Court allows taxpayer to apply 25% property tax increase cap, ordering municipality to issue new tax notice.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42514109 A-5141-09/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2009.gada 28.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicēja I.K. pilnvarotajai pārstāvei L.Dz., atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes pārstāvim Rīgas Domes pilnvarotajam pārstāvim A.J., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.K. pieteikuma par Rīgas Domes 2008.gada 12.decembra lēmuma Nr.1-43/RD-08-1295-ap atcelšanu daļā par atteikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 10.janvārī pieņemts I.K. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Rīgas Domes (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 12.decembra lēmuma Nr.1-43/RD-08-1295-ap (turpmāk – Lēmums) atcelšanu daļā par atteikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem redzams, ka: [2.1] Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē 2008.gada 10.septembrī saņemts pieteicēja pilnvarotās personas L.Dz. iesniegums ar lūgumu pārrēķināt nekustamā īpašuma nodokli, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā. [2.2] Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde ar 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.PIP-08-6201-ls/05-07/07-202915-AL „Par lūguma noraidīšanu un maksāšanas paziņojuma atcelšanu daļā” nolēma: noraidīt pieteicēja lūgumu piemērot aprēķinātajam nekustamā īpašuma nodoklim par nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra /kadastra numurs/, platība 4196 kv.m (turpmāk – Nekustamais īpašums), nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā; atcelt daļā 2008.gada 18.jūnija. Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu par zemi Nr.PIPN-08-210299-mp/08- 202915-AL/05-16/113-2239, samazinot aprēķināto nodokli 116,44 latu apmērā. [2.3] Pieteicējs apstrīdēja Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.PIP-08-6201-ls/05-07/07-202915-AL „Par lūguma noraidīšanu un maksāšanas paziņojuma atcelšanu daļā” daļā par atteikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā. [2.4] 2009. gada 12.decembrī atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.PIP-08-6201-ls/05-07/07- 202915-AL „Par lūguma noraidīšanu un maksāšanas paziņojuma atcelšanu daļā” daļā par atteikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā

[3] Uzskatot Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Savā pieteikumā pieteicējs nepiekrīt Lēmumam sekojošu motīvu dēļ. [3.1] Saskaņā ar 2007.gada 8.novembra pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.

Līdz ar to pieteicēja Nekustamajam īpašumam nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināms pamatojoties uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – Likums) Pārejas noteikumu 22.panta pamata, kurš šajā gadījumā ir uzskatāms par speciālo tiesību normu, nevis pamatojoties uz šā likuma vispārējo tiesību normu 3.panta pirmās daļas 1.punktu. [3.2] Lietā nav strīds par to, ka pieteicējs ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par nekustamo īpašumu no 2008.gada 1.augusta, bet gan par to, vai aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par 2008.gadu minētajai zemes vienībai ir piemērojams Likuma Pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums. [3.3] Atbildētājs, nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 9.pantu, un nav sniedzis argumentus, kuri atspoguļotu tiesību normas jēgas noskaidrošanu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta.

Atbildētājs Lēmumā ir sniedzis vienpusēju skaidrojumu vārdam „pieaugums” un ka pieaugumu var attiecināt uz noteiktu lielumu, kurš var būt arī nulle, jo matemātiski nav iespējams aprēķināt 25% pieaugumu nullei. Respektīvi, ir jābūt reālam nodokļa aprēķinam, kuram piemērot pieauguma ierobežojumu. [3.4] Pieteicējs norāda, ka Lēmums ir, prettiesisks, jo tas argumentēts ar vēsturisko un teleoloģisko interpretācijas metodi, kas nav balstīta uz normatīvajiem aktiem un faktiskajiem apstākļiem. Atbildētājs Lēmumā nav sniedzis atbildi uz pieteicēja argumentiem, proti, kādu tiesisko un faktisko apstākļu dēļ nodokļa pieaugums nav attiecināms uz zemes gabaliem, kuri atradušies pašvaldības rīcībā un attiecībā uz kuriem nekustamā īpašuma nodoklis no personas neatkarīgu apstākļu dēļ netika aprēķināts.

Atbildētājs nav pieprasījis informāciju no Valsts zemes dienesta, kura rīcībā ir visi vēsturiskie dati par kadastrālo vērtību, kura, savukārt, ir pamats nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai. [3.5] Pieteicējs norāda, ka nav strīda, ka minētais zemes gabals gan pirms īpašuma tiesību atjaunošanas, gan arī laikā, kad tas atradās Rīgas pašvaldības rīcībā, atbilst Nekustamā īpašuma kadastra likuma 6.panta pirmajā daļā minētajai definīcijai, jo tas atbilst pastāvīga nodalījuma prasībām. No minētā likuma 2.panta un no Likuma 1.panta otrās daļas 11.punkta ir secināms, ka kadastra informācijas sistēmā var nebūt dati par nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem (šajā gadījumā par Rīgas pilsētas pašvaldību, jo tā ir atbrīvota no nodokļa samaksas), bet šajā sistēmā ir jābūt datiem par visiem valsts teritorijā esošajiem kadastra objektiem, to sastāvu un kadastrālo vērtību.

Līdz ar to tikai un vienīgi Valsts zemes dienests ir atbildīgs par šādas informācijas iegūšanu un reģistrēšanu kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to ir secināms, ka kadastrālā vērtība minētajam zemes gabalam Valsts zemes dienesta vainas dēļ netika noteikta. Faktam, ka pašvaldībai par minēto zemes gabalu nekustamā īpašuma nodoklis nebija jāmaksā, nav juridiskas nozīmes, jo neviens normatīvais akts neatbrīvo valsts iestādi, šajā gadījumā Valsts zemes dienestu, no normatīvajos aktos noteiktā pienākuma noteikt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

Bez tam ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma kadastra likuma 1.panta piekto daļu kadastra informācija ir kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto nekustamā īpašuma valsts kadastrs. Minētais apliecina, ka tikai un vienīgi Valsts zemes dienestam ir pienākums katru gadu noteikt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, jo visi vēsturiskie dati glabājas Valsts zemes dienestā. Bez tam minētais kadastra likums ir spēkā no 2006.gada 1.janvāra, t.i. vairākus gadus pirms īpašuma tiesības tika atjaunotas pieteicējam. [3.6] Pieteicējs secina, ka pilnīgi nepamatots ir atbildētāja arguments, ka nav iespējams piemērot nodokļa pieauguma ierobežojumu 25 % apmērā, dēļ tā, ka Nekustamajam īpašumam

2007.gadā netika aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, jo zemes gabals atradās Rīgas pašvaldības rīcībā (pašvaldībai piekrītoša zeme). Tādejādi Lēmums ir atceļams, jo tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, un atbildētājs nav pareizi piemērojis un interpretējis tiesību normas, kā arī nav izvērtējis pieteicēja vainas neesamību tajā, ka iepriekšējā taksācijas gadā minētajam nekustamajam īpašumam netika aprēķināts nekustamā nodokļa apmērs tā iemesla dēļ, ka zemes gabals atradās Rīgas pašvaldības rīcībā pamatojoties uz zemes reformu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi lietā ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.495) 60.1 un 3.1.punkta nosacījumi. Turklāt, lai piemērotu Likuma pārejas noteikumu 22.punktā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu, ir pietiekami konstatēt, ka zemes vienībai nav mainīta tās kopējā platība.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 12.februārī saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu balstoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem, kā arī papildus paskaidro, [4.1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 10.marta spriedumu lietā Nr.C04288207 C-1428/18, 2008.g., kas stājies likumīgā spēkā 2008.gada 10.aprīlī, pieteicējam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu, zemes gabala robežas un platību precizējot pie tā iemērīšanas dabā.

Saskaņā ar 2008.gada 8.jūlija zemes robežu noteikšanas aktu Nekustamā īpašuma platība ir 4197 m2. Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2008.gada 9.oktobra lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā /nodalījuma numurs/ pieteicējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu. [4.2] Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums. Saskaņā ar Likuma 2.panta otro daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāmai persona, kuras īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā, un atbilstoši 2.panta trešās daļas 1.punktam, par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā.

Savukārt Likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka nodoklis jāsāk maksāt ar nākamo kalendāro mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās; Saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām pieteicējs ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par Nekustamo īpašumu no 2008.gada 1.augusta līdz 2008.gada 31.oktobrim kā Nekustamā īpašuma valdītājs un no 2008.gada 1.novembra kā īpašnieks. [4.3] Pamatojoties uz Likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu, nodoklis par zemes vienību 2008.gadam ir aprēķināts 1% apmērā no kadastrālās vērtības uz 2008.gada 1.jūniju par 2008.gada 5 mēnešiem (augusts-decembris) 194,07 latu apmērā.

Likuma Pārejas noteikumu 22.punkts nosaka, ka pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumu) vairāk kā par 25 procentiem. Lai piemērotu minēto Likuma normu, nepieciešams konstatēt abus tiesību normā minētos priekšnoteikumus - nemainīgs lietošanas mērķis un iepriekšējā taksācijas gadā veiktā nodokļa aprēķina, izejot no kura arī tiek rēķināts pieauguma ierobežojums, esamība.

Nepastāvot kādam no šiem abiem priekšnoteikumiem, Likuma norma nevar tikt attiecināta uz nodokļu maksātāju. Nekustamā īpašuma juridiskais statuss, līdz īpašuma tiesību atjaunošanai pieteicējam, bija pašvaldībai piekrītoša zeme, kas nav nodota lietošanā vai iznomāta. Saskaņā ar Likuma

1.panta otrās daļas 11.punktu, ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts. Saskaņā ar minēto tiesību normu nekustamā īpašuma nodoklis Nekustamajam īpašumam iepriekšējam taksācijas gadam netika aprēķināts. [4.4] Attiecībā uz Likuma Pārejas noteikumu 22.punktu, atbildētājs norāda, ka tā jēga un mērķis ir aizsargāt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus no krasa nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma salīdzinot ar maksāto nodokļa apmēru pagājušajos gados, ko izraisītu nekustamo īpašuma kadastrālo vērtību aktualizācija.

Tiesību normas jēga nav samazināt sākotnēji aprēķināmo nodokli, bet gan nepieļaut pārāk krasu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Likuma Pārejas noteikumu 22.punktā nepārprotami ir norādīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa apmērs 2008.gadam nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem, nevis, ka pirmreizēji veiktais nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins nedrīkst būt lielāks par 25%, salīdzinot ar iepriekšējo taksācijas gadu. Likuma Pārejas noteikumu 22.punkta 2.teikumā un Noteikumu Nr.495 60.1punktā, kurā tiek skaidrota 22.punkta piemērošana, tiek lietots apzīmējums „nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums”, bet vārds „pieaugums” jau pats par sevi nozīmē, ka jau pastāv kaut kāds lielums - nodokļa aprēķins, kura pieaugums tiek ierobežots noteiktā apmērā.

Saskaņā ar minēto, atbildētājs norāda, ka Likuma Pārejas noteikumu 22.punkts ir attiecināms tikai uz tiem nekustamajiem īpašumiem, par kuriem nekustamā īpašuma nodoklis rēķināts jau 2007.gadā, nevis uz tiem zemes gabalu īpašniekiem, kuriem zemes gabals ir bijis īpašumā 2007.gadā, kā to secinājis pieteicējs no atbildētāja Lēmuma argumentācijas. Noteikumu Nr.495 60.1punktā likumdevējs ir uzskaitījis tos gadījumus, kuros izņēmuma kārtā tomēr ir piemērojams pieauguma ierobežojums arī tad, ja tiesiskie apstākļi tieši neatbilst, Likuma Pārejas noteikumu 22.punktam.

Šajā punktā nav paredzēts izņēmuma kārtā piemērot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu tādiem nodokļu maksātājiem, kas savas īpašuma tiesības uz zemes vienību ir atjaunojuši tikai 2008.gadā un kuri iepriekšējā taksācijas gadā vispār nav bijuši nodokļa maksātāji. Tai pat laikā likumdevējs kā izņēmuma gadījumu, kurā tomēr ir piemērojams nodokļa apmēra pieaugumu ierobežojums, norāda gadījumu, ja personai nekustamā īpašuma nodoklis iepriekšējā taksācijas gadā nav bijis aprēķināts sakarā ar to, ka nekustamais īpašums bija neapliekams ar nodokli pamatojoties uz Likuma 1.panta otrās daļas 13.punktu, un attiecībā uz šo gadījumu tiesību normā ir tieši ierakstīts, ka pieauguma ierobežojumu piemēro, ņemot vērā nodokļa summu, kāda būtu aprēķināta, ja objekts būtu bijis apliekams (60.1panta 2.punkts).

Interpretējot augstāk minēto tiesību normu kopsakarā ar Likuma Pārejas noteikumu 22.punktu, atbildētājs secina, ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt izņēmuma kārtību arī pieteikumā aprakstītajai situācijai, tad tas būtu izdarīts, un šāds izņēmums būtu iekļauts Noteikumu Nr.495 60.punktā. Turklāt Likuma 1.panta otrās daļas 13.punktā minētajā gadījumā, atšķirībā no šīs strīdus situācijas, persona vispārēji ir atzīstama par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, bet atbrīvojums no nodokļa nomaksas tai pienākas sakarā ar veikto rekonstrukciju ēkā.

Līdz ar to secināms, ka personas atrodas kardināli atšķirīgās situācijās, t.i., vienā gadījumā persona ir ieguldījusi līdzekļus rekonstruējot nekustamo īpašumu, savukārt otrā gadījumā, persona iepriekšējā taksācijas gadā nav bijusi ne nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja ne īpašniece un tikai 2008.gadā ir atjaunojusi savas īpašuma tiesības uz īpašumu, līdz tam neveicot tajā nekādu ieguldījumu, kas varētu būt par pamatu atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa pilnīgas vai daļējas samaksas. [4.5] Administratīvā procesa likuma 17.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde un tiesa interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes – gramatisko, vēsturisko, sistēmisko un teleoloģisko.

Iztulkošanas pamatmetodes papildina un nosaka viena otru, jo tās dod pozitīvu rezultātu izmantojot tās kopumā. Tādējādi, lai izprastu Likuma Pārejas noteikumu 22.punkta jēgu un mērķi, atbildētājs sākotnēji konkrēto tiesību normu ir vērtējis gramatiski un sistēmiski, kā arī vēsturiski - ņemot vērā apstākļus (kadastrālo vērtību aktualizācija), uz kuriem pamatojoties tā radīta. Šāda Likuma Pārejas noteikumu 22.punkta interpretācija veikta arī pieņemot Lēmumu.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotā pārstāve pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Papildus tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotā pārstāve paskaidroja, ka atbildētājs par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai ir ņēmis nepareizu Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Pieteicēja pilnvarotā pārstāve kā pierādījumu minētajam paskaidrojumam iesniedza Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2009.gada 17.septembra izziņu nr.11-11-R1/258 (lietas lapa 38). Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir pamatots turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē sekojošus lietas faktiskos apstākļus. [7.1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 10.marta spriedumu lietā Nr.C04288207 C-1428/18, 2008.g., kas stājies likumīgā spēkā 2008.gada 10.aprīlī, pieteicējam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu, zemes gabala robežas un platību precizējot pie tā iemērīšanas dabā. Saskaņā ar 2008.gada 8.jūlija zemes robežu noteikšanas aktu Nekustamā īpašuma platība ir 4197 m2. [7.2] Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2008.gada 9.oktobra lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā /nodalījuma numurs/ pieteicējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu. (lietas lapa 31) [7.3] Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē 2008.gada 10.septembrī saņemts pieteicēja pilnvarotās pārstāves iesniegums ar lūgumu pārrēķināt nekustamā īpašuma nodokli, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā. [7.4] Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde ar 2008.gada 3.oktobra lēmumu Nr.PIP-08-6201-ls/05-07/07-202915-AL „Par lūguma noraidīšanu un maksāšanas paziņojuma atcelšanu daļā” nolēma noraidīt pieteicēja lūgumu piemērot aprēķinātajam nekustamā īpašuma nodoklim par Nekustamo īpašumu nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā; kā arī atcelt daļā 2008.gada 18.jūnija. Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu par zemi Nr.PIPN-08-210299-mp/08- 202915-AL/05-16/113-2239, samazinot aprēķināto nodokli 116,44 latu apmērā. (lietas lapa 14- 16) [7.5] Minēto lēmumu daļā par atteikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā pieteicēja pilnvarotā pārstāve apstrīdēja atbildētājam. [7.6] Ar atbildētāja Lēmumu atstāts negrozīts Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 3.oktobra lēmums Nr.PIP-08-6201-ls/05-07/07-202915-AL „Par lūguma noraidīšanu un maksāšanas paziņojuma atcelšanu daļā” daļā par atteikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā. (lietas lapa 17-25)

[8] Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka prasījums par administratīvā akta atcelšanu, ar kuru personai ir atteikts piešķirt kādas tiesības tiesā ir izskatāms kā prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (skat.: Senāta 2006.gada 2.novembra spriedumu lietā SKA-415/2006). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments tiesu praksē ir atzinis, ka skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (Administratīvā procesa likuma 254.pants), tiesai jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. To darot, tiesai jāņem vērā visi būtiskie apstākļi, neatkarīgi no tā, vai negatīvajā administratīvajā aktā, ar kuru atteikts apmierināt pieteicēja prasījumu, šie apstākļi ir norādīti. Administratīvais akts šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Tas izriet no tā, ka šādā gadījumā administratīvā akta (atteikuma izdot labvēlīgu aktu) atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt. (skat. lietu SKA-415/2006, 17.punkts). Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā pastāv labvēlīga administratīvā akta (par nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojuma 25% apmērā piemērošanu) izdošanas priekšnoteikumi.

[9] Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 22.punktu pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem. No lietas materiāliem izriet, ka lietā nav strīda, par lietas faktiskajiem apstākļiem, tajā skaitā, ka pieteicējs ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju Nekustamajam īpašumam no 2008.gada 1.augusta, kā arī lietā nav strīda, ka Nekustamā īpašuma platība un lietošanas mērķis nav mainīti. Tāpat lietā nav strīda par to, ka līdz īpašuma tiesību atjaunošanai Nekustamais īpašums bija piekrītošs Rīgas pilsētas pašvaldībai un tas nebija iznomāts vai nodots lietošanā trešajai personai. Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par 2008.gadu ir piemērojams Likuma Pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums, proti, vai Likuma pārejas noteikumu 22.punktā paredzētais nodokļa apmēra ierobežojums uz konkrēto Nekustamo īpašumu ir attiecināms, jo iepriekšējā taksācijas gadā (2007.gadā) nodoklis šim Nekustamajam īpašumam netika aprēķināts.

[10] Likuma (redakcijā ar grozījumiem, kas tika pieņemti 2007.gada 8.novembrī) 3.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz 2010.gada 31.decembrim ir 1,0 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Atbilstoši likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” anotācijai nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas galvenais mērķis bija pietuvināt to nekustamā īpašuma tirgus vērtībai, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objektu salīdzināmību pēc to vērtības visā valstī. Taču pēc kadastrālās vērtības aktualizācijas visām nekustamā īpašuma grupām visā valsts teritorijā tika prognozēts vairākkārtējs zemes kadastrālās vērtības un, tātad, arī nekustamā īpašuma nodokļa par zemi pieaugums. Tādēļ papildus samazinātajai 1,0 procenta likmei bija nepieciešams noteikt pārejas periodu aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu. Attiecīgi Likuma pārejas noteikumu 22.punkts noteic, ka pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem (..). Noteikumu Nr.495 60.1punkts (redakcijā, kas bija spēkā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 16.aprīlim, tātad uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma izsūtīšanas brīdi un pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā) nosaka, ka piemērojot Likuma pārejas noteikumu 22.punktu:

1. nekustamā īpašuma lietošanas mērķis uzskatāms par nemainītu, ja (...) pašvaldība nav mainījusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai lietošanas mērķis mainīts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, uz administratīvo aktu (iestādes lēmumu), kurš atceļ iepriekš pieņemto prettiesisko lēmumu, vai uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pantu (Noteikumu Nr.495 60.1punkta 1.apakšpunkts);

2. ja (...) nekustamā īpašuma nodoklis par rekonstruētu ēku iepriekšējam taksācijas gadam nav aprēķināts, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēro, ņemot vērā nodokļa summu, kāda būtu aprēķināta, ja uz šo ēku netiktu attiecināts minētais likuma nosacījums (Noteikumu Nr.495 60.1punkta 2.apakšpunkts). Nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēro, ja:

1. zemes vienībai nav mainīta tās kopējā platība un kopējās izmaiņas, kas radušās pēc zemes vienības lietošanas mērķu maiņas, nepārsniedz 10 procentus no zemes vienības kopējās platības (Noteikumu Nr.495 60.1punkta 3.1.apakšpunkts);

2. zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas (Noteikumu Nr.495 60.1punkta 3.2.apakšpunkts). Interpretējot minētās normas sistēmiski, secināms, ka nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 22.pantu tika attiecināts uz visiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem kā izņēmumu paredzot tikai gadījumu, ja tiek mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Savukārt Noteikumi Nr.495 nosaka minētās Likuma normas skaidrojumu, kad nekustamā īpašuma lietošanas mērķis tiek uzskatīts par nemainītu, lai attiecīgi piemērotu nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu. Līdz ar to kā vienīgais gadījums, kad netiek piemērots nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums, ir nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņa.

[11] No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja ieskatā no Noteikumu Nr. 495 60.1 2.punkta izriet, ka ir tikai viens izņēmuma gadījums, kad Likuma pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums piemērojams īpašumam, par kuru nodoklis iepriekšējā taksācijas gadā nav aprēķināts. Proti, ja iepriekšējā taksācijas gadā nodoklis nav aprēķināts, Likuma pārejas noteikumu 22.punkts piemērojams tikai rekonstruētām ēkām. Turklāt atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka 2009.gada 16.aprīlī spēkā ir stājušies grozījumi Noteikumu Nr. 495 60.1 2.punktā, papildinot punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Citos gadījumos, kad nekustamā īpašuma nodoklis, pamatojoties uz likuma 1.panta otrās daļas nosacījumiem, par konkrētu nekustamā īpašuma objektu iepriekšējam taksācijas gadam nav aprēķināts, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nepiemēro”. Ievērojot minēto atbildētājs, ņemot vērā iepriekš izteikto viedokli, uzskata, ka minētais grozījums (papildinājums) tikai skaidrāk izsaka, nevis maina iepriekšējo normatīvo regulējumu. Izvērtējot minētos atbildētāja argumentus kopsakarā ar uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma izsūtīšanas brīdi un pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas laikā esošajām tiesību normām, tiesa tos noraida kā nepamatotus turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Tiesas ieskatā, nav pamata Noteikumos Nr.495 ietverto iztulkot tādā veidā, ka tas sašaurina Likumā noteikto, proti, Likuma Pārejas noteikumu 22.punkta regulējumu. Tiesa uzskata, ka vienīgais nosacījums, kas ierobežo Likuma Pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanu, saskaņā ar šo normu ir tas, ka nekustamajam īpašumam tiek mainīts lietošanas mērķis. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 2. un 3.punktam nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana vai zemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībai, zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves izmantošanai.

Visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām zemes vienībām un zemes vienības daļām nosaka lietošanas mērķi. Lietošanas mērķi reģistrē kadastra informācijas sistēmā.

Attiecīgi secināms, ka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir piesaistīts zemes vienībai vai zemes vienības daļai neatkarīgi no tās īpašnieka. Tādējādi zemes vienības īpašnieku maiņa pati par sevi nerada nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu. Lietā nav strīda par to, ka zemesgabalam nav mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Tādēļ mainoties zemes vienības īpašniekiem, tajā skaitā nododot zemi no pašvaldības privātīpašniekam, bet paliekot iepriekšējam zemes lietošanas mērķim, tas nebūtu uzskatāms par Likuma Pārejas noteikumu 22.punktā paredzēto izņēmumu, kad netiek piemērots 25 procentu nodokļa pieauguma ierobežojums.

Savukārt Noteikumu Nr.495 60.1 2.punktā paredzētais nosacījums (rekonstruētās ēkas) līdz ar to nav iztulkojams kā tāds, kas ierobežo Likuma pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanu. Ievērojot minēto, tiesa nepiekrīt atbildētāja secinājumam, ka 2009.gada 16.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Noteikumu Nr.495 60.1 2.punktā tikai skaidrāk izsaka iepriekšējo regulējumu. Turklāt, ievērojot to, ka minētie grozījumi stājušies spēkā tikai 2009.gada 16.aprīlī, bet nodokļa maksāšanas paziņojums tika sastādīts un līdz ar to nodoklis tika aprēķināts 2008.gada 18.jūnijā, minētā tiesību norma nav piemērojama un ir piemērojams Likuma Pārejas noteikumu 22.punkts.

Pie tāda pat secinājuma ir nonākusi arī Administratīvā apgabaltiesa vairākos savos nolēmumos (skat. piem. 2009.gada 28.aprīļa lēmuma lietā A42695809 12.punktu, 2009.gada 5.maija lēmuma lietā A42618609 9.punktu). Atbilstoši Likuma 6.panta pirmajai daļai pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses.

Līdz ar to pašvaldībai ir arī likumā ietverts pienākums aprēķināt un nosūtīt maksāšanas paziņojumu līdz noteiktam termiņam - 15.februārim, kad attiecīgi vēl nebija spēkā minētā Ministru kabineta noteikumu norma. Tiesas ieskatā arī atbildētāja pārstāvju norādītie tiesu prakses piemēri, kad vēlāki normatīvā akta grozījumi atzīti par tādiem, kas paskaidro, nevis maina iepriekšējo regulējumu, nesaskan ar šīs lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Līdz ar to nav pamata tagadējo Noteikumu Nr.495 60.1 2.punkta redakciju attiecināt uz izskatāmo lietu un tādējādi tiesai nav pamata vērtēt konkrētā gadījuma atbilstību šai tiesību normai.

[12] Savukārt uz atbildētāja argumentu, ka Likuma pārejas noteikumu 22.punktā paredzētais nodokļa apmēra ierobežojums uz konkrēto Nekustamo īpašumu nav attiecināms tāpēc, ka jāpastāv nodokļu aprēķinam, kura pieaugums tiktu ierobežots, bet iepriekšējā taksācijas gadā nodoklis Nekustamajam īpašumam netika aprēķināts, tiesa norāda, ka aprēķins par iepriekšējo gadu nav veikts tikai tā iemesla dēļ, ka, kā norāda pats atbildētājs, saskaņā ar Likuma 1.panta otrās daļas 11.punktu ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts. Tomēr, tiesas ieskatā, tas nevar būt šķērslis nodokļa teorētiskai aprēķināšanai par iepriekšējo taksācijas gadu. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 9.punkts noteic, ka kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē, savukārt 66.panta pirmā daļa noteic, ka kadastrālā vērtēšana ir saskaņā ar normatīvo aktu principiem īstenotu darbību kopums, lai noteiktu kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu vērtību, kas izmantojama normatīvajos aktos noteiktajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēru nosaka, ņemot vērā kadastrālo vērtību saskaņā ar Likuma 3.panta trešo daļu, kas noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli pašvaldība aprēķina no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. No Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „e” apakšpunkta izriet, ka par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur kadastrālās vērtēšanas datus atbilstoši nekustamā īpašuma objekta noteikšanas dokumentiem. Tādējādi tiesa secina, ka pašvaldībai bija iespējams noskaidrot Nekustamā īpašuma 2007.gada kadastrālo vērtību un aprēķināt iespējamo nodokļa apmēru, ja tāds būtu bijis jāmaksā. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Likuma Pārejas noteikumu 22.punkta normas piemērošana ir iespējama arī gadījumā, ja par attiecīgo nekustamo īpašumu nav veikts nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par iepriekšējo taksācijas gadu.

[13] Lietā nav strīda, ka līdz īpašuma tiesību atjaunošanai zemesgabals bija piekrītošs Rīgas pilsētas pašvaldībai un tas nebija iznomāts vai nodots lietošanā trešajai persona. Likuma 1.panta otrā daļa paredz objektus, kas ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti. Minētās normas 11.punkts paredz, ka šāds ar nodokli neapliekams objekts ir arī valstij un pašvaldībām piekritīgais nekustamais īpašums, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts. Tiesas ieskatā Likuma 1.panta otrā daļa nosaka tikai objektus, kas netiek aplikti ar nodokli. Savukārt, kā tiesa konstatēja iepriekš [10], lai novērstu vairākkārtēju zemes kadastrālās vērtības un, tātad, arī nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, likumdevēja mērķis 2007.gadā bija noteikt pārejas periodu aktualizēto kadastrālo vērtību ieviešanai, nosakot visiem maksātājiem nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25 procentu apmērā. Kā vienīgais izņēmums tika paredzēts zemes lietošanas mērķa maiņa. Ņemot vērā faktu, ka Nekustamajam īpašumam lietošanas mērķis un platība nav mainīta, tiesa konstatē priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, proti, ka Nekustamajam īpašumam šajā lietā ir piemērojami nodokļa pieauguma ierobežojumi, kurus nosaka Likuma Pārejas noteikumu 22.punkts.

[14] Ņemot vērā iepriekš konstatētos apstākļus, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu pieteicēja prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojuma 25% apmērā piemērošanu Nekustamajam īpašumam. Tādējādi, ņemot vērā, ka jauna administratīvā akta izdošana saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām ir atbildētāja kompetencē, tiesa uzliek par pienākumu atbildētājam mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot jaunu administratīvo aktu, ievērojot šajā spriedumā konstatētos faktus, izdarītos apsvērumus un to juridisko vērtējumu, proti, Nekustamajam īpašumam piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā.

[15] Attiecībā par pieteicēja pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegto informāciju par Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, ko apliecina arī iesniegtā izziņa, tiesa norāda, ka atbilstoši Likuma 10.pantam nodokļa maksātājam ir tiesības rakstveidā iesniegt pieprasījumu pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību, norādot uz pieteicēja rīcībā esošo izziņu par Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Tiesa konstatē, ka pieteikums tiesā ir iesniegts par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, proti, nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojuma 25% apmērā piemērošanu Nekustamajam īpašumam, kā arī pieteicējs atbildētājam nav norādījis uz maksāšanas paziņojumā kļūdaini norādīto kadastrālo vērtību. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka konkrētās lietas ietvaros tiesai nav pamata vērtēt minētos apstākļus. [16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa konstatē, ka pieteicējs 2009.gada 5. un 6.janvārī ir samaksājis valsts nodevu par darbību veikšanu Administratīvajā rajona tiesā 20 latu apmērā (lietas lapa 10-11).

Ņemot vērā, ka tiesa ir apmierinājusi pieteicēja pieteikumu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu ir pamats piespriest no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 254.panta otro daļu un 289. – 291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Apmierināt I.K. pieteikumu par Rīgas Domes 2008.gada 12.decembra lēmuma Nr.1- 43/RD-08-1295-ap atcelšanu daļā par atteikumu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu 25% apmērā un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Uzlikt par pienākumu Rīgas domei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot jaunu administratīvo aktu, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu. Piedzīt no atbildētāja – Rīgas domes, par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu 20 latu apmērā.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese I.Petrovska

Rīgā, 2009.gada 28.oktobrī.