Court fully supports HOA debt claim against owner for unpaid services and interest under Property Law.

Lietas Nr. C33509215

Lietas arhīva Nr. C-0198-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsi 2016.gada 11.februārī

Talsu rajona tiesa

tiesnese V.Pavlovska

izskatīja rakstveida procesā maza apmēra prasību Biedrības ,,Daugavas 2” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

Aprakstošā daļa

konstatēja:

Biedrība ,,Daugavas 2” iesniedza prasību pret /pers. A/ par parāda EUR 934,59, likumisko procentu EUR 40,52 par laiku no 2013.gada

1.augusta līdz 2015.gada 30.aprīlim, un tiesas izdevumu piedziņu. Lūdz piedzīt likumiskos procentus līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Prasība pamatota uz Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 1., 2., 3., 4., 8.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 863., 864., 1765.,

1759.panta 1.punktu.

Prasībā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr./numurs/, /adrese/. Pamatojoties uz 2013.gada 27.marta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces protokolu un 2013.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, namu apsaimnieko prasītājs un nodrošina visus

komunālos pakalpojumus. Atbildētāja līgumu nav noslēgusi. No 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.aprīlim atbildētājai ir izveidojies parāds par

saņemtajiem pakalpojumiem EUR 934,59.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, izskaidrotas

tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas procesuālās tiesības, kā arī noteikts rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš.

Dokumenti atbildētājai nosūtīti uz deklarētās dzīvesvietas adresi, tad, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajā daļā ietvertajai prezumpcijai,

uzskatāms, ka dokumenti viņai ir izsniegti.

Atbildētāja paskaidrojumu tiesai nav iesniegusi, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Prasītājs nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka Biedrības ,,Daugavas 2” prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar ierakstu Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/(kadastra numurs /numurs

A/), dzīvokļa īpašums /adrese/, Salaspils novadā, pieder /pers. A/. Pamats: 2000.gada 20.marta pirkuma līgums(lietas 13.-14.lapa).

2013.gada 5.aprīlī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki un Biedrība ,,Daugavas 2” noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumu, nododot pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju prasītājam(lietas 18.-24.lapa).

Pilnvarojuma līgumu parakstījuši 65 īpašnieki, tādējādi atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta devītajai daļai, līgums ir noslēgts likumīgi, jo par

šādu lēmumu nobalsoja vairāk kā puse no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešajai daļai, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja ,,par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem(..).

Saskaņā ar līguma 1.1.punktu, dzīvokļa īpašnieki apņemās apmaksāt pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas kopīpašuma

un ar māju funkcionāli saistīto palīgēku, būvju un zemei piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī ar mājas kopīpašumā esošo

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma platībai un norēķināties par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

Līguma 3.1.2. punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt pārvaldniekam visus līguma 4.punktā

paredzētos maksājumus.

Līguma 4.1.punkts noteic, ka maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma un piemājas teritorijas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par

saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks veic saskaņā ar pārvaldnieka izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz

30.datumam, iemaksājot pārvaldnieka kasē vai jebkurā pilsētas kredītiestādē, kura pieņem maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku nolīgto līguma 4.2.punktā, rēķins tiek izrakstīts gan par apsaimniekošanu, gan par sniegtajiem pakalpojumiem: par

ūdensapgādi un kanalizāciju, elektroenerģiju koplietošanas telpu apgaismošanai, siltummezgla darbināšanai, nekustamā īpašuma nodokli, siltumapgādi,

siltummezgla ierīkošanu, iekšējās siltumapgādes sistēmas apkopi, atkritumu izvešanu, zemes nomas maksu, ja dzīvojamā māja atrodas uz zemes, kas

pieder citam īpašniekam. Atbilstoši līguma 4.4.punktam, maksa par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem var mainīties atbilstoši tarifu izmaiņām un

pakalpojuma sniedzējam.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana),

2.punktā noteikts pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, 4.punktā noteikts

pienākums maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.

Šī likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Tādējādi likumā skaidri ir noteikti tie izdevumi, kuri dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļu īpašnieks ir noslēdzis attiecīgu

līgumu ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju.

Konkrētajā gadījumā lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, taču viņa kā

dzīvokļa īpašnieka pienākumus nosaka likums.

Atbildētāja nav cēlusi iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar prasības summas aprēķiniem par laika periodu no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.aprīlim aprēķināts parāds EUR 934,59(lietas

16.lapa).Aprēķinos redzams, ka aprēķinu periodā atbildētāja veikusi tikai trīs maksājumus, labprātīgi samaksājot EUR 352,37.

Atbildētāja ir dzīvokļa Nr./adrese/, īpašniece, prasītājs ir izpildījis savus pienākumus, nodrošinājis mājīpašuma apsaimniekošanu, ir sniegti

komunālie pakalpojumi, nav iegūti pierādījumi par to, ka atbildētāja likumā noteiktos maksājumus ir izdarījusi, tāpēc pamatota ir prasība piedzīt

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu EUR 934,59.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka samaksa izdarīta.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus EUR 40,52 par laiku no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.aprīlim(procentu aprēķins

lietas 15.lapa).

Tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus, jo atbildētāja pieļāva samaksas nokavējumu un par katru samaksas

nokavējumu likums noteic tiesības saņemt procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva EUR 146,27(15 % no prasības summas EUR 975,11), valsts nodeva par

prasības nodrošinājumu EUR 71,14.

Lietā nav pierādījumi, ka šajā lietā ir samaksāti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tāpēc tie piedzenami no atbildētājas valsts labā. Lietā ir

nosūtīti divpadsmit ierakstīti sūtījumi un izdevumi ir EUR 18,60(viens sūtījums EUR 1,55).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1panta 2.daļai, nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no

nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu, tiesa

Rezolutīvā daļa

nosprieda:

Apmierināt pilnā apjomā Biedrība ,,Daugavas 2” prasību.

Piedzīt no /pers. A/ par labu Biedrībai ,,Daugavas 2” pamatparādu EUR 934,59, likumiskos procentus par nokavējuma laiku no 2013.gada

1.augusta līdz 2015.gada 30.aprīlim EUR 40,52, valsts nodevu EUR 217,41, kopā EUR 1192,52(viens tūkstotis viens simts deviņdesmit divi euro un 52

centi).

Parādu maksāt Biedrības ,,Daugavas 2” AS ,,Swedbank” kontā /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 18,60(astoņpadsmit euro un 60 centi), kas jāsamaksā Tiesu

administrācijai Mūkusalas iela 41B, Rīga, NMR90001672316, BICkods TRELLV22 kontā Nr.LV51TREL2190458019000.

Atzīt Biedrības ,,Daugavas 2” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) no simta

gadā no paša kapitāla.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu-desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar Talsu rajona tiesas 2015.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.C33509215 uzlikto prasības nodrošinājumu saglabāt līdz dienai, kad spriedums

stājas likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona

tiesā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese V.Pavlovska