Legislator Case Law & Legislation
11360012020 / K69-0622-20 ECLI:LV:KURT:2020:1019.11360012020.5.S AI generated

Court convicts defendant for unauthorized use of another's payment card and imposes prison sentences.

Case Number 11360012020 / K69-0622-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant for illegally using another person's contactless payment card to make purchases in multiple stores. The prosecution argued the defendant acted with greedy motives after learning the victim had found the card, while the defense presented their case. The court found the evidence sufficient to establish guilt under the Criminal Law and sentenced the defendant to imprisonment, partially offsetting prior detention time.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 193. panta 2. daļa; Krimināllikuma 20. panta 4. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1. daļa; Krimināllikuma 52. panta 4. daļa; Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļa: Unauthorized use of another's payment card constitutes theft when done with greedy motives, and sentences are combined and detention time is credited proportionally.

Keywords

AI generated
unauthorized use of payment card theft by contactless card criminal law liability imprisonment sentence detention time credit joint criminal act greedy motive

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 193(2)
Criminal Law Article 20(4)
Criminal Law Article 51(1)
Criminal Law Article 52(4)
Criminal Law Article 52(2.1)
Latvia's Execution of Punishments Code Article 15(2)
Latvia's Execution of Punishments Code Article 133(1)

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K69-0622-20/20

ECLI:LV:KURT:2020:1019.11360012020.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2020.gada 19.oktobrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Selga Lapejeva,

piedaloties prokuroram Sigitam Šarķim,

aizstāvēm Mārai Dankbārei un Daigai Ročkus,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 193.panta otrās

daļas un /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 193.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

Apsūdzētais/pers. C/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli –

2020.gada 24.aprīlī ap plkst.15./adrese//adrese//, zinot, ka paziņa /pers. D/ ir atradis svešu bezkontakta norēķinu karti, mantkārīga motīva vadīts,

vienojās ar /pers. D/ par šī svešā maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu. /pers. C/ pieņēma /pers. D/ doto svešo maksāšanas līdzekli – /pers. F/

AS “Swedbank” bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, kas piesaistīta /pers. F/ AS “Swedbank” norēķinu kontam konta numurs/, un kopā ar /pers.

D/ devās uz veikaluNosaukums A/” /adrese/. Minētajā veikalā /pers. C/ un /pers. D/ kopīgi pašpatēriņam izvēlējās viena litra tilpuma alus pudeli

“Apinītis” 1,17 EUR apmērā un plkst.15.36 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/,

aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.

Pēc tam /pers. C/ un /pers. D/ devās uz veikalu Nosaukums B/” /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotus pārtikas

produktus par kopējo summu 6,55 EUR un plkst.15.46 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta

numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.

Pēc tam /pers. C/ un /pers. D/ devās uz veikalu “Nosaukums C/” /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko

dzērienu, cigaretes un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 16,74 EUR un plkst.15.54 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar

/pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.

Pēc tam /pers. C/ un /pers. D/ devās uz veikalu Nosaukums A/ /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko

dzērienu un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 15,67 EUR un plkst.15.59 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/

bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.

Tādējādi/pers. C/ar /pers. D/ atbalstu, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli, nodarīja /pers. F/ materiālos zaudējumus 40,13 EUR

apmērā.

Ar šādu rīcību apsūdzētais /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Apsūdzētais/pers.D/ atbalstīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu –

2020.gada 24.aprīlī ap plkst.15.00Nosaukums S/, uz Striķu ielas, /pers. D/ atrada svešu maksāšanas līdzekli – /pers. F/ AS “Swedbank”

bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, kas piesaistīta /pers. F/ AS “Swedbank” norēķinu kontam Nr.LVkonta numurs/. Atrasto norēķinu karti /pers.

D/ paturēja savā valdījumā un aizgāja līdz Striķu ielai 27, Nosaukums S/ kur to parādīja /pers. C/. Abi, mantkārīga motīva vadīti, vienojās par šī svešā

maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu. /pers. C/ pieņēma /pers. D/ doto svešo maksāšanas līdzekli – /pers. F/ AS “Swedbank” bezkontakta

norēķinu karti konta numurs/, kas piesaistīta /pers. F/ AS “Swedbank” norēķinu kontam konta numurs/ un kopā ar /pers. D/ devās uz veikalu

Nosaukums A/” /adrese/. Minētajā veikalā /pers. D/ un /pers. C/ kopīgi pašpatēriņam izvēlējās viena litra tilpuma alus pudeli “Apinītis” 1,17 EUR

apmērā un plkst.15.36 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases

norēķinu punkta termināļa.

Pēc tam /pers. D/ un /pers. C/ devās uz veikaluNosaukums B/ /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotus pārtikas

produktus par kopējo summu 6,55 EUR un plkst.15.46 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta

numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.

Pēc tam /pers. D/ un /pers. C/ devās uz veikalu “Nosaukums C/” /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko

dzērienu, cigaretes un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 16,74 EUR un plkst.15.54 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar

/pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.

Pēc tam /pers. D/ un /pers. C/ devās uz veikalu Nosaukums A//adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko

dzērienu un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 15,67 EUR un plkst.15.59 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/

bezkontakta norēķinu karti Nr.5konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.

Tādējādi ar /pers. D/ atbalstu /pers. C/, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli, nodarīja /pers. F/ materiālos zaudējumus 40,13 EUR

apmērā.

Apsūdzētais /pers. D/ atbalstīja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un ar šādu rīcību izdarīja

Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 193.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ atzina sevi par vainīgu spriedumā norādītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskos

apstākļus un kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ atzina sevi par vainīgu spriedumā norādītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskos

apstākļus un kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Līdz tiesas sēdei atlīdzināja nodarītos zaudējumus cietušajai /pers. F/.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētie tiesas sēdē savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, piekrita tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu

pārbaudi, un tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzēto vainu, kā arī ievērojot prokurora un aizstāvju viedokli, tiesa,

izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt daļā par tiesas

piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas

izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzēto personību raksturojošos datus.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā

nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vainu par pierādītu, nodarījumu kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu

Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētie ir sodāmi.

Nosakot apsūdzētajiem soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu ņem vērā likumā definēto kriminālsoda mērķi –

sabiedrības drošības aizsargāšanu, taisnīguma atjaunošanu, vainīgās personas sodīšanu, sodītās personas resocializēšanu, citu personu likumpaklausības

veicināšanu un atturēšanu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kā arī ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo

personību, atbildību ietekmējošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā, tiesu praksi un atziņas. Arī Augstākās

tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumā “Par vienveidīgu tiesību normu

piemērošanu soda noteikšanā” izteiktās rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā, kur rekomendāciju 1.punktā teikts, ka

tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesām jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās

represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgā nodarījuma recidīva novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citas personas

no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un sekmēs notiesātās personas resocializāciju (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma “Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā”

1.punkts, http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesnesu-kopsapulcu-lemumi/kriminallietu-departaments).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vaļsirdīgu atzīšanos un izdarītā

nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgo

nodarījumu izdarīja alkohola ietekmē, bet saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošu

apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Novērtējot apsūdzētā /pers. C/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais

izdarīja smagu noziegumu, iepriekš vairākas reizes sodīts, arī pēc konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, pēdējās reizes:

- ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 8.jūnija spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, daļēji

pievienots ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 20.aprīļa spriedumu noteiktais sods un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 7 mēnešiem

un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 11 mēnešiem 4 dienām, pēc soda izciešanas atbrīvots 2019.gada 10.oktobrī;

- ar 2020.gada 2.jūnija Kurzemes rajona tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 180.panta pirmās daļas ar piespiedu

darbu uz 230 stundām, pilnībā pievienots ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 8.jūnija spriedumu noteiktais neizciestais papildsods un galīgais sods

noteikts piespiedu darbs uz 230 stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 3 mēnešiem 11 dienām, spriedums stājies spēkā 2020.gada

13.jūnijā. Ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 10.septembra lēmumu minētajā spriedumā /pers. C/ noteiktais un neizciestais sods 230 piespiedu darba

stundas aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 57 dienām, lēmums stājies spēkā 2020.gada 22.septembrī. Tāpat apsūdzētais /pers. C/ vairākas

reizes ir saukts pie administratīvās atbildības, uzliktie naudas sodi nav samaksāti (lietas 45.-51., 52.-61., 152.-154.lapa un informācija pārbaudīta

Tiesu informācijas sistēmā).

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ paskaidroja, ka nav gājis uz probācijas dienestu, lai izciestu sodu – piespiedu darbs, bet aizbraucis uz Rīgu, kur

strādājis dažādus darbus celtniecībā. Vēlējies nopelnīt naudas līdzekļus, lai varētu nomaksāt naudas sodus par administratīvajiem pārkāpumiem. Zinājis,

ka konkrētā lieta ir iztiesāšanā, bet tā kā strādājis un dzīvojis Rīgā, tad uz tiesas sēdēm nav ieradies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav varējis paziņot,

jo nav bijis telefona. Kad atbraucis ciemos pie mammas, tad Saldū aizturēts. Izdarīto nožēlo, vēlas strādāt un veidot ģimeni.

Tāpat, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. C/, tiesa ņem vērā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma

raksturu un radītās sekas, apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis mantkārīga motīva vadīts, tādējādi savas intereses nostādot augstāk par sabiedrības

interesēm, apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, lai gan savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina, taču cietušajai nodarītos zaudējumus atlīdzināt

nav centies, apsūdzētā personību, iepriekš vairākas reizes sodīts, arī ar alternatīvo sodu – piespiedu darbs, tādējādi viņam bija dota iespēja pierādīt

vēlēšanos laboties, taču /pers. C/ to nav izmantojis un atbilstošus secinājumus par likumpārkāpumu nepieļaujamību nav izdarījis. Turklāt no iepriekš

piespriestā soda – piespiedu darbs – izciešanas ļaunprātīgi izvairījās, līdz ar ko tas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. /pers. C/ ir ticis sodīts arī ar

brīvības atņemšanas sodu, taču jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, turklāt neilgi atbrīvojoties no soda izciešanas vietas,

apsūdzētā sniegto informāciju par viņa nodarbošanos, lai gan pierādījumi par to netika iesniegti.

Izvērtējusi visu minēto, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. C/ rīcība norāda uz to, ka viņš nav izmainījis savu attieksmi pret sabiedrību, nav spējis

pierādīt, ka vēlas laboties un dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. Ievērojot Krimināllikuma 35.pantā ietvertos soda mērķus, tiesa uzskata, ka /pers. C/

piespriežamajam sodam jābūt ne tikai individuālam, samērīgam un atbilstošam radītajam apdraudējumam un kaitējumam, sabiedrības drošības intereses

respektējošam, bet arī vainīgās personas sociālo adaptāciju un resocializāciju veicinošam un sabiedrības likumpaklausīgu uzvedību ietekmējošam. Līdz ar

ko tiesa atzīst, ka nolūkā atturēt apsūdzēto /pers. C/ no līdzīgām darbībām, viņam piemērojams Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcijā

paredzētais sods brīvības atņemšanas veidā. Vieglāka soda piemērošana tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav iespējama, jo tādējādi netiks sasniegts

likumā noteiktais soda piemērošanas mērķis. Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā konstatēto apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošo apstākli un divus

atbildību pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vaļsirdīgu atzīšanos un izdarītā

nožēlošanu, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka labprātīgi

atlīdzinājis cietušajai radīto kaitējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgo

nodarījumu izdarīja alkohola ietekmē, bet saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu

apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Novērtējot apsūdzētā /pers. D/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais

izdarīja smaga nozieguma atbalstīšanu, iepriekš vairākas reizes sodīts, pēdējo reizi ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.februāra spriedumu pēc

Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 1 gadu 3 mēnešiem. Pēc brīvības atņemšanas

soda izciešanas atbrīvots 2019.gada 12.augustā, nav izciests papildsods – probācijas uzraudzība, kas uz sprieduma pasludināšanas dienu ir 24 dienas.

Apsūdzētais/pers.D/ pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības, iepriekš uzliktie naudas sodi nav samaksāti (lietas 69.-73., 74.-78.lapa

un informācija pārbaudīta Tiesu informācijas sistēmā).

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ paskaidroja, ka pastāvīgas darba vietas viņam nav, bet strādā pie radinieka un apgūst celtniecības darbos

nepieciešamās iemaņas. Alkoholu gandrīz nelieto, jo probācijas dienests piemērojis viņam ierobežojumus –aizliegumu lietot alkoholu. Ievēro visus

probācijas dienesta norādījumus, kuri viņam tiek piemēroti sakarā ar papildsodu – probācijas uzraudzība. Cietušajai atlīdzinājis nodarītos zaudējumus.

Nožēlo izdarīto, gatavs strādāt piespiedu darba stundas.

Tāpat, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/, tiesa ņem vērā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma

raksturu un radītās sekas, apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu atbalstīja mantkārīga motīva vadīts, lai gan pats svešu maksāšanas līdzekli

neizmantoja, taču veikalā pašpatēriņam preces izvēlējās kopīgi ar apsūdzēto /pers. C/, apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, savu vainu atzina,

zaudējumus atlīdzināja, apsūdzētā personību, viņa vēl nenobriedušo personību, to, ka iepriekš vairākas reizes sodīts, jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis

neizciesta papildsoda laikā, apsūdzētā sniegto informāciju par viņa nodarbošanos, lai gan pierādījumus par to neiesniedza.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka nav nepieciešama apsūdzētā /pers. D/ izolācija no sabiedrības un viņam piemērojams sods piespiedu darba veidā.

Tiesa uzskata, ka šāds sods dos ieguldījumu sabiedrības labā un vienlaicīgi ļaus probācijas dienestam turpināt kontrolēt apsūdzētā /pers. D/ uzvedību un

atturēs viņu no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas. Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā konstatētos apsūdzētā /pers. D/ divus atbildību mīkstinošos

apstākļus un divus atbildību pastiprinošos apstākļus.

Tāpat bez ievērības tiesa neatstāj to, ka abi apsūdzētie ir izmantojuši Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu.

Ņemot vērā konstatētos abu apsūdzēto atbildību mīkstinošos apstākļus un atbildību pastiprinošos apstākļus, ievērojot Augstākās tiesas pausto

atziņu, ka pēc Krimināllikuma jēgas, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto

minimālo sodu (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumu lietā Nr. SKK01-74/06), tiesa uzskata,

k a apsūdzētajiem sodu nav iespējams noteikt likumā paredzētajā minimālajā apmērā, bet sods nav nosakāms arī maksimālajā apmērā. Tāpat tiesas

ieskatā, noziedzīga nodarījuma recidīvs ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros.

Pie galīgā soda noteikšanas apsūdzētajam /pers. C/ jāņem vērā ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 10.septembra lēmumu krimināllietā

Nr.11360010320 noteiktais sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz 57 dienām. Lēmums stājies spēkā 2020.gada 22.septembrī (lietas 153.-154.lapa).

Ņemot vērā, ka konkrēto noziedzīgo nodarījumu /pers. C/ izdarījis pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā, neizciestais sods pieskaitāms saskaņā

ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem.

Tā kā apsūdzētais /pers. D/ jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis neizciesta papildsoda laikā, tiesa uzskata, ka galīgais sods viņam nosakāms

saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem un sodam pēc šī sprieduma pilnībā pievienojams pēc Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.februāra

sprieduma krimināllietā Nr.11360033916 neizciestais papildsods – probācijas uzraudzība, kas uz sprieduma pasludināšanas dienu ir 24 dienas. Ievērojot

Krimināllikuma 45.1panta sestās daļas un 52.panta pirmās daļas 4.punkta nosacījumus, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst divām probācijas

uzraudzības dienām, kas konkrētajā gadījumā ir 12 īslaicīgās brīvības atņemšanas dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu abus sodus /pers. D/ izpildīt patstāvīgi, un soda piespiedu darbs izpildi uzsākt pēc īslaicīgās brīvības

atņemšanas soda izciešanas.

Kā redzams no lietas materiāliem, apsūdzētais /pers. C/ vairākkārt nav ieradies uz tiesas sēdēm, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus. Minētā

iemesla dēļ /pers. C/ divas reizes piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis – piespiedu atvešana uz tiesas sēdi, kuru policijas darbiniekiem izpildīt nav

izdevies, jo kriminālprocesā norādītajā adresē apsūdzētais nedzīvoja un viņa uzturēšanās vietu noskaidrot nav izdevies (lietas 99.-100., 113.-114., 116.,

123.lapa). Arī piemērotā drošības līdzekļa – nodošana policijas uzraudzībā – uzliktos ierobežojumus /pers. C/ nav ievērojis, nav ieradies uz atzīmēšanos

policijas iecirknī (lietas 105.lapa). Tādējādi /pers. C/nepildīja Kriminālprocesa likumā noteiktos apsūdzētā pienākumus, un tikai grozot apsūdzētajam

piemēroto drošības līdzekli uz apcietinājumu un izsludinot viņa meklēšanu, bija iespējams pārtraukt /pers. C/ izvairīšanos no tiesas. Līdz ar to 2020.gada

8.maijā apsūdzētajam /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā (lietas 44.lapa), ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada

12.augusta lēmumu grozīts uz apcietinājumu (lietas 131.-133.lapa). Ņemot vērā minētos apstākļus, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, tiesa atzīst, ka

apsūdzētajam /pers. C/ drošības līdzeklis – apcietinājums – atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. C/ soda izciešanā ieskaitāms apcietinājuma laiks no 2020.gada 24.septembra līdz

sprieduma spēkā stāšanās dienai (lietas 141., 142.lapa).

2020.gada 12.maijā apsūdzētajam /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 68.lapa). Minētais drošības līdzeklis

/pers. D/ atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.

Tiesas sēdēs apsūdzētā /pers. C/ aizstāvību norīkojuma kārtībā realizēja zvērināta advokāte Daiga Ročkus, kurai saskaņā ar iesniegtajiem

paziņojumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru

kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par veikto darbu pienākas samaksa no valsts budžeta līdzekļiem 140 EUR apmērā (lietas 130.,

156.lapa).

Tiesas sēdēs apsūdzētā /pers. D/ aizstāvību norīkojuma kārtībā realizēja zvērināta advokāte Māra Dankbāre, kurai saskaņā ar iesniegtajiem

rēķiniem un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par veikto darbu pienākas

samaksa no valsts budžeta līdzekļiem 200 EUR (lietas 112., 127.-129., 157.-160.lapa).

Tā kā krimināllietā nav ziņu, kas dotu pamatu apsūdzētos /pers. C/ un /pers. D/ atzīt par personām, kurām saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

85.pantu ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvi, no /pers. C/ valsts ienākumos piedzenami 140 EUR par aizstāves sniegto juridisko palīdzību,

no /pers. D/ valsts ienākumos piedzenami 200 EUR par aizstāves sniegto juridisko palīdzību.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem – divi CD-R diski un viens DVD-R

disks ar videoierakstiem kā dokumenti pēc sprieduma stāšanās spēkā glabājami kopā ar krimināllietu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 528., 529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodam pilnībā pievienot sodu, kas noteikts ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 10.septembra

lēmumu krimināllietā Nr.11360010320, un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem un 57 (piecdesmit septiņām)

dienām.

Drošības līdzekli – apcietinājumu – /pers. C/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā. Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai

brīvības atņemšanas sodā ieskaitīt apcietinājuma laiku no 2020.gada 24.septembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 193.panta otrajā daļā un sodīt

ar piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu sodam pilnībā pievienot ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.februāra spriedumu krimināllietā

Nr.11360033916 neizciesto papildsodu – probācijas uzraudzība, kas uz sprieduma pasludināšanas dienu ir 24 (divdesmit četras) dienas, aizstājot to ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 12 (divpadsmit) dienām, un galīgo sodu /pers. D/ noteikt piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām un

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 12 (divpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu abus sodus izpildīt patstāvīgi, un soda piespiedu darbs izpildi uzsākt pēc īslaicīgā brīvības atņemšanas

soda izciešanas.

Drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā – /pers. D/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.

Sprieduma izpildi daļā par īslaicīgās brīvības atņemšanas sodu uzdot izpildīt Ieslodzījuma vietu pārvaldei un soda izciešanu skaitīt no /pers. D/

faktiskās aizturēšanas brīža.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15.panta otro daļu uzlikt par pienākumu /pers. D/ ierasties īslaicīgās brīvības atņemšanas soda

izciešanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes norādītajā laikā un vietā.

Piespiedu darba soda izpildes organizēšanu uzdot Valsts probācijas dienestam. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu

uzlikt par pienākumu /pers. D/ pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši dzīvesvietai

10 (desmit) darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij procesuālos izdevumus 140 EUR (viens simts četrdesmit euro) par valsts nodrošināto juridisko palīdzību

kriminālprocesā.

Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij procesuālos izdevumus 200 EUR (divsimt euro) par valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Procesuālo izdevumu atlīdzībai /pers. C/ un /pers. D/ labprātīgai izpildei noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu iesniedzami Kurzemes rajona tiesas kancelejā, Saldū, Tūristu ielā 3, vai nosūtāmi pa pastu.

Lietiskos pierādījumus – divus CD-R diskus un vienu DVD-R disku ar videoierakstiem, kas ievietoti aploksnēs – pēc sprieduma stāšanās spēkā

glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā

10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2020.gada 12.novembris.

Tiesnese S. Lapejeva