129043917 / 1-0439-17 · Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

Lieta Nr.129043917/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 19.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Podoļska

ar tiesas sēžu sekretāri V.Stomu

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/ saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas APK 177.panta,

konstatēja

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore G.Ščerbakova 2017.gada 19.aprīlī

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC060920 par to, ka 2017.gada 19.aprīlī plkst.10.40 pēc adreses Rīga, Aviācijas iela 15, konstatēts,

ka /pers. A/ (turpmāk - pie administratīvās atbildības saucamā persona) pārkāpj policijas kontroles noteikumus, nenāca atzīmēties Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirknī no 2017.gada 23.marta līdz 2017.gada 19.aprīlim, par neierašanās iemesliem nav ziņojusi un attaisnojošus

dokumentus nav iesniegusi. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņai paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai un otrajai

daļai, 238.1panta 8.daļai (lietas 16.lapa) nav ieradusies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūgusi. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas APK

260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez pie administratīvās atbildības saucamās personas

klātbūtnes.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 177.panta.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC060920 (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieces ziņojumu (lietas 6.lapa), ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu

(lietas 9.lapa), ar pie administratīvās atbildības saucamās personas rakstveida paskaidrojumiem (lietas 7.-8.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas

atbilst Latvijas APK prasībām.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 177.pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņas deklarētā dzīvesvieta ir /adrese A/, faktiskā dzīvesvieta

/adrese B/, ziņu par ienākumiem, darbavietu, apgādājamiem nav, agrāk administratīvi sodīta.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa nekonstatēja pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus apstākļus. Taču tiesa

konstatēja Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto atbildību pastiprinošo apstākli, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par

kuru persona jau administratīvi sodīta.

Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamai personai sods nosakāms naudas soda veidā

Latvijas APK 177.panta sankcijas ietvaros.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 34.panta pirmās daļas

2.punktu, 177.pantu, 238.pantu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6panta piekto un

sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, 299.panta

pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā un sodīt ar

naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129043917/21.

Uzlikt par pienākumu pie administratīvās atbildības saucamajai personai pēc naudas soda nomaksas, nekavējoties iesniegt kvīti Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, 105.kabinētā, norādot lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 22.maijā.

Tiesnese L.Podoļska