Court partially allowed claim for physical and moral damages against minor's guardians for school injury.

Lietas Nr. C29709211

Lietas arhīva Nr. CA-0287-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 19. martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G. Ozoliņa

tiesneses Ž. Žimante, S. Sēbriņa

ar sekretāri E. Purēnu

atklātā tiesas sēdē Brīvības bulvārī 34, Rīgā, izskatīja civillietu /pers. B/ nepilngadīgā /pers. C/ interesēs

celtajā prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/, kuri uz likuma pamata pārstāv nepilngadīgo /pers. F/, par

veselībai nodarītā kaitējuma un morālā kaitējuma kompensācijas solidāru atlīdzināšanu, sakarā ar

nepilngadīgā /pers. C/ likumiskās pārstāves /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2013. gada 25. marta spriedumu.

Noklausījusies tiesneses G. Ozoliņas ziņojumu, Civillietu tiesu kolēģija

APRAKSTOŠĀ DAĻA

konstatēja:

[1] /pers. C/ likumiskā pārstāve /pers. B/ cēlusi prasību pret /pers. D/ un /pers. E/, kuri uz likuma pamata

pārstāv nepilngadīgo /pers. F/. Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1635., 1639., 1771.-1775. un

2349.pantu lūgusi piedzīt no atbildētājiem solidāri nepilngadīgā /pers. D/ veselībai nodarītā kaitējuma

kompensāciju LVL 353,50 (EUR 502,99) un morālā kaitējuma kompensāciju LVL 1000 (EUR 1422,87).

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. C/ un /pers. F/ mācās/Izglītības iestādes nosaukums/.

2010.gada 3.novembrī ap plkst.12:00 skolas teritorijā /pers. F/ pagrūda /pers. C/, no kā /pers. C/ atsitās

pret sienu un viņam tika nolauzts priekšējais zobs.

Sakarā ar notikušo prasītāja vērsusies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirknī.

Ar policijas 2010.gada 23.novembra lēmumu, saskatot noziedzīga nodarījuma pret personas veselību

pazīmes, tika pieņemts lēmums atteikt ierosināt kriminālprocesu, ņemot vērā pers. Fvecumu.

Prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā to, ka /pers. F/ ir nepilngadīga persona, prasījumi, pamatojoties uz

Civillikuma 1639.pantu, vēršami pret viņa likumiskajiem pārstāvjiem.

[1.2] Prasītāja lūdz atlīdzināt /pers. C/ veselībai nodarīto kaitējumu LVL 353,50 (EUR 502,99) apmērā,

ko veido salauztā zoba protezēšana, kā arī psihologa konsultācijas. Turklāt prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētājiem kompensāciju par bērnam nodarīto morālo kaitējumu, kuru novērtē LVL 1000 (EUR

1422,87) apmērā, norādot, ka morālās ciešanas izpaudušās ne tikai kā fiziskas sāpes traumas nodarīšanas

brīdī, bet arī tā, ka bērnam jācieš ņirgāšanās, apsaukāšanās un pazemojumi no citiem bērniem nodarītā

sakropļojuma dēļ.

[2] Rakstveida paskaidrojumos atbildētāju pārstāve norāda, ka nav strīda par to, ka /Izglītības iestādes

nosaukums/notika negadījums, savstarpējas puišu spēles rezultātā. /pers. F/, kurš pats ticis pagrūsts,

netīšām uzgrūdies /pers. C/, kurš kritiena rezultātā guvis zoba traumu. Norāda, ka uzreiz pēc notikušā

atbildētāji sazinājušies ar prasītāju, lai atvainotos par negadījumu un piedāvājuši atlīdzināt ārstēšanas

izdevumus LVL 200,00 (EUR 284,57) apmērā, no kā prasītāja atteikusies.

Uzskata, ka attiecīgajā gadījumā nepastāv zaudējumu atlīdzināšanai nepieciešamie priekšnoteikumi.

Turklāt atbildētāji šajā situācijā nevarēja aizkavēt vai ietekmēt /pers. F/ rīcību, līdz ar to, viņiem arī nevar

uzlikt par pienākumu atbildēt par šīs darbības sekām. Atbildētāji darīja visu, lai sasniegtu labāko un

saprātīgāko rezultātu konkrētajā strīdā un nav vainojami ne par zaudējumu, ne morālā kaitējuma

nodarīšanu.

[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 25.marta spriedumu noraidīta /pers. B/

nepilngadīgā /pers. C/ interesēs celtā prasību pret /pers. D/ un /pers. E/, kuri uz likuma pamata pārstāv

nepilngadīgo /pers. F/, par veselībai nodarītā kaitējuma un morālā kaitējuma kompensācijas solidāru

atlīdzināšanu.

[3.1] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka 2010.gada 3.novembrī plkst.12:00

/Izglītības iestādes nosaukums/ teritorijā /pers. F/ pagrūda /pers. C/, grūdiena rezultātā /pers. C/ atsitās

pret sienu un viņam tika nolauzts priekšējais zobs.

Atzinusi, ka lietā nav šaubu par to, ka /pers. F/ iepriekš minētās darbības izdarīja tīši, jo tas izriet no viņa

paša Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirknim sniegtajiem paskaidrojumiem,

kas fiksēti lietas materiāliem pievienotajā materiāla Nr.3681/10 par atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā

arī no nepilngadīgā /pers. J/ Valsts policijai sniegtajiem paskaidrojumiem.

[3.2] Pirmās instances tiesa atsaukusies Civillikuma 1635.pantu, 1639.pantu, 177.panta pirmo, otro, trešo

un piekto daļu, un secinājusi, ka no iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka, lai atbildētājiem iestātos

pienākums atlīdzināt izdevumus par prasītājas bērna veselībai nodarītā kaitējuma novēršanu un morālo

kaitējumu, ir jākonstatē un jāpierāda ne tikai kaitējuma atlīdzināšanas obligātie priekšnoteikumi, kas

konkrētajā gadījumā ir nepilngadīgā /pers. F/ prettiesiska rīcība, kaitējuma esamība (apmērs) un

cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu, bet arī tas, vai atbildētāji kā /pers. F/ vecāki,

kuru likumiskā aizgādībā /pers. F/ atrodas, notikuma brīdi varēja nepieļaut /pers. C/ tiesību aizskārumu no

viņu dēla puses Civillikuma 1639.panta izpratnē.

[3.3] Konstatējusi, ka lieciniece /pers. K/ 2012. gada 1. novembra tiesas sēdē liecināja, ka ir /Izglītības

iestādes nosaukums/skolotāja. Negadījums noticis skolas telpās starpbrīdī, bērniem spēlējoties, grūstot

vienam otru. Pašu notikumu viņa neredzēja, taču liecināja, ka par šādām bērnu aktivitātēm ir informēta ne

tikai viņa pati, bet arī citi pedagogi, ar bērniem ir izrunāts, ka šāda rīcība ir bīstama, bet bērniem tas liekas

smieklīgi.

[3.4] Pirmās instances tiesa atsaukusies uz Izglītības likuma 55.panta 8.punktu, 51.panta otro daļu, Bērnu

tiesību aizsardzības likuma 72.panta pirmo daļu, un secinājusi, ka no iepriekš minētajām tiesību normām

izriet, ka par bērnu drošību izglītības iestādē, tostarp tādu situāciju nepieļaušanu, ka bērni grūstas un viens

bērns nodara citam bērnam miesas bojājumus, atbildību uzņemas izglītības iestāde, kas savus mērķus

īsteno ar pedagogu starpniecību.

[3.5] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka bērna vecāki, kas nepārprotami atbild par bērna uzraudzību

saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, zināmos apstākļos, tomēr var paļauties uz to, ka par bērna faktiskajām

darbībām atbildību uzņemas persona vai iestāde, kurai saskaņā ar likumu ir noteikts pienākums

nodrošināt tādus apstākļus, lai bērns neapdraudētu trešo personu veselību.

[3.6] Secinājusi, ka attiecīgajā gadījumā atbildētāju dēls atradās izglītības iestādē, negadījums notika

starpbrīža laikā, un atbildētājiem, zinot, ka viņu nepilngadīgais bērns atrodas pedagogu aprūpē, bija

tiesības paļauties uz to, ka izglītības iestāde nodrošinās savu ar likumu noteikto pienākumu nepieļaut

situāciju, kad kādam no šīs izglītības iestādes audzēkņiem ir apdraudēta veselība.

Līdzīgi šāda veida vecāku „pienākumu deleģēšana” var izpausties, nosūtot bērnu uz vasaras nometni,

bērnu dārzu, skolas organizētu ekskursiju u.c.

[3.7] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētāji, konkrētajā situācijā nevarēja ietekmēt sava dēla rīcību

un aizkavēt trešās personas tiesību aizskārumu Civillikuma 1639.panta izpratnē, līdz ar ko viņi nav

civiltiesiski atbildīgi par /pers. F/ prettiesiskās rīcības sekām.

Nekonstatējot vienu no kaitējuma atlīdzināšanas obligātajiem priekšnoteikumiem, kas šajā gadījumā ir

/pers. F/ vecāku darbība, pirmās instances tiesa secinājusi, ka nav nepieciešams vērtēt nodarītā kaitējuma

esamību, cēlonisko sakaru starp prettiesisko rīcību un reālajām sekām kaitējuma apmēru, jo kaitējums

atlīdzināms, tikai pastāvot kopā visiem priekšnoteikumiem.

[4] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 25. marta spriedumu

nepilngadīgā /pers. C/ likumiskā pārstāve /pers. B/ iesniegusi apelācijas sūdzību, lūgusi tiesu apmierināt

celto prasību.

[4.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta

ceturto daļu, atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt

pretprasību. Norādījusi, ka atbildētāji daļēji atzinuši prasību, par ko rakstveidā informējuši tiesu savos

2013. gada 12. marta paskaidrojumos, kā arī tiesas sēdē 2012. gada 1. novembrī un tiesas sēdē 2013. gada

12. martā. Par prasības atzīšanu daļā, tiesas sēdes protokolā izdarīts attiecīgs ieraksts.

Uzskata, ka pirmās instances tiesa, noraidot prasību pilnā apmērā, pārkāpusi savu pilnvarojumu, jo

prasības atzīšanas fakts liecina par to, ka prasības atzītajā daļā starp pusēm strīds vairs nepastāv un šajā

daļā strīds nav izspriežams.

[4.2] Par nepamatotu atzīst pirmās instances tiesas secinājumu, ka notikušajā negadījumā

vainojama skola - attiecīgajā gadījumā atbildētāji, zinot, ka viņu bērns atrodas izglītības iestādē, varēja

paļauties uz to, ka bērns tiks pienācīgu uzraudzīts, tajā skaitā, ka tiks kontrolēta viņa uzvedība,

nepieļaujot tādu viņa rīcību, kas varētu novest pie trešo personu veselības apdraudējumiem, jo pirmās

instances tiesas spriedumā nav norādīti nedz faktiskie, nedz juridiskie pamatojumi.

Uzskata par nepamatotiem pirmās instances tiesas secinājumus par to, ka pie atbildības saucama

izglītības iestāde, jo tā nav nodrošinājusi veselībai drošus apstākļus izglītības iestādē. Apelācijas sūdzības

iesniedzēja norādījusi, ka situācijā, kad persona izdarījusi neatļautu darbību tīši, tādēļ nav pamata secināt

par to, ka skolā ir nedroša vide, jo attiecīgajā gadījumā skola nav uzskatāma par īpaša režīma objektu.

[4.3] Apelācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka /pers. F/ ir deliktspējīga persona, jo neatļautās

darbības izdarīšanas brīdī viņš bija vairāk nekā septiņus gadus vecs. Un tā kā, /pers. F/ ir deklitspējīga

persona, viņš ir atbildīgs par nodarīto kaitējumu.

[5] Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja /pers. C/ likumiskā pārstāve /pers. B/ apelācijas

sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem apstākļiem un motīviem, lūdza tiesu prasību apmierināt.

[5.1] Atbildētāju/pers. D/ un /pers. E/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Inese Lūkina prasību

uzskatīja par nepamatotu, lūdza to noraidīt, pirmās instances tiesas spriedumu uzskatīja par pamatotu.

MOTĪVI

[6] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, noklausoties apelācijas sūdzības iesniedzējas, atbildētāju

pilnvarotās personas zvērinātas advokātes I. Lūkinas paskaidrojumus un novērtējot lietas izskatīšanas

gaitā gūtos pierādījumus, uzskata, ka prasība daļēji apmierināma.

Civilprocesa likuma 426. panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

[7] Civillikuma 177. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir

vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un

pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

No dzimšanas apliecības Nr. LV AB 322251, kas izdota 1998.gada 9. februārī Rīgas Vidzemes

priekšpilsētas dzimtsarakstu nodaļā, redzams, ka 1998. gada 30. janvārī dzimušā /pers. C/ vecāki ir

prasītāja – likumiskā pārstāve /pers. B/ (uzvards) un /pers. R/ (lietas 18. lapa).

No laulības apliecības Nr. LV AB 0312978, kas izdota 2007. gada 22. decembrī Rīgas Latgales

priekšpilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, redzams, ka 2007. gada 22. decembrī starp /pers. T/ un /pers. B/

noslēgta laulības, pēc laulības /pers. B/ pieņēmusi vīra uzvārdu “uzvards” (lietas 12. lapa).

[7.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. F/, dzimis 1996. gada 29. novembrī, ir atbildētāju /pers.

F/ un /pers. E/ dēls.

[7.2] Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka 2010. gada 3. novembrī ap plkst. 12:00/Izglītības

iestādes nosaukums/ teritorijā /adrese/, mazgadīgais, tobrīd 13 – gadīgais /pers. F/ huligānisku motīvu

vadīts pagrūda tobrīd 12 – gadīgo /pers. C/, kā rezultātā /pers. C/ tika nodarīti miesas bojājumi – tika

salauzts priekšzobs.

[7.3] Saskaņā ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – 2010. gada 24. novembra LR

Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa lēmumu,

iepriekšminētais notikums 2010. gada 9. novembrī reģistrēts VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirknī

Informācijas sistēmas Elektronisko notikumu žurnālā ar Nr..

[7.4] Izskatot iepriekšminēto materiālu, tika konstatēts, ka mazgadīgās personas /pers. F/ izdarītajā

nodarījumā ir saskatāmas Krimināllikuma XIII nodaļā (noziedzīgi nodarījumu pret personas veselību)

paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa kārtības policijas

nodaļas inspektore L. Saļkova, ņemot vērā Krimināllikuma 11. pantu (pie kriminālatbildības saucama

fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu.

Mazgadīgās, tas ir, personas, kas nav sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav

saucamas), un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373. panta 1. daļu, 377. panta 2. punktu, 2010.

gada 23. novembrī pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (lietas 37. lapa).

[7.5] Iepriekšminētais rakstveida pierādījums liecina par to, ka /pers. F/ prettiesisko darbību

rezultātā /pers. C/ nodarīti miesas bojājumi. Šīs /pers. F/ darbībās saskatītas Krimināllikuma XIII nodaļā

(noziedzīgi nodarījumu pret personas veselību) paredzētās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Līdz

ar to, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. F/ vainojams tādās darbībās, kas dod tiesību cietušajam

prasīt apmierinājumu no aizskārēja.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi

neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam

prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

[8.1] Ņemot vērā to, ka nodarījuma izdarīšanas brīdī – 2010. gada 3. novembrī /pers. F/ bija 13

gadus vecs, un izanalizējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar Civillikuma 177. panta

pirmo un otro daļu, Civillikuma 1635. pantu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka atbildētājiem /pers. D/

un /pers. E/, kā /pers. F/ aizgādņiem, iestājies pienākums atlīdzināt izdevumus par /pers. C/ veselībai

nodarītā kaitējuma novēršanu un morālo kaitējumu.

[8.2] Par nepamatotu Civillietu tiesu kolēģija atzīst pirmās instances tiesas secinājumu, ka par

bērna faktiskajām darbībām atbildību, atbilstoši Izglītības likuma 55. panta 8. punktam un 51. panta

otrajai daļai, uzņemas izglītības iestāde.

[8.3] Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. Nr.1338 (2009.gada 24.novembris) “Kārtība,

kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”/Izglītības

iestādes nosaukums/i ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, ar kuriem ir iepazīstināti visi skolēni un

paraksta skolas žurnālā (sk. /Izglītības iestādes nosaukums/ pašvērtējuma ziņojums http://www.88vsk.lv/?

lang=lv&id=12).

Ministru kabineta noteikumiem Nr. Nr.1338 (2009.gada 24.novembris) “Kārtība, kādā nodrošināma

izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 1. panta noteic, ka noteikumi

nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos.

Ar drošību, iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu kontekstā (7. pants) saprot, drošību mācību

kabinetos un telpās, kurās ir iekārtas un vielas, kas var apdraudēt izglītojamo drošību un veselību;

ugunsdrošību; elektrodrošību; pirmās palīdzības sniegšanu; drošību ekskursijās, pārgājienos un pastaigās;

drošību citos izglītības iestādes organizētajos pasākumos; drošību sporta sacensībās un nodarbībās.

[8.4] Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. Nr.1338 (2009.gada 24.novembris) “Kārtība, kādā

nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 8. punktam, Drošības

noteikumos iekļauj šādu informāciju: par rīcību ekstremālās situācijās (piemēram, ja izcēlies ugunsgrēks,

telpās jūtama gāzes smaka, plūdi, vardarbības situācija); par rīcību nestandarta situācijās (piemēram,

saskarē ar bīstamiem priekšmetiem un vielām); par ceļu satiksmes drošību; par drošību uz ūdens un ledus;

par personas higiēnu un darba higiēnu; par darba drošību, veicot praktiskos un laboratorijas darbus

(izņemot profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes); par drošību mācību laikā un mācību nodarbību

starplaikos.

[8.5] Izglītības likuma 54. pants noteic, ka izglītojamā pienākumi ir šādi:

1) apgūt pamatizglītības programmu;

2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību

nediskreditēt izglītības iestādi;

3) ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu

valodu;

4) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;

5) nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;

6) neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;

7) būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;

8) atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā;

9) piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.

[8.6] Ņemot vērā iepriekš minēto, Civillietu tiesu kolēģija par pamatotu atzīst apelācijas sūdzības

iesniedzējas viedokli par to, ka pie atbildības nav saucama izglītības iestāde. Izanalizējot iepriekšminētās

tiesību normas kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka /pers. F/

bija pienākums uzņemties Izglītības likuma 54. pantā paredzētos pienākumus, kā arī /Izglītības iestādes

nosaukums/ iekšējās kārtības noteikumus, kas izglītības iestādei izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta

noteikumiem Nr. Nr.1338 (2009.gada 24.novembris) “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība

izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.

Kā norādīts/Izglītības iestādes nosaukums/ pašvērtējuma ziņojumā http://www.88vsk.lv/?

lang=lv&id=12), /Izglītības iestādes nosaukums/kolēni ir iepazīstināti ar šīs izglītības iestādes iekšējās

kārtības noteikumiem.

[8.7] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojas tiesību zinātnē paustajam viedoklim, ka

pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips – ei incumbit probatio gui dicit, non gui negat

(jāpierāda, pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, un nevis tam, kurš noliedz). Tādējādi onus probati

vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības (A. Līcis, Prasības

tiesvedībā un pierādījumi, TNA, 2003., lpp. 72).

[8.8] Saskaņā ar 2010. gada 3. novembra SIA “Pluss 22” izziņu, /pers. C/ bijis pie zobārstes /pers. S/

medicīnas centrā “Pluss 22” 2010. gada 3. novembrī no plkst. 15.30 līdz 17.30 (lietas 24. lapa).

[8.9] /pers. C/ likumiskā pārstāve /pers. B/ tiesā iesniegusi rakstveida pierādījumus – RSU SIA

“Stomatoloģijas institūts” 2011. gada 17. marta čeku Nr. 4363 par zobu protezēšanu /pers. C/ LVL 13,30

(EUR 19,21) (lietas 15. lapa) apmērā, konsultāciju centra “Skalbes” 2011. gada 18. maija kvīti Nr. 58272

par psihoterapeita konsultāciju LVL 10,00 (EUR 14,23) (maksātājs /pers. B/) (lietas 8. lapa) apmērā,

2011. gada 5. maija SIA “Pluss 22” izziņu Nr. 15 par nepieciešamo terapeitisko ārstēšanos /pers. C/ līdz

18. gadu vecumam – 1) konsultācija, 2) rtg., anestēzija, 3) zoba fragmenta noņemšana, 4) endodontija

(kanālu ārstēšana): anestēzija, 1 kanāla mehāniskā un klīniskā apstrāde, kanāla pildīšana ar guttaperču un

Sialapexu, Rtg., dentīns (pagaidu plombe) LVL 50,00 (EUR 71,14); zobu protezēšana: 1) saknes inleja no

zelta vai no cirkonija LVL 110,00 (EUR 156,52), 2) ilglaicīgas lietošanas pagaidu plastmasas kronis

(Fibrecor) LVL 70,00 (EUR 99,60), kopā LVL 180,00 (EUR 256,12) (lielas 23. lapa). No iepriekšējiem

pierādījumiem izrietošais zaudējumi apmērs kopā ir LVL 253,60 (EUR 360,84). Līdz ar to noraidāma

prasība daļā par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības EUR 142,14 apmērā piedziņu.

[8.10] Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu, ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski vērtējam pametums,

saskaņā ar Civillikuma 1771. pantu, zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai nu tāds, kas vēl stāv

priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu, savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1772. pantu, jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai

arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību

vai bezdarbību nodarījis.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pievienojas tiesību zinātnē paustajam viedoklim, ka

minētās tiesību normas izpratnē, zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tikai tad, kad vienlaicīgi pastāv

šādi priekšnoteikumi: 1) nodarītāja prettiesiskā rīcība; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars

(Kalvis Torgāns, Saistību tiesības I daļa, TNA, Rīga, 2006,246.lpp).

[8.11] Pie šādiem apstākļiem, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka izanalizējot

lietas materiālus to kopumā un cēloniskajā sakarā, ir pierādīti visi trīs zaudējumu rašanās

priekšnoteikumi. Līdz ar to, atzīstams, ka /pers. F/ rīcība ir tiešā cēloniskā sakarā ar /pers. C/ nodarītajiem

zaudējumiem.

[8.12] Civillikuma 186. panta pirmā daļa noteic, ka vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajā

un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība).

Tādējādi, atbilstoši Civillikuma 177. panta pirmajai, otrajai daļai, 186. panta pirmajai daļai, no/pers. F/

likumiskajiem pārstāvjiem /pers. D/ un /pers. E/ solidāri, /pers. C/ likumiskās pārstāves /pers. B/ labā

piedzenami zaudējumi - /pers. C/ veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzība EUR 360,84 apmērā.

[9] Civillikuma 1635. panta otrā daļa noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas,

kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu

aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā

kaitējuma smagumu un sekas.

[9.1] Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājiem kompensāciju par bērnam nodarīto morālo kaitējumu,

kuru novērtē LVL 1000 (EUR 1422,87) apmērā, norādot, ka morālās ciešanas izpaudušās ne tikai kā

fiziskas sāpes traumas nodarīšanas brīdī, bet arī tā, ka bērnam jācieš ņirgāšanās, apsaukāšanās un

pazemojumi no citiem bērniem nodarītā sakropļojuma dēļ.

[9.2] Morālais kaitējums nozīmē negatīvas izmaiņas cilvēka psihē, kas izpaužas cilvēka fiziskās vai

garīgās ciešanās. Viena no galvenajām morālā kaitējuma īpatnībām ir tāda, ka negatīvās izmaiņas notiek

cietušā apziņā un to izpausmes forma lielā mērā ir atkarīga no katra cilvēka psihes. Nosakot naudas

kompensāciju par morālo kaitējumu, vērā ņemama kaitējuma esamība vai ciešanas, kas saistītas ar

personas mantisko tiesību un labumu samazinājumu, prettiesiskā rīcība (darbība vai bezdarbība), kuras

rezultātā radies kaitējums, šīs personas vaina, cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

[9.3] Juridiskajā literatūrā pausts viedoklis, ka morālais kaitējums ir prezumējams, t.i. tiek pieņemts, ka

konkrēts aizskārums konkrētai personai varētu izraisīt nepamatotas ciešanas. (...) Morālā kaitējuma sekas

var nolīdzināt ar noteiktu mantisku vērtību, kas nav zaudējumi. Šo mantisko pametumu sauc par

kompensāciju, sāpju naudu. (Mag.iur. Agris Bitāns, zvērināts advokāts, „Latvijas Vēstnesim” publicēts

Jurista vārds 18.09.2001.).

Juridiskajā literatūrā ir izteikts viedoklis, ka morālā kaitējuma nodarīšana dod tiesības cietušajam prasīt

no aizskārēja mantisku atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu, kuras apmēru nosaka tiesa. Tiesas

nolēmuma mērķis ir dot cietušajam taisnīgu apmierinājumu, vai nu atjaunojot cietušā agrāko stāvokli, t.i.,

dodot tam pilnīgu atlīdzību, vai arī kompensējot vai kā citādi nolīdzinot (izlabojot) morālo (nemantisko)

kaitējumu (sk. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga, Tiesiskās informācijas centrs, 1996,

147.lpp.).

[9.4] Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā neviena tiesību norma skaidri nenosaka

morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, tāpēc tiesa vadās no pastāvošās tiesu prakses, no Civillikuma Ievada

daļas 5.panta, atbilstoši kuram, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem,

tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, kā arī ņem vērā tieši šai

lietai būtiskus apstākļus.

Kompensācijai ir jābūt taisnīgai, tai jābūt tādai, lai cietušais samierinātos ar viņam nodarīto kaitējumu,

t.i., jānodrošina gandarījums par saņemto pāridarījumu, taču nepieļaujot nepamatotas iedzīvošanās

iespēju. Nosakot piedzenamās summas apmēru, tiesas pienākums ir ievērot mērķus, ko ar morālā

kaitējuma kompensāciju vēlams sasniegt. Šai summai jāsoda vainīgā persona, jāliek tai saprast, ka

turpmāk šāda rīcība nav pieļaujama un jāattur nākotnē no līdzīga rakstura kaitējuma nodarīšanas.

[9.5] Nosakot morālā kaitējuma apmēru, Civillietu tiesu kolēģija ņem vērā, ka 2010. gada 3. novembrī

tobrīd 13 – gadīgais /pers. F/ huligānisku motīvu vadīts pagrūda tobrīd 12 – gadīgo /pers. C/, kā

rezultātā /pers. C/ tika nodarīti miesas bojājumi – tika salauzts priekšzobs.

[9.6] Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka iepriekšminētais negadījums nenoliedzami /pers. C/ radīja šoka

stāvokli un pārdzīvojumus par viņā ārējo izskatu, par to, ka citi skolas biedri izsmēja viņu par šādu viņa

izskatu. Šie pārdzīvojumi /pers. C/ radīja garīgas ciešanas. Tiesu praksē nav precīzu instrumentu, lai

noteiktu šo psihisko aizskārumu izraisīto ciešanu apjomu un pārvērstu to naudas izteiksmē, jo cilvēka

iekšējos pārdzīvojumus izmērīt nav iespējams.

[9.7] Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī izvērtējot konkrētā aizskāruma smagumu un tā ilgumu, Civillietu

tiesas kolēģija uzskata, ka taisnīga, samērīga un atbilstoša /pers. C/ nodarītajam aizskārumam un

ciešanām morālā kaitējuma atlīdzība nosakāma EUR 284,57 (LVL 200,00) apmērā, savukārt prasība

pārējā daļā - EUR 1138,30 apmērā, noraidāma.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to

samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības

„Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā sastāda EUR 23,53.

Ievērojot minēto, no /pers. F/ likumiskajiem pārstāvjiem /pers. D/ un /pers. E/ solidāri, valsts labā

piedzenama valsts nodeva EUR 96,81 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 23,53 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma

labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 , 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. F/ likumiskajiem pārstāvjiem /pers. D/, personas kods /pers. kods/ un /pers. E/,

personas kods /pers. kods/ solidāri, /pers. C/ likumiskās pārstāves /pers. B/, personas kods 040874 –

13105, labā /pers. C/ veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzību EUR 360,84 (trīs simti sešdesmit euro, 84

centi) apmērā, morālā kaitējuma kompensāciju EUR 284,57 (divi simti astoņdesmit četri euro, 57 centi)

apmērā, kopā EUR 645,41 (seši simti četrdesmit pieci euro, 41).

Noraidīt prasību daļā par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzības EUR 142,14 (viens simts

četrdesmit divi euro, 14 centi) apmērā, morālā kaitējuma kompensācijas EUR 1138,30 (viens tūkstotis

viens simts trīsdesmit astoņi euro, 30 centi) apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. F/ likumiskajiem pārstāvjiem /pers. D/, personas kods/pers. kods/un /pers. E/, personas

kods /pers. kods/ solidāri, valsts labā valsts nodevu EUR 96,81 (deviņdesmit seši euro, 81 cents), ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 23,53 (divdesmit trīs euro, 53 centi).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014. gada 2. aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese

/paraksts/ G.

Ozoliņa

Tiesneses

/paraksts/ Ž.

Žimante

/paraksts/

S. Sēbriņa

NORAKSTS PAREIZS