Court dismisses appeal for procedural time extension due to failure to monitor mail at declared address.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against the police's refusal to extend the deadline for filing an administrative complaint. The plaintiff argued that the violation notice was not received because it was sent to the wrong address, claiming the police failed to use her declared secondary residence. The court rejected this, ruling that the plaintiff failed to monitor incoming mail at her declared address and that the police fulfilled their notification duties under the Notification Act. Consequently, the court found no objective reasons for the delay and upheld the police decision.
Legislator headnote
AI generatedPaziņošanas likums 3. pants; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 pants: A party's failure to monitor correspondence at a declared address constitutes a subjective reason for procedural delay, precluding time extension as the delay must be objective and independent of the party's will.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-1366-19/22
ECLI:LV:RIRT:2019:1107.1A33136619.3.L
LĒMUMS
Jūrmalā 2019.gada 7.novembrī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Ingrīda Bite
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzībā par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības
policijas 2019.gada 20.septembra lēmumu Nr.1-13.1/3109.
Aprakstošā daļa
2019.gada 6.februārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Roberts Bračs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ
Nr.752135 par to, ka 2018.gada 13.jūnijā, plkst.16.33, /pers. A/ piederošā transportlīdzekļa Audi TT, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/, vadītājs caur “Priedaines satiksmes mezgls”, Jūrmalā, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties
caurlaidi. Ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā
Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu
49.punktā. Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes. /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 euro apmērā (lietas 29.lapa).
2019.gada 13.septembrī /pers. A/ iesniedza lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas
priekšniekam (lietas 33.-39.lapa).
Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka p.i. Kaspara Platnieka 2019.gada 20.septembra lēmumu Nr.1-13.1/3109 atteikts atjaunot
nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai (lietas 57.-58.lapa).
2019.gada 8.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas
(turpmāk – iestāde) 2019.gada 20.septembra lēmumu Nr.1-13.1/3109 (turpmāk – Lēmums) (lietas 2.-3.lapa).
Sūdzībā lūgts atcelt iestādes Lēmumu, atjaunot nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai augstākā iestādē, atzīstot nokavēšanas iemeslu
par attaisnojošu, noteikt jaunu termiņu sūdzības iesniegšanai augstākā iestādē.
Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nokavētais procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai augstākā iestādē ir atjaunojams, jo sastādītais administratīvā
pārkāpuma protokols ZZ Nr.752135 tika nosūtīts uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi, kur sūdzības iesniedzēja to nesaņēma.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm viņa ir deklarējusi papildadresi Jūrmalā, kas ir viņas faktiskā dzīvesvieta un
kur viņa ir sasniedzama. Sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts iestādes rīcības dēļ, jo iestāde administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752135 nav
nosūtījusi uz minēto papildadresi, bet uz sūdzības iesniedzējas deklarētās dzīvesvietas adresi.
Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 14.oktobra lēmumu ierosināta tiesvedība sūdzības iesniedzējas sūdzībā par iestādes Lēmumu.
Motīvu daļa
Pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestādes Lēmums ir atstājams
negrozīts, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.
Tiesnese atzīst, ka sūdzības iesniedzējas norādītais apstāklis, kas viņai liedzis izpildīt procesuālo darbību noteiktajā laikā, nav atzīstams par
attaisnojošu nokavēšanas iemeslu nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai.
No lietas materiāliem redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.752135 sūdzības iesniedzējai nosūtīts 2019.gada 7.februārī
ierakstītā pasta sūtījumā uz sūdzības iesniedzējas deklarētās dzīvesvietas adresi.
Paziņošanas likuma 8.panta trešajā daļā noteikts, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā
pēc tā nodošanas pastā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 281.pantu sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no
pilna lēmuma paziņošanas dienas.
Tādējādi sūdzības iesniegšanas termiņš bija līdz 2019.gada 28.februārim.
2019.gada 13.septembrī sūdzības iesniedzēja iesniedza lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības
policijas priekšniekam. Lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniedzēja motivējusi, norādot uz apstākļiem, kas viņai lieguši izpildīt
procesuālo darbību noteiktajā laikā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt,
pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona
(pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses.
Iestāde, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, ar Lēmumu atteikusi atjaunot nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai.
Tiesa pilnībā pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā pietiekamu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Paziņošanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā
norādīto papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams.
Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.
Deklarētā dzīvesvieta ir fiziskās personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši
vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar
valsti un pašvaldību. Papildu adrese ir fiziskās personas dzīvesvieta nekustamajā īpašumā (ēkā), kurā persona ir sasniedzama kādā noteiktā laika posmā,
kad tā atrodas ārpus pastāvīgās dzīvesvietas (sk. Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 35.lpp).
No lietas materiāliem redzams, ka iestāde administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752135 ir nosūtījusi uz sūdzības iesniedzējas deklarēto
dzīvesvietu, nevis uz papildu adresi, tādējādi dokumentu paziņojot vietā, kur sūdzības iesniedzēja sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un
pašvaldību.
Paziņošanas likuma 4.pants novērš iestādes vajadzību paziņot dokumentu uz vairākām fiziskās personas vai juridiskās personas adresēm.
Paziņošanas likums tiecas pēc iespējas samazināt iestāžu (valsts) izdevumus dokumentu paziņošanā (sk. Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri.
Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 26., 34.lpp).
Tādējādi atzīstams, ka konkrētajā gadījumā iestādes rīcība, izvēloties dokumenta paziņošanai deklarētās dzīvesvietas adresi, nevis papildadresi vai
abas minētās adreses vienlaicīgi, atzīstama par pamatotu Paziņošanas likuma izpratnē.
Turklāt norādāms, ka adresei nav formāla rakstura, jo adresāta adresei (neatkarīgi no personas veida) ir jāatbilst faktiski esošai situācijai, t.i., vietai,
kur sastopams adresāts. Sasniedzamības pienākuma tiesiskās sekas nozīmē, ka iestādei nav jāveic adresāta meklēšana (sk. Neimanis J. Paziņošanas
likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 39.lpp).
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 3.pantu adresātam ir pienākums pieņemt iestādes paziņoto dokumentu.
Dokumenta paziņošanas prezumpcija nozīmē, ka dokuments uzskatāms par paziņotu arī tad, ja dokumenta adresāts dokumentu faktiski nav
saņēmis. Iestādei nav jāveic īpaši pasākumi (jeb “par katru cenu”), lai adresāts dokumentu faktiski saņemtu (sk. Neimanis J. Paziņošanas likuma
komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 28.lpp).
Tādējādi sūdzības iesniedzējas arguments par to, ka sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts iestādes rīcības dēļ, jo iestāde administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752135 nav nosūtījusi uz viņas deklarēto papildadresi, bet uz sūdzības iesniedzējas deklarētās dzīvesvietas adresi, un
tādējādi nokavētais procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai augstākā iestādē ir atjaunojams, atzīstams par nepamatotu.
Tiesnese secina, ka iestāde ir izpildījusi normatīvo aktu prasības, kas nosaka dokumenta paziņošanas procedūru, jo Paziņošanas likuma kontekstā
konkrētajā gadījumā iestādei nav bijis pienākums administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752135 paziņot uz sūdzības iesniedzējas deklarācijā
norādīto papildu adresi.
Tiesnese atzīst, ka sūdzības iesniedzējas norādītie termiņa nokavējuma apstākļi ir bijuši atkarīgi no viņas pašas gribas un rīcības, proti, sūdzības
iesniedzēja nepienācīgi kontrolēja deklarētajā dzīvesvietas adresē ienākušos sūtījumus, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pastāvēja objektīvi iemesli
procesuālā termiņa nokavējumam.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 27.aprīļa lēmumā lietā Nr.SKA-74 7.punktā un tiesību doktrīnā izteikta
atziņa, ka saskaņā ar procesuālā termiņa atjaunošanas institūta jēgu un mērķi, atzīstams, ka šķēršļiem, kas traucēja procesuālas darbības izpildi termiņā, ir
jābūt objektīviem, neatkarīgiem no administratīvā procesa dalībnieka.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Ņemot vērā minēto, tiesnese nevērtēs citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos
secinājumus.
Tiesnese pilnībā pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā pietiekamu.
Ņemot vērā minēto, tiesnese atzīst, ka iestādes Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu, tiesnese
nolēma
Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 20.septembra lēmumu Nr.1-13.1/3109 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Lēmumu paziņot /pers. A/ un Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijai.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese Ingrīda Bite