Legislator Case Law & Legislation
11320023311 / KA03-0004-15 AI generated

Latvian court reduces robbery sentence to mid-range and replaces asset seizure with police control.

Case Number 11320023311 / KA03-0004-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal overturned the first-instance verdict regarding the defendant's conviction and sentencing for robbery and theft. The defendant argued that the original sentence was too severe and that asset seizure was inappropriate given his lack of assets. The court agreed to reduce the sentence to the middle of the statutory range and substituted asset seizure with police control.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 176. panta 2. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. daļa; Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Tiesas kolēģija uzskata, ka sodam jābūt tuvam likuma redakcijas vidum, un mantas konfiskāciju var aizstāt ar policijas kontroli, ja apsūdzētajam nav mantas.

Keywords

AI generated
robbery sentencing statutory range asset seizure police control combined offenses appeal court criminal liability

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 176. panta 2. daļa
Krimināllikuma 50. panta 1. daļa
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 563. panta 1. daļa 3. punkts
Kriminālprocesa likuma 574. pants
Kriminālprocesa likuma 575. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11320023311

Lietas arhīva Nr. KA03-0004-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 28.decembrī

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā :

tiesas sēdes priekšsēdētājs J.Vasiļkovskis,

tiesneši A.Šilova un J.Dimpers,

ar sekretāri L.Bistrovu,

piedaloties prokurorei N.Gromai un

advokātei J.Vaivodei,

sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzību, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95, apelācijas kārtībā atklātā tiesas sēdē izskatījusi krimināllietu,

kurā ar Preiļu rajona tiesas 2012.gada 16.oktobra spriedumu

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu un sodīts: par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma

176.panta trešajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) gadiem, konfiscējot mantu, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem; par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta otrajā daļā, ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem. Pamatojoties uz

Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, /pers. B/ noteikts galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā, - brīvības

atņemšana uz 8 (astoņiem) gadiem, konfiscējot mantu, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem. Līdz spriedums stājas spēkā drošības līdzeklis –

nodošana policijas uzraudzībā /pers. B/ atstāts negrozīts. Soda izciešanā /pers. B/ ieskaitīts apcietinājuma laiks no 2011.gada 29.jūnija līdz 2011.gada

22.septembrim un no 2012.gada 20.februāra līdz 2012.gada 21.februārim.

Vēl lietā ir notiesāti: /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā, un 176.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanu.

Solidāri no /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ par labu /pers. D/ piedzīta kaitējuma kompensācija Ls 400 apmērā.

Iepazinusies ar iesniegtās apelācijas sūdzības motīviem, pārbaudījusi pierādījumus lietā, kas uz to attiecas, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģija

k o ns t a t ē j a

Pirmās instances tiesa savā spriedumā atzina, ka /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, saistītu ar

vardarbību un vardarbības piedraudējumu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kur laupīšana izdarīta iekļūstot mājā, bet /pers. C/ to izdarīja

darbojoties kā atbalstītāja.

2011.gada 15.jūnija dienā /pers. C/ Preiļu pilsētā satika savus brāļus /pers. A/, /pers. B/ un personu, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā

lietvedībā, kuri prasīja /pers. C/, vai viņa nezina, kur varētu dabūt naudu. /pers. C/, mantkārīgu tieksmju vadīta, apzinoties, ka /pers. A/, /pers. B/ un

persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, vēlas prettiesiski no kādas personas iegūt naudu, nosauca viņai zināmās /pers. D/ vārdu un

sīki izstāstīja /pers. A/, /pers. B/ un personai, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, ceļu līdz Vārkavas novada Vārkavas pagasta

/Nosaukums A/ dzīvojošās /pers. D/ mājai, norādot /pers. D/ vecumu un apzinoties, ka /pers. D/ sava vecuma dēļ (dzimusi 1922.gadā) nespēs pretoties

naudas nolaupīšanai, tādējādi apzināti veicinot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī /pers. C/ viņiem apsolīja turpināt sadarboties kā atbalstītāja,

noslēpjot noziedzīgā nodarījuma izdarītājus un noziedzīgā nodarījuma līdzekļus nepieciešamības gadījumā.

Tās pašas dienas vakarā, pirms pulksten 18.00, /pers. B/, būdams 2004.gada 10.janvārī Preiļu rajona tiesā notiesāts par Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā un Krimināllikuma 271.panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem l mēnesi,

konfiscējot mantu un ar policijas kontroli uz 2 gadiem, neizciestā papildsoda-policijas kontroles laikā, atkārtoti, mantkārīgu tieksmju vadīts, būdams

alkohola reibuma ietekmē, un persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, vienojās ar /pers. A/ aplaupīt Vārkavas novada Vārkavas

pagasta /Nosaukums A/ dzīvojošo /pers. D/, dzimušu /datums/, uz kuru kā personu, kurai mājās varētu būt nauda un, kura sava vecuma nevarības dēļ

nav spējīga pretoties norādīja /pers. A/ māsa /pers. C/. Laupīšanas nolūkā /pers. A/, /pers. B/ un persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā

lietvedībā, līdzi paņemot auduma apsējus sejai, lai cietusī /pers. D/ viņus nevarētu atpazīt, ar personas, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā

lietvedībā, sameklētu automašīnu, kuru vadīja izmeklēšanā nenoskaidrots vīrietis, aizbrauca līdz Vārkavas novada Vārkavas pagasta /Nosaukums A/, kur

visi trīs, nepiebraucot pie /pers. D/ mājas, izkāpa uz ceļa, palaida projām automašīnu, kas viņus bija atvedusi un paši kājām devās līdz /pers. D/ mājai,

kur pieejot pie mājas aptuveni pulksten 18.20, apsēja audumus ap sejām un, pieejot pie /pers. D/ mājas ieejas durvīm, konstatēja, ka tās bija no

iekšpuses aiztaisītas ar krampi. Tad pienākušie /pers. A/, /pers. B/ un persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, pieklauvēja pie

durvīm. Uz klauvējienu atsaucās /pers. D/, prasot: „Kas tur?” Viens no vīriešiem atbildēja :,,Ļoņķa”, taču /pers. D/ pēc balss atpazina svešinieku un

durvis vaļā nevēra. Tad pienākušie /pers. A/, /pers. B/ un persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, kopējiem spēkiem pa durvju

šķirbu atvēra aizmesto āķi un pretēji cietušās /pers. D/ gribai ielauzās viņas mājā. Ienākot /pers. D/ mājā, divi no ienākušajiem vīriešiem, pielietojot fizisku

spēku piespieda pie galda /pers. D/, viens no viņiem noraisīja viņas lakatu un ar to mēģināja aizsiet /pers. D/ acis, lai viņa neredzētu un nevarētu pretoties

naudas nolaupīšanai, taču tas viņam neizdevās, jo /pers. D/ tam pretojās, tad viens no vīriešiem, pielietojot fizisku spēku, turēja /pers. D/ rokas aiz galvas,

bet otrs, paņēmis no galda nazi, pielika to pie viņas kakla, tādējādi pārvarot viņas vēlēšanos pretoties naudas nolaupīšanai, bet trešais pa to laiku

pārbaudīja viņai mugurā uzvilktās jakas kabatas un no turienes izņēma aploksni un naudas maku ar naudu. Aploksnē atradās 340 lati naudas dažādās

naudas zīmēs (banknotēs), šo naudu /pers. D/ bija saņēmusi pārdodot govi, bet naudas makā atradās 60 Ls, naudas zīmēs pa 20 Ls, kas bija pāri

palikusī pensijas daļa. Pēc naudas 400,-latu apmērā nolaupīšanas /pers. A/, /pers. B/ un persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā,

steidzīgi devās projām, no ārpuses durvis aizspiežot ar lauzni, lai tās no iekšpuses nevarētu atvērt, kā arī nokliedzot pagalmā krievu valodā, lai /pers. D/

nemēģina kādu saukt palīgā.

Nākošās dienas rītā /pers. D/ iespiestu viņas mājā atrada kaimiņš. Laupīšanas rezultātā /pers. D/ tika nodarīts mantisks zaudējums 400 Ls

apmērā. Pēc laupīšanas /pers. A/, /pers. B/ un persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, devās līdz ceļam, kur persona, par kuru

kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, sazvanījās ar iepriekš sarunāto /pers. C/, kura savukārt sazvanījās ar /pers. B/, lai sameklētu automašīnu, kas

/pers. A/, /pers. B/ un personu, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, no Vārkavas novada nogādātu atpakaļ Preiļos. Ar izmeklēšanā

nenoskaidrotu automašīnu, ko pēc iepriekšējās apsolīšanas sameklēja /pers. C/ ar /pers. B/ palīdzību, /pers. C/ apzinoties, ka viņa palīdz personām,

kuras aplaupījušas /pers. D/, atstāt laupīšanas vietu, aizbrauca pēc /pers. A/, /pers. B/ un personas, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā,

un atveda viņus uz Preiļiem. Pa ceļam /pers. A/, /pers. B/ un persona, par kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, sadalīja savā starpā nolaupīto

n o /pers. D/ naudu, 30 Ls iedodot arī /pers. C/ par noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Izkāpjot Preiļos no automašīnas, persona, par kuru

kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, atdeva /pers. C/ polietilēna maisiņu, kurā atradās auduma gabali, kas laupīšanas laikā tika izmantoti kā sejas

apsēji un lika maisiņu iznīcināt. /pers. C/ apzinoties, ka slēpj noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdzekļus, aiznesa polietilēna maisiņu ar tajā esošajiem

auduma gabaliem /pers. E/ un lika to viņai sadedzināt, ko /pers. E/ arī izdarīja.

Šīs /pers. B/ darbības Preiļu rajona tiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 176.panta trešajai daļai, /pers. A/ darbības – atbilstoši

Krimināllikuma 176.panta otrajai daļai, bet /pers. C/ darbības – atbilstoši Krimināllikuma 20.panta ceturtajai daļai un 176.panta otrajai daļai.

Turklāt, tiesa atzina, ka /pers. B/ atkārtoti izdarīja zādzības nelielā apmērā.

/pers. B/, būdams agrāk sodīts par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, 2011.gada novembra vai decembra

mēnesī, konkrētāks laiks izmeklēšanā nav noskaidrots, aizgāja uz veikalu /Nosaukums B/, kas atrodas /adrese/ un pieder sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību /Nosaukums C/, kur mantkārīgu tieksmju vadīts, slepeni no veikala stenda atkārtoti nozaga USB Flash Kingston 8 Gb Data Travel zibatmiņas

karti 9,-latu vērtībā.

2011.gada decembra mēnesī, aptuveni nedēļu pēc pirmās zādzības, /pers. B/, mantkārīgu tieksmju vadīts tajā pašā veikalā atkārtoti nozaga vēl

vienu tādu pašu zibatmiņas karti 9,-latu vērtībā.

2012.gada 20.februārī, ap pulksten 15.00, /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, mantkārīgu tieksmju vadīts, veikalā /Nosaukums B/, kas

atrodas /adrese/ un pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums C/, no veikala stenda atkārtoti nozaga USB Flash Drive 4 Gb zibatmiņas karti

4,90 latu vērtībā. /pers. B/ zādzību rezultātā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums C/ tika nodarīts mantiskais zaudējums par kopējo summu

22,90 Ls.

2012.gada 22.aprīlī, ap pulksten 21.15, /pers. B/ aizgāja uz veikalu /Nosaukums D/, kas atrodas /adrese/ un pieder /Nosaukums E/

sabiedrībai, lai iepirktos. Piegājis pie plaukta ar alkoholu, mantkārīgu tieksmju vadīts, atkārtoti paņēma no tā 0,7 litra tilpuma stipra alkoholiskā dzēriena

,,Back Dee” pudeli 6,55 Ls vērtībā, ielika to sev zem vējjakas un, izgājis cauri kasēm, devās ārā no veikala, bet tika aizturēts.

Šīs /pers. B/ darbības pirmās instances tiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 180.panta otrajai daļai (sēj.1., lietas 237.-243.lapas).

Apelācijas kārtībā Preiļu rajona tiesas spriedumu bija pārsūdzējis apsūdzētais /pers. A/. Apsūdzētie/pers. B/ un /pers. C/ pirmās instances tiesas

spriedumu nepārsūdzēja (sēj.4., lietas 4.lapa).

Kad Latgales apgabaltiesā kriminālprocess sakarā ar apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzību tika skatīts pēc būtības, prokurore apsūdzētā

/pers. A/ apelācijas sūdzību neatzina, taču pauda viedokli, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā citu apsvērumu pēc.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. B/ notiesāts par atkārtotas laupīšanas izdarīšanu, kas atbilda Krimināllikuma 176.panta

trešajai daļai redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim, un par četru atkārtotu zādzību nelielā apmērā, kas atbilda Krimināllikuma 180.panta

otrās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim.

2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem no Krimināllikuma ir izslēgta tāda kvalificējošā pazīme kā atkārtotība.

Ņemot vērā šīs kvalificējošās pazīmes izslēgšanu prokurorei radās šaubas par /pers. B/ vainīgumu Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā un 180.panta

otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 43.pantu, prokurorei apelācijas instances tiesā jāgroza /pers. B/ izvirzīto apsūdzību,

tāpēc prokurorei ir nepieciešama apsūdzētā /pers. B/ piedalīšanās tiesas sēdē, kaut arī viņš pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējis.

Ņemot vērā šos argumentus, prokurore lūdza izskatīt lietu apelācijas kārtībā, pārsniedzot /pers. A/ iesniegtās apelācijas sūdzības robežas,

apsūdzības grozīšanai uzaicinot uz tiesas sēdi arī apsūdzēto /pers. B/.

Ņemot vērā prokurores izteiktos argumentus, kā arī to, ka tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes radās šaubas par apsūdzētās /pers. C/

vainīgumu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, apelācijas instances tiesa bija

nolēmusi iztiesāt šo konkrēto kriminālprocesu, pārsniedzot apsūdzētā /pers. A/ iesniegtās apelācijas sūdzības robežas, aicinot uz apelācijas instances

tiesas sēdēm līdzapsūdzētos /pers. B/ un /pers. C/.

Uz apelācijas instances tiesas sēdēm 2013.gada 28.maijā, 2013.gada 4.jūlijā un 2013.gada 15.oktobrī /pers. B/ neieradās, par neierašanās

iemesliem nepaziņoja. Arī policijas iestāde nav izpildījusi tiesas lēmumus par /pers. B/ piespiedu atvešanu, jo viņa atrašanās vieta nevienam nebija zināma,

izraudzīto drošības līdzekli – nodošanu policijas uzraudzībā /pers. B/ nepildīja, uz reģistrācijām policijas iestādē neieradās.

Šādos apstākļos, kad Kriminālprocesa likuma normas neparedzēja iespēju prokuroram grozīt apsūdzību apsūdzētā prombūtnē, lai nodrošinātu

līdzapsūdzēto tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, īpaši ņemot vērā to, ka /pers. A/ atrodas apcietinājumā, apelācijas instances tiesa izdalīja

lietas materiālus attiecībā pret /pers. B/ atsevišķā tiesvedībā, bet /pers. A/ un /pers. C/ apsūdzības kriminālprocesu izskatīja pēc būtības, ņemot

vērā, ka uz lietas iztiesāšanas brīdi jau bija stājies spēkā Preiļu rajona tiesas 2013.gada 9.aprīļa spriedums, ar kuru viens no šīs laupīšanas līdzizdarītajiem

– /pers. F/, pret kuru pirmstiesas izmeklēšanas laikā kriminālprocess tika izdalīts atsevišķā tiesvedībā, jau ir notiesāts (sēj.4., lietas 29.-33.lapas).

Ar Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 16.oktobra spriedumu konstatēts, ka /pers. A/, /pers. F/ un persona, pret

kuru apelācijas instances tiesa izdalīja kriminālprocesu atsevišķā tiesvedībā (turpmāk tekstā – cita persona), izdarīja svešas kustamas mantas

nolaupīšanu, saistītu ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot mājā.

2011.gada 15.jūnija vakarā /pers. A/, /pers. F/ un cita persona vienojās aplaupīt Vārkavas novada Vārkavas pagasta /Nosaukums A/

dzīvojošo /pers. D/, dzimušu /datums/. Laupīšanas nolūkā /pers. F/, /pers. A/ un cita persona, līdzi paņemot auduma apsējus sejai, lai cietusī /pers. D/

viņus nevarētu atpazīt, ar nenoskaidrotu automašīnu, kuru vadīja izmeklēšanā nenoskaidrots vīrietis, aizbrauca līdz Vārkavas novada Vārkavas pagasta

/Nosaukums A/, kur visi trīs nepiebraucot pie /pers. D/ mājas izkāpa uz ceļa, palaida projām automašīnu, kas viņus bija atvedusi, bet paši kājām devās

līdz /pers. D/ mājai. Pieejot pie mājas aptuveni pulksten 18.20, viņi apsēja audumus ap sejām un, pieejot pie /pers. D/ mājas ieejas durvīm, konstatēja,

ka tās bija no iekšpuses aiztaisītas ar krampi. Tad pienākušie /pers. A/, /pers. F/ un cita persona pieklauvēja pie durvīm. Uz klauvējienu atsaucās /pers.

D/, prasot: „Kas tur?” Viens no vīriešiem atbildēja ,,Ļoņķa”, taču /pers. D/ pēc balss atpazina svešinieku un durvis vaļā nevēra. Tad pienākušie /pers. A/,

/pers. F/ un cita persona kopējiem spēkiem pa durvju šķirbu atvēra aizmesto āķi un pretēji cietušās /pers. D/ gribai ielauzās viņas mājā. Ienākot /pers. D/

mājā, divi no ienākušajiem vīriešiem, pielietojot fizisku spēku piespieda pie galda /pers. D/, viens no viņiem noraisīja viņas lakatu un ar to mēģināja aizsiet

/pers. D/ acis, lai viņa neredzētu un nevarētu pretoties naudas nolaupīšanai, taču tas viņam neizdevās, jo /pers. D/ tam pretojās, tad viens no vīriešiem,

pielietojot fizisku spēku, turēja /pers. D/ rokas aiz galvas, bet otrs, paņēmis no galda nazi, pielika to pie viņas kakla, tādējādi pārvarot viņas vēlēšanos

pretoties naudas nolaupīšanai, bet trešais pa to laiku pārbaudīja viņai mugurā uzvilktās jakas kabatas un no turienes izņēma aploksni un naudas maku ar

naudu. Aploksnē atradās 340 lati naudas dažādās naudas zīmēs (banknotēs). Šo naudu /pers. D/ bija saņēmusi pārdodot govi, bet naudas makā atradās

60 Ls, naudas zīmēs pa 20 Ls, kas bija pāri palikusī pensijas daļa. Pēc naudas 400 Ls nolaupīšanas /pers. A/, /pers. F/ un cita persona steidzīgi devās

projām, no ārpuses durvis aizspiežot ar lauzni, lai tās no iekšpuses nevarētu atvērt, kā arī nokliedzot pagalmā, lai /pers. D/ nemēģina kādu saukt palīgā.

Nākošās dienas rītā /pers. D/ iespiestu viņas mājā atrada kaimiņš. Laupīšanas rezultātā /pers. D/ tika nodarīts mantisks zaudējums 400 Ls apmērā. Vēlāk

šo naudu /pers. A/, /pers. F/ un cita persona sadalīja savā starpā, kā arī 30,-latus iedeva /pers. C/.

Šādas /pers. A/ darbības Latgales apgabaltiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 176.panta otrajai daļai.

Turklāt, apelācijas instances tiesa konstatēja, ka /pers. C/ iegādājās noziedzīgā kārtā iegūto mantu, apzinoties, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā:

2011.gada 15.jūnija dienā /pers. C/ Preiļu pilsētā satika savus brāļus /pers. A/, /pers. F/ un citu personu, kuri prasīja /pers. C/, vai viņa nezina,

kur varētu aizņemties naudu. /pers. C/ nosauca viņai zināmās /pers. D/ vārdu un izstāstīja /pers. A/, /pers. F/ un citai personai ceļu līdz Vārkavas novada

Vārkavas pagasta /Nosaukums A/ dzīvojošās /pers. D/ mājai. Tās pašas dienas vakarā /pers. A/, /pers. F/ un cita persona ieradās /pers. D/ dzīvesvietā,

/pers. C/ nezinot, nolaupīja cietušajai naudu 400,-latu apmērā, personu grupā lietojot vardarbību un iekļūstot cietušās dzīvojamā mājā. Pēc laupīšanas

izdarīšanas /pers. A/, /pers. F/ un cita persona sazvanījās ar /pers. C/, lai sameklētu automašīnu, kas viņus aizvestu no Vārkavas uz Preiļiem. Ar

izmeklēšanā nenoskaidrotu automašīnu, ko sameklēja /pers. C/ ar vēl vienas citas personas palīdzību, /pers. C/ aizbrauca pēc /pers. A/, /pers. F/ un citas

personas un atveda viņus uz Preiļiem. Pa ceļam no /pers. A/, /pers. F/ un citas personas sarunas /pers. C/ saprata, ka naudu no cietušās viņi nevis

aizņēmās, bet atņēma, pielietojot vardarbību, t.i., ieguva noziedzīgā kārtā. Neskatoties uz to, kad /pers. A/, /pers. F/ un cita persona nolaupīto naudu

sadalīja savā starpā, bet 30,-latus no nolaupītās naudas iedeva /pers. C/, apsūdzētā šo naudu paņēma un iztērēja pēc saviem ieskatiem.

Šādas /pers. C/ darbības Latgales apgabaltiesa kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 314.panta pirmajai daļai paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Ar Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumu Preiļu rajona tiesas 2012.gada 16.oktobra spriedums tika atcelts daļā par

/pers. A/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par /pers. C/ atzīšanu

par vainīgu un sodīšanu par Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un par kaitējuma

kompensācijas 400,-latu apmērā solidāro piedziņu cietušās /pers. D/ labā no apsūdzētajiem /pers. B/, /pers. A/ un /pers. C/.

/pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz

3 (trīs) gadiem un policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

/pers. C/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar brīvības atņemšanu

uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 55.pantu, sods /pers. C/ noteikts nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem. Pārbaudes laikā /pers.

C/ uzlikts par pienākumu pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas.

No /pers. A/ cietušās /pers. D/ labā piedzīta kaitējuma kompensācija 400,- (četri simti) latu apmērā (sēj.4., lietas 41.-48.lapas).

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2013.gada 16.oktobra spriedums stājās spēkā 2013.gada 10.decembrī.

Attiecībā pret apsūdzēto /pers. B/ izdalītajā kriminālprocesā Latgales apgabaltiesa pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa – nodošana policijas

uzraudzībā grozīšanu pret apcietinājumu un izsludināja /pers. B/ meklēšanu (sēj.4., lietas 51.lapa).

Lietā ir noskaidrots, ka apsūdzētais /pers. B/, lai izvairītos no piespriestā brīvības atņemšanas soda izciešanas, ir atstājis Latvijas Republiku un

uzturas Apvienotajā Karalistē (sēj.4, lietas 57., 59.).

Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmajā daļā noteikts, ka krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia) vienā no šādiem

gadījumiem: 1) apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu; 2) apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa

ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

2014.gada 25.jūnijā stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, proti, šā likuma 465.pantā ieviesta 1.1daļa, kas ļauj iztiesāt kriminālprocesu

apsūdzētā prombūtnē arī tad, ja prokurors atzīst, ka apsūdzība ir grozāma.

Ņemot vērā to, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ par Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā un 180.panta otrajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, konfiscējot mantu, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, pirmās instances

tiesas spriedumu nav pārsūdzējis, bet, lai izvairītos no barga brīvības atņemšanas soda izciešanas, izbraucis uz Apvienoto Karalisti, sakarā ar ko viņa

piedalīšanos tiesā nav iespējams nodrošināt, lieta attiecībā pret viņu jāizskata tikai sakarā ar viņam labvēlīgiem Krimināllikuma grozījumiem, lai uzlabotu

apsūdzētā stāvokli, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata par pamatotu iztiesāt /pers. B/ apsūdzības kriminālprocesu viņa

prombūtnē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 2.punktu.

Ar Preiļu rajona tiesas spriedumu par Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers. B/ notiesāts par

to, ka viņš, būdams persona, kura jau bija izdarījusi laupīšanu, personu grupā izdarīja jaunu laupīšanu, t.i., par atkārtotu laupīšanu, kas izdarīta personu

grupā. Par Krimināllikuma 180.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers. B/ notiesāts par to, ka atkārtoti izdarīja četras

atsevišķas zādzības nelielā apmērā.

Ar likumu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, no Krimināllikuma ir izslēgts tāds noziedzīgo nodarījumu

daudzējādības veids kā atkārtotība. Krimināllikuma Pārejas noteikumu 5.punktā noteikts, ka personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai

izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kas kvalificējami kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas par katru

noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kas bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, bez kvalificējošās pazīmes -

atkārtotība.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 43.pantu, prokurore apelācijas instances tiesā grozīja /pers. B/ izvirzīto apsūdzību.

Ņemot vērā minētos apstākļus un prokurores grozīto apsūdzību, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. B/, /pers.

A/ un /pers. F/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, saistītu ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu, personu grupā pēc iepriekšējas

vienošanās, iekļūstot mājā.

2011.gada 15.jūnija vakarā /pers. B/, /pers. A/ un /pers. F/ vienojās aplaupīt Vārkavas novada Vārkavas pagasta /Nosaukums A/ dzīvojošo

/pers. D/, dzimušu /datums/. Laupīšanas nolūkā /pers. F/, /pers. A/ un /pers. B/, līdzi paņemot auduma apsējus sejai, lai cietusī /pers. D/ viņus nevarētu

atpazīt, ar nenoskaidrotu automašīnu, kuru vadīja izmeklēšanā nenoskaidrots vīrietis, aizbrauca līdz Vārkavas novada Vārkavas pagasta /Nosaukums A/,

kur visi trīs nepiebraucot pie /pers. D/ mājas izkāpa uz ceļa, palaida projām automašīnu, kas viņus bija atvedusi, bet paši kājām devās līdz /pers. D/

mājai. Pieejot pie mājas aptuveni pulksten 18.20, viņi apsēja audumus ap sejām un, pieejot pie /pers. D/ mājas ieejas durvīm, konstatēja, ka tās bija no

iekšpuses aiztaisītas ar krampi. Tad pienākušie /pers. A/, /pers. F/ un /pers. B/ pieklauvēja pie durvīm. Uz klauvējienu atsaucās /pers. D/, prasot: „Kas

tur?” Viens no vīriešiem atbildēja ,,Ļoņķa”, taču /pers. D/ pēc balss atpazina svešinieku un durvis vaļā nevēra. Tad pienākušie /pers. A/, /pers. F/ un

/pers. B/ kopējiem spēkiem pa durvju šķirbu atvēra aizmesto āķi un pretēji cietušās /pers. D/ gribai ielauzās viņas mājā. Ienākot /pers. D/ mājā, divi no

ienākušajiem vīriešiem, pielietojot fizisku spēku piespieda pie galda /pers. D/, viens no viņiem noraisīja viņas lakatu un ar to mēģināja aizsiet /pers. D/

acis, lai viņa neredzētu un nevarētu pretoties naudas nolaupīšanai, taču tas viņam neizdevās, jo /pers. D/ tam pretojās, tad viens no vīriešiem, pielietojot

fizisku spēku, turēja /pers. D/ rokas aiz galvas, bet otrs, paņēmis no galda nazi, pielika to pie viņas kakla, tādējādi pārvarot viņas vēlēšanos pretoties

naudas nolaupīšanai, bet trešais pa to laiku pārbaudīja viņai mugurā uzvilktās jakas kabatas un no turienes izņēma aploksni un naudas maku ar naudu.

Aploksnē atradās 340 lati naudas dažādās naudas zīmēs (banknotēs). Šo naudu /pers. D/ bija saņēmusi pārdodot govi, bet naudas makā atradās 60 Ls,

naudas zīmēs pa 20 Ls, kas bija pāri palikusī pensijas daļa. Pēc naudas 400 Ls nolaupīšanas /pers. A/, /pers. F/ un /pers. B/ steidzīgi devās projām, no

ārpuses durvis aizspiežot ar lauzni, lai tās no iekšpuses nevarētu atvērt, kā arī nokliedzot pagalmā, lai /pers. D/ nemēģina kādu saukt palīgā. Nākošās

dienas rītā /pers. D/ iespiestu viņas mājā atrada kaimiņš. Laupīšanas rezultātā /pers. D/ tika nodarīts mantisks zaudējums 400 Ls apmērā, kas atbilst

569,15 euro. Vēlāk šo naudu /pers. A/, /pers. F/ un /pers. B/ sadalīja savā starpā, kā arī 30,-latus (42,69 euro) iedeva /pers. C/.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim).

Turklāt, /pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā:

2011.gada novembra vai decembra mēnesī, konkrētāks laiks izmeklēšanā nav noskaidrots, /pers. B/ aizgāja uz veikalu /Nosaukums B/, kas

atrodas /adrese/ un pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums C/, kur mantkārīgu tieksmju vadīts, slepeni no veikala stenda nozaga USB

Flash Kingston 8 Gb Data Travel zibatmiņas karti 9,-latu (12,81 euro) vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim).

Turklāt, /pers. B/ izdarīja zādzību nelielā apmērā:

2011.gada decembra mēnesī, aptuveni nedēļu pēc pirmās zādzības, /pers. B/, mantkārīgu tieksmju vadīts tajā pašā veikalā /Nosaukums B/, kas

atrodas /adrese/ un pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums C/, nozaga vēl vienu tādu pašu zibatmiņas karti 9,-latu (12,81 euro) vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim).

Turklāt, /pers. B/ izdarīja vēl vienu zādzību nelielā apmērā:

2012.gada 20.februārī, ap pulksten 15.00, /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, mantkārīgu tieksmju vadīts, veikalā /Nosaukums B/, kas

atrodas /adrese/ un pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums C/, no veikala stenda nozaga USB Flash Drive 4 Gb zibatmiņas karti 4,90 latu

(6,97 euro) vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim).

Turklāt, /pers. B/ izdarīja vēl vienu zādzību nelielā apmērā:

2012.gada 22.aprīlī, ap pulksten 21.15, /pers. B/ aizgāja uz veikalu /Nosaukums D/, kas atrodas /adrese/ un pieder /Nosaukums E/

sabiedrībai, lai iepirktos. Piegājis pie plaukta ar alkoholu, mantkārīgu tieksmju vadīts, viņš paņēma no tā 0,7 litra tilpuma stipra alkoholiskā dzēriena

,,Back Dee” pudeli 6,55 Ls (8,54 euro) vērtībā, ielika to sev zem vējjakas un, izgājis cauri kasēm, devās ārā no veikala, bet tika aizturēts.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim).

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka ar tiem pierādījumiem, kurus pirmās instances tiesa ir pārbaudījusi un savā

spriedumā novērtējusi, apsūdzētā /pers. B/ vainīgums Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pilnīgi pierādīts.

Apsūdzībā par četru zādzību izdarīšanu nelielā apmērā pirmās instances tiesā pamatoti un tiesiski tika pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu. Pēc lietas materiālu pārbaudes apelācijas instances tiesai nerodas šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu viņam inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā, strīds par apsūdzētā vainīgumu lietā nepastāv, jo viņš pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējis. Tāpēc, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 564.panta sesto daļu, tiesas kolēģija uzskata par iespējamu neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus

un atzinumus.

Ņemot vērā to, ka apelācijas instances tiesa no /pers. B/ apsūdzības ir izslēgusi kvalificējošo pazīmi „atkārtotība” un attiecīgi pārkvalificējusi

viņa darbības, turklāt, ar Krimināllikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, ir samazināta šī likuma 176.panta otrās un 180.panta pirmās

daļas sankcijas minimālā robeža, saskaņā ar Pārejas noteikumu 6.punktu, /pers. B/ nosakāms zemāks brīvības atņemšanas sods, nekā bija noteikusi

pirmās instances tiesa.

Nosakot /pers. B/ sodu, apelācijas instances tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.panta nosacījumus, kas bija spēkā noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas laikā, – noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Apelācijas instances tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīst to, ka viņš atzinis savu

vainīgumu četru zādzību nelielā apmērā izdarīšanā, izdarīto nožēlojis. Savukārt apstākļi, kas mīkstinātu /pers. B/ atbildību par laupīšanas izdarīšanu, lietā

nav konstatēti.

Par /pers. B/ atbildību pastiprinošiem apstākļiem par laupīšanas izdarīšanu apelācijas instances tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts

pret personu, izmantojot tās vecuma nevarību, noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē un noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu

recidīvu.

Tiesas kolēģija konstatē, ka /pers. B/ izdarītās 4 zādzības nelielā apmērā arī veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, turklāt 2012.gada

20.februāra zādzība izdarīta alkohola ietekmē. Taču atzīt šos apstākļus par apsūdzētā atbildību pastiprinošiem apstākļiem par Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu apelācijas instances tiesai nav tiesiska pamata, jo šādus /pers. B/ atbildību pastiprinošos

apstākļus nebija konstatējusi pirmās instances tiesa. Cietušā sūdzība vai prokurora protests šajā daļā netika iesniegti. Apelācijas instances tiesa pēc savas

iniciatīvas nevar konstatēt jaunu atbildību pastiprinošo apstākli, jo tā esamība pasliktinātu apsūdzētā stāvokli - ietekmētu piespriežamo sodu.

Tiesas kolēģija ņem vērā to, ka /pers. B/ agrāk ir sodīts 4 reizes, pēdējo reizi 2004.gada 12.maijā Preiļu rajona tiesā par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un

3 mēnešiem, ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 2 gadiem, atbrīvots 2010.gada 16.februārī pirms termiņa no Jēkabpils cietuma, Preiļu

psihoneiroloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv, sastāv sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums F/ narkoloģiskā kabineta uzskaitē no 2011.gada

14.aprīļa ar diagnozi hašiša/ marihuānas smēķēšana, strādāja algotus sabiedriskos darbus saskaņā ar noslēgto līgumu ar Preiļu novada domi no

2012.gada 8.oktobra līdz 2012.gada 30.decembrim, 5 reizes saukts pie administratīvās atbildības.

Ņemot vērā apsūdzētā personību, ka /pers. B/ jau bija sodīts par tīšu vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ar reālu brīvības atņemšanu,

sodāmības nav dzēstas, taču viņš atkal izdarījis tīšu vardarbīgu sevišķi smagu noziegumu pret īpašumu un četrus kriminālpārkāpumus pret īpašumu, radīto

kaitējumu, lietā konstatētos /pers. B/ atbildību ietekmējošos apstākļus, tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. B/ par Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un par četru Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu nosakāms

brīvības atņemšanas sods. Tiesas kolēģija uzskata, ka konstatētajos apstākļos, kad persona, neskatoties uz iepriekšējām sodāmībām un jau izciestajiem

sodiem, tajā skaitā saistītiem ar reālu brīvības atņemšanu, stūrgalvīgi turpina izdarī jaunus noziedzīgus nodarījumus, tajā skaitā vienu sevišķi smagu

noziegumu, cita, ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda noteikšana nesasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi ne tikai sodīt

vainīgo personu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet arī panākt, lai notiesātā persona un citas personas turpmāk pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. B/ piespriestajam sodam jābūt tuvam Krimināllikuma 176.panta otrās daļas

sankcijas vidum likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

Tiesas kolēģija, lai tiktu kontrolēta /pers. B/ uzvedība pēc pamatsoda izciešanas, uzskata par pamatotu noteikt viņam Krimināllikuma 176.panta

otrās daļas sankcijā paredzēto papildsodu – policijas kontroli. Apelācijas instances tiesa uzskata par pamatotu nepiemērot /pers. B/ papildsodu – mantas

konfiskāciju, jo viņam mantas nav.

Nosakot /pers. B/ galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, tiesas kolēģija piemēro apsūdzētajam vislabvēlēgāko sodu saskaitīšanas

principu – vieglāko sodu ietveršanu smagākajā, jo tieši šo principu bija piemērojusi pirmās instances tiesa.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s p r ie d a

Atcelt Preiļu rajona tiesas 2012.gada 16.oktobra spriedumu daļā par /pers. B/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu par Krimināllikuma 176.panta

trešajā daļā un 180.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3

(trīs) gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem, un policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība nelielā apmērā no

veikala /Nosaukums B/ 2011.gada novembrī vai decembrī) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība nelielā apmērā no

veikala /Nosaukums B/ 2011.gada decembrī) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība nelielā apmērā no

veikala /Nosaukums B/ 2012.gada 20.februārī) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā (zādzība nelielā apmērā no

veikala /Nosaukums D/ 2012.gada 22.aprīlī) un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ietverot vieglākos sodus smagākajā, noteikt /pers. B/ galīgo sodu pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības – brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar /pers. B/ aizstāvja darbu apelācijas instances tiesā, segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā, sākot ar 2016.gada 18.janvāri, kad tiesas kancelejā būs pieejams pilns nolēmuma teksts,

kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā par kasācijas iemesliem, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā, sūdzību iesniedzot Latgales

apgabaltiesā. /pers. B/ ir tiesības pārsūdzēt apelācijas instances tiesas nolēmumu 30 dienu laikā no dienas, kad viņš saņems nolēmuma kopiju.

Sēdes priekšsēdētājs J.Vasiļkovskis

Tiesneši A.Šilova

J.Dimpers