Legislator Case Law & Legislation
C73431021 / C-0673-22 ECLI:LV:ZRT:2022:0225.C73431021.7.S AI generated

Court partially allows child support claim by setting minimum payments based on statutory minimum wage percentages.

Case Number C73431021 / C-0673-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's request for €1,000 monthly child support, ordering the defendant to pay a minimum of €742.55 instead. While the defendant argued for lower payments based on inability to pay, the court found evidence of his high income and lifestyle inconsistent with his claims. The decision establishes that child support orders must meet statutory minimums tied to the minimum wage, regardless of the defendant's subjective financial assertions.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 35. panta 3. punkts; Civilprocesa likuma 43. panta 3. punkts: Child support orders must be set at amounts not lower than the statutory minimums calculated as a percentage of the minimum monthly wage, ensuring adequate support for the child.

Keywords

AI generated
child support enforcement minimum wage percentage statutory minimums alimony calculation family law procedure court order enforcement financial capacity assessment

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 34. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 43. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 205. pants
Civilprocesa likuma 35. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-0673-22/17

ECLI:LV:ZRT:2022:0225.C73431021.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2022. gada 25. februārī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Liene Lāzare,

izskatīja rakstveidā civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 13. aprīlī Zemgales rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu (lietas 1. sējuma

25.–27. lapa), kurā prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja ikmēneša uzturlīdzekļus 1000 euro apmērā nepilngadīgā /pers.C/ uzturam, pamatojot šo

lūgumu ar turpmāk minētajiem apstākļiem un apsvērumiem.

[1.1] Pušu kopdzīves laikā /datums/Apvienotajā Karalistē ir dzimis prasītājas un atbildētāja dēls /pers.C/. 2020. gada augustā pušu kopdzīve tika

pārtraukta un atbildētājs solīja nodrošināt dēlam tādu dzīves līmeni, kāds bija pušu kopdzīves laikā, apņemoties dēlu finansiāli atbalstīt ar maksājumu

1000 euro mēnesī. Tomēr šobrīd atbildētājs nepilda dēla uzturēšanas pienākumu samērā ar savām spējām un mantisko stāvokli, apgalvojot, ka viņam

nav naudas.

[1.2] Prasības pieteikumam pievienots aprēķins, saskaņā ar kuru Apvienotajā Karalistē dzīvojošā bērna uzturam, ja netiek pasliktināti dēla dzīves

apstākļi, nepieciešami vidēji 1916,59 euro mēnesī. Šī summa būtu sadalāma starp vecākiem atbilstoši vecāku spējām un mantiskajam stāvoklim.

[1.3] Prasītāja strādā algotu darbu Apvienotajā Karalistē, vidēji mēnesī nopelnot 2897,44 euro, tomēr šie naudas līdzekļi nav pietiekami, lai viņa

viena varētu nodrošināt pušu dēlu – prasītājai ir vēl divi mazgadīgi bērni.

[1.4] Saskaņā ar prasītājas rīcībā esošo informāciju atbildētājs ir nodarbināts /nosaukums/ kā zvejas kuģa /amats/, kur laika periodā no

2019. gada 1. augusta līdz 2020. gada 31. augustam vidēji mēnesī nopelnīja 4957,06 euro. Šajā pašā uzņēmumā atbildētājs ir nodarbināts joprojām.

Atbildētājam ir raksturīgs grezns dzīvesveids – gan apģērbu, gan ceļojumu ziņā.

Atbildētājs 2020. gada nogalē bez kredītsaistībām iegādājās īpašumu Latvijā, kura cena bija 15 000 euro.

[1.5] Prasības pieteikumā ietverts lūgums līdz sprieduma taisīšanai lietā pieņemt pagaidu lēmumu par ikmēneša uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja

par labu prasītājai 600 euro mēnesī.

[2] 2021. gada 15. jūnijā Zemgales rajona tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību par uzturlīdzekļu piedziņu atbildētājs

neatzīst turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[2.1] 2019. gada 12. augustā tika šķirta pušu laulība un, pretēji prasības pieteikumā norādītajam, pušu kopdzīve pastāvēja tikai līdz šim laikam,

nevis 2020. gada augustam. Šķirot laulību, puses rakstveidā vienojās, ka atbildētājs maksās dēlam uzturlīdzekļus ne mazāk par Latvijas Republikā

noteikto minimālo uzturlīdzekļu summu, bet mutiski – ka bērna vajadzībām atbildētājs piešķirs 50 GBP nedēļā, tas ir, 200 GBP mēnesī.

No 2020. gada septembra līdz 2021. gada 31. maijam atbildētājs maksājis dēla uzturam finanšu līdzekļus norunātajā apmērā uz prasītājas kontu

Monzo bank.

[2.2] Prasības pieteikumā prasītāja ir uzskaitījusi pārmērīgu, ar realitāti nesavienojamu finansējumu, nesamērīgus tēriņus bērna vajadzībām, šādi

mēģinot iedzīvoties uz bērna uzturlīdzekļu rēķina. Pieprasītā summa bērna uzturam nav samērīga un neatbilst trīsgadīga bērna vajadzībām.

[2.3] Atbildētājs ir nodarbināts Apvienotajā Karalistē – uzņēmumā /nosaukums/. Atbildētāja ienākumi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir ļoti

samazinājušies un ir neregulāri, atkarīgi no laika apstākļiem, nozvejas apjoma, tirgus situācijas un Covid vīrusa situācijas, kas ļoti ietekmējusi zvejniecības

nozari. Šobrīd ienākumi ir 2000 – 2500 euro mēnesī, bet var būt arī daudz mazāki, ja slikta nozveja, apstājas tirgus Covid vīrusa dēļ, ko paredzēt nav

iespējams.

[2.4] Atbildētājam nav grezns dzīvesveids – atbildētājs nedodas greznos ceļojumos – viņa vienīgie regulārie ceļojumi šobrīd ir uz Latviju (mājām)

un uz darbu Apvienotajā Karalistē. Savukārt pati prasītāja arī šobrīd regulāri dodas dažādos tālos atpūtas ceļojumos, atstājot bērnus auklītei ilgtermiņa

aprūpē, jo viņas finansiālais stāvoklis ir stabils un viņa var atļauties šādus ceļojumus.

Atbildētāja apgādībā ir arī otrs nepilngadīgs bērns no citām attiecībām.

Naudas summa, ko prasītājs var un apņemas maksāt dēla uzturēšanai, ir 200 euro ik mēnesi, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas.

[3] 2021. gada 9. jūlijā Zemgales rajona tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Atbildētājs apzināti slēpj savus patiesos ienākumus, lai izvairītos no sava pienākuma uzturēt dēlu atbilstoši savām spējām un ienākumiem.

Atbildētāja patiesie ienākumi ir daudz lielāki, kā atbildētājs apgalvo savos paskaidrojumos tiesai – to, ka atbildētāja ienākumi strauji nesamazinājās Covid

vīrusa dēļ apliecina prasītājas tiesai iesniegtās konta izdrukas par periodu līdz 2020. gada augustam, kad Covid vīrusa ietekmei jau bija jābūt jūtamai.

[3.2] Atbildētāja apgalvojumi, ka pusēm nepastāvēja kopdzīve un ģimenes attiecības pēc laulības šķiršanas 2019. gada augustā ir nepatiesi – kā

pierādījumu tam prasītāja atsauksmē ir iekļāvusi pušu savstarpējas WhatsApp sarakstes par laika periodu līdz 2020. gada jūlijam, kuras prasītājas

ieskatā apliecina tuvu attiecību pastāvēšanu pušu starpā līdz pat 2020. gada augustam.

[4] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2021. gada 29. jūlija lēmumu (lietas 3. sējuma 42. lapa) daļēji apmierināts atbildētājas pieteikums par

pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu, nosakot pagaidu uzturlīdzekļus 300 euro apmērā mēnesī.

[5] 2021. gada 20. septembrī tiesā saņemts atbildētāja iesniegums (lietas 3. sējuma 57.-62. lapa), kurā norādīts, ka prasītājas iesniegtais aprēķins

par pušu bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apjomu ir nepamatots un prasītājas šajā sakarā iesniegtie pierādījumi ir informācijas sagrozīšana un meli.

[6] 2021. gada 11. oktobrī tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētāja 2021. gada 20. septembra iesniegumu (lietas 3. sējuma 65.-

81. lapa), kurā norādīts, ka prasības pieteikumā norādītā summa, kas aprēķināta pušu bērna uzturam, ir samērīga atbildētāja spējām un mantas

stāvoklim, ko atbildētājs apzināti slēpj. Atbildētājs labprātīgi nav iesniedzis nevienu konta izdruku, kas apliecinātu, cik daudz naudas ienāk no darba

devēja /nosaukums/. Atbildētājs apzināti manipulē ar savu ienākumu apjomu.

[6.1] Pirmajā paskaidrojumā tiesai 2021. gada 15. jūnijā atbildētājs norādīja, ka vidēji saņem 2000 – 2500 euro, pēc tam iesniegumā par

mantisko stāvokli norāda, ka saņem 1677 euro. Tiek manipulēta nepatiesa informācija.

[6.2] Prasītāja pieļauj, ka atbildētāja darba devējs, iespējams, pēc atbildētāja norādījuma, uztaisījis falsificētas algas lapas, jo parasti

pašnodarbinātajām personām uz kuģa tādas vispār neizsniedz.

[6.3] Atbildētājs nav maksājis nevienu sociālo iemaksu, nodokļus Lielbritānijā.

[6.4] Lielbritānijas valdības mājas lapā atrodams apraksts par katru profesiju un vidējā izpeļņa šajā nozarē – atbilstoši tai vidējā izpeļņa /amats/ uz

zvejas kuģa ir 49 413,22 euro, bet pieredzējušam /amats/ uz zvejas kuģa ir vismaz 74 119,82 euro. Tas arī atbilst lietas materiālos atrodamās konta

izdrukās no Barclays bankas – atbildētājs vidēji gadā (2019. gada augusts – 2020. gada augusts) saņēmis 51 195,60 euro, tas ir, vidēji mēnesī

4266,30 euro.

[7] 2021. gada 2. decembra tiesas sēdē atbildētājs paskaidroja, ka ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības ar savu iepriekšējo darba devēju

/nosaukums/ un ir vispār bez ienākumiem. Pēdējais kuģa brauciens, kurā atbildētājs bija nodarbināts, bijis 2021. gada pavasara beigās vai vasaras

sākumā. Laika periodā no darba attiecību pārtraukšanas 2021. gada pavasara beigās vai vasaras sākumā līdz 2021. gada decembrim atbildētājs uz

Apvienoto Karalisti devies trīs vai četras reizes, lai uzturētu ar Apvienotajā Karalistē iegūtajiem kontaktiem, jo viņš vēlas Latvijā atvērt uzņēmumu zvejas

aprīkojuma tirdzniecībai. Braucienu ilgums bijis nedēļa, divas nedēļas, mēnesis. Šo braucienu laikā Apvienotajā Karalistē atbildētājs uzturējies pie

draugiem.

Prasītāja 2021. gada 2. decembra tiesas sēdē apšaubīja to, ka atbildētājs ir pārtraucis darba attiecības ar /nosaukums/ – viņas rīcībā esošā

informācija liecina, ka atbildētājs turpina būt nodarbināts minētajā uzņēmumā.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem argumentiem.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta

piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja un atbildētājs ir /datums/dzimušā /pers.C/ vecāki. Tāpat nav strīda par to, ka šobrīd

/pers.C/ prasītājas aprūpē dzīvo Apvienotajā Karalistē.

[10] Civillikuma 179. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt (..). Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja (..) bērns

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar judikatūras atziņām uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un spēju uzturēt, lai, nosakot

uzturlīdzekļu apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses (sk., piemēram, 2014. gada 28. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-1495/2014).

Atbilstoši judikatūras atziņās secinātajam, lai pareizi noteiktu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai jānoskaidro, kāda ir bērna uzturam

nepieciešamā summa, jāizvērtē katra vecāka mantas stāvoklis un spēja pieprasīto summu maksāt, jāsadala nepieciešamā uzturlīdzekļu summa

proporcionāli katra vecāka mantas stāvoklim un ieguldījumam bērna uzturēšanā (sk., piemēram, Senāta 2012. gada 28. septembra spriedumu lietā

Nr. SKC-1068).

[11] Nosakot atbildētājam ik mēnesi maksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērna uzturam, tiesa konstatē un atzīst turpmāk minēto.

[11.1] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pušu kopīgā bērna uzturam 1000 euro mēnesī.

Lietas materiālos esošā bērna dzimšanas apliecība pierāda, ka /pers.C/ vecāki ir /pers. A/ un /pers. B/ (lietas 1. sējuma 8.-9. lapa). Starp pusēm

nav strīda, ka prasītāja veic bērna /pers.C/ ikdienas aprūpi un uzraudzību.

[11.2] Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Saskaņā ar Civillikuma 179. panta

piekto daļu, minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas

stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi,

kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta pirmajā daļā noteikto, vecāku pienākums, atbilstoši Civillikuma noteikumiem, ir samērā ar

mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, sagādāt viņam uzturu, t.i., dot ēdienu, pajumti, apģērbu, kopt, audzināt un

skolot viņu. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka vecāku pienākums ir sagatavot bērnu pastāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa

individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.

Atbilstoši Civillikuma 177. panta ceturtās daļas noteikumiem, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana pēc iespējas ievērojot viņa

individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2. punkts nosaka

minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Atbilstoši

minētajiem noteikumiem bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai nodrošināmi uzturlīdzekļi 25 procentu apmērā no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt bērnam no 7 gadu vecuma minimālie uzturlīdzekļi nodrošināmi 30 procentu apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2021. gadā ir

500 EUR, līdz ar to uzturlīdzekļu apmērs bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 125 EUR, savukārt no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam – 150 EUR mēnesī.

Tiesas ieskatā vecāku pienākums apgādāt bērnus ir absolūts un vecākiem saviem bērniem ir jādod nepieciešamais atbalsts bērna dzīves kvalitātes

uzlabošanai un viņu pilnvērtīgai attīstībai.

[12] Atbilstoši Civillikuma 179. panta pirmajai daļai piedzenamā uzturlīdzekļu apmēra noteikšanai tiesai ir jānoskaidro, kāda ir bērna uzturam

nepieciešamā summa, jāizvērtē katra vecāka mantas stāvoklis un spēja tādu summu segt, jāsadala nepieciešamā uzturlīdzekļu summa proporcionāli katra

vecāka mantiskajam stāvoklim (sk. Senāta 2013. gada 8. februāra spriedumu lietā Nr. SKC- 991/2013).

Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir ņemami vērā tās puses ienākumi, no kuras uzturlīdzekļi tiek prasīti, noskaidrojot, vai tās gūtie

ienākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu pieprasīto uzturlīdzekļu maksāšanu (sk. Augstākās tiesas 2012. gada tiesu prakses apkopojuma “Par tiesu

praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” secinājumu

15. punktu).

Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Līdz ar to, ja prasītāja vēlas piedzīt

uzturlīdzekļus virs valstī noteiktā minimālā apmēra, viņai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 5. punktu, ir jānorāda apstākļi, ar

kuriem pamatots prasījums, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, katrai no pusēm ir

jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Tiesas ieskatā, arī lemjot jautājumu par uzturlīdzekļu piedziņu, nevar tikt izdarīta

atkāpe no pierādīšanas pienākuma.

Lai noteiktu no tēva piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru un ievērojot, ka bērnu uzturēšanas pienākums ar likumu noteikts arī bērna mātei, strīdā par

piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru ir nepieciešams noskaidrot, kāda ir kopējā summa, kas mēnesī nepieciešama bērnu uzturēšanai.

[13] Prasītāja piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru pamato ar prasības pieteikumam pievienoto aprēķinu (lietas 1. sējuma 34.-37. lapa) un citiem

vēlāk iesniegtiem pierādījumiem. Atbilstoši prasības pieteikumam un aprēķinam prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 1000 euro apmērā,

norādot, ka kopējā summa, kas nepieciešama bērna /pers.C/uzturam mēnesī ir 1916,59 euro.

[13.1] Aprēķinā iekļauta sadaļa par izdevumiem, kas saistīti ar mājokli (īres maksa, elektrība, gāze, ūdens, pagasta nodeva, zemes nodoklis,

internets, TV, telefons, kosmētiskais remonts, mājas uzlabojumi) – uz /pers.C/ attiecināmā mājokļa izdevumu daļa kopā 445,92 euro mēnesī.

[13.1.1] Atbildētājs nepiekrīt norādītajai summai, jo saskaņā ar atbildētāja rīcībā esošo informāciju prasītāja saņem vientuļās mātes pabalstus no

Apvienotās Karalistes, kuri nav uzrādīti lietas materiālos un kuri sedzot visus vai ļoti lielu daļu no izdevumiem par mājokli (lietas 3. sējuma 57. lapa).

Prasītāja, atbildot uz atbildētāja argumentiem, paskaidroja, ka saņem atbalstu, tomēr tas ir kā aizdevums, nevis pabalsts (lietas 3. sējuma

80. lapa).

Tiesas ieskatā prasītājas saņemtie pabalsti un aizdevumi nav vērtējami izdevumu bērnam sadaļā un to saņemšana nesamazina prasītājas bērnam

veiktos izdevumus. Saņemtie pabalsti un aizdevumi ir pieskaitāmi prasītājas ienākumiem, nevis par tiem samazināmi prasītājas izdevumi pušu kopīgajam

bērnam. Līdz ar to par pilnā apmērā pamatotiem atzīstami aprēķinā iekļautie izdevumi par mājas īri, komunālajiem maksājumiem, ūdeni un pagasta

nodevām, zemes nodokli – kopā /pers.C/ daļa 377,58 euro.

[13.1.2] Atbildētājs nepiekrīt, ka pirmsskolas vecuma bērnam nepieciešami vairāki maksas televīzijas un interneta kanāli (Virgin, Netflix, Disney,

Youtube bez reklāmām), kā arī Spotify mūzikas kanāls.

Tiesa atzīst atbildētāja iebildumus pret nepieciešamību pēc vairākiem maksas kanāliem pirmsskolas vecuma bērnam par pamatotiem un atzīst, ka

uz /pers.C/ attiecināmās izmaksas sadaļā “Internets, TV” ir viņa daļa no maksājumiem par Netflix kanālu, kurā, kā pamatoti norāda atbildētājs, ir ietverta

bērnu sadaļā, un ar vienu maksas kanālu pirmsskolas vecuma bērnam tiesas ieskatā ir pietiekami – tas ir, 2,61 euro mēnesī.

[13.1.3] Tiesa atzīst par daļēji pamatotiem atbildētāja izteiktos iebildumus aprēķina sadaļā “Telefons” ietvertajiem izdevumiem – tiesa piekrīt, ka

nebūtu samērīgi uz /pers.C/ attiecināt līzinga maksājumu 71,92 euro mēnesī par prasītājas lietoto Iphone (lietas 3. sējuma 58. lapa) - mobilais telefons

šobrīd, kā pamatoti norādījis atbildētājs, ir katram pieaugušajam neatkarīgi no viņa veicamā darba. Pirmsskolas vecuma bērnam pašam telefons nav

nepieciešams (lietā nav arī pierādījumu, ka /pers.C/ būtu savs telefons).

Vienlaikus prasītājai /pers.C/ aprūpes un uzraudzības jautājumos ir jāsazinās ar aukli, pirmsskolas izglītības iestādi un, visdrīzāk, arī pašam /pers.C/

tuvāko pāris gadu laikā tiks iegādāts mobilais telefons, ar kuru sazināties ar prasītāju. Tāpat arī tiesai nav pamata apšaubīt, ka /pers.C/ jau šobrīd izmanto

interneta pakalpojumus un to darīs arī turpmāk. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotiem un uz /pers.C/ attiecināmiem izdevumus par Three un aukles

telefonu, kopā 33,88 euro mēnesī – /pers.C/ daļa attiecīgi 8,47 euro mēnesī.

[13.1.4] Tiesa nepiekrīt aprēķinā iekļautajai izdevumu pozīcijai “Kosmētiskais remonts, mājas uzlabojumi” – šī pozīcija, ievērojot to, ka prasītāja

nekustamo īpašumu īrē, un aprēķinā norādītie pirkumi drīzāk uzskatāmi par vienreizējiem ieguldījumiem, nevis turpmāk regulāri paredzētiem tēriņiem

bērnam, tiesas ieskatā nav iekļaujama /pers.C/ uzturēšanai nepieciešamajos līdzekļos.

[13.1.5] Tiesa atzīst par pamatotiem aprēķinā norādītos izdevumus auklei, ko apliecina arī aukles iesniegtais apliecinājums (lietas 1. sējuma

120. lapa) un uz /pers.C/ attiecināmo aukles izdevumu daļu 580,96 euro mēnesī – apstākļos, kad prasītāja strādā pilnas slodzes darbu, viena bez

atbildētāja iesaistes nodrošina pušu kopīgā bērna ikdienas aprūpi un uzraudzību un bērns papildus apmeklē arī nodarbības ārpus pirmsskolas, prasītājai ir

nepieciešama aukles palīdzība un izdevumi auklei šobrīd ir attiecināmi uz pirmsskolas vecumā esošo /pers.C/.

Tiesas ieskatā nepierādīti ir atbildētāja apgalvojumi par to, ka no aprēķinā norādītā aukles atalgojuma aukle veic maksājumus prasītājai par

dzīvošanu vai nomaksā kādus noteiktus rēķinus un aukles reālā alga ir ievērojami, divarpus reizes, mazāka (lietas 3. sējuma 58. lapa). Atbildētāja

minētais atalgojums neatbilst vispārpieejamajai informācijai par atalgojumu auklēm Apvienotajā Karalistē.

[13.2] Tiesa atzīst par pamatotiem aprēķinu sadaļā “Transporta izdevumi” norādītos izdevumus automašīnas degvielai, kredītam, apdrošināšanai un

apkopei - /pers.C/ daļu tajos 162,62 euro mēnesī. Ņemot vērā to, ka bērna attīstībai ir vērtīgi pavadīt laiku arī ārpus mājas un pirmsskolas izglītības

iestādes, kā arī, dzīvojot Apvienotajā Karalistē, ar kājām un sabiedrisko transportu, jo īpaši, pārvietojoties kopā ar pirmsskolas vecuma bērnu, visur nav

iespējams ērti nokļūt, tiesa atzīst, ka šie aprēķinā norādītie izdevumi nav pārmērīgi un ir attiecināmi uz /pers.C/ aprūpi.

/pers.C/ uzturēšanai nepieciešamajos izdevumos nav iekļaujami izdevumi par velosipēdu – šie nav izdevumi, kuriem paredzēts atkārtoties katru

mēnesi, līdz ar to tie nav iekļaujami ikmēneša uzturlīdzekļu apmērā. Tāpat arī prasītājas iesniegtie pierādījumi tiesas ieskatā neliecina par to, ka šis

velosipēds vispār ir ticis pirkts /pers.C/.

[13.3] Aprēķina sadaļā “Apģērbs, apavi” kā ikmēneša izdevumi /pers.C/apģērbam un apaviem norādīti 85,45 euro. Tiesa atzīst, ka minētā summa

nav pārmērīga un ir pilnā apmērā attiecināma uz /pers.C/ uzturēšanu.

Ir vispārzināms, ka apģērba un apavu izmaksas ir atkarīgas no sezonas un nolietojuma, tās saistītas arī ar apstākli, ka bērni strauji aug un katru gadu

apģērbs un apavi jāpērk no jauna. Ja arī kādu mēnesi bērnam nav nepieciešams neviens jauns apģērba gabals vai apavi, citā mēnesī, piemēram, mainoties

sezonai, var būt nepieciešami vairāki jauni apģērba gabali un/vai apavi, kas kopsummā attiecīgajā mēnesī var veidot ievērojami lielākas izmaksas, jo īpaši,

ja nepieciešams iegādāties arī jaunas virsdrēbes.

[13.4] Tiesa atzīst par pamatotiem un samērīgiem aprēķina sadaļā “Izdevumi par pārtiku” norādītos ikmēneša izdevumus /pers.C/ pārtikai –

154,99 euro, kā arī izdevumus ēšanai ārpus mājas – 29,05 euro, kopā – 184,04 euro.

[13.5] Tiesa atzīst par pamatotiem un samērīgiem arī aprēķina sadaļā “Higiēnas un mājsaimniecības preces” norādītos ikmēneša izdevumus higiēnas

lietām 15,97 euro un mājsaimniecības lietām 6,48 euro, kopā – 22,45 euro mēnesī. Pati prasītāja tiesvedības gaitā atteicās no izdevumiem par

“pamperiem”, jo tie bērnam vairs nav nepieciešami.

[13.6] Tāpat tiesa atzīst par pamatotiem un samērīgiem arī aprēķina sadaļā “Izdevumi par medicīnu” (lietas 1. sējuma 35. lapa) norādītos

ikmēneša izdevumus medicīnas precēm un vitamīniem 11,62 euro mēnesī.

[13.7] Attiecībā uz aprēķina sadaļā “Bērnudārza lietas” norādītajiem izdevumiem (lietas 1. sējuma 35. lapa) tiesa atzīst par pamatotiem atbildētāja

paustos iebildumus, ka uz pirmsskolas vecuma bērnu nav attiecināmi izdevumi par skolas tehnikas apkopi, remontu, datoru un printeri (lietas 3. sējuma

59. lapa).

Tāpat tiesas ieskatā aprēķinā norādītie ikmēneša izdevumi kancelejas precēm un somām pirmsskolas vecuma bērnam 25,14 euro ir pārmērīgi un

samazināmi līdz 10 euro mēnesī.

Pārējās aprēķina sadaļā “Bērnudārza lietas” ietvertās izdevumu pozīcijas, tas ir, dāvanas skolotājām, fonda naudu un piederumus dejošanai un

sportam bērnudārzā, tiesa atzīst par pamatotām, samērīgām un uz /pers.C/ aprūpi attiecināmām – kopā 24,05 euro mēnesī.

[13.8] Attiecībā uz aprēķina sadaļā “Papildizglītība un brīvā laika nodarbes” norādītajām izdevumu pozīcijām (lietas 1. sējuma 37. lapa) un vēlāk

iesniegtajiem dokumentiem saistībā ar futbola, mūzikas terapijas un tēlotājmākslas nodarbībām (lietas 3. sējuma 128.-137. lapa un 159.-172. lapa)

tiesa atzīst turpmāk minēto.

[13.8.1] Prasītājas iesniegtie pierādījumi (lietas 3. sējuma 128.-137. lapa un 159.-172. lapa) apliecina to, ka viņa 2021. gada septembrī ir

pieteikusi /pers.C/ izmēģinājuma nodarbībām futbolā un tēlotājmākslā, tomēr lietā nav pierādījumu tam, ka /pers.C/ šīs nodarbības apmeklē un prasītāja

tās apmaksā. Tāpat lietā nav pierādījumu tam, ka prasītāja ir apmaksājusi aprēķinā minētās mūzikas terapijas/psiholoģijas stundas. Līdz ar to tiesa atzīst,

ka par šīm nodarbībām norādītās izmaksas vismaz šobrīd nav attiecināmas uz /pers.C/aprūpi.

[13.8.2] Tiesa atzīst par pamatotām un samērīgām aprēķinā iekļautās izmaksas par kino un attīstošo aktivitāšu apmeklēšanu, kopā mēnesī

24,10 euro. Bērna pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešama gan kino, gan koncertu apmeklējumi un sporta aktivitātes, līdz ar to izdevumi šajās pozīcijās

prasītājai neapšaubāmi rodas.

[13.8.3] Tiesas ieskatā aprēķinā ietvertās izmaksas par dārza iekopšanu nav attiecināmas uz /pers.C/ aprūpi – no lietā iesniegtajiem pierādījumiem,

kā to pareizi ir norādījis atbildētājs (lietas 3. sējuma 61. lapa), nav saprotams, kas tieši dārzam ir ticis iegādāts un tā izmērs – 10 m2 tiesas ieskatā

nerada pamatu pieņēmumam, ka tā kopšanai ik mēnesi būtu nepieciešams paredzēt regulārus izdevumus.

[13.9] Attiecībā uz aprēķina sadaļā “Citi izdevumi” norādītajām izdevumu pozīcijām (lietas 1. sējuma 37. lapa) tiesa atzīst par pamatotām un

samērīgām izmaksas frizierim – 5,81 euro mēnesī, izmaksas attīstošajām rotaļlietām 30,00 euro mēnesī (šajā pozīcijā ietverot arī dzimšanas dienu

svinēšanas izmaksas utt.), Latvijas apmeklēšanas vienreiz gadā izmaksas – 12,31 euro mēnesī un neparedzamos izdevumus – 12,10 euro mēnesī.

[13.9.1] Tiesa vērtē kritiski aprēķinā norādītās izmaksas zobārstam/higiēnistam 19,36 euro apmērā ik mēnesi un saistībā ar tām prasītājas

iesniegtos pierādījumus. Atbildētājs pareizi norāda, ka higiēnista apmeklēšana pirmsskolas vecuma bērnam trīs reizes gadā nav samērīga. Turklāt, kā

atbildētājs ir norādījis (to apstiprina arī internetā vispārpieejamā informācija par veselības aprūpi Apvienotajā Karalistē), zobārstniecības pakalpojumi

Apvienotajā Karalistē bērniem ir bez maksas (lietas 3. sējuma 60. lapa). Tā kā prasītāja nav sniegusi pamatotu paskaidrojumu un pierādījumus tam,

kāpēc /pers.C/ nevar izmantot bezmaksas zobārstniecības pakalpojumus, tiesa atzīst, ka šie izdevumi nav iekļaujami no atbildētāja piedzenamajos

uzturlīdzekļos.

[13.9.2] Attiecībā uz izdevumiem pases divu darba dienu laikā izgatavošanai tiesa atzīst, ka šie ir vienreizēji izdevumi, kuri nav iekļaujami no

atbildētāja piedzenamajos uzturlīdzekļos.

[13.9.3] Tiesa ir samazinājusi aprēķinā norādītās izmaksas attīstošajām rotaļlietām no 49,95 euro mēnesī uz 30,00 euro, jo no lietas materiālos

esošajiem maksājumu apliecinājumiem (lietas 2. sējuma 147. lapa) ir redzams, ka prasītāja aprēķinā ir iekļāvusi arī izmaksas par Lego komplektiem,

kuri tiesas ieskatā ir pirkti ne tikai /pers.C/, bet arī kādai no prasītājas vecākajām meitām. Vienlaikus tiesa neapšauba, ka /pers.C/ regulāri tiek iegādātas

attīstošas rotaļlietas un tiesa atzīst, ka attīstošo rotaļlietu iegādei no atbildētāja piedzenami 30,00 euro.

[13.9.4] Pārējie izdevumi sadaļā “Citi izdevumi” (dzimšanas dienas tērps un torte, ceļojums un izdevumi pārējām divām Latvijas apmeklēšanas

reizēm) tiesas uzskatā nav iekļaujami no atbildētāja piedzenamajos uzturlīdzekļos.

[13.10] Ņemot vērā, ka bērnam nepieciešamie izdevumi mēneša griezumā ir mainīgi, nav iespējams līdz pilnīgai precizitātei noteikt to apmēru, taču

aprēķinam ir jāsniedz skaidrs un pietiekoši precīzs priekšstats par svarīgākajām izdevumu pozīcijām – pārtika, apģērbs, izglītība, kura ietver arī interešu

izglītību. Turklāt prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu pēc tā prasījumu rakstura nav iespējams precīzi, balstoties uz lietā esošiem pierādījumiem, noteikt

konstantu piedzenamo uzturlīdzekļu apjomu (medicīniskie izdevumi atšķiras atkarībā no tā, vai bērns slimo, izdevumi par mājokli atšķiras ziemas un

vasaras mēnešos, utt.).

Kā atzinis Senāts, izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem utt. nav jāpierāda, ja tiesa atzīst tos par vispārzināmiem

(sk. Senāta 2011. gada 18. maija spriedumu lietā Nr. SKC-863/2011). Līdz ar to katras izdevumu pozīcijas pamatošanai uzturlīdzekļu lietā nav

nepieciešams iesniegt samaksu apliecinošus dokumentus, ja tiesa šos izdevumus atzīst par vispārzināmiem. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka bērna

uzturēšanai ir nepieciešama pajumte, ēdiens, higiēnas un elementāras sadzīves preces, kā arī bērna attīstībai nepieciešamā izglītojošā literatūra, rotaļlietas,

brīvā laika pavadīšanai nepieciešamas lietas, jo tiesa atzīst šo faktu par vispārzināmu, līdz ar ko neuzskata par nepieciešamu vērtēt visus pierādījumus par

minētajiem izdevumiem, jo šajā sakarā prasītājai neapšaubāmi rodas izdevumi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka kopējie izdevumi /pers.C/ uzturam mēnesī šobrīd ir 1485,10 euro mēnesī.

[14] Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir ņemami vērā tās puses, no kuras uzturlīdzekļi tiek prasīti, ienākumi, noskaidrojot, vai viņa gūtie

ienākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu pieprasīto uzturlīdzekļu maksāšanu. Tāpat ņemami vērā arī otras puses ienākumi un šo ienākumu samērošana ar

nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru. Tas nozīmē, ka piedzenamo uzturlīdzekļu apmēram ir jābūt proporcionāli pušu materiālajam stāvoklim un

ienākumiem.

Judikatūrā atzīts, ka uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērnu nodrošinājumu,

lai nosakot uzturlīdzekļu apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses (sk. Senāta 2015. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-

359/2015).

Tiesa atzīst, ka bērnu uzturēšanas izdevumiem jābūt samērīgiem ar abu vecāku faktisko mantas stāvokli, tādējādi tie ir plānojami, ņemot vērā abu

vecāku mantiskās iespējas.

[14.1] Lietā nav strīda par to, ka prasītāja ir spējīga nodrošināt savu daļu /pers.C/ aprūpei nepieciešamo izdevumu – to apliecina gan lietas

materiālos esošā informācija par prasītājas ienākumiem (lietas 3. sējuma 80. lapa), gan arī apstāklis, ka kopš pušu kopdzīves pārtraukšanas prasītāja

turpina nodrošināt /pers.C/ aprūpi, no atbildētāja uzturlīdzekļos ik mēnesi saņemot ievērojami mazāku summu, kā tiek lūgts piedzīt šajā tiesvedībā.

[14.2] Lietā ir strīds par /pers. B/ pašreizējo ienākumu esamību un apmēru. Prasītāja apgalvo, ka atbildētājs turpina būt nodarbināts Apvienotajā

Karalistē kā zvejas kuģa /amats/ un atbildētāja ienākumi joprojām ir ne mazāki, kā bija pušu kopdzīves laikā – tas ir, piemēram, no 2019. gada

1. augusta līdz 2020. gada 31. augustam, atbildētāja vidējie mēneša ienākumi bija 4957,06 euro (lietas 1. sējuma 25. lapa). Savukārt atbildētājs

apgalvo, ka šobrīd viņam vispār nav ienākumu, jo viņš kopš 2021. gada pavasara beigām vai vasaras sākuma vairs nav nodarbināts Apvienotajā

Karalistē kā zvejas kuģa /amats/ (lietas 4. sējuma 5. lapa).

[14.3] Tiesa atzīst par pierādītu prasītājas apgalvojumu, ka atbildētājs, lai izvairītos no sava pienākuma atbilstoši savām iespējām uzturēt pušu

kopīgo bērnu, slēpj savus patiesos ienākumus un melo, apgalvodams, ka vairs nav nodarbināts kā zvejas kuģa /amats/ Apvienotajā Karalistē uz zvejas

kuģa /nosaukums B/. Lai gan atbildētājs apgalvo pretējo, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja nodarbinātību Apvienotajā Karalistē kā zvejas

kuģa /nosaukums B/ /amats/ turpmāk minēto apstākļu un apsvērumu dēļ.

[14.3.1] Lietas materiālos esošā no Valsts robežsardzes saņemtā informācija liecina, ka laika periodā no 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada

30. novembrim atbildētājs regulāri šķērsoja Latvijas robežu (lidostā “Rīga”), izbraucot no Latvijas uz, visbiežāk, piecām vai sešām nedēļām, kas atbilst

arī prasītājas sniegtajai informācijai par atbildētāja darba grafiku viņu kopdzīves laikā.

[14.3.2] Pats atbildētājs 2021. gada 2. decembra tiesas sēdē sākotnēji apgalvoja, ka kopš darba attiecību ar uzņēmumu /nosaukums/

pārtraukšanas 2021. gada pavasara beigās vai vasaras sākumā viņš uz Apvienoto Karalisti bija devies tikai, lai pārvestu uz Latviju savas mantas. Pēc tam

tiesas sēdē atbildētājs apgalvoja, ka bijis Apvienotajā Karalistē vēl trīs vai četras reizes, uz nedēļu, divām nedēļām, mēnesi, jo nevēlas zaudēt tur iegūtos

kontaktus un vēlas Latvijā atvērt uzņēmumu zvejas aprīkojuma tirdzniecībai. Atrodoties Apvienotajā Karalistē, atbildētājs ir dzīvojis pie draugiem.

Nekādus pierādījumus šajā sakarā atbildētājs nav iesniedzis.

Tiesa atzīst par nepatiesiem šos atbildētāja apgalvojumus, jo no Valsts robežsardzes saņemtās informācijas par atbildētāja Latvijas robežas

šķērsošanas reizēm un prasītājas iesniegtā kuģa /nosaukums B/ grafika (lietas 3. sējuma 254.-255. lapa) redzams, ka atbildētāja lidojumi uz Apvienoto

Karalisti un no Apvienotās Karalistes arī pēc atbildētāja apgalvotās darba attiecību pārtraukšanas ar uzņēmumu /nosaukums/ ir pielāgoti zvejas

kuģa /nosaukums B/ ierašanās un izbraukšanas grafikam Salcombe ostā. Piemēram – 1) atbildētājs izlidoja no Latvijas 2021. gada 26. jūlijā

plkst. 07.09, kuģis /nosaukums B/ no Salcombe ostas izbrauca 2021. gada 26. jūlijā plkst. 21.21; kuģis /nosaukums B/ Salcombe ostā iebrauca

2021. gada 12. septembrī plkst. 22.50 un atbildētājs ielidoja Latvijā 2021. gada 14. septembrī plkst. 14.37; 2) atbildētājs izlidoja no Latvijas

2021. gada 4. oktobrī plkst. 07.14, kuģis /nosaukums B/no Salcombe ostas izbrauca 2021. gada 5. oktobrī plkst. 03.29; kuģis /nosaukums B/

Salcombe ostā iebrauca 2021. gada 28. novembrī plkst. 22.34 un atbildētājs ielidoja Latvijā 2021. gada 29. novembrī plkst. 16.38. Šādā pašā veidā

sakrīt atbildētāja lidojumu no un uz Apvienoto Karalisti un kuģa /nosaukums B/iebraukšanas un izbraukšanas no Salcombe ostas grafiks arī 2021. gada

maijā un jūnijā, kad arī saskaņā ar paša atbildētāja apgalvoto viņš vēl bijis nodarbināts uzņēmumā /nosaukums/.

[14.4] Ievērojot to, ka atbildētājs tiesai apzināti meloja par savu nodarbinātību, šādā veidā mēģinot samazināt no viņa piedzenamo

uzturlīdzekļu /pers.C/ apmēru, tiesa kritiski vērtē arī visus pārējos atbildētāja sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus par viņa mantisko

stāvokli, tajā skaitā, atbildētāja apgalvoto ienākumu samazinājumu uzņēmumā /nosaukums/. Tiesa atzīst par ticamu un pierādītu prasītājas apgalvoto, ka

atbildētājs visu laiku kopš pušu kopdzīves izbeigšanas un arī joprojām uzņēmumā /nosaukums/ pelna 4957,06 euro mēnesī, jo lietā nav ticamu

pierādījumu tam, ka atbildētāja ienākumi kā zvejas kuģa kapteinim Covid-19 pandēmijas dēļ tiešām samazinājās un arī vispārzināmā informācija par

pandēmijas skartajām nozarēm tiesas ieskatā neliecina, ka šāds atbildētāja ienākumu samazinājums būtu ticams.

[14.5] Tā kā tiesa ir konstatējusi atbildētāja nodarbinātību /nosaukums/ un atzinusi par pierādītiem atbildētāja ikmēneša ienākumus 4957,06 euro

mēnesī, tiesa cita starpā kritiski vērtē atbildētāja iesniegto 1) darba līgumu ar SIA /nosaukums C/(lietas 3. sējuma 189.-191. lapa); 2) dokumentu ar

nosaukumu “Izziņa par nomaksātajiem nodokļiem Apvienotajā Karalistē par 2020./2021. nodokļu perioda gadu” – gan prasītājas norādīto šī dokumenta

noformējuma trūkumu dēļ, gan tāpēc, ka tajā norādītais neatbilst tiesas konstatētajam atbildētāja ienākumu apmēram (lietas 3. sējuma 188. lapa);

3) iemaksu no /nosaukums/ pārskatu – gan tā neatbilstības citiem lietā esošajiem pierādījumiem, kurus tiesa atzinusi par ticamiem, gan tā noformējuma

dēļ (nav bankas apstiprinājuma, ienākošie maksājumi ir atspoguļoti selektīvi un ienākošo maksājumu vispār nav), gan arī tāpēc, ka tas neaptver visu

periodu, par kuru atbildētājam bija pārskats jāiesniedz (lietas 3. sējuma 187. lapa).

[14.6] Šāds atbildētāja konstatētais ikmēneša ienākumu apmērs tiesas ieskatā ir pietiekams pamats, lai no atbildētāja /pers.C/uzturam tiktu piedzīta

puse no tiesas aprēķinātajiem kopējiem izdevumiem /pers.C/ uzturam – 1485,10 euro x 50 % = 742,55 euro mēnesī.

[14.7] Ņemot vērā atbildētāja tiesas konstatēto ikmēneša ienākumu apmēru, tiesas ieskatā nav nepieciešams vērtēt citus pušu mantisko stāvokli

ietekmējošos faktorus – tajā skaitā, atbildētājam piederošos nekustamos īpašumus. Atbildētāja ienākumi ir pietiekami gan uzturlīdzekļu

/pers.C/, gan atbildētāja vecākajam dēlam samaksai, gan arī paša atbildētāja uzturam.

Papildus tiesa izskaidro, ka, ņemot vērā to, ka uzturlīdzekļu maksājumiem ir ilgstošs raksturs, mainoties vecāku mantiskajam stāvoklim vai bērna

izdevumiem (piemēram, bērnam paaugoties un neesot nepieciešamībai pēc aukles vai bērnam sākot apmeklēt papildu maksas ārpusskolas nodarbības

utt.), uzturlīdzekļu apmērs var tikt grozīts.

[15] Uzturlīdzekļi piedzenami no brīža, kad iesniegts prasības pieteikums par uzturlīdzekļu piedziņu, jo ar pieteikuma iesniegšanas brīdi attiecīgā

persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Ņemot vērā minēto, uzturlīdzekļi piedzenami no 2021. gada 13. aprīļa.

Līdz ar to no /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzenami uzturlīdzekļi bērna /pers.C/uzturam 742,55 euro apmērā ik mēnesi līdz bērna pilngadības

sasniegšanai. Izpildot tiesas spriedumu, ir jāņem vērā tiesvedības laikā veiktie uzturlīdzekļu maksājumi.

[16] Tiesa, ņemot vērā, ka uzturlīdzekļu piedziņa skar bērna materiālās intereses un to, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu

bērna intereses ir prioritāras, atzīst, ka sprieduma izpilde daļā par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. B/ par labu /pers. A/ atbilstoši Civilprocesa likuma

205. panta pirmās daļas 1. punktam ir nosakāma nekavējoša.

[17] Attiecībā uz tiesvedības izdevumiem tiesa konstatē turpmāk minēto.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus [..].

Civilprocesa likuma 33. pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – prasībās par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības summa uzturlīdzekļu piedziņas lietās atbilstoši Civilprocesa likuma 35. panta pirmās daļas 3. punktam ir maksājumu kopsumma par vienu

gadu, kas konkrētajā gadījumā ir 8910,60 euro (742,55 euro x 12 mēneši = 8910,60 euro).

Maksājamā valsts nodeva aprēķināma atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktam un tās apmērs ir 330,84

EUR ((742,55 euro x 12 mēneši ir 8910,60 euro) 520 euro plus 3,2 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 7 114 euro (520 euro + 3,2 % no

1796,60 euro = 520 euro + 57,49 euro = 577,49 euro)).

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu –

desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34., 41., 43., 44., 97., 193., 204.1, 205. pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, sākot no 2021. gada 13. aprīļa,

uzturlīdzekļus /pers.C/, personas kods /personas kods/, uzturam 742,55 euro (septiņi simti četrdesmit divi euro un 55 centi) mēnesī, bet ne mazāk kā

25 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu vecumam, un ne mazāk kā 30 % no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas no bērna 7 gadu vecuma līdz bērna pilngadībai. Samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu

kontā “Swedbank” AS, Nr. /konta numurs/.

Noteikt, ka daļā par uzturlīdzekļu piedziņu spriedums izpildāms nekavējoties.

Izpildot tiesas spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu, ir jāņem vērā tiesvedības laikā veiktie uzturlīdzekļu maksājumi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu par uzturlīdzekļu piedziņu 577,49 euro (pieci simti septiņdesmit

septiņi euro un četrdesmit deviņi centi). Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja

iestāde: Valsts kase, iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr. C73431021.

Pārtraukt ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 29. jūlija lēmumu noteikto pagaidu uzturlīdzekļu samaksas kārtību.

Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2022. gada

25. februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L. Lāzare

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu