Court orders property manager to pay insurance company for water damage to common area pipes.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the property management company to pay the insurance company for water damage to common area pipes. The plaintiff successfully claimed that the leak originated from the building's shared drainage system, which falls under the manager's mandatory maintenance obligations. Consequently, the court ruled that the manager is liable for the repair costs and awarded interest on the judgment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 15., 41., 97., 190., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti: A property manager is liable for damages caused by leaks in common area engineering systems and must bear the costs of necessary repairs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2999-24/34
ECLI:LV:LRT:2024:0903.C771725423.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Preiļos 2024.gada 3.septembrī
Latgales rajona tiesa
tiesnese I. Beitāne
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu If P&S Insurance AS Latvijas filiāles prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu,
Aprakstošā daļa
[1] 2023.gada 14.decembrī prasītāja If P&S Insurance AS Latvijas filiāle cēla tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju sabiedrību ar
ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.
[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2021.gada 26.maijā /adrese/, ūdens noplūdes rezultātā tika saliets /pers. A/ apdrošinātais dzīvoklis
Nr./numurs/. Saskaņā ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2021.gada 31.maijā sastādītajā aktā sniegto informāciju noplūde notika lietus kanalizācijas
aizsērējuma uz jumta rezultātā.
[2.1] Dzīvoklim nodarītie bojājumi konstatēti If P&C Insurance AS Latvijas filiāle pārstāvja 2021.gada 2.jūnijā sastādītajā īpašuma apskates aktā.
Saskaņā ar SIA “AG Kon” sastādīto un sertificēta būvspeciālista /pers. B/ apstiprināto tāmi dzīvokļa atjaunošanas izmaksas aprēķinātas 2481,47 EUR.
[2.2] Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā mājokļa apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr. /numurs/) noteikumiem, prasītāja
ir izmaksājusi /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību par noplūdes rezultātā dzīvoklim nodarīto kaitējumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst (..) dzīvojamo māju apkalpojošās
inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā
īpašuma (..). Minētās likuma normas izpratnē lietus kanalizācijas stāvvads ir uzskatāms par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu).
[2.3] Lietā nav strīda, ka dzīvojamā māja ir nodota atbildētājas pārvaldīšanā. Minētā iemesla dēļ, ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma
6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunktā noteikto, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ietver dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un
komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu, atbildētājam ir tiesības un pienākums pārvaldīt un apsaimniekot mājas kopīpašumā
esošās daļas, tai skaitā, bet ne tikai, mājas lietus kanalizācijas sistēmu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Prasībā norādīts, ka, ņemot vērā minēto, atbildētājs, kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ir atbildīgs par mājas kopīpašumā esošo daļu un
kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā atbildētājas sastādīto aktu
par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, ka noplūde lietus kanalizācijas stāvvada aizsērējuma dēļ, kas ir daļa no mājas kopējām
inženiertehniskajām komunikācijām, atbildētāja ir pilnībā atbildīga par notikušo noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.
[2.4] Prasītāja izmaksājusi /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību par noplūdes rezultātā dzīvoklim nodarīto kaitējumu un nodarīto zaudējumu apmērs ir
2481,47 EUR.
Saskaņā ar apdrošināšanas polises nosacījumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam apdrošinājuma ņēmējam jāuzņemas pašrisks 90,00 EUR
apmērā. Tomēr tā kā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta personīgi, un prasītājai nav zināms, vai telpu atjaunošanas darbus
apdrošinājuma ņēmējs ir veicis, par telpu atjaunošanas izdevumiem prasītāja uztur prasību 1606,54 EUR apmērā, kas veidojas no remontdarbu tāmē
norādītajām tiešajām izmaksām 1623,04 EUR un 21% PVN no materiālu (būvizstrādājumu) izmaksām 350,00 EUR jeb 73,50 EUR, mīnus pašrisks
90,00 EUR. Tādējādi prasības summas aprēķins ir šāds: 1623,04 EUR + 73,50 EUR – pašrisks 90,00 eiro = 1606,54 EUR.
[2.5] Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas
tiesība, t.i., apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesība pārņemt apdrošinātā prasības tiesības izmaksātās summas apmērā pret
personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem. Prasītāja ir izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību saistībā ar dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem, līdz ar to
prasītāja pilnībā pārņem no apdrošinātās personas prasības tiesības 1606,54 EUR apmērā.
[2.6] Prasītāja 2022. gada 18.maijā nosūtīja uz atbildētājas juridisko adresi vēstuli, prasot subrogācijas kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās
apdrošināšanas atlīdzības apmērā.
Atbildētājas atbildes vēstulē norādīts, ka pretenziju neatzīst, jo savu vainu nesaskata. Lietus novadīšanas sistēmai ekspluatācijas termiņš esot
beidzies. Dzīvojamā māja regulāri tiek apsekota, bet nekādi defekti nav konstatēti. Negadījums notika pastiprināta lietus dēļ, kas ir nepārvarama vara.
[2.7] Prasībā atbildētājas prettiesiska rīcība pamatota sekojoši. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunkts
nosaka, ka apsaimniekotājam obligāti jāveic gan dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, gan tehniskā apkope, gan arī
kārtējais remonts.
Apsaimniekotāja pienākumi ir konkretizēti 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”. Šo noteikumu 13.punkts paredz, ka apsaimniekotājs
divas reizes gadā (līdz 2018.gada 21.decembrim reizi mēnesī) veic inženierkomunikāciju vizuālo apskati apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas,
ventilācijas, gāzesapgādes un elektroapgādes sistēmām. Kopš 2018.gada 21.decembra minēto Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz, ka vizuālo
apskati veic koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās. Šādas apsekošanas mērķis, saskaņā ar noteikumu 2.punktu,
ir nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu visā tās ekspluatācijas laikā un lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
Prasītājas ieskatā dzīvojamās mājas lietus kanalizācijas sistēmas bojājums, kā tas secināms no atbildētājas aktā sniegtās informācijas, nav
uzskatāms par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli Civillikuma 1773. panta izpratnē. Appludināšanas rezultātā izraisītie zaudējumi nav
uzskatāmi par nejaušiem Civillikuma 1773. panta izpratnē, bet ir atbildētājas prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās
mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā mājas pārvaldnieka,
tiešais pienākums.
Prasītājas ieskatā atbildētāja nav pienācīgi sekojusi tās apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas
rezultātā noveda pie dzīvokļa iekštelpu bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.
Nav nekādu pierādījumu, ka atbildētāja būtu pienācīgā kārtā veikusi normatīvajos aktos paredzētos obligātos pienākumus. Saskaņā ar Ministru
kabineta noteikumu Nr. 907 3.punktu dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā
apskatē. Vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa. Atbildētāja nav norādījusi, ka
šādu žurnālu vestu, no kura varētu iegūt informāciju par obligāti veicamo apsaimniekošanas darbību izpildi vai to izpildes neiespējamību.
Prasība pamatota ar to, ka atbildētāja kā mājas pārvaldnieks neveic obligāti veicamās darbības, par kurām finansējums tiek nodrošināts, jo
dzīvokļu īpašnieki maksā apsaimniekošanas maksu pēc atbildētājas piestādītiem rēķiniem.
Atbildētāja nekad nav veikusi lietus kanalizācijas sistēmas tehnisko apsekošanu un apkopi, kā to nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma
6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunkts. Tas paredz, ka obligāti veicamā darbība ir dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju
apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmā daļa paredz, ka veicot pārvaldīšanas
uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī šā likuma 4.pantā noteiktos
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus – tajā skaitā – pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes)
saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā (1.punkts); sniegto pakalpojumu saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību
(kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā (3.punkts); indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā
(4.punkts).
Tas nozīmē, ka likumdevējs faktiski ir noteicis pārvaldnieka pienākumu rūpēties par apsaimniekojamo māju ar vislielāko rūpību, un, realizējot savus
pienākumus, ne tikai formāli izpildīt normatīvo aktu prasības, bet gan apsaimniekojot uzticēto īpašumu, darīt visu objektīvi nepieciešamo, kas nodrošina
nepārtrauktu kvalitatīvu mājas ekspluatāciju un nodrošina iedzīvotājiem kvalitatīvu un drošu savu dzīvokļu lietošanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunkts izšķir vairākas atsevišķas obligāti veicamās darbības: inženierkomunikāciju:
1) apsekošana; 2) tehniskā apkope; 3) kārtējais remonts. Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 13.punkts regulē vizuālo apskašu biežumu, taču neviens
normatīvais akts konkrēti nenosaka, cik bieži jāveic inženierkomunikāciju tehniskā apkope. Prasītājas ieskatā, tā ir jāveic tik bieži, cik nepieciešams, lai
nodrošinātu augstāk minētā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteikto pārvaldīšanas principu, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 907
2.punkta (nodrošināt dzīvojamās mājas fizisku saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļaut apdraudējuma iestāšanos) izpildi. Ar vizuālo apskati
daudzos gadījumos var būt nepietiekami, tāpēc bez inženierkomunikāciju tehniskās apkopes veikšanas, bieži vien nav iespējams pārliecināties par
inženiertehnisko komunikāciju tehnisko stāvokli un spēju pildīt savas funkcijas.
Tehniskā apkope nozīmē aktīvu darbību veikšanu – apkopšanu, kas nozīmē to, ka bija jāveic aktīvas darbības kanalizācijas sistēmas profilaksei,
nevis tikai vizuāli jāapskata caurule. Gan dzīvē gūtie novērojumi, gan loģikas likumi nešaubīgi liecina par to, ka, vizuāli apskatot ūdens cauruli no ārpuses,
nevar redzēt, cik daudz vai maz tā ir aizsērējusi vai bojāta no iekšpuses. Problēma neslēpjas tik daudz apkopju biežumā, kas atbilstoši Ministru kabineta
noteikumu Nr. 907 13.punktam bija veicama reizi mēnesī vai divas reizes gadā, cik apstāklī, ka lietus kanalizācijas sistēmas apkope nav veikta vispār, lai
gan ir obligāti veicamā apsaimniekošanas darbība.
Ārpuskārtas remontam, kura izmaksas sedzamas no saņemtajiem pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumiem, nav nepieciešams īpašs
dzīvokļu īpašnieku akcepts. Šāda atziņa pausta Augstākās tiesas Senāta 2016. gada 9. novembra spriedumā lietā Nr. SKC264/2016, pārbaudot
apelācijas instances tiesas sprieduma pareizību līdzīgā lietā par zaudējumu piedziņu no dzīvojamās mājas pārvaldītāja un pārvaldītāja pienākumu veikt
pasākumus lokālu jumta bojājumu novēršanā, kas atzīti par obligāti veicamajām darbībām.
Viens no pārvaldnieka obligāti veicamajiem pienākumiem ir arī dzīvojamajai mājai nepieciešamo remontdarbu plānošana un finansējuma
nodrošināšana, nosakot atbilstošu apsaimniekošanas maksu. Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma
maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 21.07.2017.) 7.punkts paredz ikvienā dzīvojamā mājā organizējamos
uzturēšanas un apsaimniekošanas pasākumus, kuru starpā ietilpst arī nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana vismaz trim
nākamajiem gadiem. Šo pakalpojumu nodrošina saskaņā ar dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātiem, kuru veikusi normatīvajos aktos
noteiktā kārtībā sertificēta persona (Noteikumu 9. p.).
Par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski
paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15. oktobrim (Noteikumu 10. p.). Lemjot par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no iepriekš minēto uzturēšanas un
apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanas dzīvojamai mājai (Noteikumu 13. p.). Ja dzīvokļu īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci un nolēmuši
apstiprināt dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam, dzīvojamās mājas pārvaldnieka
aprēķinātā maksa nākamajam kalendāra gadam stājas spēkā ar 1. janvāri (Noteikumu 14. p.).
Tādejādi secināms, ka atbildētāja pienākums bija patstāvīgi apsekot mājas inženiertehniskās komunikācijas, plānot to kārtējo remontu un
nodrošināt tā finansēšanu, iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā. Neveicot Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 noteiktās darbības,
atbildētājs ir pieļāvis prettiesisku bezdarbību. (analoģisku kārtību paredz arī MK Noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, kuri pieņemti 11.07.2017, stājās spēkā 21.07.2017., punkti Nr. 10., 12., 14, 18.).
[2.8] Kaitējuma nodarīšanas fakts un zaudējumu apmērs. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumā lietā SKC-332/2008,
norādīts, ka nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis
esošās mantas samazinājums.
Kompetentas personas sastādīta tāme šādos gadījumos var būt pierādījums līdzekļu apmēram, kas ir nepieciešams sākotnējo dzīvokļa īpašību
atjaunošanai. Bet vērtēts var tikt jautājums, vai ir pierādīts, ka visi tāmē norādītie veicamie darbi ir nepieciešami konkrēto bojājumu novēršanai. Kā arī
gadījumā, ja tiek apšaubītas tāmē norādītās materiālu un darbu vērtības, tad šaubām ir jābūt balstītām uz lietā esošiem un novērtētiem pierādījumiem.
Atbilstoši judikatūrā nostiprinātajām atziņām, naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura
iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis cietušā esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās
mantas samazinājuma veidā. Tāpēc apstāklim, vai norādītais stāvoklis ir ticis reāli atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav
izšķirošas nozīmes, un tas nevar būt pamats tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma (Augstākās
tiesas Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2016, 11.2.2.punkts).
Remontdarbu tāme sastādīta ņemot vērā Apdrošināšanas līguma likuma 42.pantā noteikto kompensācijas principu, kas nozīmē, ka:
1. ja klientam pirms apdrošināšanas gadījuma bija viendabīga materiālu apdare, tad viņam ir tiesības pieprasīt, lai griesti un/vai sienas dzīvoklī,
grīdas ir tādas pašas arī pēc bojājumu novēršanas;
2. tāme paredz visu bojātās telpu un/vai griestu, sienu atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī, jo rūpnīcas būvmateriālu izgatavotājs paredz, ka
izstrādājumiem, ja tie izgatavoti dažādās partijās un laikos, rodas krāsu toņu atšķirības, līdz ar to nav iespējams veikt daļēju remontu, lai apdare būtu
viendabīga (t.i., vienā krāsu tonī, viena veida tapetes, grīdas seguma fragmentāra nomaiņa u.tml.);
3.atbilstoši Civillikuma 1786.pantam zaudējumu apmēru veido bojāto lietu atjaunošanas vērtība. Dzīvokļa konkrētās telpas bojātā plakne tiek
atjaunota pilnībā nevis tikai bojātā vieta.
Atbildētājs savus aprēķinus nav iesniedzis.
Prasītāja uzskata, ka zaudējumu apmērs ar kompetentas personas sastādītu tāmi ir pierādīts.
[2.9] Cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu. Prasītāja uzskata, ka ir pierādīts arī cēloniskais sakars starp atbildētājas prettiesisko
rīcību un zaudējumiem, jo tieši inženierkomunikācijas avārijas rezultātā, kam par iemeslu bija atbildētājas prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti zaudējumi
apdrošinātajam dzīvoklim, ko sedza If Apdrošināšana apdrošināšanas atlīdzības veidā. Pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo
daļu, If Apdrošināšana minētos zaudējumus ir tiesīga prasīt atlīdzināt no vainīgās personas, t.i., no atbildētājas.
[2.10] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1606,54 EUR, valsts nodevu 240,98 EUR, ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta
palīdzības apmaksai 240,98 EUR, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 6 % gadā no piespriestās
summas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu, Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 4.pantu, 6. panta otrās daļas 1. punkta “d” apakšpunktu, 14.panta pirmo daļu, Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajam prasībām” un Ministru kabineta 2008. gada 9.decembra noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7., 9. un 13.punktu.
Norādīja, ka nepiekrīt mediācijas izmantošanai un nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
[3] Atbildētāja ir iesniegusi rakstveida paskaidrojumu, norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidroja, ka atbildētāja speciālisti konstatēja, ka dzīvokļa
saliešana (appludināšana) notikusi ēkas /adrese/, lietus kanalizācijas uz jumta aizsērējuma dēļ.
[3.1] Atbildētājs regulāri /adrese/, veic inženierkomunikāciju pārbaudi saskaņā ar spēkā esošajiem reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Atbildētājs kā pārvaldnieks katru gadu ir veicis dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, sastādot dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas aktus un
veicot fotofiksācijas.
Tā, piemēram, beidzamo 2 gadu laikā pirms iepriekš minētās dzīvokļa saliešanas ir sastādīti šādi dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas akti:
14.11.2019. vizuālās apsekošanas akts Nr. 14-8/30631 (mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti netika konstatēti);
18.05.2020. vizuālās apsekošanas akts Nr. 14-8/12888 (konstatēts, ka mājas lietus kanalizācijas sistēma atrodas apmierinošā stāvoklī, 2004.
gadā veikta tās nomaiņa). Atbildētājs vērš uzmanību, ka 2021. gada 31. maija aktā ir ietverta kļūdaina norāde par to, ka komunikāciju ekspluatācijas
termiņš ir beidzies, kas neatbilst Noteikumu Nr.907 2. pielikuma 1.7. punktam, ka jumtūdeņu novadsistēmas ekspluatācijas termiņš ir līdz 50 gadiem, bez
tam 2004. gadā veikta lietus ūdens kanalizācijas nomaiņa;
10.09.2020. vizuālās apsekošanas akts Nr. 14-8/23571 (mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti netika konstatēti);
12.04.2021. vizuālās apsekošanas akts Nr. 8.2.4-5e/9649 (mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti netika konstatēti).
Tātad nav patiesībai atbilstošs prasītājas apgalvojums, ka pirms avārijas gadījuma 9 mēnešus pēc kārtas atbildētājs nebija rūpējies par ūdens
noteku tīrību un ka pēc rudens lapu krišanas beigām līdz pat avārijas situācijas brīdim pārvaldnieks būtu veicis lietus noteku pārbaudi.
Iepriekš minētajās apsekošanās bojājumi vai avārijas situācija nav konstatēti. Apsekojot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, pārvaldnieks nevarēja
paredzēt, ka intensīva lietus laikā tā aizsērēs.
[3.2] Ņemot vērā, ka lietus ūdens kanalizācijas inženiertīklu ekspluatācijas termiņš nebija beidzies un mājas vizuālajā apskatē to tehniskais stāvoklis
novērtēts kā apmierinošs, atbildētājam nebija nedz iespēju, nedz pienākuma paredzēt bojājumu iestāšanās iespēju.
[3.3] Bojājumi, kas minēti noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajām prasībām” 17. punktā, kas ļautu atbildētājam lemt par ārpuskārtas remontu (15.1. punkts) nav konstatēti.
[3.4] Ierodoties dzīvojamajā mājā pēc izsaukuma 26.05.2021., pārvaldnieka darbinieki konstatēja, ka no spēcīgām lietus gāzēm Rīgas pilsētas
ūdens novadīšanas kolektori nespēja pilnvērtīgi funkcionēt, kā rezultātā dzīvojamajā mājā bēniņu telpās PVC caurules no spiediena atvienojās. Tāpēc arī
notika dzīvokļa saliešana. Pārvaldnieka darbinieki nekavējoties veica kanalizācijas cauruļu atsevišķu posmu un gabalu nomaiņu un montāžu, ko apliecina
26.05.2021. akts par izpildītajiem darbiem Nr. REM714003.
[3.5] Dzīvokļa saliešanas iemesls bija dabas apstākļu ietekme – pastiprinātu lietus nokrišņu rezultātā dzīvojamās mājas lietus ūdens kanalizācijas
PVC caurules pārslodzes rezultātā nespēja novadīt visu lietus ūdeni un no spiediena atvienojās, kas parastos apstākļos nebūtu noticis. Jāņem vērā, ka
konkrētajā situācijā konstatējama nepārvarama vara - liels intensīvu nokrišņu daudzums īslaicīgā laika periodā. Šajā situācijā saliešanas rezultātā
prasītājam radušies zaudējumi atbildētāja ieskatā atzīstami par nejaušiem. Saskaņā ar Civillikuma 1774.pantu nejaušs zaudējums nevienam nav
jāatlīdzina.
[3.6] Ņemot vērā, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēmas vizuālajās apskatēs un apsekošanās bojājumi vai avārijas situācija netika konstatēti, netika
konstatēti tādi apstākļi, kas būtu par pamatu veikt ārkārtas remontu, pārvaldniekam nebija nedz iespēju, nedz pienākuma paredzēt bojājumu iestāšanās
iespēju. Pārvaldnieks varētu būt vainojams tikai gadījumā, ja, konstatējot bojājumu, neveiktu darbības, lai to likvidētu.
Minētais ved pie secinājuma, ka atbildētājam nebija pienākuma iekļaut lietus ūdens kanalizācijas remonta vai renovācijas darbus mājas
remontdarbu plānā, un līdz ar to – nedz izstrādāt tāmi šādu darbu veikšanai un virzīt jautājumu par šādu darbu veikšanu izlemšanai dzīvokļu īpašnieku
kopsapulcē vai aptaujā.
[3.7] Šajā gadījumā nav konstatējami visi trīs zaudējumu piedziņai nepieciešamie priekšnoteikumi, un tieši – nav konstatējama pārvaldnieka
prettiesiska rīcība, kas būtu cēloniskā sakarā ar apdrošinātājam radušamies zaudējumiem. Pie šādiem apstākļiem, nekonstatējot Civillikuma 1779.pantā
noteikto pamatu zaudējumu piedziņai no pārvaldnieka, apdrošinātāja prasījums noraidāms.
Avārijas stāvokļa galvenā pazīme ir bojājums, kas šajā gadījumā pirms avārijas nav konstatēts. Pretējais lietā nav pieradīts.
[4] Prasītāja ir iesniegusi atsauksmi uz atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka, izvērtējot atbildētāja paskaidrojumos izteiktos
argumentus, uzskata tos par nepamatotiem un noraidāmiem.
[4.1] Lietus ūdens kanalizācija ir uzskatāma par dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēmu, kuras uzraudzību, tehnisko apkopi un remontu ir
jāveic pārvaldniekam.
[4.2] Atbildētājam, kā mājas pārvaldniekam ir pienākums sekot dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo inženierkomunikāciju stāvoklim, veikt to
uzraudzību, tīrīšanu, tehnisko apkopi un remontu, nevis tikai ārkārtas remontu.
[4.3] Atbildētājs norāda, ka piekļuves iespēju robežās dzīvojamās mājas komunikācijas, t.sk. lietus ūdens novadīšanas sistēma, tika regulāri
apsekota un pārbaudīta, veiktas lietus ūdens novadīšanas sistēmas tehniskās apkalpošanas. Saskaņā ar aktu par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu
lietus ūdens kanalizācijas stāvvadi pieejamības robežās tika apsekoti un konstatēts, ka tie ir apmierinošā stāvoklī. Tāpat atbildētājs norāda, ka regulāri
veic inženierkomunikāciju pārbaudi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/apsaimniekošanas darbību
izpildē rīkojas saskaņā ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un
energoefektivitātes minimālajām prasībām”.
Taču no paša atbildētāja paskaidrojumiem redzams, ka lietus ūdens novadīšanas sistēmām ir tendence pārplūst un nespēt novadīt lietus ūdeni
pietiekamā daudzumā un ātrumā, līdz ar to šādai sistēmai ir nepieciešams pievērst lielāko rūpību un ar vizuālo pārbaudi vien nav pietiekami. Bez tehniskās
apkopes veikšanas bieži nav iespējams pārliecināties par inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli un spēju pildīt savas funkcijas. Arī atbildētājs pats ir
norādījis, ka iespējamo lietus kanalizācijas stāvvada aizsērējumu vai bojājumu ne vienmēr ir iespējams vizuāli konstatēt.
[4.4] Kā tas jau ir norādīts, obligāti veicamā darbība nav tikai vizuālā apsekošana.
Viena no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunktā paredzētajām pārvaldīšanas darbībām ir tehniskā
apkope.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks būtu veicis lietus ūdens novadīšanas sistēmas tehnisko apkopi un
tīrīšanu. No atbildētāja iesniegtā akta redzams, ka ir veikta tikai iekšējās kanalizācijas tīrīšana un kaut kādu atsevišķu ar lietus kanalizāciju nesaistītu
gabalu nomaiņa. Savukārt pierādījumus, ka būtu veikta lietus kanalizācijas sistēmas apsekošana, tīrīšana un apkope, atbildētājs nav iesniedzis.
Nav šaubu, ka tehniskā apkope nozīmē aktīvu darbību veikšanu – apkopšanu, kas nozīmē to, ka bija jāveic aktīvas darbības lietus ūdens
kanalizācijas sistēmas profilaksei, nevis tikai vizuāli jāapskata caurule. Gan dzīvē gūtie novērojumi, gan loģikas likumi nešaubīgi liecina par to, ka, vizuāli
apskatot ūdens cauruli no ārpuses, nevar redzēt, cik daudz vai maz tā ir aizsērējusi vai izrūsējusi no iekšpuses vai nepastāv iespēja, ka tā varētu
atvienoties. Jo īpaši, ka spēcīgas lietus gāzes Latvijas klimatiskajos apstākļos nav vērtējami kā ārkārtēji, iepriekš neredzēti un neprognozējami laika
apstākļi. Savukārt ņemot vērā presē, masu saziņas līdzekļos un sociālos tīklos bieži publicēto informāciju un fotogrāfijas, problēmas ar lietu ūdens
novadīšanas kolektoru darbību būtu uzskatāmas par vispār zināmām problēmām, kurām atbildētājam kā krietnam un rūpīgam saimniekam būtu bijis
jāpievērš pastiprināta uzmanība un rada pārvaldniekam pienākumu komunikācijas rūpīgi pārbaudīt, tīrīt un nepieciešamības gadījumā remontēt un
nomainīt.
[4.5] Apstāklis, ka inženierkomunikācijām ir darbības problēmas, dod pamatu uzskatam, ka atbildētājai vajadzēja paredzēt iespējamo
komunikācijas bojājumu, veikt komunikāciju tehnisko apkopi un savlaicīgi lemt par komunikāciju nomaiņu nākotnē.
Atbildētāja savos paskaidrojumos apstiprina prasībā norādīto, kas dzīvokļa saliešana notika lietus kanalizācijas aizsērējuma dēļ, nevis kādu
ārkārtēju laika apstākļu dēļ. Pierādījumus par šiem apstākļiem atbildētājs nav iesniedzis. No tā secināms, ja atbildētājs laicīgi būtu veicis savus
pienākumus, tai skaitā, apsekojis un iztīrījis lietu kanalizācijas sistēmu, attiecīgi apdrošināšanas gadījums nebūtu iestājies.
[5] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka: ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26
pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par
tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā,
uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu
procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, kā arī tiesības
iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, 2024.gada 14.augustā pusēm ir paziņots par
datumu, kad spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, tas ir – 2024.gada 3.septembrī.
[6] 2024.gada 3.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietā tiesa sastādīja saīsināto
spriedumu.
[7] 2024.gada 6.septembrī Latgales rajona tiesā no atbildētājas saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums.
Motīvu daļa
[8] Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[9] Kā izriet no lietas materiāliem, /pers. A/ apdrošinājis If P&C Insurance AS Latvijas filiālē viņam piederošo īpašumu, kas atrodas /adrese/.
Minēto apliecina lietā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polise Nr./numurs/, kurā noteikts līguma darbības periods ir no 2021.gada
22.aprīļa līdz 2022.gada 21.aprīlim un pašrisks ir 90 EUR. Par šo faktu lietā strīda nav.
[10] Tāpat lietā nav strīda, ka atbildētāja ir dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldniece un apsaimniekotāja.
[11] No lietas materiāliem izriet, ka apdrošinājuma ņēmējs /pers. A/ vērsies pie prasītājas ar pieteikumu sakarā ar apdrošinātajam objektam
nodarītajiem zaudējumiem.
Lietā nav strīda, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā notika apdrošinātā dzīvokļa appludināšana.
[12] Negadījuma faktu apstiprina arī prasībai pievienotais atbildētājas sagatavotais 2021.gada 31.maija akts “Par saliešanas gadījumā
konstatētajiem bojājumiem” Nr. 1-8/16009, pamatojoties uz /pers. A/ 2021.gada 28.maija pieteikumu apsekot viņam piederošo bojāto dzīvokli
Nr./adrese/, tika konstatēts, ka dzīvoklim bojājumi radušies sakarā ar lietus kanalizācijas aizsērējumu uz jumta. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas
ierobežojumus, akts tiek sastādīts par fakta konstatāciju, bez norādītajiem bojājumiem, neapsekojot īpašumu. Akts sastādīts 2021.gada 31.maijā. No
avārijas dienesta sniegtās informācijas, 2021.gada 26.maijā intensīva lietus laikā konstatēta lietus kanalizācijas aizsērējums uz jumta, kā rezultātā tika
saliets dzīvoklis Nr./numurs/. Atbildētāja paskaidroja, ka 2021. gada 31. maija aktā ir ietverta kļūdaina norāde par to, ka komunikāciju ekspluatācijas
termiņš ir beidzies, kas neatbilst Noteikumu Nr.907 2. pielikuma 1.7. punktam, ka jumtūdeņu novadsistēmas ekspluatācijas termiņš ir līdz 50 gadiem, bez
tam 2004. gadā veikta lietus ūdens kanalizācijas nomaiņa.
No avārijas dienesta 2021.gada 26.maija akta par izpildītajiem darbiem ir redzams, ka 2021.gada 26.maijā atbildētājas avārijas dienests pēc
adreses /adrese /, veicis darbus: iekšējās kanalizācijas sistēmas tīrīšanu, kanalizācijas ķeta cauruļu demontāžu/montāžu, kanalizācijas PVC veidgabalu
montāžu Dn 70-110, kanalizācijas PVC cauruļu atsevišķu gabalu nomaiņu.
Tiesa atzīst, ka ar minētiem dokumentiem – 2021.gada 31.maija aktu “Par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem” Nr. 1-8/16009 un
2021.gada 26.maija aktu par izpildītajiem darbiem ir pierādīts, ka dzīvokļa īpašumam bojājumi radušies lietus kanalizācijas aizsērējuma uz jumta
rezultātā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju,
balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī
ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu
pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo
māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas
nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām
inženierkomunikācijām).
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrās daļas 2.punktam un 4.panta pirmajai daļai lietus kanalizācija uz jumta ir
kopīpašumā esoša inženierkomunikācija, par kura tehnisko stāvokli ir atbildīgs pārvaldnieks nevis dzīvokļa īpašnieks.
[12.1] Tāpat negadījuma faktu apstiprina prasītājas sagatavotais 2021.gada 2.jūnija īpašuma apskates akts, kurš sastādīts par /pers. A/ piederošā
apdrošinātā īpašuma /adrese/, bojājumu sakarā ar lietus kanalizācijas aizsērējumu uz jumta. Apskates aktā norādīts, ka bojājumu cēlonis ir ūdens
noplūde, negadījuma rezultātā apdrošinātajam īpašumam nodarītie zaudējumi: telpā Nr.5 vizuāli bojājumi uz tapetēm pie durvīm, ir mitrums betona sienā,
ūdens tecēja zem lamināta; telpā Nr.8 ūdens tecēja pa sienām, mitrums novērojams gan betona gan reģipša sienām, ūdens tecēja zem lamināta, zem
lamināta novērojams mitrums; telpā Nr.7 vizuāli bojājumi uz tapetēm, iespējams atlicis apmetums zem tapetēm vizuālo bojājumu vietā, ūdens tecēja zem
lamināta, vizuālo bojājumu pagaidām nav; piezīmes: iespējami slēpti defekti. Negadījuma izcelsmes vieta: /adrese/, sakarā ar “Rīgas namu pārvaldnieks”
aktu, lietus kanalizācijas aizsērējums uz jumta.
[13] Lietas materiāliem ir pievienota SIA “AG Con” tāme, saskaņā ar kuru telpu remontdarbu tiešās izmaksas kopā ir 2481,47 EUR, tiešās
izmaksas remontam saimnieciskā kārtā 1696,55 EUR.
[14] No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Saskaņā ar apdrošināšanas polises
nosacījumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam apdrošinājuma ņēmējam jāuzņemas pašrisks 90,00 EUR apmērā. Tomēr tā kā apdrošinājuma
ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta personīgi, un prasītājai nav zināms, vai telpu atjaunošanas darbus apdrošinājuma ņēmējs ir veicis, par
telpu atjaunošanas izdevumiem prasītāja pieņēmusi lēmumu izmaksāt atlīdzību 1606,54 EUR apmērā, kas veidojas no remontdarbu tāmē norādītajām
tiešajām izmaksām 1623,04 EUR un 21% PVN no materiālu (būvizstrādājumu) izmaksām 350,00 EUR jeb 73,50 EUR, mīnus pašrisks 90,00 EUR.
Tādējādi prasības summas aprēķins ir šāds: 1623,04 EUR + 73,50 EUR – pašrisks 90,00 eiro = 1606,54 EUR.
Līdz ar to izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība noteikta 1606,54 EUR.
Ar lietā esošo 18.06.2021. maksājuma dokumentu Nr.E736962 pierādīts, ka prasītāja veikusi apdrošināšanas atlīdzības 1606,54 EUR izmaksu
apdrošinājuma ņēmējam.
Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,
izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.
[15] Lietas materiāli apstiprina, ka atbildētājai 2022.gada 18.maijā ir nosūtīta pretenzija par zaudējumu atlīdzības samaksu. Uz minēto pretenziju
atbildētāja ir sniegusi 2022.gada 6.jūnija atbildi, norādot, ka pretenzija par zaudējumu atlīdzību ir nepamatota.
[16] Kā izriet no lietas materiāliem, prasītājas norādītā apdrošinājuma ņēmējam izmaksātā zaudējumu atlīdzības summa no atbildētājas puses nav
segta, līdz ar to prasītāja vērsusies ar prasību tiesā.
[17] Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, Dzīvokļa īpašuma likumam atbildētāja apsaimnieko dzīvojamo māju un pati atbildētāja
neapstrīd šo faktu.
[18] Lietā ir strīds par to, vai atbildētāja - dzīvojamās mājas pārvaldniece - ir atbildīga par zaudējumiem, kas prasītājai radušies sakarā ar dzīvokļa
īpašniekam izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, t.i., vai atbildētāja ir pieļāvusi prettiesisku rīcību (bezdarbību).
Prasītāja ir cēlusi prasību pret atbildētāju, uzskatot, ka konstatējama atbildētājas neattaisnojama darbība, kas izpaudusies bezdarbībā, proti,
atbildētāja nav sekojusi komunikāciju stāvoklim, nav veikusi nepieciešamos remontdarbus vai tehnisko apkopi, kā rezultātā radās lietus ūdens noplūde.
Prasītājas ieskatā, atbildētājai jāatbild par dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju avārijas sekām.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktā kā viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem ir noteikts, ka
pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantā noteiktas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, tās iedalot obligāti veicamās pārvaldīšanas
darbībās un citās pārvaldīšanas darbībās.
Saskaņā ar minētā likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu par obligāti veicamām pārvaldīšanas darbībām tiek atzīta dzīvojamās mājas uzturēšana
(fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, cita starpā, ar to saprotot dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu,
tehnisko apkopi un kārtējo remontu.
Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu
un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 2.punkts paredz, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi
un kārtējo remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
Saskaņā ar noteikumu Nr.907 3.punktu dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka
vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar
piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa. Saskaņā ar 3.1punktu
dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi
gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt
vizuālo apskati, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
Noteikumu Nr.907 13. punkts paredz, ka divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu
grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā apskate saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu: apkures sistēmai; ūdensapgādes sistēmai; kanalizācijas sistēmai;
ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām; gāzesapgādes sistēmai; elektroapgādes sistēmai.
No minētajām tiesību normām secināms, ka atbildētājai kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājai ir pienākums regulāri veikt lietus kanalizācijas
apsekošanu, tehnisko apkopi un vajadzības gadījumā remontu.
Lietā iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja veica dzīvojamās mājas /adrese/, vizuālo apsekošanu un pārbaudi (2019.gada 13.novembrī vizuālās
pārbaudes akts, 2020.gada 18.maijā akts par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, 2020.gada 8.septembrī vizuālās pārbaudes akts, 2021.gada
9.aprīļa vizuālās apsekošanas akts,). Pārvaldniece ir apsekojusi tikai mājas kopīpašumā pieejamās komunikācijas daļas. No tehniskās apsekošanas
atzinumiem izriet, ka dzīvojamajā mājā /adrese/, lietus ūdens kanalizācijas sadale, stāvvadi ir apmierinošā stāvoklī, nomaiņa uz PPR 2004.gadā.
[19] Atbildētāja ir cēlusi tiesā iebildumus, norādot, ka atbildētāja regulāri /adrese/, veic inženierkomunikāciju pārbaudi saskaņā ar spēkā esošajiem
reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
[19.1] Atbildētāja kā pārvaldnieks katru gadu ir veikusi dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, sastādot dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas
aktus un veicot fotofiksācijas.
Lietā iesniegti 2 gadu laikā pirms iepriekš minētās dzīvokļa saliešanas sastādīti šādi dzīvojamās mājas vizuālās apsekošanas akti:
14.11.2019. vizuālās apsekošanas akts Nr. 14-8/30631 (mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti netika konstatēti);
18.05.2020. vizuālās apsekošanas akts Nr. 14-8/12888 (konstatēts, ka mājas lietus kanalizācijas sistēma atrodas apmierinošā stāvoklī, 2004.
gadā veikta tās nomaiņa). Atbildētājs vērš uzmanību, ka 2021. gada 31. maija aktā ir ietverta kļūdaina norāde par to, ka komunikāciju ekspluatācijas
termiņš ir beidzies, kas neatbilst Noteikumu Nr.907 2. pielikuma 1.7. punktam, ka jumtūdeņu novadsistēmas ekspluatācijas termiņš ir līdz 50 gadiem, bez
tam 2004. gadā veikta lietus ūdens kanalizācijas nomaiņa;
10.09.2020. vizuālās apsekošanas akts Nr. 14-8/23571 (mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti netika konstatēti);
12.04.2021. vizuālās apsekošanas akts Nr. 8.2.4-5e/9649 (mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti netika konstatēti).
Atbildētāja norāda, ka, veicot lietus ūdens kanalizācijas vizuālo apskati, netika konstatēti mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti, tātad
nav patiesībai atbilstošs prasītājas apgalvojums, ka pirms avārijas gadījuma 9 mēnešus pēc kārtas atbildētāja nebija rūpējusies par ūdens noteku tīrību un
ka pēc rudens lapu krišanas beigām līdz pat avārijas situācijas brīdim pārvaldnieks būtu veicis lietus noteku pārbaudi.
Iepriekš minētajās apsekošanās bojājumi vai avārijas situācija nav konstatēti. Apsekojot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, pārvaldnieks nevarēja
paredzēt, ka intensīva lietus laikā tā aizsērēs.
Lietā pierādījumi tam, ka atbildētāja papildus lietus ūdens kanalizācijas vizuālajai apsekošanai divas reizes gadā veic lietus ūdens kanalizācijas
profilaksi (tīrīšanu), lai izvairītos no situācijām, kad lietus ūdens kanalizācijas plīsumu izraisa kanalizācijas aizsprostošanās ar netīrumiem, lietā nav iesniegti,
no kā var secināt, ka lietus kanalizācijas sistēmas apkope nav veikta vispār, bet tā ir obligāti veicamā apsaimniekošanas darbība atbilstoši Ministru
kabineta noteikumu Nr. 907 13.punkta prasībām.
[19.2] Atbildētāja norāda, ka bojājumi, kas minēti noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi,
kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 17. punktā, kas ļautu atbildētājam lemt par ārpuskārtas remontu (15.1. punkts) nav
konstatēti.
[19.3] Ierodoties dzīvojamajā mājā pēc izsaukuma 26.05.2021., pārvaldnieka darbinieki konstatēja, ka no spēcīgām lietus gāzēm Rīgas pilsētas
ūdens novadīšanas kolektori nespēja pilnvērtīgi funkcionēt, kā rezultātā dzīvojamajā mājā bēniņu telpās PVC caurules no spiediena atvienojās. Tāpēc arī
notika dzīvokļa saliešana. Pārvaldnieka darbinieki nekavējoties veica kanalizācijas cauruļu atsevišķu posmu un gabalu nomaiņu un montāžu.
Dzīvokļa saliešanas iemesls bija dabas apstākļu ietekme – pastiprinātu lietus nokrišņu rezultātā dzīvojamās mājas lietus ūdens kanalizācijas PVC
caurules pārslodzes rezultātā nespēja novadīt visu lietus ūdeni un no spiediena atvienojās, kas parastos apstākļos nebūtu noticis. Tāpēc jāņem vērā, ka
konkrētajā situācijā konstatējama nepārvarama vara - liels intensīvu nokrišņu daudzums īslaicīgā laika periodā. Šajā situācijā saliešanas rezultātā
prasītājam radušies zaudējumi atbildētāja ieskatā atzīstami par nejaušiem.
[19.3.1] Atbildētāja kā dzīvokļa saliešanas iemeslu norāda dabas apstākļu ietekmi, to, ka konkrētajā situācijā konstatējama nepārvarama vara -
liels intensīvu nokrišņu daudzums īslaicīgā laika periodā.
[19.3.2] Atbilstoši Terminoloģijas vārdnīcas skaidrojumam ,,Nepārvarama vara – nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs,
neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no
atbildības” (https://tezaurs.lv/mwe:206754).
Minētā definīcija nozīmē, ka nepārvarama vara ir ārkārtēja, neparedzama notikuma fakts, kas iestājies un nav atkarīgs no pušu (bez)darbības un
gribas. No minētajām definīcijām izriet, ka nepārvaramas varas iestāšanās konstatēšanai nepieciešams svarīgu apstākļu kopums - notikums, no kura
nebija iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt, šo notikumu puses līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt, notikums nav noticis puses
vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ, šis notikums saistību izpildi ne tikai apgrūtina, bet padara par neiespējamu.
[19.3.3] Tiesa atzīst, ka atbildētājas norādītie apstākļi neatbilst nepārvaramas varas kritērijiem, jo notikums nav bijis tāds, no kura nebija iespējams
izvairīties (piemēram, izvēloties citus lietus ūdens kanalizācijas PVC caurules lielākā diametrā).
Turklāt lielu intensīvu nokrišņu daudzumu īslaicīgā laika periodā maijā noteiktā klimata zonā nevar atzīt par neparedzamu notikumu, jo šāda
parādība mēdz atkārtoties. Līdz ar to laika apstākļus teritorijā, kur tie mēdz atkārtoties noteiktā gadalaikā, nav pamata uzskatīt par ārkārtēju un
neparedzamu notikumu.
Tiesas ieskatā nav pamatota atbildētājas norāde, ka atbildētājas vainas zaudējumu nodarīšanā prasītājai nav, jo dzīvokļa saliešanas iemesls bija
dabas apstākļu ietekme – pastiprinātu lietus nokrišņu rezultātā dzīvojamās mājas lietus ūdens kanalizācijas PVC caurules pārslodzes rezultātā nespēja
novadīt visu lietus ūdeni un no spiediena atvienojās, kas radās no atbildētājas neatkarīgu apstākļu rezultātā, un atbildētāja nevar paredzēt iespējamo
nokrišņu ietekmi uz lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.
Pie tam, ņemot vērā, ka liels intensīvu nokrišņu daudzums īslaicīgā laika periodā maijā Latvijā ir vienmēr, kā arī to apstākli, ka presē, masu saziņas
līdzekļos un sociālos tīklos bieži publicēta informācija un fotogrāfijas par problēmām ar lietus ūdens novadīšanas kolektoru darbību Rīgā, tad
pārvaldniekam tās jāņem vērā, veicot dzīvojamā mājā esošo komunikāciju tehnisko apkopi un kārtējo remontu, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas
uzturēšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
[20] Atbildētāja ir cēlusi iebildumus, norādot, ka, ņemot vērā, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēmas vizuālajās apskatēs un apsekošanās bojājumi
vai avārijas situācija netika konstatēti, netika konstatēti tādi apstākļi, kas būtu par pamatu veikt ārkārtas remontu, pārvaldniekam nebija nedz iespēju,
nedz pienākuma paredzēt bojājumu iestāšanās iespēju. Pārvaldnieks varētu būt vainojams tikai gadījumā, ja, konstatējot bojājumu, neveiktu darbības, lai
to likvidētu.
Līdz ar to atbildētājai nebija pienākuma iekļaut lietus ūdens kanalizācijas remonta vai renovācijas darbus mājas remontdarbu plānā, un līdz ar to –
nedz izstrādāt tāmi šādu darbu veikšanai un virzīt jautājumu par šādu darbu veikšanu izlemšanai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujā.
Lietā iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja veica dzīvojamās mājas /adrese/, vizuālo apsekošanu un pārbaudi (2019.gada 13.novembrī vizuālās
pārbaudes akts, 2020.gada 18.maijā akts par dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, 2020.gada 8.septembrī vizuālās pārbaudes akts, 2021.gada
9.aprīļa vizuālās apsekošanas akts). No vizuālās apsekošanas aktiem izriet, ka dzīvojamajā mājā /adrese/, lietus ūdens kanalizācijas sadale, stāvvadi ir
apmierinošā stāvoklī, 2004. gadā veikta tās nomaiņa.
Atbildētāja norāda, ka, veicot lietus ūdens kanalizācijas vizuālo apskati, netika konstatēti mājas lietus kanalizācijas sistēmai redzami defekti.
Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka papildus lietus ūdens kanalizācijas vizuālajai apsekošanai, atbildētāja divas reizes gadā veic lietus ūdens
kanalizācijas profilaksi (tīrīšanu), lai izvairītos no situācijām, kad lietus ūdens kanalizācijas plīsumu izraisa kanalizācijas aizsprostošanās ar netīrumiem.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 2.punktu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir pārvaldīšanas darba
plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,
attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, finanšu uzskaites organizēšana.
Tādējādi tieši pārvaldniekam ir pienākums plānot, organizēt un pārraudzīt dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, lai nodrošinātu
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību izpildi, kā arī inženierkomunikāciju nomaiņu.
[20.1] Senāts ir atzinis, ka pat gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieki nav pilnvarojuši pārvaldnieku lemt par pārvaldīšanas darba plāna un
nākamā gada budžeta apstiprināšanu, kā arī pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu, pārvaldnieka pienākums ir sastādīt tāmi plānotajiem dzīvojamās mājas
renovācijas vai rekonstrukcijas darbiem, iekļaut šos darbus pārvaldīšanas darba plānā un sagatavoto pārvaldīšanas darba plāna un nākamā gada budžeta
projektu iesniegt mājas īpašniekiem, lai tie varētu lemt par pārvaldīšanas darba plāna un nākamā gada budžeta projekta apstiprināšanu, kā arī
pārvaldīšanas darbībām nepieciešamo izdevumu noteikšanu (Ministru kabineta noteikumu Nr.905 11.-16.punkts). (..) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbības ir pārvaldnieka pienākums, kurš ir atbildīgs par šo darbību izdarīšanu pienācīgā kvalitātē un kurš ir profesionālis attiecīgajā jomā. Fakta, ka
dzīvojamā māja tiek apsaimniekota atbilstoši likuma prasībām, pierādīšana ir pārvaldnieces, tas ir, atbildētājas uzdevums (skat. Latvijas Republikas
Senāta 2019.gada 12.jūlija sprieduma lietā Nr.C29661415, SKC-173/2019 11.1. un 12.3.2.punkts).
[20.2] Tieši pretēji, ja atbildētāja pēc vizuālās apskates norādīja, ka lietus ūdens kanalizācijas stāvoklis ir apmierinošs, dzīvokļu īpašnieki varēja
paļauties, ka tā nomaiņa nav prioritāra un nepieciešama. Atbildētāja norādījusi, ka lietus ūdens kanalizācija atrodas apmierinošā stāvoklī, bet tiesa no
iesniegtajiem atzinumiem nevar viennozīmīgi konstatēt, ka lietus ūdens kanalizācija dzīvojamās mājas bēniņos atradusies apmierinošā stāvoklī.
[20.3] Tiesa atzīst, ka atbildētāja ir pieļāvusi neattaisnotu bezdarbību jeb nolaidību savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē. Avāriju,
kuras rezultātā radās zaudējumi, nevar atzīt par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli, jo tā ir atbildētājas kā mājas pārvaldnieces
bezdarbības sekas. Noplūdi no lietus ūdens kanalizācijas varēja novērst, ja šī mājas inženiertehniskās komunikācijas sistēma būtu uzturēta pienācīgā
tehniskā stāvoklī, t.i., atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks būtu veikusi lietus ūdens novadīšanas sistēmas tehnisko apkopi un tīrīšanu, savlaicīgi
ieplānoti tās remontam vai nomaiņai nepieciešamie darbi un no dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām saņemti šo darbu veikšanai
nepieciešamie līdzekļi. Tiesa nekonstatē pamatu pārvaldnieci atbrīvot no atbildības par dzīvojamās mājas komunikāciju bojājumu rezultātā radīto
kaitējumu.
[21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
[22] Tiesa atzīst, ka atbildētājas celtie iebildumi apstiprinājumu nav guvuši, bet visi iepriekš norādītie apsvērumi ļauj secināt, ka atbildētāja nav
pienācīgi izpildījusi no likuma izrietošos pienākumus dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā, lai novērstu konkrētos bojājumus un attiecīgi arī
zaudējumu rašanos.
Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi paļauties, ka pārvaldnieks plānos un organizēs dzīvojamās mājas uzturēšanu tehniskā kārtībā, un pārvaldniekam nav
jāsaņem norādījumi no dzīvokļu īpašniekiem par nepieciešamajiem darbiem, bet gluži pretēji – jāinformē dzīvokļu īpašnieki par to nepieciešamību. Ja tas
nav darīts, tad pārvaldniekam jāuzņemas atbildība par neattaisnojamu bezdarbību – ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu nepildīšanu, kas ir
cēloniskā sakarībā ar nodarītajiem zaudējumiem.
[23] Civillikuma 1635.panta pirmā daļa noteic, ka katrs tiesību aizskārums, t.i. katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts
kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Civillikuma 1770.panta izpratnē ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1779.panta noteikumiem, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību
nodarījis.
Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama
darbība (bezdarbība), kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp
zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).
[24] Tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti pierādījumi, kas dod pamatu atbrīvot pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās mājas lietus ūdens
kanalizācijas bojājuma rezultātā radīto zaudējumu.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina, ka pastāv zaudējuma atlīdzināšanai visi nepieciešamie priekšnoteikumi
–zaudējuma esība 1606,54 EUR apmērā sakarā ar dzīvokļa /adrese/, applūdināšanu lietus ūdens kanalizācijas bojājuma dēļ, tātad dzīvojamās mājas
kopīpašumā esošās inženierkomunikācijas, par kuras tehnisko stāvokli ir atbildīga atbildētāja, bojājuma dēļ; lietus ūdens kanalizācijas uzturēšana
atbilstošā tehniskā stāvoklī ir atbildētājas kā mājas pārvaldnieka pienākums, kas noteikts normatīvajos aktos, bet atbildētāja pieļāvusi bezdarbību -
nepildīja normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un neveica obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, jo lietus ūdens kanalizācijas plīsumu varēja
novērst, ja atbildētāja būtu pienācīgā kārtā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un regularitātē kā krietns un rūpīgs pārvaldnieks apsekojusi, kopusi un
nepieciešamības gadījumā veikusi nepieciešamās darbības, nodrošinot to, ka atbildētājas atbildības robežās esošā kopīpašuma daļas elementa bojājuma
dēļ nenoplūst lietus ūdens -, tādēļ starp atbildētājas bezdarbību un zaudējumu pastāv cēlonisks sakars.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo daļu, kas noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas
atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenama izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1606,54 EUR apmērā.
[25] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
procentus.
Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no ar spriedumu piedzītās
summas (pamatparāds un citi apmierinātie blakus prasījumi, kā arī piedzītie tiesāšanas izdevumi (Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces
2021.gada 15.decembra lēmums) par laika posmu līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Atbilstīgi Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016.gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-1331/2016) likumiskie procenti, tiesības
uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad par laika posmu
pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.
[26] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesāšanas izdevumi – valsts
nodeva 240,98 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, 44.panta ceturto daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir
jāpiedzen samaksātie tiesāšanas izdevumi –izdevumi advokāta palīdzības samaksai 240,98 EUR.
[27] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa
nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā
gadījumā nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 41., 97., 190., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu If P&C Insurance AS Latvijas
filiālei, reģistrācijas Nr.40103201449, zaudējumus 1606,54 EUR (viens tūkstotis seši simti seši euro 54 centi); tiesāšanas izdevumus - valsts nodevu
240,98 EUR (divi simti četrdesmit euro 98 centi), izdevumus advokāta palīdzības samaksai 240,98 EUR (divi simti četrdesmit euro 98 centi), kopā –
2088,50 EUR (divi tūkstoši astoņdesmit astoņi euro 50 centi).
Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas If P&C Insurance AS Latvijas filiālei, reģistrācijas
Nr.40103201449, kontā Nr.LV49RIKO0002010098407, AS „Luminor Bank” Latvijas filiāle.
Noteikt tiesības If P&C Insurance AS Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103201449, līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6%
gadā no ar spriedumu piedzītās summas 2088,50 EUR līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), nepārsniedzot piedzītās summas lielumu.
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2024.gada 2.oktobra, Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Latgales rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likumā 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Latgales rajona tiesas tiesnese I.Beitāne
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.