Appeal court dismissed tax exemption claim where property used for healthcare was not officially approved for such use.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the applicant's request to revoke the town council's decision to collect real estate tax on a portion of a building. Although the applicant argued the space was used for healthcare services, the court found no legal basis for exemption because the building had not been officially approved for such use. The court upheld the lower court's ruling, emphasizing that tax exemptions require strict adherence to statutory conditions and official approvals.
Legislator headnote
AI generatedLikums par nekustamā īpašuma nodokli 1.panta 16.punkts; Būvniecības likums 17.pants: Real estate tax exemptions for healthcare facilities apply only when the property is officially approved for such use and utilized accordingly.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A42853309 AA43-0033-13/9
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2013.gada 13.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa, tiesneši I.Amona un V.Poķis,
piedaloties pieteicējas I.D. pārstāvim V.S. un atbildētājas Rēzeknes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rēzeknes novada domes pārstāvim I.S.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.D. pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes 2009.gada 5.jūnija lēmuma Nr.3.2-29/811 atcelšanu sakarā ar I.D. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 23.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvalde 2009.gada 3.februārī nosūtīja pieteicējai I.D. maksāšanas paziņojumu Nr.09-13026 par nekustamā īpašuma nodokli 2009.gadam (turpmāk – Maksāšanas paziņojums) ēkai (veikalam) /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/ (turpmāk – Ēka), 1062 m2 platībā. I.D. apstrīdēja Maksāšanas paziņojumu Rēzeknes pilsētas domē, norādot, ka komercdarbība Ēkā notiek 341 m2 platībā, bet pārējā Ēkas daļa (721 m2) tiek izmantota ārstniecības pakalpojumu sniegšanai, par ko nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā. [2] Ar Rēzeknes pilsētas domes (turpmāk arī – Dome vai atbildētāja) priekšsēdētāja 2009.gada 5.jūnija lēmumu Nr.3.2-20/811 (turpmāk – Lēmums) Maksāšanas paziņojums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minēto. [2.1] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkts nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām. No Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras 2009.gada 7.maija vēstules Nr.809, Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas atzinuma Nr. 2-04-L/1851, Rēzeknes pilsētas domes Būvvaldes sniegtās informācijas izriet, ka Ēkā nav pieņemtas ekspluatācijā tādas telpas, kuru izmantošanas mērķis ir ārstniecība vai veselības aprūpe. [2.2] Būvniecības likuma 17.pants nosaka, ka būvi, tās daļu vai telpu grupu izmanto tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā. Līdz ar to telpu izmantošana veselības aprūpes vajadzībām Ēkā bez pieņemšanas ekspluatācijā atbilstoši šādai funkcijai nav likumīga. [2.3] Ņemot vērā minēto, nav pamata atcelt maksāšanas paziņojumu, kā arī uzlikt par pienākumu Finanšu pārvaldei veikt nekustamā īpašuma nodokļa par Ēku pārrēķinu.
[3] 2009.gada 8.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.D. (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto. [3.1] Ēkas daļu 741 m2 platībā aizņem SIA ,,/Nosaukums/”, kas reģistrēta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā kā veselības iestāde, ko apliecina attiecīga izziņa. Starp pieteicēju un SIA ,,/Nosaukums/” noslēgts nedzīvojamo telpu nomas līgums, kas apliecina attiecīgo telpu nomu. [3.2] Minētie dokumenti kā pamats nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanai Rēzeknes domei tika iesniegti gan 2009.gadā, gan arī 2007.gadā un 2008.gadā. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, nekustamā īpašuma nodoklis minētai Ēkas daļai 2007.gadā un 2008.gadā netika aprēķināts, taču par 2009.gadu, nemainoties faktiskajiem apstākļiem, Dome pieprasa šī nodokļa samaksu.
[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 23.novembra spriedumu I.D. pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minēto. [4.1] No likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkta, Ministru kabineta 2006.gada 29.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3.punkta, Ārstniecības likuma 1.panta 1. un 3.punkta tiesa secināja, ka nekustamā īpašuma strīdus platība nav apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli tikai tad, ja konstatējami visi minētajās tiesību normās uzskaitītie priekšnoteikumi.
Tiesa secināja, ka lietā nav strīda, ka pieteicējas īpašums 721 m2 platībā ir iznomāts komercsabiedrībai SIA „/Nosaukums/”, kas reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Taču pastāv strīds, vai šajā platībā faktiski tiek nodrošināti ārstniecības pakalpojumi, proti, notiek profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija vai aprūpe. [4.2] Lēmumā norādīts, ka attiecīgajā adresē nav pieņemtas ekspluatācijā telpas, kuru izmantošanas mērķis būtu ārstniecības vai veselības aprūpe, līdz ar to telpu izmantošana veselības aprūpes vajadzībām bez pieņemšanas ekspluatācijā nav likumīga.
Tiesa uzskatīja, ka nodokļu apmēra noteikšanas sakarā nav būtisks fakts, ja telpas tiktu lietotas, pārkāpjot Būvniecības likuma 17.panta prasības. Minētais ir pamats administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, ja šāds pārkāpums tiktu konstatēts, bet nav šķērslis prezumēt, ka komercsabiedrība nenodrošina ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Tomēr konkrētajā gadījumā, lai telpas atzītu par tādām, kas nav apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli, ir jāpierāda, ka tajās, kā apgalvo pieteicēja, tiek nodrošināti ārstniecības pakalpojumi.
Proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pants uzliek pierādīšanas pienākumu nodokļu maksātājam. [4.3] SIA „/Nosaukums/” valdes locekle V.B. 2010.gada 26.februāra vēstulē paskaidroja, ka strīdus telpās atrodas ambulatorā daļa, kur ir izvietots ārsta radiologa diagnosta kabinets, kurā notiek pacientu reģistrēšana, izmeklējumu pārskatu izsniegšana, pacientu sūdzību pieņemšana un izskatīšana, konsīlija sasaukšana, ārstniecības personas konsultācijas pacientiem, ārstniecības personas sastāda izmeklējumu aprakstus.
Minētie paskaidrojumi vērtējami kritiski, jo tas ir pretrunā iestādes iesniegtajiem pierādījumiem par to, ka strīdus platībā praktiski nenotiek nekāda komercdarbība, telpas ir slēgtas un konkrētajā adresē netiek saņemti pasta sūtījumi. Atbildētājas iesniegtās fotogrāfijas, pasta paziņojumi ar atzīmi par to, ka SIA „/Nosaukums/” slēgta, apliecina, ka ēkā ilgstoši nenotiek nekāda darbība. Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka pieteicēja nav pierādījusi, ka strīdus telpās tiek nodrošināti ārstniecības pakalpojumi.
Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzinusi, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots.
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 23.novembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minēto. [5.1] Nav pamatots tiesas secinājums par to, ka pieteicēja neesot pierādījusi to, ka strīdus telpās netiek nodrošināti ārstniecības pakalpojumi. Gluži pretēji, šādi pierādījumi tiesai tika iesniegti – telpu nomas līgums starp SIA „/Nosaukums 2/” un SIA „/Nosaukums/”, kas ir veselības aprūpes iestādes. [5.2] Pieteicēja paļāvās, ka iestāde rīkosies godprātīgi un turpinās piemērot nodokļa atvieglojumu, tāpat kā iepriekšējos gados. [5.3] Nav būtisks tas apstāklis, vai ēkā faktiski notiek kāda ārstnieciskā darbība, vai kādā brīdī nenotiek. Būtisks ir apstāklis, ka ārstniecības iestāde ir reģistrējusi savu juridisko adresi iznomātajās telpās. [5.4] Iestādes iesniegtās fotogrāfijas nav uzskatāmas par pierādījumiem, jo nav zināms, kad un kur tās uzņemtas, izgatavotas un kādam nolūkam tas darīts. [5.5] Tiesa nepamatoti vadījusies no Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas par SIA „/Nosaukums/” nodarbinātajām personām, jo ne vienmēr tiek slēgti darba līgumi. Informāciju par ārstniecības personām, ar kurām SIA „/Nosaukums/” ir noslēgti līgumi, ir iespējams iegūt no ārstniecības personu reģistra.
[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu apmierināt, papildus norādot, ka tiesai ir jāņem vērā fakts, ka sākotnēji, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, atbildētāja apstrīdēto Maksāšanas paziņojumu atcēla, bet pēc tam pieņēma pretēju lēmumu, ar pārsūdzēto Lēmumu Maksāšanas paziņojumu atstājot negrozītu. Pieteicējas pārstāvis norādīja arī, ka atbildētāja nav ievērojusi vienlīdzības principu, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli ēkai /adrese 2/. Atbildētājas pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu noraidīt. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki V.Z., A.B., I.S.
Motīvu daļa
[7] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.
[8] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmā daļa noteic ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamos objektus. Saskaņā ar minēto tiesību normu ar nekustamā īpašuma nodokli no 2007.gada 1.janvāra apliek zemi un ēkas. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā ir noteikti izņēmumi, kādos gadījumos nekustamo īpašumu ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek. Minētā panta otrās daļas 16.punkts noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām. Tādējādi minētās tiesību normas mērķis ir cita starpā izslēgt no aplikšanas ar nodokli ēkas vai to daļas, kuras tiek izmantotas veselības aprūpes vajadzībām. No Ministru kabineta 2006.gada 29.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3.punkta izriet, ka, piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu, ar nodokli neapliek nekustamo īpašumu, kuru izmanto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 3.punktam. Atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 3.punktam ārstniecības iestādes ir ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus. Savukārt saskaņā ar minētā panta 1.punktu ārstniecība ir profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe. No minētajām tiesību normām to kopsakarā izriet, ka, lai ēku vai tās daļu neapliktu ar nekustamā īpašuma nodokli, šajā ēkā jānotiek ārstniecībai, ko nodrošina ārstniecības iestāde. Ievērojot minēto, par nepamatotu atzīstams pieteicējas apelācijas sūdzības arguments, ka nav nozīmes, vai ārstniecība konkrētajās telpās faktiski notiek vai nenotiek.
[9] Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 8.panta 4.punktu aktuālo kadastra informāciju izmanto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju atbildētājai Ēkai nekustamā īpašuma valsts kadastra (turpmāk – Kadastrs) informācijas sistēmā reģistrēti šādi izmantošanas veidi – tirdzniecības telpu grupa 604,5 m2 platībā un cita, iepriekš neklasificēta telpu grupa 457,7 m2 platībā (lietas I sējuma 19.lapa). Arī no lietas materiālos esošās Ēkas inventarizācijas lietas redzams, ka Ēkas galvenais izmantošanas veids ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas. Ēkā ir pagrabstāvs un 1.stāvs, kopā četras telpu grupas, no kurām 1.stāvā ir tirdzniecības telpu grupas, pagrabā – cita telpu grupa (lietas I sējuma 164.-178.lapa). Tādējādi atbildētājai, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, nebija pamats Ēku ar nekustamā īpašuma nodokli neaplikt, jo Ēka vai tās daļa nav paredzēta ārstniecībai. Līdz ar to atzīstams, ka Maksāšanas paziņojums pieteicējai nosūtīts pamatoti.
[10] No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja norādījusi, ka daļu no Ēkas iznomā SIA „/Nosaukums/”, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī iesniegusi Domē telpu nomas līgumus un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras izsniegto sertifikātu par SIA „/Nosaukums/” ambulatoro daļu /adrese/. Tādējādi lietā ir strīds par to, vai uz Ēkas daļu 721 m2 platībā ir piemērojams likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļas 16.punktā noteiktais izņēmums, proti, vai Ēkas daļa 721 m2 platībā 2009.gadā tika izmantota veselības aprūpes vajadzībām.
[11] No Lēmuma izriet, ka atbildētāja, pārbaudot pieteicējas argumentus un iesniegtos pierādījumus, kā arī savācot papildu pierādījumus, atteicās piemērot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktu. Dome Lēmumā norāda, ka attiecīgajā adresē nav pieņemtas ekspluatācijā telpas, kuru izmantošanas mērķis būtu ārstniecības vai veselības aprūpe, līdz ar to telpu izmantošana veselības aprūpes vajadzībām bez pieņemšanas ekspluatācijā nav likumīga. Kā jau apgabaltiesa norādīja, Kadastrā reģistrētajam Ēkas izmantošanas veidam ir nozīme nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanā, taču, lai piemērotu likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punktu, ar šo faktu aprobežoties nevar, ja nodokļu maksātājs pierāda, ka telpas tiek izmantotas veselības aprūpes vajadzībām Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nedevām” 38.pantu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Tādējādi tiesību norma uzliek pierādīšanas pienākumu nodokļu maksātājam.
[12] Kā jau Administratīvā apgabaltiesa iepriekš secināja, lai izšķirtu iepriekš minēto strīdu, ir jānoskaidro, vai strīdus telpās notika ārstniecība, ko nodrošināja ārstniecības iestāde. Lietā nav strīda par to, ka SIA „/Nosaukums/” ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā, tātad uzskatāma par ārstniecības iestādi Ārstniecības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka SIA „/Nosaukums/” 2009.gadā nomāja Ēkas daļu 721 m2 platībā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vajadzībām (lietas I sējuma 73.-76.lapa). SIA „/Nosaukums/” juridiskā adrese ir /adrese/. Saskaņā ar Komerclikuma 139.pantu kapitālsabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis). Juridiskajai adresei nav jāsakrīt ar vietu, kurā konkrētais komersants nodarbojas ar saimniecisko darbību. Tādējādi fakts, ka SIA „/Nosaukums/” juridiskā adrese ir reģistrēta Ēkā un tai ir tiesības lietot telpas Ēkā uz nomas līguma pamata, vēl nenozīmē, ka konkrētajā juridiskajā adresē tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi. Tādējādi tālāk noskaidrojams, vai minētajās telpās 2009.gadā faktiski notika ārstniecība, ko nodrošināja SIA „/Nosaukums/”.
[13] Administratīvā apgabaltiesa lietā konstatē turpmāk minētos pierādījumus. [13.1] Veselības ministrija 2007.gada 9.jūnijā ir izdevusi sertifikātu Nr.A-2175 par to, ka SIA „/Nosaukums/” ambulatorā daļa /adrese/, ar šādām struktūrvienībām: ārsta radiologa - diagnosta kabinets, ir atzīta par atbilstošu Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumiem Nr.77 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” un tai ir atļauts nodarboties ar ārstniecību atbilstošajās jomās (lietas I sējuma 10.lapa). [13.2] 2009.gada 29.aprīlī Domes Finanšu pārvalde nosūtīja Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrai pieprasījumu Nr.12.1- 12/70 ar lūgumu sniegt informāciju par to, cik lielu platību aizņem SIA „/Nosaukums/” ambulatorā daļa /adrese/, ar struktūrvienību - ārsta radiologa diagnosta kabinets (lietas I sējuma 21.lapa). [13.3] 2009.gada 7.maijā Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra sniedza atbildi uz Domes pieprasījumu (lietas I sējuma 22.lapa), kurā norādīts, ka SIA „/Nosaukums/” ambulatorā daļa ar struktūrvienību ārsta radiologa kabinets, novērtēta atbilstībai Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumiem Nr.77 ,,Noteikumi par obligātām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 2007.gada 9.jūlijā.
Ārstniecības iestādes atbilstības novērtēšanas pieteikumā un tam pievienotos dokumentos uzrādīti apliecinājumi par ārstniecības iestādes juridiskām tiesībām izmantot pieteikumā minētā adresē norādītās telpas sava pakalpojuma nodrošināšanai, kas apliecinātas ar telpu īres līgumu un telpu izmantošanas plānu ar norādēm par to izmantošanas mērķiem. Minētajai atbildei pievienots telpu nomu apliecinošs līgums (lietas I sējuma 24., 25.lapa). No minētā līguma izriet, ka SIA „/Nosaukums/” no SIA „/Nosaukums 3/” /adrese 3/, iznomā telpas 69,72 m2 kopplatībā. [13.4] Starp Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un SIA „/Nosaukums/” 2007.gada 27.decembrī noslēgtā līguma Nr.0302/PM- 1063/2008L par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu 2009.gada 6.janvāra, 22.aprīļa, 20.jūlija grozījumi ar pielikumiem par plānoto finansējumu magnētiskās rezonanses pakalpojumu apmaksai, ārstniecības personu sarakstu, kurā norādīti radiologi – diagnosti V.Z., I.S., A.B., G.K. un V.G., un darba grafiku, par norēķinu un kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību (lietas I sējuma 205.-214.lapa). [13.5] Būvinspektora uzņemtās fotogrāfijas 2009.gada 30.novembra Ēkas apsekošanā (lietas I sējuma 95.-97.lapa). [13.6] 2010.gada 4. un 15.janvārī atpakaļ sūtīti pasta paziņojumi ar atzīmi par to, ka SIA „/Nosaukums/” adresē /adrese/, slēgta (lietas I sējuma 100.,101.lapa). [13.7] SIA „/Nosaukums/” valdes locekle V.B. 2010.gada 26.februāra vēstulē Administratīvajai apgabaltiesai paskaidro, ka strīdus telpās atrodas ambulatorā daļa, kur ir izvietots ārsta radiologa diagnosta kabinets, kurā notiek pacientu reģistrēšana, izmeklējumu pārskatu izsniegšana, pacientu sūdzību pieņemšana un izskatīšana, konsīlija sasaukšana, ārstniecības personas konsultācijas pacientiem, ārstniecības personas sastāda izmeklējumu aprakstus (lietas I sējuma 87.lapa). [13.8] Veselības inspekcijas Kontroles pārvaldes 2010.gada 30.aprīļa vēstulē Nr.4-2/4506 ir norādīts, ka 2010.gada 26.aprīlī tika veikta kontrole SIA „/Nosaukums/” juridiskajā adresē /adrese/, kur konstatēts, ka telpas pēc applūšanas 2010.gada 7.martā nav izmantojamas medicīniskai darbībai, tiek veikti remontdarbi, telpas uz apsekošanas brīdi neatbilst obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm (lietas I sējuma 217.-218.lapa). [13.9] Veselības inspekcijas 2012.gada 4.aprīļa vēstulē Nr.5.10- 32/7655/3323 norādīts, ka no 2010.gada 6.aprīļa kontroles akta AA 030830 SAI „/Nosaukums/” telpas /adrese/ applūdušas 2010.gada 8.martā, sakarā ar to norisinājās remonts, telefoniski apstiprināts, ka darbība atjaunota 2010.gada maijā.
Plānveida kontroles veiktas 2011.gada 24.augustā un 15.decembrī, SIA „/Nosaukums/” atbilst Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” (lietas I sējuma 207.lapa). [13.10] Domes Būvvaldes 2012.gada 26.marta, 28.marta, 29.marta un 16.aprīļa atzinumi par būves pārbaudi un apsekošanas fotomateriāli (lietas I sējuma 192.-202.lapa) [13.11] Liecinieks V.Z. liecināja, ka pēc profesijas ir ārsts radiologs, dzīvo /pilsēta/. 2009.gadā strādāja /ārstniecības iestāde/ par ārstu radiologu, strādāja firmā, kurā veicu dublēšanu (vēlreiz pārskatīja sagatavotos rezultātus), darbu veica /Nosaukums 3/ pagrabā, /adrese 3/.
Uz slimnīcu viņš brauca ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, ar pacientiem netikās. Rēzeknē vienmēr strādājis tikai slimnīcā, nebija nevienas reizes, kad būtu strādājis kādās citās telpās. Liecinieks noliedza, ka būtu bijis Ēkā (lietas II sējuma 60.lapa). [13.12] Lieciniece I.S. liecināja, ka 2009.gadā strādāja kā ārste radioloģe /ārstniecības iestāde/ un SIA „/Nosaukums/” medicīnas centrā, kas atrodas /adrese/. Uz medicīnas centru /ielas nosaukums/ gājusi bieži, jo tur atradies portatīvais dators, kuru izmantojusi izmeklējumu aprakstīšanai.
Tagad šo darbu viņa darot mājās, jo dators ir mājās. Zina, ka telpās tika veikts remonts, pēc remonta tur nav bijusi. /ielas nosaukums/ strādājusi kopā ar dakteri A.B., ar kuru notikuši konsīliji, par citiem ārstiem neko nevar pateikt. Pacientus šajā ēkā nav pieņēmusi. Pacientu izmeklējumi tika veikti slimnīcas telpās, kur ir otrs SIA „/Nosaukums/” kabinets. Uz /adrese/ gājusi vienu reizi vai divas nedēļā ārpus sava darba laika, vakaros vai brīvdienās, jo pamata darbs viņai bija slimnīcā (lietas II sējuma 85.-86.lapa). [13.13] Lieciniece A.B. liecināja, ka /adrese/, atrodas ārstniecības iestāde, šobrīd tā saucās „/Nosaukums 4/”. 2009.gadā epizodiski ieradusies /adrese/, ar mērķi strādāt un apgūt magnētiskās rezonanses izmeklēšanas prasmes.
Darbojās kopā ar dakteri I.S., jo viņa pati nebiju izgājusi kursus magnētiskajā rezonansē, savukārt dakterei I.S. bija plašākas zināšanas un pieredze šajā jautājumā. 2009.gadā strādāja /ārstniecības iestāde/ par radiologu - diagnostu. Telpās /ielas nosaukums/ pavadīja ļoti maz laika, jo pamatdarbs bija /ārstniecības iestāde/. /ielas nosaukums/ kopā ar dakteri I.S. strādājušas vienā telpā, kopā skatījušās magnētiskās rezonanses izmeklējumus, dažkārt pie dakteres bija arī pacienti. Darba telpā bija galds un dators, citās ēkas telpās viņa negāja, citus medicīnas darbiniekus šajās telpās nesastapa (lietas II sējuma 86.lapa). [13.14] 2012.gada 25.septembra paskaidrojumā Administratīvajai apgabaltiesai G.K. paskaidrojusi, ka Rēzeknē nekad nav strādājusi un tieša saskarsme ar lietā figurējošās veselības aprūpes iestādes darbiniekiem viņai nav bijusi. 2009.gadā sniegusi 2 vai 3 konsultatīvus slēdzienus par Rēzeknes magnētiskās rezonanses kabinetā veikto izmeklējumu attēliem, kas elektroniski pārsūtīti uz viņas darbavietu /ārstniecības iestāde/(lietas II sējuma 32.lapa). [13.15] 2012.gada 18.oktobra iesniegumā Administratīvajai apgabaltiesai V.G. paskaidrojis, ka starp SIA „/Nosaukums/” un viņu pastāv darba tiesiskās attiecības, viņš veic ārsta radiologa pienākumus darba vietā /adrese 3/ (lietas II sējuma 50.lapa).
[14] Izvērtējusi iepriekš minētos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa tālāk norādīto motīvu dēļ pieteicējas apgalvojumu par to, ka Ēkas daļā 2009.gadā notika ārstniecības darbības, atzīst par nepamatotu.
[15] Veselības ministrijas 2007.gada 9.jūnija sertifikāts Nr.A-2175 [13.1] apstiprina, ka ārstniecības iestādei SIA „/Nosaukums/” ir ambulatorā daļa, kas atrodas /adrese/, kā arī ir struktūrvienība: ārsta radiologa - diagnosta kabinets, kas atbilstoši Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras 2009.gada 7.maija vēstulē [13.3] pievienotajam līgumam atrodas /adrese 3/. Tādējādi ar sertifikātu ir atzīts, ka SIA „/Nosaukums/” ambulatorā daļa /adrese/ ar struktūrvienību (ārsta radiologa - diagnosta kabinetu) /adrese 3/ atbilst noteikumiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, un tai ir atļauts nodarboties ar ārstniecību atbilstošajās jomās. Minētā atļauja apgabaltiesas ieskatā vēl nepierāda, ka SIA „/Nosaukums/” konkrētajās telpās /adrese/ ārstniecību faktiski nodrošina, ja vien par to neliecina citi objektīvi pierādījumi.
[16] Lietas materiālos atrodas būvinspektora uzņemtās fotogrāfijas 2009.gada 30.novembra Ēkas apsekošanā [13.5], kā arī pasta paziņojumi ar atzīmi par to, ka SIA „/Nosaukums/” adresē /adrese/, slēgta [13.6]. Minētajiem pierādījumiem apgabaltiesas ieskatā nav izšķirošas nozīmes lietas izšķiršanā, jo, pirmkārt, fotogrāfijas nesniedz objektīvu priekšstatu par SIA „/Nosaukums/” iznomātajām telpām, jo fotogrāfijas uzņemtas no Ēkas ārpuses, otrkārt, tikai no Ēkas daļas ārējā izskata nevar spriest par to, vai Ēkā tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi. Šādu secinājumu nav iespējams izdarīt arī no fakta, ka SIA „/Nosaukums/” adresē /adrese/ attiecībās ar pašvaldību nav sasniedzama un atsevišķās dienās Ēkas durvis ir slēgtas. Par Ēkas daļas faktisku izmantošanu vai neizmantošanu ārstniecības pakalpojumu sniegšanai 2009.gadā nevar liecināt arī Veselības inspekcijas Kontroles pārvaldes veikto kontroļu rezultāti SIA „/Nosaukums/” juridiskajā adresē /adrese/, [13.8 -13.9], jo, pirmkārt, tās tika veiktas 2010.gadā un 2011.gadā, otrkārt, kontrolēta tikai telpu atbilstība obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm Domes Būvvaldes 2012.gada 26.marta, 28.marta, 29.marta un 16.aprīļa atzinumi par būves pārbaudi un apsekošanas fotomateriāli [13.10] neattiecas uz lietā aplūkojamo taksācijas periodu.
[17] Lietā nav strīda, ka aparatūra, ar kuru SIA „/Nosaukums/” nodrošina cilvēka ķermeņa kodolmagnētiskos izmeklējumus, atrodas tās struktūrvienībā /ārstniecības iestāde/ /adrese 3/, kur izvietots ārsta radiologa
– diagnosta kabinets. Lietā nav strīda, ka SIA „/Nosaukums/” magnētiskās rezonanses izmeklējumus veic, to apstiprina arī lietā esošie līgumi ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru [13.4]. Kā paskaidroja pieteicējas pārstāvis (lietas I sējuma 220.lapa), ambulatorajā daļā /adrese/ notiek pacientu pierakstīšana, pēc tam pacienti dodas uz izmeklējumiem /adrese 3/, bet izmeklējuma rezultātus izsniedz /adrese/ vai 18.novembra 41 ielā pēc pacienta izvēles, konsultācijas notiek /adrese 2/. To apstiprina arī SIA „/Nosaukums/” valdes locekle V.B., papildus norādot, ka ambulatorajā daļā ārstniecības personas sastāda izmeklējumu aprakstus, notiek arī ārstu konsīliji [13.7]. Kā izriet no Veselības inspekcijā iesniegtā ārstniecības personu saraksta [13.4], SIA „/Nosaukums/” 2009.gadā tika nodarbināti 5 ārsti (radiologi – diagnosti). No minēto ārstu paskaidrojumiem un liecībām [13.11- 13.15] izriet, ka telpas /adrese/ izmantojušas tikai divas ārstes – I.S. un A.B. Ārsti V.Z., V.G. un G.K. telpās /adrese/ nekad nav bijuši. Turklāt ārste I.S. izmantojusi vienu nelielu telpu /adrese/ ārpus sava pamatdarba laika /ārstniecības iestāde/, vakaros un brīvdienās, kur, izmantojot šajā telpā atrodošos portatīvo datoru, rakstījusi diagnostiskās radioloģijas izmeklējumu aprakstus. Kopā ar I.S. magnētiskās rezonanses izmeklējumu attēlus skatījusies ārste A.B., kuras pamatdarbs bija /ārstniecības iestāde/. I.S. norāda, ka pacientus /adrese/ nav pieņēmusi, bet A.B. norāda, ka pie ārstes I.S. dažkārt bija arī pacienti. Tādējādi SIA „/Nosaukums/” strādājošo ārstu sniegtie paskaidrojumi un liecības ir pretrunā SIA „/Nosaukums/” valdes locekles paskaidrojumiem par to, kādas ārstniecības darbības notika Ēkā 2009.gadā. Ārstu paskaidrojumi norāda, ka SIA „/Nosaukums/” sekundārās ambulatorās veselības pakalpojumi
– magnētiskās rezonanses izmeklējumi tika veikti SIA „/Nosaukums/” struktūrvienībā – ārsta radiologa diagnosta kabinetā /adrese 3/. Ārsti neapstiprina SIA „/Nosaukums/” valdes locekles paskaidrojumus, ka telpās /adrese 2/ notika pacientu reģistrēšana, izmeklējumu pārskatu izsniegšana, pieņemšana un konsultāciju sniegšana pacientiem. Izvērtējot ārstu paskaidrojumus iepretim SIA „/Nosaukums/” valdes locekles paskaidrojumiem, apgabaltiesa priekšroku dod SIA „/Nosaukums/” ārstniecības personu paskaidrojumiem, jo viņi bija SIA „/Nosaukums/” sniegto ārstniecības pakalpojumu tiešie izpildītāji. un A.B. liecināja, ka telpās /adrese/ gatavojušas izmeklējumu aprakstus, apspriedušas konsīlijā, taču, ņemot vērā, to, ka tas nav noticis regulāri, turklāt I.S. un A.B. no darba brīvajā laikā, šādas I.S. un A.B. darbības nav vērtējamas kā pastāvīga ārstniecības pakalpojumu sniegšana telpās /adrese/, bet ir saistāmas ar diagnostikas pakalpojumiem, kuri tika sniegti /adrese 3/. A.B. gan norāda, ka /adrese/ pie I.S. dažkārt bijuši pacienti, taču pati I.S. šādu faktu noliedz. Apgabaltiesa priekšroku dod I.S. liecībai, jo A.B. liecināto neapstiprina citi ticami pierādījumi. No visa iepriekš minētā nevar konstatēt un izdarīt secinājumu, ka SIA „/Nosaukums/” nomātajās telpās /adrese/ notika ārstniecība Ārstniecības likuma 1.panta 1.punkta izpratnē (profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe).
[18] Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja nav pierādījusi, ka strīdus telpās tiek nodrošināti ārstniecības pakalpojumi, izrietoši strīdus telpas ir apliekamas ar nekustamā īpašuma nodokli saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmo daļu, un pie šādiem apstākļiem nav pamata Lēmumu atzīt par prettiesisku.
[19] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tiesai ir jāņem vērā fakts, ka sākotnēji, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, atbildētāja apstrīdēto Maksāšanas paziņojumu atcēla, bet pēc tam pieņēma pretēju lēmumu, ar pārsūdzēto Lēmumu Maksāšanas paziņojumu atstājot negrozītu. No lietas materiāliem izriet, ka, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Domes priekšsēdētāja vietnieks ar 2009.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.3.2.-20/437 apstrīdēto Maksāšanas paziņojumu atcēla (lietas I sējuma 208.lapa). Konstatējot, ka iepriekš minēto lēmumu parakstījusi amatpersona bez attiecīga pilnvarojuma, Domes priekšsēdētājs 2009.gada 5.maijā pieņēma lēmumu Nr.3.2.-20/625 atcelt 2009.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.3.2.-20/437 un pagarināt pieteicējas 2009.gada 2.marta apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņu (lietas I sējuma 216.lapa). Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja nav pārsūdzējusi Domes priekšsēdētāja 2009.gada 5.maija lēmumu Nr.3.2.-20/625, tātad nav iebildusi, ka iestāde pēc savas iniciatīvas atcēlusi viņai labvēlīgu, bet spēkā neesošu lēmumu, un turpinājusi apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu, kas rezultējusies ar šajā lietā pārbaudāmo Lēmumu. No iepriekš minētajiem apstākļiem secināms, ka Dome, konstatējot, ka pieteicējai izdots spēkā neesošs administratīvais akts - 2009.gada 2.aprīļa lēmums – pēc savas iniciatīvas uzsākusi administratīvo procesu no jauna, ko noteiktos gadījumos pieļauj Administratīvā procesa likuma (Administratīvā procesa likuma 83., 85.-88.pants). Ņemot vērā, ka nodokļu iekasēšana skar visas sabiedrības interesi saņemt noteiktos nodokļus, iestādei, pamatoti konstatējot, ka attiecībā uz pieteicēju atbrīvojums no nodokļa nomaksas nav piemērojams, bija tiesības pieņemt pretēju lēmumu. Turklāt, kā jau apgabaltiesa iepriekš atzina, iestādes gala lēmums iepriekš minētajā procesā – šajā lietā pārsūdzētais Lēmums – ir tiesisks.
[20] Nav pamatots pieteicējas pārstāvja arguments par vienlīdzības principa neievērošanu. Pieteicējas pārstāvis norāda, ka dzīvojamai mājai /adrese 2/ nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts, neņemot vērā, ka faktiski šajā ēkā notiek komercdarbība. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 6.pantā nostiprināto vienlīdzības princips, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, — atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Attiecībā uz pieteicējas pārstāvja norādīto gadījumu nav piemērojams likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 16.punkts, arī faktiskie apstākļi abos gadījumos nav vienādi, tāpēc šeit nevar runāt par vienlīdzības principa neievērošanu.
[21] Pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:
noraidīt I.D. pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes 2009.gada 5.jūnija lēmuma Nr.3.2-29/811 atcelšanu daļā, ar kuru I.D. noteikts pienākums samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2009.gadu Ls 432,63 apmērā par ēkas daļu platību 721 m2 platībā /adrese/. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Liniņa
Tiesneši (paraksts) I.Amona (paraksts) V.Poķis
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Liniņa Rīgā, 2013.gada 13.martā