaldības centrā atrodas iestādes - Ikšķiles vidusskola, pasts, pirmsskolas

izglītības iestāde “Urdaviņa”, kultūras biedrības nams.

[2.2.2] Pašvaldības iedzīvotāju viedoklis, pamatojoties uz vairāk kā 1000 iedzīvotāju

parakstiem, bija par to, lai Ikšķilē netiktu izsniegta neviena atļauja azartspēļu vietas

atvēršanai.

[2.2.3] Deputāti vērsa uzmanību uz to, ka azartspēles ir laimes spēles uz naudu, kas

sagrauj dzīves kvalitāti, izraisa atkarību un rada viltus cerības, tās nesniedz ienākumus,

bet drīzāk tās atņem līdzekļus.

[2.3] Ar 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326 SIA „Alfor” informēja

Domi, ka uzskata augstāk norādīto nelabvēlīgo administratīvo aktu par spēkā neesošu,

jo tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma, kā to paredz Administratīvā procesa

likuma (turpmāk – APL) 67.panta otrās daļas 7.punkts.

[2.4] Līdz 2006.gada 21.aprīlim Dome nebija sniegusi atbildi pieteicējai un 2006.gada

21.aprīlī pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Lēmuma

atzīšanu par spēkā neesošu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[2.5] Pieteikumu pieteicēja pamato ar to, ka:

[2.5.1] „Azartspēļu un izložu likuma” (turpmāk arī – Likums) 42.panta pirmā daļa

nosaka, ka pašvaldība saskaņā ar šā likuma noteikumiem izsniedz atļauju atvērt spēļu

zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās un šā panta otrajā daļā noteikts, kādi

dokumenti iesniedzami, lai azartspēļu organizētājs saņemtu atļauju spēļu zāles

atvēršanai. Pieteicēja visus likumā noteiktos dokumentus iesniedza. Likuma trešajā daļā

noteikts, kādā gadījuma pašvaldība atļauju neizsniedz un tas ir, ja azartspēļu

organizēšana paredzēta Likuma 41 .panta otrajā daļā noteiktajās vietās.

[2.5.2] Dome Lēmumā nav konstatējusi, ka azartspēļu organizēšana paredzēta Likuma

41.panta otrajā daļā noteiktajās vietās. Līdz ar to tai nebija tiesiska pamata atteikt

izsniegt atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles telpās Ikšķilē, Skolas ielā 4.

[2.5.3] Saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu administratīvais akts nav spēkā,

ja rakstveidā izdotajā nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu

uzskaitījuma.

[2.5.4] Pieteicēja norada, ka Domes rīcība ir pretrunā ar šādiem administratīvā procesa

tiesību principiem: privātpersonas tiesību ievērošanas principu (APL 5.pants) -

administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde piemērojamo

tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību;

tiesiskuma principu (APL 7.pants) - iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām, iestāde

darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot

tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim; patvaļas aizlieguma principu (APL

9.pants) - administratīvo aktu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma

pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem

apsvērumiem; likuma atrunas principu (APL 11.pants) - privātpersonai nelabvēlīgu

administratīvo aktu izdot iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī starptautisko tiesību

normas pamata.

[3] Atbildētājs 2006.gada 8.maija paskaidrojumos (lietas 15.lp.) tiesai norāda, ka:

[3.1] Likuma 42.pantā noteikts, ka pašvaldība izsniedz atļauju atvērt kazino, spēļu zāli

vai bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās

azartspēles konkrētajās telpās, ja tiek ievēroti 41.panta otrajā daļā atrunātie

ierobežojumi. Lai saņemtu šādu atļauju, azartspēļu organizētājs iesniedz pašvaldībai

iesniegumu, kuram pievieno likumā noteiktos dokumentus. Ja tiek ievēroti visi iepriekš

minētie noteikumi, pašvaldībai 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas

jāizsniedz atļauja.

[3.2] Dome uzskata, ka spēkā esošais Likums nepamatoti ierobežo pašvaldības tiesības

piedalīties azartspēļu regulēšanā un aizstāvēt novada iedzīvotāju intereses, un ir

pretrunā ar Eiropas hartu par vietējo pašvaldību.

[3.3] Eiropas hartas par vietējo pašvaldību preambulā ir atrunāts, ka vietējās valsts

varas institūcijas ir pilnvarotas pieņemt lēmumus un ir apveltītas ar plašu autonomiju

tiklab attiecībā uz savām pilnvarām, kā arī attiecībā uz veidiem un paņēmieniem ar

kuriem tās tiek īstenotas, un attiecībā uz to realizāciju nepieciešamajiem līdzekļiem.

Savukārt hartas 3.panta pirmā daļa nosaka, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās valsts

varas institūciju tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu

publisko lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Hartas 4.panta

trešā daļa nosaka, ka pamatā publiskos pienākumus pēc iespējas realizē tās valsts varas

institūcijas, kuras atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai

valsts varas institūcijai ir jāņem vērā uzdevuma apjoms un būtība, kā arī efektivitātes un

ekonomijas nosacījumi. Iepriekšminētā panta ceturtā un piektā daļā ir atrunāts, ka

vietējām valsts varas institūcijām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas.

Cita centrālā vai reģionālā valsts varas institūcija tās var samazināt vai ierobežot vienīgi

likumā noteiktajos gadījumos. Gadījumos, kad centrālās vai reģionālās valsts varas

institūcijas nodod savas pilnvaras vietējām valsts varas institūcijām, tām, tiktāl, cik tas

ir iespējams ir jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem.

[3.4] Domes attieksmes pamatojumu par pašvaldības tiesībām noteikt atļauju

izsniegšanas kārtību azartspēļu organizēšanas vietām, apliecina arī tas, ka vairāki

Saeimas deputāti vērsušies Satversmes tiesā ar pieteikumu par Likuma 42.panta

neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, Eiropas hartas par vietējo

pašvaldību 3.panta pirmajai daļai un 4.panta tiešai, ceturtai un piektai daļai. Pašreiz

Satversmes tiesas tiesvedībā atrodas iepriekšminētais deputātu iesniegtais pieteikums.

[3.5] APL 15.panta trešā daļa nosaka, ja konstatē pretrunu starp starptautisku tiesību

normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisku

tiesību normu. Ikšķiles novada dome uzskata, ka tai bija tiesības pieņemt lēmumu

vietējo iedzīvotāju interesēs, pamatojoties uz to, ka nozīmīga novada iedzīvotāju daļa

bija paudusi savu negatīvo attieksmi pret azartspēļu biznesu Ikšķiles novadā.

[3.6] Atbildētājs pieņemto Lēmumu pamato ar sekojošiem administratīvā procesa

principiem: likuma atrunas principu (APL 11.pants) - privātpersonai nelabvēlīgu

administratīvo aktu izdot var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību

normas pamata; demokrātiskās iekārtas principu ( APL 12.pants) - iestāde, piemērojot

tiesību normas, apsver, vai privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā

rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu

tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību.

[3.7] Atbildētājs lūdz ņemt vērā arī to apstākli, ka 2006.gada 6. aprīlī Saeima pieņēma

grozījumus Likumā”, kuros ir atrunāts, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav

attiecināmi šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt

azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome, izvērtējot to, vai

azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Minētie grozījumi Likumā ir

pierādījums tam, ka spēkā esošais likums nav bijis pilnīgs un atbilstošs sabiedrības

vairākuma interesēm, kas ir valsts demokrātiskas iekārtas pamats.

[4.1] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē 2007.gada 12.septembrī iesniedza

paskaidrojumus un pieteikumā ietvertā prasījuma grozījumus, kurus tiesa nolēma

pievienot lietā esošajiem materiāliem.

[4.2] Paskaidrojumos un pieteikuma grozījumos pieteicēja norāda, ka:

[4.2.1] administratīvais akts - Domes Lēmums, atbilstoši APL 74.pirmās daļas

3.pantam, nav spēkā, jo tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.

[4.2.2] Uz pieteicējas 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326, kurā atbilstoši

APL 74.panta otrai daļai pieteicēja darīja zināmu par administratīvā akta – atbildētāja

lēmuma spēkā neesamību, nekāds atbildētāja paziņojums par to, ka atbildētājs uzskatītu

atbildētāja lēmumu par apstrīdamu, nevis spēkā neesošu, netika saņemts.

[4.2.3] Atbilstoši APL 74.otrai daļai, atbildētāja paziņojuma par to, ka administratīvais

akts ir spēkā un ir apstrīdams, neesamība nozīmē to, ka Lēmums nav spēkā, taču,

neskatoties uz to, līdz pat šai dienai konkrētajā administratīvajā lietā par atļaujas

izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Skolas ielā 4, Ikšķilē, Ogres rajonā, kas tika uzsākta

pamatojoties uz pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumu atbildētājam Nr. 01-25-

06/79, nav izdots administratīvais akts, ar kuru lietu izlemtu pēc būtības un kurā būtu

norādītas pieteicējai piešķirtās vai noraidītās tiesības atvērt spēļu zāli norādītajā vietā.

[4.2.4] Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 155.11. pantu, pašvaldībām ir pienākums

izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos. Likuma 42.panta

otrajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā pieteicējas iesnieguma iesniegšanas brīdī un līdz

2006.gada 4.jūlijam, kad stājās spēkā 2006.gada 8.jūnijā pieņemtie Likuma grozījumi)

noteikts, ka „pašvaldība saskaņā ar šā likuma noteikumiem izsniedz atļauju atvērt

kazino, spēļu zāli vai bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un

organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās”, bet 42.panta trešajā daļā noteikts, ka

„pašvaldība atļauju atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zaļi, totalizatoru vai derību

likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās izsniedz

30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pašvaldība atļauju neizsniedz, ja

azartspēļu organizēšana paredzēta šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajās vietās”.

Minētajā Likuma pantā noteiktais regulējums bija spēkā arī pieteikuma par atbildētāja

lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanas dienā tiesā - 2006.gada 19.aprīlī.

[4.2.4] Konstatējot, ka pieteicējas iesniegums neattiecas ne uz vienu no Likuma

41.panta otrajā daļā noteiktajām vietām, kurās azartspēļu organizēšana nav atļauta

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006.gada 4.jūlijam), tas ir: valsts iestādēs,

baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, aptiekās, pasta

struktūrvienībās vai kredītiestādēs, publisko pasākumu rīkošanas vietas šo pasākumu

norises laikā, teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, veikalos,

kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās, izņemot spēļu zāles, kas

izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju no ārpuses, bāros

un kafejnīcās, atbildētājam bija pienākums likumā noteiktajā termiņā, pamatojoties uz

APL 65.panta pirmo daļu, izdot obligāto un pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par

pašvaldības atļaujas izsniegšanu.

[4.2.5] Pieteicēja vērš uzmanību uz to, ka pieteicējas iesniegumam bija pievienoti visi

Likuma spēkā esošajā redakcijā 42.panta otrajā daļā norādītie dokumenti, kas ir

jāiesniedz pašvaldības atļaujas saņemšanai, tātad atbildētājam lēmums par pašvaldības

atļaujas izsniegšanu bija jāpieņem līdz 2006.gada 25.februārim, taču atbildētājs apzināti

prettiesiski novilcināja lēmuma pieņemšanu, pieprasot papildus dokumentus un

informāciju, kura nav paredzēta Likumā.

[4.2.6] Tā kā augstāk minētais likuma regulējums bija spēkā arī pieteikuma tiesai

iesniegšanas dienā, pieteicēja, ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, pieteicēja

lūdza tiesu, tajā skaitā, uzdot atbildētājam izsniegt pieteicējai labvēlīgu obligāto

administratīvo aktu - piekrišanas atļauju azartspēļu zāles atvēršanai un azartspēļu

organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē.

[4.2.7] Kopš 2006.gada 4.jūlija, kad spēkā stājās 2006.gada 8.jūnijā pieņemtie Likuma

grozījumi, tiesiskā situācija bija mainījusies, jo uz tiesas sēdes brīdi Likuma 42.panta

otrā daļa nosaka, ka „saņemot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, pašvaldība

izvērtē iesniegumā minētās azartspēļu vietas atbilstību šā Likuma 41.panta otrajā daļā

noteiktajiem ierobežojumiem. Ja iesniegumā noradītā vieta, uz kuru attiecas vismaz

viens no Likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, pašvaldība atsaka

atļaujas izsniegšanu.”, savukārt Likuma 42.panta trešā daļa ir formulēta sekojoši: „ja

azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi Likuma 41.panta otrajā daļā

noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj

pašvaldības dome (padome), izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā

nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu

aizskārumu.” Līdz ar to, šobrīd Likums attiecībā uz pašvaldības atļauju azartspēļu

organizēšanai, saskaņā ar APL 65.panta trešo daļu, nosaka atbildētājam pienākumu

izdot satura izvēles administratīvo aktu. Šāda administratīvā akta izdošanā atbildētājam

ir pienākums stingri ievērot augstāk minētajās likuma normās ietvertos ietvarus, un

pamatot administratīvā akta saturu ar katru no APL 66.panta pirmajā daļā norādītajiem

lietderības apsvērumiem, pieteicējas ieskatā, it īpaši svarīgi tiesiska rezultāta

sasniegšanai ir ievērot samērīguma principu, līdzsvarojot pieteicējai, ka arī spēlētājiem

Likuma paredzētas tiesības ar pašvaldības interesēm, un ņemot vērā to, ka Likuma

42.panta trešās daļas ietvari liedz pašvaldībai pieņemt adresātam nelabvēlīgu

administratīvo aktu, ja, pirmkārt, netiek pamatoti konstatēts, ka labvēlīga administratīvā

akta gadījumā radīsies iedzīvotāju interešu aizskārums, kurš turklāt būs būtisks, un,

otrkārt, ar konkrēto atļauju aizskartas tiks pašvaldības un visas valsts iedzīvotāju

intereses, nevis tikai konkrētās pašvaldības iedzīvotāju intereses. Turklāt, pieteicēja

Likuma noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci azartspēļu organizēšanai, kas saskaņā ar

Likuma 10.panta trešo daļu „dod tās saņēmējam tiesības organizēt licence norādītās

azartspēles visā Latvijas Republikā”, sekojoši, pašvaldība nav tiesīga, patvaļīgi

paplašinot Likuma noteiktos ietvarus, savus lēmumus vērst uz to, lai padarītu

neiespējamu šādu atļauju saņemšanu vispār un panāktu, ka netiek izsniegta neviena

atļauja azartspēļu vietas darbībai pašvaldības teritorijā.

[4.2.8] Saprotot, ka pieteicējas prasījums par - obligātā, pieteicējai labvēlīgā

administratīvā akta izdošanu neatbilst šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam

un diemžēl, šobrīd vairs nav iespējama atbildētāja lēmuma pieņemšana saskaņā ar tām

tiesību normām, kuras atbildētājam bija pienākums piemērot lēmuma pieņemšanā pēc

pieteicējas iesnieguma saņemšanas, pieteicēja ar tiesai iesniegtajiem grozījumiem groza

prasības priekšmetu un lūdz tiesu, atbilstoši APL 74. panta 1. un 2.punktam, 253.panta

pirmajai daļai un 253.panta sestajai daļai, atzīt atbildētāja lēmumu par spēkā neesošu un

uzdot atbildētājam pieņemt lēmumu administratīvajā lietā par pašvaldības atļaujas

izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē,

atbilstoši pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.

[4.2.9] Papildus pieteicēja attiecībā uz atbildētāja 2006.gada 8.maija paskaidrojumos

tiesai minētajiem argumentiem vēlas norādīt sekojošo. Atbildētāja atsauce

paskaidrojumos uz Eiropas hartas par vietējo pašvaldību noteikumiem nav adekvāta,

pieteicēja nepiekrīt tai pēc būtības, jo Eiropas harta neregulē konkrētās tiesiskās

attiecības, turklāt, atbildētāja lēmumā šāds pamatojums ar starptautiskajām tiesību

normām nav norādīts, līdz ar to nevar padarīt atbildētāja lēmumu par spēkā esošu.

Savukārt, atbildētāja paskaidrojumos minētajā Satversmes tiesā ierosinātajā lietā,

pamatojoties uz 2006.gada 28.jūnija Satversmes tiesas lēmumu, tiesvedība ir izbeigta.

[4.2.10] Tā kā no atbildētāja paskaidrojumiem izriet atbildētāja viedoklis, ka tas, uz

kādām tiesību normām atbildētājs ir balstījusies, adresātam nav jādara zināms, un

administratīvajā aktā tas var arī netikt atspoguļots, taču nekāds viedoklis attiecībā uz to,

vai atbildētājs uzskata atbildētāja lēmumu par spēkā neesošu, joprojām netiek pausts,

tad atbildētāja lēmuma atzīšana par spēkā neesošu ar tiesas spriedumu ir nepieciešama

arī nolūkā novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos, un nepieļaut turpmāku prettiesisku,

neargumentētu un ar tiesību normām nepamatotu atbildētāja lēmumu pieņemšanu.

[4.3] Pieteikumā, ņemot vērā grozījumos, pieteicēja lūdz (lietas 31.lp.):

[4.3.1] atzīt Lēmumu par spēkā neesošu;

[4.3.2] uzdot Domei pieņemt lēmumu administratīvajā lietā par pašvaldības atļaujas

izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē,

atbilstoši pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.

[5] Atbildētāja pārstāvis papildus sniegtajiem paskaidrojumiem un Lēmumam noradīja,

ka nesaprot kāpēc pieteicēja griezās tiesā ar prasījumu, ja apstrīdamo Lēmumu varēja

apstrīdēt bez tiesas. Atbildētāja pārstāvis nenoliedza, ka uz pieteicējas 2006.gada

28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326, kurā atbilstoši APL 74.panta otrai daļai

pieteicēja darīja zināmu par administratīvā akta – Lēmuma spēkā neesamību, nekāds

atbildētāja paziņojums par to, ka atbildētājs uzskatītu Lēmumu par apstrīdamu, nevis

spēkā neesošu, pieteicējai netika izsūtīts.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši APL 103.panta otrajai daļai objektīvi

noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa secina, ka

pieteikums ir pamatots un apmierināms turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[7] Tiesa konstatē, ka Lēmums ir pieteicējai adresēts nelabvēlīgs administratīvs akts

- Lēmumā Dome nolēma neizsniegt pieteicējai atļauju spēļu zāles atvēršanai Ikšķilē,

Skolas ielā 4.

Tāpat tiesa konstatē, ka Lēmumā (lietas 9. un 10.lp.) nav piemēroto tiesību

normu uzskaitījuma.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja ir ievērojusi likumā noteikto lietas iepriekšējās

ārpustiesas izskatīšanas kārtību attiecībā uz administratīvā akta atzīšanu par spēkā

neesošu - ar 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-06/326 SIA „Alfor” informēja

Domi, ka uzskata augstāk norādīto nelabvēlīgo administratīvo aktu par spēkā neesošu,

jo tajā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma, kā to paredz APL 67.panta otrās daļas

7.punkts. Lietā nav strīda, ka uz pieteicējas 2006.gada 28.marta paziņojumu Nr.03-28-

06/326 līdz pieteikuma iesniegšanas dienai 2006.gada 21.aprīlim un līdz tiesas sēdes

dienai 2007.gada 12.septembrim Dome nebija sniegusi atbildi pieteicējai.

[8] Tā kā pieteicēja lūdz atzīt par spēkā neesošu Lēmumu atbilstoši APL 74.panta

pirmās daļas 3.punktam (administratīvais akts nav spēkā, ja rakstveidā izdotajā

nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma) un

Lēmumā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma, tiesa secina, ka Lēmums ir

atzīstams par spēkā neesošu.

[9] Atbilstoši APL 4.panta otrajai daļai iespējams piemērot administratīvajā procesā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

(turpmāk arī – Senāts) judikatūrā attīstītos vispārējos tiesību principus.

[10.1] Senāta 2006.gada 24.februāra spriedumā lietā Nr.SA-4 [16.punkts] konstatēts, ka

atbilstoši APL 250. pantam tiesa taisa spriedumu, pārbaudot, vai 1) administratīvais

akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais

akts atbilst materiālo tiesību normām; 3) administratīvā akta pamatojums attaisno

adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

[..], ja tiesa secina, ka administratīvais akts izdots, pieļaujot tādu [..] pārkāpumu, kura

dēļ administratīvais akts ir atceļams, procesuālās ekonomijas dēļ tā atceļ pārsūdzēto

administratīvo aktu, nepārbaudot citus administratīvā akta tiesiskuma un pamatotības

aspektus.

[10.2] Ievērojot iepriekš teikto, tiesai nav nepieciešams analizēt citus lietas apstākļus,

lai atzītu par spēkā neesošu Lēmumu un tiesa nodibina, ka Lēmums ir atzīstams par

spēkā neesošu.

[11] Ņemot vērā to, ka Lēmums ir atzīstams par spēkā neesošu, atbilstoši AZPL

253.panta sestajai daļai pamatots un apmierināms ir pieteikums daļā par pienākuma

uzlikšanu atbildētājam izdot administratīvo aktu administratīvajā lietā par pašvaldības

atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4,

Ikšķilē, atbilstoši pieteicējas 2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.

[12] Atbildētājam jāizdara lietderības apsvērumi, t.sk. saskaņā ar APL 254.panta

pirmo daļu un 59.panta pirmo daļu tiesa nosaka atbildētājam pienākumu saskaņā ar

APL un citām tiesību normām iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai atbildētājs

pieņemtu lēmumu par pašvaldības atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai un

azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē, atbilstoši pieteicējas 2006.gada

25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.

Atbildētājam ir jānoformē administratīvais akts atbilstoši APL 67.panta otrajai

daļai un likuma „Par pašvaldībām” 37.panta piektajai daļai.

[13] Atbildētājam ir izvēles brīvība - pieņemt lēmumu par pieteicējas iesniegumu.

Tiesa šajā lietā nevar izdarīt lietderības apsvērumus iestādes vietā un noteikt, ka pareizs

var būt tikai viena konkrēta satura administratīvais akts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, 253.panta

pirmo un sesto daļu, 254.panta trešo daļu, 126.panta otro daļu, tiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alfor” pieteikumu.

Atzīt par spēkā neesošu Ikšķiles novada domes 2006.gada 15.marta lēmumu

(protokols Nr.3; 13.punkts).

Uzdot Ikšķiles novada domei mēneša laikā pēc šī sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā pieņemt lēmumu administratīvajā lietā par pašvaldības atļaujas izsniegšanu spēļu

zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai Skolas ielā 4, Ikšķilē, atbilstoši pieteicējas

2006.gada 25.janvāra iesniegumam Nr. 01-25-06/79.

Piedzīt par labu pieteicējai sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alfor”

(reģistrācijas Nr. 40003512913) no Ikšķiles novada pašvaldības pieteicējas samaksāto

valsts nodevu 10 latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas.

Spriedums sastādīts 2007.gada 3.oktobrī.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis

Rīgā, 2007.gada 3.oktobrī.