Court convicts defendant of causing serious bodily harm and orders conditional prison sentence plus civil compensation.

Lieta Nr. 11380044815

S P R I E D U M

Latvijas Republikas vārdā

Talsos, 2016.gada 28.aprīlī

Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ainars Feldmanis,

ar sekretāri Sanitu Zaļo,

piedaloties prokurorei Ingunai Blumbergai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 260.panta (1)1 daļas.

A p r a k s t o

/pers. A/ vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajiem nodarīja vidēji smagus miesas

bojājumus šādos apstākļos:

2015.gada 28. augustā ap plkst. 18.15 /pers. A/, neievērojot un neizpildot ceļu satiksmes noteikumu prasības, kuras noteiktas 29.06.2004 LR

Ministru kabineta noteikumos Nr.571 ”Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN), tā pārkāpjot CSN 4. un 34. punktu, Talsu novada Talsos pa

Dundagas ielu, virzienā no Lauku ielas uz Lielgabala ielu vadīja /pers. B/ piederošo transportlīdzekli – automašīnu VW CARAVELLE ar valsts

reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, nerīkojās, lai neradītu ceļu satiksmei bīstamas situācijas un nenodarītu zaudējumus, tā pārkāpjot CSN punktu 10.,

un, iebraucot lokveida krustojumā, neievēroja ceļa zīmes Nr. 206 ”Dodiet ceļu” prasības, ka transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem,

kuri brauc pa galveno ceļu, tā pārkāpjot CSN punktu 281.4, kā rezultātā izraisīja sadursmi ar pa loku braucošo transportlīdzekli – /pers. C/ piederošo

mopēdu KTM TM50QT-3 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, kuru vadīja nepilngadīgā /pers. D/ ar pasažieri /pers. E/.

Pieļautie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi bija cēloniskā sakarā ar sekām – ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cietušajai /pers. D/ tika

nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas – asteskaula lūzums. Cietušajai/pers. E/ tika

nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas – zemādas hematoma un sista brūce kreisās kājas

ārējās potītes rajonā ,kreisās kājas divpotīšu lūzums.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 260.panta (1)1 daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (likuma redakcijā līdz 2015.gada 3.decembrim).

Cietušās /pers. D/ pārstāve /pers. G/ pirmstiesas procesā pieteikusi kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 2800 un kompensāciju par

mantisko zaudējumu EUR 264,76. Tiesas sēdē cietusī un viņas pārstāve uzturēja kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 1864,76. Pārstāve

paskaidroja, ka apsūdzētais labprātīgi atlīdzinājis EUR 1200, par daļu no ārstēšanās izdevumiem viņa ir pieprasījusi apdrošināšanas atlīdzību.

Cietušās/pers. E/ pārstāve /pers. H/ pirmstiesas procesā pieteikusi kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 1000 un kompensāciju par mantisko

zaudējumu EUR 71,65. Tiesas sēdē cietusī un viņas pārstāve uzturēja kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 175. Pārstāve paskaidroja, ka pārējo

summu apsūdzētais labprātīgi atlīdzinājis, un par papildus ārstēšanās izdevumiem viņa ir pieprasījusi apdrošināšanas atlīdzību.

M o t ī v u d

Apsūdzētais /pers. A/ tiesā savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnīgi. Cietušās /pers. D/ uzturēto kompensāciju par morālo aizskārumu

EUR 1864,76 apmērā viņš atzina daļēji, nevarēja pateikt, kādā apmērā. Viņš uzskata, ka minētā kompensācijas summa ir pārāk liela. Cietušās/pers. E/

uzturēto kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 175 apmērā apsūdzētais atzina pilnīgi.

Tiesa apsūdzētajam izskaidroja pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtību un procesuālās sekas, un apsūdzētais piekrita neizdarīt pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Prokurore, cietušās un cietušo pārstāves piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav

šaubu par apsūdzētā vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesa nolēma pierādījumu pārbaudi neveikt. Tiesa nolēma pārbaudīt pierādījumus par cietušās

/pers. D/ uzturētās kompensācijas apmēru.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi un apsūdzētā darbības pareizi kvalificētas pēc

Krimināllikuma 260.panta pirmās1 daļas. Nodarījuma kvalificējošā pazīme ir vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšana cietušajam, ko izdarījusi

persona, kas vada transportlīdzekli, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.

Izlemjot par sodu /pers. A/, tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros

valsts vārdā piespriež tiesa un soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija.

Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, nosakot soda mēru, ņem vērā

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis

nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Apsūdzētais ir izdarījis mazāk smagu noziegumu, kura rezultātā cietušajām ir nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi. Novērtējusi noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas apstākļus, tiesa secina, ka gan Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, gan miesas bojājumus cietušajām apsūdzētais ir izdarījis

aiz neuzmanības.

Vērtējot /pers. A/ personību, tiesa ņem vērā to, ka viņš iepriekš nav krimināli sodīts (lietas 50.lp.), pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts (lietas

51.lp.). Šķīries, nestrādājošs, apgādājamo personu nav. Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka viņam jau sešus mēnešus ir darba nespējas lapa,

saslimšana saistīta ar muguras sāpēm un palielinātu nieri, kuru nepieciešams operēt. Viņš iepriekš strādāja bruģēšanas firmā, bet 2015.gada rudenī tā ir

likvidēta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi ir savas vainas atzīšana, izdarītā nožēlošana, un labprātīga

daļēja kaitējumu kompensāciju atlīdzināšana cietušajām. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Ņemot vērā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un sekas apsūdzētajam piemērojams Krimināllikuma 260.panta (1)1 daļas sankcijā paredzētais

bargākais ssods – brīvības atņemšana. Tiesa atzīst, ka minētajā sankcijā paredzētie alternatīvie sodi neatbilst nodarījuma smagumam.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka apsūdzētā izolācija no sabiedrības nav nepieciešama un sodu ir iespējams noteikt nosacīti. Tā kā apsūdzētais iepriekš nav

krimināli sodīts un viņa dzīvesveids pilnībā atbilst sabiedrībā vispārpieņemtajam, tiesa iegūst pārliecību, ka viņš, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs

likumpārkāpumus.

Izlemjot par kaitējuma kompensācijām cietušajām, tiesa ņem vērā sekojošo.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo

aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un

saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kurs ar noziedzīgu

nodarījumu ir radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Saskaņā ar šī

panta otro daļu kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteikti kritēriji, kurus izvērtējot, tiesa nosaka atbilstoši kompensācijas apmēru gan attiecībā uz materiālo, gan morālo

kaitējumu.

Civillikuma 1784.pantā ir noteikts, ka, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad

zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem.

Civillikuma 1635.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Šī panta otrajā daļā ir

noteikts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību

vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un

sekas.

Par Krimināllikuma 260.panta (1)1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību bez iepriekš

minētajām Kriminālprocesa likuma un Civillikuma normām regulē arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likums un tam atbilstošie Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumi Nr. 340 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības

apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.

Saskaņā ar minēto noteikumu pielikuma 1.punktu apdrošināšanas atlīdzību cietušajai personai par tās sāpēm un garīgajām ciešanām fiziskas

traumas dēļ nosaka, pieņemot, ka nemateriālie zaudējumi šai personai ir nodarīti apmērā, kurš aprēķināms, izmantojot šādu formulu: A = B + (P 1 x C+

P2 x C + ... + Pn x C), kur A – kopējais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas fizisku traumu (euro), B – minimālo mēneša darba algu

summa, kas noteikta atbilstoši šā pielikuma 2. punktam, P1 ... Pn – katram miesas bojājumam piemērojamais koeficients procentos atbilstoši šā pielikuma

3.nodaļai, C – bāzes koeficients (10 minimālo mēneša darba algu apmērā).

Savukārt no Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas izriet, ka, nosakot kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā:

- radīto mantisko zaudējumu apmēru;

- noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

- nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;

- morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

- psihiskas traumas.

Salīdzinot apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību un kompensācijas noteikšanas kārtību secināms, ka, aprēķinot kopējo apdrošināšanas

atlīdzības apmēru, netiek ņemti vērā visi Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā noteiktie kompensācijas apmērā kritēriji. Līdz ar to

kompensācijas apmēra noteikšanas kritēriji kriminālprocesā ir plašāki par apdrošināšanas apmēra aprēķināšanas kritērijiem.

Novērtējusi abu cietušo tiesas sēdē uzturētās kompensācijas atbilstoši minētajam tiesiskajam regulējumam, tiesa atzīst, ka tās ir pamatotas un

piedzenamas no apsūdzētā pilnā apmērā.

Cietusī /pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka viņa pēc avārijas ir pārcietusi divas operācijas, ilgstoši nav varējusi normāli sēdēt, arī skolā bijusi spiesta

sēdēt uz speciāla riņķa, tas viņai sagādājis nepatīkamus pārdzīvojumus un emocijas. Arī pašlaik viņai ir jāapmeklē ārsti un fizioterapeiti. Cietušās pārstāve

/pers. G/ paskaidroja, ka otrajā operācijā viņas meitai ir izoperēts astes kauls, un pēc ārstu teiktā tas var negatīvi iespaidot viņas turpmāko dzīvi.

Vērtējot cietušās /pers. D/ uzturēto kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 1864,76 apmērā tiesa ņem vērā, ka traumas gūšanas brīdī cietusī

bija tikai 15 gadus veca, viņa pārdzīvojusi 2 operācijas, nav pilnībā atguvusi veselību, ilgstoši ārstējusies, joprojām turpina ārstēties, turklāt trauma

atstājusi neatgriezeniskas sekas. Minētais kopumā nepārprotami izraisījis cietušajai stipras fiziskas un psihiskas ciešanas un negatīvus emocionālus

pārdzīvojumus, un par to viņai pienākas atbilstošs gandarījums.

Kaut arī uz tiesas dienu cietusī nav pieprasījusi apdrošināšanas atlīdzību, tiesa atzīst, ka morālā kompensācija EUR 1864,76 apmērā ir taisnīga un

samērīga arī ņemot vērā iespējamo apdrošināšanas atlīdzību un apsūdzētā labprātīgi samaksāto summu EUR 1200.

Minētā kompensācija summa atbilst arī tiesu praksei. Augstākās tiesas 2010./2011.gada tiesu prakses apkopojuma „Tiesu prakse par morālā

kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” (pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas/) 3.pielikumam

rekomendējamā morālās kompensācijas summa par 260.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (ja nodarīti viegli vai vidēji miesas

bojājumi), ko tiesa varētu piedzīt virs speciālajos likumos paredzētajām summām ir līdz 2845,74 euro (2000 lati). Savukārt, no informācijas par

kompensāciju apmēru (minētā apkopojuma 63.lp.) redzams, ka tiesu praksē apmierinātā morālās kompensācijas summa par šo nodarījumu ir no 597,21

līdz 28 457,44 euro (no 490 līdz 20 00 latiem).

Cietušās /pers. E/ uzturēto kompensāciju par morālo aizskārumu EUR 175 apmērā apsūdzētais atzina pilnīgi un Kriminālprocesa likuma 350.panta

pirmā daļa paredz iespēju apsūdzētajam kompensāciju samaksāt brīvprātīgi. Novērtējusi cietušajai radīto traumu raksturu, to izraisītās fiziskās un

psihiskās ciešanas un morālos pārdzīvojumus, tiesa atzīst, ka cietušās pārstāves sākotnēji pieteiktā morālā kompensācija EUR 1000 ir taisnīga un

samērīga. Tā kā EUR 825 apsūdzētais ir labprātīgi atlīdzinājis, no viņa piedzenama atlikusī kompensācijas summa – EUR 175.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

n o s p r i e d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 260.panta (1)1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10

(desmit) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un spriedumu neizpildīt, ja /pers. A/ pārbaudes

laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts

probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Nosacīti notiesātā pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajai struktūrvienībai.

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. A/ noteikt pienākumu desmit darbdienu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta Talsu teritoriālajā struktūrvienībā Talsos, Raiņa ielā 12 a.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, kompensāciju par morālo aizskārumu

EUR 1864,76 (tūkstotis astoņsimt sešdesmit četrus euro, un 76 centus).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, kompensāciju par morālo aizskārumu

EUR 175 (simts septiņdesmit piecus euro).

Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai kriminālprocesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Talsu rajona tiesā.

Tiesnesis A.Feldmanis