Court convicts defendant for unauthorized use of another's payment card and imposes prison sentences.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant for illegally using another person's contactless payment card to make purchases in multiple stores. The prosecution argued the defendant acted with greedy motives after learning the victim had found the card, while the defense presented their case. The court found the evidence sufficient to establish guilt under the Criminal Law and sentenced the defendant to imprisonment, partially offsetting prior detention time.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 193. panta 2. daļa; Krimināllikuma 20. panta 4. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1. daļa; Krimināllikuma 52. panta 4. daļa; Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļa: Unauthorized use of another's payment card constitutes theft when done with greedy motives, and sentences are combined and detention time is credited proportionally.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K69-0622-20/20
ECLI:LV:KURT:2020:1019.11360012020.5.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2020.gada 19.oktobrī
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese Selga Lapejeva,
piedaloties prokuroram Sigitam Šarķim,
aizstāvēm Mārai Dankbārei un Daigai Ročkus,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 193.panta otrās
daļas un /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 193.panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
Apsūdzētais/pers. C/ nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli –
2020.gada 24.aprīlī ap plkst.15./adrese//adrese//, zinot, ka paziņa /pers. D/ ir atradis svešu bezkontakta norēķinu karti, mantkārīga motīva vadīts,
vienojās ar /pers. D/ par šī svešā maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu. /pers. C/ pieņēma /pers. D/ doto svešo maksāšanas līdzekli – /pers. F/
AS “Swedbank” bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, kas piesaistīta /pers. F/ AS “Swedbank” norēķinu kontam konta numurs/, un kopā ar /pers.
D/ devās uz veikaluNosaukums A/” /adrese/. Minētajā veikalā /pers. C/ un /pers. D/ kopīgi pašpatēriņam izvēlējās viena litra tilpuma alus pudeli
“Apinītis” 1,17 EUR apmērā un plkst.15.36 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/,
aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.
Pēc tam /pers. C/ un /pers. D/ devās uz veikalu Nosaukums B/” /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotus pārtikas
produktus par kopējo summu 6,55 EUR un plkst.15.46 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta
numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.
Pēc tam /pers. C/ un /pers. D/ devās uz veikalu “Nosaukums C/” /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko
dzērienu, cigaretes un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 16,74 EUR un plkst.15.54 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar
/pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.
Pēc tam /pers. C/ un /pers. D/ devās uz veikalu Nosaukums A/ /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko
dzērienu un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 15,67 EUR un plkst.15.59 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/
bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.
Tādējādi/pers. C/ar /pers. D/ atbalstu, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli, nodarīja /pers. F/ materiālos zaudējumus 40,13 EUR
apmērā.
Ar šādu rīcību apsūdzētais /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Apsūdzētais/pers.D/ atbalstīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu –
2020.gada 24.aprīlī ap plkst.15.00Nosaukums S/, uz Striķu ielas, /pers. D/ atrada svešu maksāšanas līdzekli – /pers. F/ AS “Swedbank”
bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, kas piesaistīta /pers. F/ AS “Swedbank” norēķinu kontam Nr.LVkonta numurs/. Atrasto norēķinu karti /pers.
D/ paturēja savā valdījumā un aizgāja līdz Striķu ielai 27, Nosaukums S/ kur to parādīja /pers. C/. Abi, mantkārīga motīva vadīti, vienojās par šī svešā
maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu. /pers. C/ pieņēma /pers. D/ doto svešo maksāšanas līdzekli – /pers. F/ AS “Swedbank” bezkontakta
norēķinu karti konta numurs/, kas piesaistīta /pers. F/ AS “Swedbank” norēķinu kontam konta numurs/ un kopā ar /pers. D/ devās uz veikalu
Nosaukums A/” /adrese/. Minētajā veikalā /pers. D/ un /pers. C/ kopīgi pašpatēriņam izvēlējās viena litra tilpuma alus pudeli “Apinītis” 1,17 EUR
apmērā un plkst.15.36 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases
norēķinu punkta termināļa.
Pēc tam /pers. D/ un /pers. C/ devās uz veikaluNosaukums B/ /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotus pārtikas
produktus par kopējo summu 6,55 EUR un plkst.15.46 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta
numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.
Pēc tam /pers. D/ un /pers. C/ devās uz veikalu “Nosaukums C/” /adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko
dzērienu, cigaretes un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 16,74 EUR un plkst.15.54 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar
/pers. F/ bezkontakta norēķinu karti konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.
Pēc tam /pers. D/ un /pers. C/ devās uz veikalu Nosaukums A//adrese/, kur kopīgi pašpatēriņam izvēlējās precīzi nenoskaidrotu alkoholisko
dzērienu un pārtikas produktus, tas ir, preces par kopējo summu 15,67 EUR un plkst.15.59 /pers. C/ šo pirkumu nelikumīgi apmaksāja ar /pers. F/
bezkontakta norēķinu karti Nr.5konta numurs/, aktivizējot to pie kases norēķinu punkta termināļa.
Tādējādi ar /pers. D/ atbalstu /pers. C/, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli, nodarīja /pers. F/ materiālos zaudējumus 40,13 EUR
apmērā.
Apsūdzētais /pers. D/ atbalstīja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un ar šādu rīcību izdarīja
Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 193.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ atzina sevi par vainīgu spriedumā norādītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskos
apstākļus un kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ atzina sevi par vainīgu spriedumā norādītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskos
apstākļus un kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Līdz tiesas sēdei atlīdzināja nodarītos zaudējumus cietušajai /pers. F/.
Ņemot vērā to, ka apsūdzētie tiesas sēdē savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, piekrita tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu
pārbaudi, un tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzēto vainu, kā arī ievērojot prokurora un aizstāvju viedokli, tiesa,
izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt daļā par tiesas
piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas
izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzēto personību raksturojošos datus.
Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā
nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vainu par pierādītu, nodarījumu kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu
Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētie ir sodāmi.
Nosakot apsūdzētajiem soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu ņem vērā likumā definēto kriminālsoda mērķi –
sabiedrības drošības aizsargāšanu, taisnīguma atjaunošanu, vainīgās personas sodīšanu, sodītās personas resocializēšanu, citu personu likumpaklausības
veicināšanu un atturēšanu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kā arī ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo
personību, atbildību ietekmējošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā, tiesu praksi un atziņas. Arī Augstākās
tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumā “Par vienveidīgu tiesību normu
piemērošanu soda noteikšanā” izteiktās rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā, kur rekomendāciju 1.punktā teikts, ka
tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesām jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās
represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgā nodarījuma recidīva novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citas personas
no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un sekmēs notiesātās personas resocializāciju (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un
Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma “Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā”
1.punkts, http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesnesu-kopsapulcu-lemumi/kriminallietu-departaments).
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vaļsirdīgu atzīšanos un izdarītā
nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgo
nodarījumu izdarīja alkohola ietekmē, bet saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošu
apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Novērtējot apsūdzētā /pers. C/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais
izdarīja smagu noziegumu, iepriekš vairākas reizes sodīts, arī pēc konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, pēdējās reizes:
- ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 8.jūnija spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, daļēji
pievienots ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 20.aprīļa spriedumu noteiktais sods un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu 7 mēnešiem
un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 11 mēnešiem 4 dienām, pēc soda izciešanas atbrīvots 2019.gada 10.oktobrī;
- ar 2020.gada 2.jūnija Kurzemes rajona tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 180.panta pirmās daļas ar piespiedu
darbu uz 230 stundām, pilnībā pievienots ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 8.jūnija spriedumu noteiktais neizciestais papildsods un galīgais sods
noteikts piespiedu darbs uz 230 stundām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 3 mēnešiem 11 dienām, spriedums stājies spēkā 2020.gada
13.jūnijā. Ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 10.septembra lēmumu minētajā spriedumā /pers. C/ noteiktais un neizciestais sods 230 piespiedu darba
stundas aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 57 dienām, lēmums stājies spēkā 2020.gada 22.septembrī. Tāpat apsūdzētais /pers. C/ vairākas
reizes ir saukts pie administratīvās atbildības, uzliktie naudas sodi nav samaksāti (lietas 45.-51., 52.-61., 152.-154.lapa un informācija pārbaudīta
Tiesu informācijas sistēmā).
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ paskaidroja, ka nav gājis uz probācijas dienestu, lai izciestu sodu – piespiedu darbs, bet aizbraucis uz Rīgu, kur
strādājis dažādus darbus celtniecībā. Vēlējies nopelnīt naudas līdzekļus, lai varētu nomaksāt naudas sodus par administratīvajiem pārkāpumiem. Zinājis,
ka konkrētā lieta ir iztiesāšanā, bet tā kā strādājis un dzīvojis Rīgā, tad uz tiesas sēdēm nav ieradies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav varējis paziņot,
jo nav bijis telefona. Kad atbraucis ciemos pie mammas, tad Saldū aizturēts. Izdarīto nožēlo, vēlas strādāt un veidot ģimeni.
Tāpat, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. C/, tiesa ņem vērā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma
raksturu un radītās sekas, apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis mantkārīga motīva vadīts, tādējādi savas intereses nostādot augstāk par sabiedrības
interesēm, apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, lai gan savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina, taču cietušajai nodarītos zaudējumus atlīdzināt
nav centies, apsūdzētā personību, iepriekš vairākas reizes sodīts, arī ar alternatīvo sodu – piespiedu darbs, tādējādi viņam bija dota iespēja pierādīt
vēlēšanos laboties, taču /pers. C/ to nav izmantojis un atbilstošus secinājumus par likumpārkāpumu nepieļaujamību nav izdarījis. Turklāt no iepriekš
piespriestā soda – piespiedu darbs – izciešanas ļaunprātīgi izvairījās, līdz ar ko tas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. /pers. C/ ir ticis sodīts arī ar
brīvības atņemšanas sodu, taču jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā, turklāt neilgi atbrīvojoties no soda izciešanas vietas,
apsūdzētā sniegto informāciju par viņa nodarbošanos, lai gan pierādījumi par to netika iesniegti.
Izvērtējusi visu minēto, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. C/ rīcība norāda uz to, ka viņš nav izmainījis savu attieksmi pret sabiedrību, nav spējis
pierādīt, ka vēlas laboties un dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. Ievērojot Krimināllikuma 35.pantā ietvertos soda mērķus, tiesa uzskata, ka /pers. C/
piespriežamajam sodam jābūt ne tikai individuālam, samērīgam un atbilstošam radītajam apdraudējumam un kaitējumam, sabiedrības drošības intereses
respektējošam, bet arī vainīgās personas sociālo adaptāciju un resocializāciju veicinošam un sabiedrības likumpaklausīgu uzvedību ietekmējošam. Līdz ar
ko tiesa atzīst, ka nolūkā atturēt apsūdzēto /pers. C/ no līdzīgām darbībām, viņam piemērojams Krimināllikuma 193.panta otrās daļas sankcijā
paredzētais sods brīvības atņemšanas veidā. Vieglāka soda piemērošana tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav iespējama, jo tādējādi netiks sasniegts
likumā noteiktais soda piemērošanas mērķis. Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā konstatēto apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošo apstākli un divus
atbildību pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vaļsirdīgu atzīšanos un izdarītā
nožēlošanu, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka labprātīgi
atlīdzinājis cietušajai radīto kaitējumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgo
nodarījumu izdarīja alkohola ietekmē, bet saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu
apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Novērtējot apsūdzētā /pers. D/ personību, pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētais
izdarīja smaga nozieguma atbalstīšanu, iepriekš vairākas reizes sodīts, pēdējo reizi ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.februāra spriedumu pēc
Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 1 gadu 3 mēnešiem. Pēc brīvības atņemšanas
soda izciešanas atbrīvots 2019.gada 12.augustā, nav izciests papildsods – probācijas uzraudzība, kas uz sprieduma pasludināšanas dienu ir 24 dienas.
Apsūdzētais/pers.D/ pēdējā gada laikā nav saukts pie administratīvās atbildības, iepriekš uzliktie naudas sodi nav samaksāti (lietas 69.-73., 74.-78.lapa
un informācija pārbaudīta Tiesu informācijas sistēmā).
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ paskaidroja, ka pastāvīgas darba vietas viņam nav, bet strādā pie radinieka un apgūst celtniecības darbos
nepieciešamās iemaņas. Alkoholu gandrīz nelieto, jo probācijas dienests piemērojis viņam ierobežojumus –aizliegumu lietot alkoholu. Ievēro visus
probācijas dienesta norādījumus, kuri viņam tiek piemēroti sakarā ar papildsodu – probācijas uzraudzība. Cietušajai atlīdzinājis nodarītos zaudējumus.
Nožēlo izdarīto, gatavs strādāt piespiedu darba stundas.
Tāpat, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/, tiesa ņem vērā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma
raksturu un radītās sekas, apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu atbalstīja mantkārīga motīva vadīts, lai gan pats svešu maksāšanas līdzekli
neizmantoja, taču veikalā pašpatēriņam preces izvēlējās kopīgi ar apsūdzēto /pers. C/, apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, savu vainu atzina,
zaudējumus atlīdzināja, apsūdzētā personību, viņa vēl nenobriedušo personību, to, ka iepriekš vairākas reizes sodīts, jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis
neizciesta papildsoda laikā, apsūdzētā sniegto informāciju par viņa nodarbošanos, lai gan pierādījumus par to neiesniedza.
Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka nav nepieciešama apsūdzētā /pers. D/ izolācija no sabiedrības un viņam piemērojams sods piespiedu darba veidā.
Tiesa uzskata, ka šāds sods dos ieguldījumu sabiedrības labā un vienlaicīgi ļaus probācijas dienestam turpināt kontrolēt apsūdzētā /pers. D/ uzvedību un
atturēs viņu no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas. Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā konstatētos apsūdzētā /pers. D/ divus atbildību mīkstinošos
apstākļus un divus atbildību pastiprinošos apstākļus.
Tāpat bez ievērības tiesa neatstāj to, ka abi apsūdzētie ir izmantojuši Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar
kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko
attiecību taisnīgu noregulējumu.
Ņemot vērā konstatētos abu apsūdzēto atbildību mīkstinošos apstākļus un atbildību pastiprinošos apstākļus, ievērojot Augstākās tiesas pausto
atziņu, ka pēc Krimināllikuma jēgas, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto
minimālo sodu (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumu lietā Nr. SKK01-74/06), tiesa uzskata,
k a apsūdzētajiem sodu nav iespējams noteikt likumā paredzētajā minimālajā apmērā, bet sods nav nosakāms arī maksimālajā apmērā. Tāpat tiesas
ieskatā, noziedzīga nodarījuma recidīvs ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros.
Pie galīgā soda noteikšanas apsūdzētajam /pers. C/ jāņem vērā ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 10.septembra lēmumu krimināllietā
Nr.11360010320 noteiktais sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz 57 dienām. Lēmums stājies spēkā 2020.gada 22.septembrī (lietas 153.-154.lapa).
Ņemot vērā, ka konkrēto noziedzīgo nodarījumu /pers. C/ izdarījis pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā, neizciestais sods pieskaitāms saskaņā
ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem.
Tā kā apsūdzētais /pers. D/ jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis neizciesta papildsoda laikā, tiesa uzskata, ka galīgais sods viņam nosakāms
saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta noteikumiem un sodam pēc šī sprieduma pilnībā pievienojams pēc Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.februāra
sprieduma krimināllietā Nr.11360033916 neizciestais papildsods – probācijas uzraudzība, kas uz sprieduma pasludināšanas dienu ir 24 dienas. Ievērojot
Krimināllikuma 45.1panta sestās daļas un 52.panta pirmās daļas 4.punkta nosacījumus, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst divām probācijas
uzraudzības dienām, kas konkrētajā gadījumā ir 12 īslaicīgās brīvības atņemšanas dienas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu abus sodus /pers. D/ izpildīt patstāvīgi, un soda piespiedu darbs izpildi uzsākt pēc īslaicīgās brīvības
atņemšanas soda izciešanas.
Kā redzams no lietas materiāliem, apsūdzētais /pers. C/ vairākkārt nav ieradies uz tiesas sēdēm, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus. Minētā
iemesla dēļ /pers. C/ divas reizes piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis – piespiedu atvešana uz tiesas sēdi, kuru policijas darbiniekiem izpildīt nav
izdevies, jo kriminālprocesā norādītajā adresē apsūdzētais nedzīvoja un viņa uzturēšanās vietu noskaidrot nav izdevies (lietas 99.-100., 113.-114., 116.,
123.lapa). Arī piemērotā drošības līdzekļa – nodošana policijas uzraudzībā – uzliktos ierobežojumus /pers. C/ nav ievērojis, nav ieradies uz atzīmēšanos
policijas iecirknī (lietas 105.lapa). Tādējādi /pers. C/nepildīja Kriminālprocesa likumā noteiktos apsūdzētā pienākumus, un tikai grozot apsūdzētajam
piemēroto drošības līdzekli uz apcietinājumu un izsludinot viņa meklēšanu, bija iespējams pārtraukt /pers. C/ izvairīšanos no tiesas. Līdz ar to 2020.gada
8.maijā apsūdzētajam /pers. C/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā (lietas 44.lapa), ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada
12.augusta lēmumu grozīts uz apcietinājumu (lietas 131.-133.lapa). Ņemot vērā minētos apstākļus, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, tiesa atzīst, ka
apsūdzētajam /pers. C/ drošības līdzeklis – apcietinājums – atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. C/ soda izciešanā ieskaitāms apcietinājuma laiks no 2020.gada 24.septembra līdz
sprieduma spēkā stāšanās dienai (lietas 141., 142.lapa).
2020.gada 12.maijā apsūdzētajam /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 68.lapa). Minētais drošības līdzeklis
/pers. D/ atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies spēkā.
Tiesas sēdēs apsūdzētā /pers. C/ aizstāvību norīkojuma kārtībā realizēja zvērināta advokāte Daiga Ročkus, kurai saskaņā ar iesniegtajiem
paziņojumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru
kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,
atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par veikto darbu pienākas samaksa no valsts budžeta līdzekļiem 140 EUR apmērā (lietas 130.,
156.lapa).
Tiesas sēdēs apsūdzētā /pers. D/ aizstāvību norīkojuma kārtībā realizēja zvērināta advokāte Māra Dankbāre, kurai saskaņā ar iesniegtajiem
rēķiniem un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par
valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par veikto darbu pienākas
samaksa no valsts budžeta līdzekļiem 200 EUR (lietas 112., 127.-129., 157.-160.lapa).
Tā kā krimināllietā nav ziņu, kas dotu pamatu apsūdzētos /pers. C/ un /pers. D/ atzīt par personām, kurām saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
85.pantu ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvi, no /pers. C/ valsts ienākumos piedzenami 140 EUR par aizstāves sniegto juridisko palīdzību,
no /pers. D/ valsts ienākumos piedzenami 200 EUR par aizstāves sniegto juridisko palīdzību.
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem – divi CD-R diski un viens DVD-R
disks ar videoierakstiem kā dokumenti pēc sprieduma stāšanās spēkā glabājami kopā ar krimināllietu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 528., 529. un 530.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu sodam pilnībā pievienot sodu, kas noteikts ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 10.septembra
lēmumu krimināllietā Nr.11360010320, un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem un 57 (piecdesmit septiņām)
dienām.
Drošības līdzekli – apcietinājumu – /pers. C/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā. Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai
brīvības atņemšanas sodā ieskaitīt apcietinājuma laiku no 2020.gada 24.septembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 193.panta otrajā daļā un sodīt
ar piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu sodam pilnībā pievienot ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.februāra spriedumu krimināllietā
Nr.11360033916 neizciesto papildsodu – probācijas uzraudzība, kas uz sprieduma pasludināšanas dienu ir 24 (divdesmit četras) dienas, aizstājot to ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 12 (divpadsmit) dienām, un galīgo sodu /pers. D/ noteikt piespiedu darbu uz 180 (viens simts astoņdesmit) stundām un
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 12 (divpadsmit) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu abus sodus izpildīt patstāvīgi, un soda piespiedu darbs izpildi uzsākt pēc īslaicīgā brīvības atņemšanas
soda izciešanas.
Drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā – /pers. D/ atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies spēkā.
Sprieduma izpildi daļā par īslaicīgās brīvības atņemšanas sodu uzdot izpildīt Ieslodzījuma vietu pārvaldei un soda izciešanu skaitīt no /pers. D/
faktiskās aizturēšanas brīža.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15.panta otro daļu uzlikt par pienākumu /pers. D/ ierasties īslaicīgās brīvības atņemšanas soda
izciešanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes norādītajā laikā un vietā.
Piespiedu darba soda izpildes organizēšanu uzdot Valsts probācijas dienestam. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu
uzlikt par pienākumu /pers. D/ pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši dzīvesvietai
10 (desmit) darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.
Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij procesuālos izdevumus 140 EUR (viens simts četrdesmit euro) par valsts nodrošināto juridisko palīdzību
kriminālprocesā.
Piedzīt no /pers. D/ par labu valstij procesuālos izdevumus 200 EUR (divsimt euro) par valsts nodrošināto juridisko palīdzību kriminālprocesā.
Procesuālo izdevumu atlīdzībai /pers. C/ un /pers. D/ labprātīgai izpildei noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Dokumenti par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu iesniedzami Kurzemes rajona tiesas kancelejā, Saldū, Tūristu ielā 3, vai nosūtāmi pa pastu.
Lietiskos pierādījumus – divus CD-R diskus un vienu DVD-R disku ar videoierakstiem, kas ievietoti aploksnēs – pēc sprieduma stāšanās spēkā
glabāt kopā ar krimināllietu.
Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā
10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2020.gada 12.novembris.
Tiesnese S. Lapejeva