Court partially allows insurance claim against uninsured driver for vehicle damage, adjusting loss amount based on repair estimate.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal partially dismissed Seesam Insurance's appeal against the first-instance judgment, ordering the defendant to pay adjusted damages and costs. While the court acknowledged the defendant's lack of driving license and failure to maintain safe distance, it rejected the plaintiff's evidence regarding the specific cost of door replacement due to missing measurements in the repair estimate. Consequently, the court reduced the awarded compensation to the verified panel and frame values found in the estimate while upholding the first instance's procedural errors.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law; Insurance Law: Where a repair estimate is the primary basis for loss quantification in insurance cases, the court must verify its applicability to the specific damage; however, procedural violations regarding the notification of evidence non-existence require the court to adjust the final award to reflect only proven facts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C20243514
SPR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2016.gada 10.martā
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.VĪVA
tiesneses B.ĶEIRE un Z.ZAICEVA
ar tiesas sēdes sekretāri L.JANKĒVICU
izskatīja atklātā tiesas sēdē sakarā ar Seesam Insurance AS Latvijas filiāle apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2015.gada 12.novembra
spriedumu civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāle prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.
Civillietu tiesas kolēģija
k o ns t a t ē j a :
2014.gada 11.augustā Seesam Insurance AS Latvijas filiāle cēlusi Liepājas tiesā regresa prasību pret /pers. A/, lūdzot piedzīt no atbildētāja
zaudējumu atlīdzību 3167,58 EUR, valsts nodevu 361,44 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR. Prasība pamatota ar Sauszemes
transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu.
Ar Liepājas tiesas 2015.gada 12.novembra spriedumu Seesam Insurance AS Latvijas filiāle prasība pret /pers. A/ noraidīta, no prasītāja
par labu atbildētājam piedzīti izdevumi par advokāta sniegtiem pakalpojumiem 405,35 EUR.
Tiesa konstatējusi, ka atbildētājs, vadot transportlīdzekli /TL marka/savienojumā ar puspiekabi, bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas
transportlīdzekli, izbraucot no SIA “/Nosaukums A/” telpas, neņēma vērā transportlīdzekļa gabarītus un neievēroja drošu braukšanas intervālu, kā
rezultātā sabojāja SIA “/Nosaukums A/” bīdāmās durvis. Strīds ir par pierādījumu esamību nodarīto zaudējumu apmēram.
Tiesa vērtējusi, ka 2012.gada 31.augusta tāmē ietverta pozīcija – panelis vienības cena Ls 1511,48, bet nav norādes par konkrētā paneļa izmēru,
lai noteiktu tā sasaisti ar konkrēto paneļa cenu. Tāpat no /Nosaukums B/ kā tāmes sastādītāja atsūtītās remonta pieteikuma kopijas redzams objekta
rasējums, kurš sastāv no 4 ailēm (daļām), bez konkrētiem izmēriem un nosaukuma. Prasītājs tiesas sēdē nevarēja paskaidrot, kādus dokumentus SIA
“/Nosaukums A/” iesniedzis tāmes veidotājam attiecībā par bojāto objektu.
Tiesa, atzīstot, ka atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, e-pasta sarakste nav vērtējama kā dokuments, tomēr tajā atspoguļotais saistībā
ar citiem pierādījumiem, norāda uz faktu, ka prasītāja rīcībā nav bijuši ticami dokumenti zaudējumu apjoma noteikšanai, prasītājs arī nav iesniedzis citu
SIA “/Nosaukums A/” pieprasījumu tāmes izstrādei.
Tiesa kritiski vērtējusi prasītāja argumentu, ka galvenais ir saskaņojums apdrošināšanas atlīdzības summai, ko veicis apdrošinātājs, un
norādījusi, ka zaudējumu atlīdzības apjoma noteikšanas pamatā apdrošināšanas jomā vienmēr primāra ir remontdarbu tāme, kuru sastāda attiecīgie
speciālisti, un uz kuras pamata apdrošinātājs veic tā saskaņošanu.
Tiesa no lietas materiāliem konstatējusi, ka lēmumu par vērtnes pilnīgu nomaiņu pieņēmis /pers. B/, kurš nav būvju novērtēšanas speciālists,
ko tiesa sēdē arī apstiprināja prasītājs, norādot, ka bojājumi nav bijuši tik lieli, lai novērtējuma darbu veiktu attiecīgais būvju novērtēšanas speciālists.
Tiesa, vērtējusi, ka 2012.gada 31.augusta tāmē Nr.21/2012 nav tā sastādītāja paraksts, līdz ar to secinājusi, ka prasītāja SIA
“/Nosaukums A/” izmaksājamo atlīdzības apmēru balstījusi uz dokumentu, kuram nav juridisks spēks un, kurš nevarēja tikt izmantots aprēķina
saskaņošanai. Zaudējumu apmēra noteikšanai prasītājam vajadzēja balstīties uz zaudējumu apmēra noteikšanai vērā ņemamiem ticamiem un
attiecināmiem pierādījumiem, bet tiesā nav iesniegti ticami pierādījumi, uz kuru pamata prasītājs ir noteicis zaudējumu apmēru un izmaksājis SIA
“/Nosaukums A/” apdrošināšanas atlīdzību Ls 2226,19 saistībā ar 2012.gada 29.augusta negadījumu.
Prasītājs Seesam Insurance AS Latvijas filiāle iesniedzis apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2015.gada 12.novembra spriedumu, lūdzot
prasību apmierināt pilnībā, piedzīt no atbildētāja zaudējumu atlīdzību 3167,58 EUR un visus tiesāšanās izdevumus. Norāda, ka tiesa nav vērtējusi visus
lietā esošos pierādījumus, tādējādi uzskatot, ka nav pierādīts zaudējumus apmērs.
Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 110.pantu norāda, ka rakstveida pierādījumi un objekti, kas to satur, atšķiras un tiem nav obligāti jābūt
dokumentiem, kuriem jāatbilst Dokumenta juridiskā spēka likumam. Konkrētajā gadījumā primāra nozīme ir nevis remontdarbu tāmes formai, bet gan tās
saturam, proti, kādas ziņas par faktiem tā ietver attiecībā pret zaudējumu apmēru. Tiesa nav sniegusi skaidrojumu tam, kā rekvizīta iztrūkums
remontdarbu tāmē ir ietekmējis tās saturu.
No sprieduma izriet, ka tiesa vērtējusi atbildētāja pārstāves iesniegtās e-pasta sarakstes, lai gan tās neatbilst Dokumentu juridiskā spēka
likumam, līdz ar to tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 10.pantā ietverto sacīkstes principu, jo nav ņēmusi vērā prasītājas iesniegtos pierādījumus formas
neatbilstības dēļ, bet tādus pašus atbildētāja iesniegtos pierādījumus ņēmusi vērā un vērtējusi kopsakarā ar citiem materiāliem.
Prasītāja iesniegusi arī citus zaudējumu apmēra pamatojošus dokumentus kā īpašuma apskates protokolu, fotogrāfiju no “/Nosaukums A/”
piederošā īpašuma izdrukas, bankas apstiprinātu 2012.gada 21.septembra apdrošināšanas atlīdzības maksājuma uzdevumu izmaksātās apdrošināšanas
atlīdzības apmērā. Zaudējumu esamība izriet arī no cietušās personas pieteikuma par apdrošināšanas atlīdzību, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas izziņas par ceļu satiksmes negadījumu, kā arī administratīvā pārkāpuma lietas
materiālu kopijām. Uzskata, ka tiesa nav ņēmusi vērā un vērtējusi visus lietā esošos pierādījumus kopsakarā attiecībā pret zaudējumu esamību un to
apmēru, kas liek apšaubīt, vai lieta izspriesta atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1. un 92.pantā ietvertajam taisnīguma principam.
Norāda, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus saviem iebildumiem, kas ļautu izvērtēt zemāku zaudējumu apmēru vai, ka prasītāja
iesniegtā tāme un izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nesaskan ar fotogrāfijām un apskates protokolā konstatētajiem bojājumiem.
Ņemot vērā, ka prasītājas pārstāve bija ieradusies tiesas sēdē, tiesai bija iespējams izskaidrot un dot laiku parakstītas tāmes iesniegšanai,
izskaidrojot nepieciešamību iesniegt pierādījumus par faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi, ja tā atzīst, ka par tiem pierādījumi nav iesniegti.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus, pušu paskaidrojumus un apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Seesam Insurance AS
Latvijas filiāle prasība ir apmierināma daļēji.
Lietā nepastāv strīds par to ka atbildētājs 2012.gada 24.augustā /adrese/, vadīja transportlīdzekļa sastāvu /TL marka/ savienojumā ar
puspiekabi/Nosaukums/un, izbraucot no SIA “/Nosaukums A/” telpas, neņēma vērā transportlīdzekļa gabarītus, neievēroja drošu braukšanas intervālu,
kā rezultātā sabojāja SIA “/Nosaukums A/” bīdāmās durvis, kas pierādīts ar 2012.gada 24.augusta Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu,
2012.gada 24.augusta administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA915343 un 2012.gada 24.septembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.VP3/PA 915343, ar kuru par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā atzīts atbildētājs.
Prasītājs 2012.gada 21.septembrī pārskaitījis SIA “/Nosaukums A/” apdrošināšanas atlīdzību Ls 2226,19 (3167,58 EUR) apmērā (lpp.25).
Ņemot vērā, ka administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros konstatēts, ka atbildētājs vadījis transportlīdzekļa sastāvu bez atbilstošas
transportlīdzekļu vadīšanas tiesības kategorijas, saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas
likuma 41.panta pirmās daļas b) apakšpunktu prasītājam ir regresa prasības tiesības pret atbildētāju.
Arī regresa prasības gadījumā, jākonstatē visi zaudējumu atlīdzībai nepieciešamie priekšnosacījumi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība,
kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto
darbību.
Ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem apstiprinās, ka atbildētājs ar savu rīcību, vadot transportlīdzekļa sastāvu un izraisot ceļu satiksmes
negadījumu, ir sabojājis svešu mantu, radot bojājumus.
Atbildētāja vaina zaudējumu nodarīšanā pierādīta ar 2012.gada 24.augusta administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA915343 un 2012.gada
24.septembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP3/PA 915343 un to nenoliedz pats atbildētājs.
Lietā nav strīds, ka negadījuma rezultātā ir bojāts SIA “/Nosaukums A/” īpašums – izbraucamie vārti, un sakarā ar to, ka apdrošinātājs izmaksājis
zaudējumu atlīdzību, prasītājam radušies zaudējumi, kas ir cēloniskā sakarā ar atbildētāja vainojamu rīcību.
Tādējādi tiesas kolēģija atzīst, ka pastāv visi zaudējumu atlīdzības piedziņai nepieciešamie priekšnosacījumi - atbildētāja neattaisnojama rīcība,
zaudējumu rašanās fakts, un cēloniskais sakars starp atbildētāja rīcību un zaudējumu rašanos.
Lietā pastāv strīds par zaudējumu apmēru, kas nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai pie apstākļiem, kad konstatēta atbildētāja vaina zaudēju
nodarīšanā, cēloniskais sakars un zaudējumu esamības fakts.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam - iebildumu pamatotība.
Tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu prasītāja argumentu, ka zaudējuma apmērs ir izmaksātā apdrošināšanas atlīdzības summa, jo arī ceļot regresa
prasību, zaudējumu summai jābūt pamatotai ar pierādījumiem par reālo zaudējumu apmēru, kas nodarīts personai, kurai apdrošināšanas atlīdzība
izmaksāta.
Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC- 332/2008, norādīts, ka nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta
atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis esošās mantas samazinājums.
Prasītājs zaudējumu summas pierādīšanai iesniedzis 2012.gada 31.augusta SIA “/Nosaukums B/” tāmi Nr.21/2012, kurā nepieciešamie
remontdarbi salauztajiem vārtiem Tehniskās apskates stacijā /adrese/ novērtēti Ls 2226,19 apmērā (lpp.23).
Atbildētājs iebilda pret minēto dokumentu, norādot uz tā neatbilstību Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām.
Lai gan tāme neatbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām (tā nav parakstīta), tiesas kolēģija nevar atstāt bez ievērības minēto lietā
iesniegto pierādījumu un tas jāizvērtē kopsakarībā ar pārējiem lietā esošiem pierādījumiem.
Tiesas kolēģija ņem vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka tāme nav attiecināma uz konkrēto zaudējumu nodarīšanas gadījumu, vai būtu viltota,
kas to viennozīmīgi padarītu par nepieļaujamu pierādījumu. Nav arī iesniegti pierādījumi, ka tāmē norādītās summas neatbilst patiesajai vērtībai.
Pušu sacīkstes princips (Civilprocesa likuma 10.pants), kas arī ir viens no Civilprocesa pamatprincipiem, ir tieši saistīts ar pušu līdztiesības principu
(Civilprocesa 9.pants). Prasītājs kā pierādījumu iesniedza iepriekš minēto tāmi, savukārt atbildētājs, iebilstot pret zaudējumu apmēru, nav iesniedzis
nevienu pārbaudāmu pierādījumu lietā.
Ar īpašuma apskates protokolu apstiprinās, ka prasītāja izraisītā ceļu satiksmes negadījumā rezultātā tika bojāta SIA “/Nosaukums A/” durvju
vērtne (lpp.15-19), ko atbildētājs nenoliedz savos paskaidrojumos norādot, ka tika nedaudz saliektas durvis (lpp.52).
Atbildētājs kā iebildumus norādījis, ka zaudējumi nebija tik lieli, ka bija jāmaina panelis, apstrīd 2012.gada 31.augusta SIA “/Nosaukums B/” tāmi,
jo tā nav parakstīta.
Iebilstot, ka remonta darbu izmaksām jābūt mazākām, ievērojot sacīkstes un līdztiesības principus, atbildētājam, atbilstoši Civilprocesa likuma
93.panta noteikumiem, bija pienākums iesniegt attiecīgus pierādījumus, ko tiesa var pārbaudīt, lai noskaidrotu patiesību. Atbildētājs nekādus pierādījumus
tiesai nav iesniedzis, lai gan tiesa tika izskaidrojusi pierādījumu neiesniegšanas sekas, līdz ar to tiesas kolēģija var izvērtēt tikai prasītāja iesniegtos
pierādījumus.
Tas apstāklis, ka īpašuma apskati veicis un fiksējis /pers. B/, kurš nav būvju novērtēšanas speciālists, nedod pamatu apšaubīt minēto dokumentu kā
pierādījumu.
Ņemot vērā, ka lietā pierādīts SIA “/Nosaukums A/” durvju vērtnes bojājuma fakts, tiesas kolēģija atzīst, ka zaudējumu apmēra noteikšanā jāņem
vērā tāmē iekļautā paneļa vērtība 2150,64 EUR (Ls 1511,48) un vertikālās vadotnes vērtība 473,52 EUR (Ls 332,79). Tādējādi no atbildētāja prasītāja
labā piedzenama zaudējumu atlīdzība 2624,16 EUR apmērā. Pie apstākļiem, kad nav pierādījumu par reālu durvju paneļa nomaiņu, transporta izdevumi
un izdevumi par vārtu demontāžu un montāžu nevar tikt piedzīti no atbildētāja un šajā daļā prasība ir noraidāma.
Lai gan tāmē nav precīzi norādīti paneļa parametri, uz ko vērsa uzmanību atbildētājs, tiesai nav pamata apšaubīt tāmē iekļautā paneļa attiecināmību
uz konkrēto strīdus gadījumu, jo tāme ir sastādīta objektam /adrese/. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka strīdus objektā bojāto durvju paneļa
vērtība būtu mazāka, nekā tāmē norādītā, kā arī nav iesniedzis nekādus pierādījumus tam, ka bojāto paneli varēja remontēt un tas nebija jānomaina.
Vienlaicīgi tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 93. un 8.panta prasības, nepaziņojot lietas dalībniekiem
par pierādījumu neesamību lietā un neizskaidrojot lietas dalībniekiem attiecīgas pierādījumu neiesniegšanas sekas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesāšanās izdevumi 746,73 EUR (valsts nodeva par
prasības celšanu un apelācijas sūdzības iesniegšanu 339,71 EUR + 339,71 EUR; izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu pirmās instances un apelācijas
instances tiesā 4,70 EUR+4,70 EUR; izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē 57,91 EUR), un par labu valstij nesamaksātie izdevumi par tiesas pavēstu
piegādāšanu 4,59 EUR.
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 430., 432., 434.panta Civillietu tiesas kolēģija
nos prie da:
Seesam Insurance AS Latvijas filiāle prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Seesam Insurance AS Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
zaudējumu atlīdzību 2150,64 EUR (divi tūkstoši viens simts piecdesmit euro un 64 centi) un tiesāšanās izdevumus 746,73 EUR (septiņi simti četrdesmit
seši euro un 73 centi), pārējā daļā prasību noraidīt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar tiesas pavēstu piegādāšanu saistītos izdevumus 4,59 EUR (četri
euro un 59 centi).
Noteikt /pers.A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību
Kurzemes apgabaltiesā un iemaksājot 284,57 EUR drošības naudu.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Vīva
Tiesnese B.Ķeire
Tiesnese Z.Zaiceva