Court fully supports child support claim based on statutory minimums and default judgment rules.

Lieta Nr. C20 1972 15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2015.gada 25.augustā

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kadeģe

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, un

k o n s t a t ē j a:

Prasītāja /pers. A/ 2015.gada 27.maijā iesniegusi Liepājas tiesā maza apmēra prasību pret

atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu /pers. C/, dzimušas /datums/, uzturam ik mēnesi līdz 7

gadu vecumam 25% apmērā, bet no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no

valstī noteiktās minimālās algas. Prasība pamatota uz Civillikuma 177.,179.pantu, Ministru kabineta

2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 ,,Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai ar atbildētāju 2012.gada 26.septembrī piedzimusi

meita /pers. C/. Prasītāja ar atbildētāju kopā nedzīvo no 2014.gada novembra. Atbildētājs bērna

uzturēšanā nepiedalās, viņu finansiāli neatbalsta.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā uz

deklarēto dzīvesvietu /adrese/, nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojuma sniegšanai.

Atbildētājs /pers. B/ paskaidrojumu nav sniedzis, tiesas sūtītie dokumenti atgriezti tiesā.

Ņemot vērā, ka puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tiesnese saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.25panta pirmo daļu pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Pusēm nosūtīts paziņojums saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, norādot, ka

sprieduma norakstu varēs saņemt 2015.gada 25.augustā Liepājas tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā

pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, (..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās

deklarētajā dzīvesvietas adresē (..). Atbilstoši Civilprocesa likuma 56. 1panta pirmās daļas 3.punktam, ja

tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par

tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu (..).

Līdz ar to uzskatāms, ka atbildētājam tiesas sūtītie dokumenti izsniegti.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem – dzimšanas apliecības redzams, ka par /pers. C/, dzimušas /datums/,

vecākiem ir reģistrēti /pers. B/ un /pers. A/ (lietas 7.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, pusei nav jāpierāda fakti, kurus likumā

noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbildētājs prasību nav apstrīdējis.

Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno prasītāja.

Tiek konstatēts, ka bērna tēvs labprātīgi nesniedz līdzekļus meitas uzturēšanai.

Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli

uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus

par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir

šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Panta piektā daļa paredz,

ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto

minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam” noteic, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt katram savam bērnam uzturlīdzekļus

līdz 7 gadu vecumam 25%, bet no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar 2014.gada 2.decembra grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta

noteikumos Nr.665 ,,Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”

Latvijas valstī minimālā mēneša darba alga ar 2015.gada 1.janvāri noteikta 360 euro.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa ir

pienākums ik mēnesi nodrošināt savai meitai /pers. C/ uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā uzturlīdzekļu apmērā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai apstākļu maiņai.

Uzturlīdzekļi tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz

Civillikuma normas par vecāku pienākumu gādāt par bērnu uzturēšanu tulkojumu (skat. Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā Nr.SKC-556), piedzenami no

prasības iesniegšanas dienas tiesā 2015.gada 27.maija, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar

Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam spriedums

izpildāms nekavējoši, ņemot vērā, ka uzturlīdzekļu piedziņa skar bērnu materiālās intereses, bet saskaņā

ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantu bērna intereses ir prioritāras.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to

samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai.

Atbildētājs par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli pierādījumus nav iesniedzis, kā arī nav

lūdzis tiesu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un 35.panta

pirmās daļas 3.punktu valsts nodeva 162 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,57 EUR (lietas

1.lapa) piedzenami no atbildētāja par labu valstij. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1pantu

atbildētājam, daļā par tiesas izdevumu piedziņu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 192., 193., 199., 204.1, 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas

kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. C/, dzimušas /datums/, uzturam līdz 7 gadu vecumam 25% (divdesmit

pieci procenti) apmērā, bet no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% (trīsdesmit

procenti) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, uzturlīdzekļus piedzenot

no 2015.gada 27.maija.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 162 EUR (viens

simts sešdesmit divi euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,57 EUR (septiņi euro piecdesmit

septiņi centi).

Noteikt tiesas izdevumu samaksai labprātīgu sprieduma izpildes termiņu desmit dienas, skaitot no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Spriedums sastādīts 2015.gada 25.augustā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kadeģe