Court dismisses appeal against administrative fine for failing to mow grass to prevent manure buildup.

Lietas Nr. 133069216

Lietas arhīva Nr. 1-0692-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 4.novembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Dreimane, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Baldones novada domes administratīvās

komisijas 2016.gada 17.jūnija Lēmumu Nr.D59-5/2-1

Aprakstošā daļa

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējams, ka 2016.gada 11.aprīlī Baldonē, Daugavas ielā 2, Baldones novada pašvaldības

policijas vecākais inspektors Raimonds Miekšāns sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.001230 /pers. A/, par to, ka nekustamā īpašumā

“/nosaukums/” kadastra Nr./numurs/, /adrese/, nomnieks neveica zāles nopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Līdz ar ko ir izdarīts LAPK 51.panta

otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Ar Baldones novada domes administratīvās komisijas (turpmāk - Iestāde) 2016.gada 17.jūnija Lēmumu Nr.D59-5/2-1 (turpmāk -

Lēmums) /pers. A/ sodīts ar naudas sodu 140 euro apmērā.

Lēmumā Iestāde norādījusi sekojošus argumentus.

Iestāde konstatējusi, ka administratīvā pārkāpuma protokols EM Nr. 001230 ir sastādīts par to, ka 2016.gada 13.martā pīkst. 11:45 ir

konstatēts, ka /pers. A/, turpmāk - pie administratīvās atbildības saucamā persona, būdams nekustamā īpašuma /adrese/ nomnieks, nav veicis zāles

pļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona 2016.gada 11.aprīlī plkst. 11:30 paskaidrojusi, ka 2014.gada rudenī uz nomātā īpašuma

/nosaukums/ ir šķeldoti koki, kas ilgu laiku sašķeldoti atradās uz zemes, kā rezultātā zemes sakopšanu padarīja ļoti apgrūtinošu. Ir paredzēts nomāto

īpašumu sakopt 2016.gada pavasarī.

2016.gada 17.jūnijā Administratīvajai komisijai pie administratīvās atbildības saucamā persona paskaidrojusi, ka piekrīt tam, ka ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu, un lūdz Administratīvajai komisijai rīkoties saskaņā ar LAPK 21.panta pirmo daļu - ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir

pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija, kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā

pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību, un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Administratīvā komisija secina, ka nav iespējams piemērot LAPK 21.panta pirmajā daļā paredzēto nosacījumu, jo konkrētajā gadījumā izdarītais

administratīvais pārkāpums nav maznozīmīgs.

Pieļaujams, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona nav ievērojusi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr. 82

„Ugunsdrošības noteikumi” 20., 21.punktus.

Administratīvās pārkāpuma lietas materiālos ir lēmums Nr. 14-3/19 par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, ko 2016.gada

14.martā ir parakstījis Baldones novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks M.Zālītis, ir lauku apvidus zemes nomas līguma Nr. 71-04-12/818,

turpmāk - Līgums, kopija, līgums noslēgts starp Baldones novada domi un pie administratīvās atbildības saucamo personu 2014.gada 1.septembrī.

Līguma 5.1.7.punkts nosaka nomniekam pienākumu kopt un uzturēt kārtībā nomas lietošanā nodoto teritoriju (ceļus, meliorācijas sistēmas, ūdenstilpnes).

Lietā ir zemes /nosaukums/ zemes robežu plāns, ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdruka ar personas pamatdatiem. Lietā ir sešas fotogrāfiju

kserokopijas, kur redzams nomātā zemes gabala stāvoklis 2016.gada 13.marā pīkst. 11:46, 11:47, 11:48. Uz fotogrāfijām redzams, ka nomāto zemes

gabalu klāj pērnajā gadā nenopļautā zāle, kas ir pārveidojusies par kūlu un kas ir uguns bīstama.

Lietā esošā Līgumā noteiktajām nomnieka tiesībām un pienākumiem pie administratīvās atbildības saucamā persona ir piekritusi, parakstot Līgumu

2014.gada l.septembrī. Civillikuma Saistību tiesību daļas 1431. pants nosaka: Akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo

personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, jo tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskajā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir

personīga interese un ierunas tiesība.

Civillikuma 2150.pants nosaka: Nomas priekšmets nomniekam un īrniekam jālieto kārtīgi un saimniecīgi. Ja viņi to ir ievērojuši, tad viņiem nav

jāatbild par parasto lietas nolietošanos.

Administratīvā komisija konstatē, ka pie administratīvās atbildības saucamajai personai nomātais īpašums, ja nav paspēts sakopt 2014.gada rudenī,

tad tas ir bijis jāsakopj 2015.gada vasarā un rudenī. Ja tas būtu izdarīts, tad 2016.gada martā nomātajā īpašumā netiktu konstatēta kūla.

Analizējot spēkā esošās likumdošanas normas, Administratīvā komisija atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona ir uzskatāma par

vainīgu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, jo nav savlaicīgi nopļāvusi zāli nomātajā īpašumā. Administratīvā komisija, atzīstot pie administratīvās

atbildības saucamās personas vainu, balstās uz šādiem apsvērumiem un pierādījumiem:

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk ari - LAPK) 9.panta pirmā daļa nosaka, ka „par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība “.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē LAPK paredzēto

objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sk. Augstākās tiesas Senāta

2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-571/2006 8.punkts).

Saskaņā ar LAPK 243 .panta pirmo daļu- „(..) pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta piekto daļu, administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas

un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem

citiem pierādīšanas līdzekļiem.

Administratīvā komisija atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas saukšanai pie administratīvās atbildības un piemērot

sodu, kas kalpotu kā līdzeklis turpmāk nepieļaut šāda gadījuma atkārtošanos.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu- „(..) sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem” un ka, “uzliekot sodu,

ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (..)”.

Administratīvā komisija nekonstatē atbildību pastiprinošus apstākļus. Pie administratīvās atbildības saucamā persona piekrīt, ka ir izdarījis

administratīvo pārkāpumu, ka tas ir noticis dažādu apstākļu sakritības dēļ, par ko ir informējis pašvaldības policijas darbinieku, kurš strādāja pie

konkrētās administratīvās pārkāpuma lietas. Piekrišanu var vērtēt kā atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar LAPK 33.panta trešo daļu.

Administratīvā komisija ņem vērā, ka samērīguma principa piemērošana administratīvajās lietās un it īpaši administratīvā pārkāpuma lietās, ir

administratīvā procesa sastāvdaļa, jo iestāde savas kompetences ietvaros realizē tai piešķirto rīcības brīvību. Attiecīgais rezultāts iestādei ir pienācīgi

jāpamato - tā nepieciešamība (leģitīma mērķa sasniegšanā), piemērotība (attiecīgā mērķa sasniegšanai), vajadzība (mazāk personas tiesību ierobežojošo

līdzekļu izmantošana) un atbilstība (salīdzinot personas tiesību aizskārumu ar sabiedrības ieguvumu), tāpēc komisija izvērtē visu augstāk minēto

kopsakarībā.

Vienlaikus Administratīvā komisija ir izvērtējusi lēmuma par sodīšanas lietderību un atzīst, ka šāds lēmums pie administratīvās atbildības saucamajai

personai ir atbilstošs un piemērots, lai atturētu viņu no jaunu pārkāpumu izdarīšanas, liktu ievērot normatīvos aktus un cienīt sadzīves noteikumus. Soda

piemērošana arī būs bildinājums, ka normatīvie akti ir jāievēro, tas arī radīs apkārtējos pārliecību, ka visas personas likuma priekšā ir vienlīdzīgas un sods

ir neizbēgams, ja izdarīts pārkāpums.

Pie administratīvās atbildības saucamajai personai Administratīvā komisija piedāvājusi samazināt administratīvo sodu par 50%, saskaņā ar LAPK

2761 panta nosacījumiem, taču pie administratīvās atbildības saucamā persona vēlas pārsūdzēt tiesā Administratīvās komisijas lēmumu pilnībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz LAPK 32.panta pirmo un otro daļu, 40.pantu, 51. panta otro daļu, MK 2004.gada 17.februāra

noteikumu Nr.82 20., 21.punktus, Baldones novada administratīvā komisija nolēmusi sodīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvo - /adrese/.,

ir nomā zemes gabals “/nosaukums/” , /adrese/kadastra Nr./numurs/, ar 140 eiro (viens simts četrdesmit eiro) naudas sodu - par zemes

apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos ( lietas 7.-9.lapa).

Par minēto Lēmumu/pers. A/ (turpmāk-Sūdzības iesniedzējs) iesniedzis sūdzību ( iesniegumu), kurā norādījis, ka Zemes nomas līgumu noslēdzis

2014. gada rudenī. Vienlaicīgi tobrīd uz zemes gabala strādājusi šķeldotāju brigāde, kura tur strādājusi ar domes darbinieku saskaņojumu. Pēc darbu

pabeigšanas brigāde atstājusi izmētātus kokus un nesakoptu apkārtni, ko solījusi sakopt pavasarī, jo rudens iestāšanās un lietus dēļ, lauks praktiski

neesot bijis izbraucams. Taču arī 2015. gada pavasarī un vasarā tā savus darbus līdz galam nepaveica, kā rezultātā pļaujamo tehniku tur izmantot neesot

bijis iespējams, tāpēc 2015. gada rudenī viņš sācis organizēt zemes sakārtošanas darbus, kurus līdz galam neesot bijis iespējams paveikt lietus dēļ, jo

lauks kļuvis praktiski neizbraucams. Zemes sakopšanas darbi turpinājušies līdz 2016. gada aprīļa mēnesim, lai šā gada vasarā varētu pilnvērtīgi izmantot

nomas zemi.

Tāpat nepiekrītot, ka soda nauda ir vienīgais līdzeklis, lai turpmāk nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, jo vēlas atzīmēt, ka ir paveikti vairāki

darbi, lai šo zemi varētu izmantot un soda naudas piešķiršana tikai apgrūtināšot plānoto darbu finansiālo pusi. Saistībā ar zemes sakopšanu jārēķinās, ka

atsevišķus darbus var veikt tikai noteiktā laikā, ko diemžēl pagājušā gada laikā neizdevies realizēt, tāpēc lūdz pārskatīt piespriesto administratīvo sodu

pilnībā ( lietas 4. lapa).

2016.gada 18.jūlijā ar Rīgas rajona tiesas tiesneses lēmumu nolemts pieņemt sūdzības iesniedzēja iesniegto sūdzību un ierosināt tiesvedību

administratīvā pārkāpuma lietā, un noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 4.novembrī.

Lietas dalībniekiem paziņots par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrots, ka lietas dalībniekiem ir tiesības

iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz

2016.gada 15.augustam.

Līdz noteiktajam termiņam pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti. Noraidījums tiesnesim netika pieteikts.

2016.gada 17.augustā tiesā saņemti Sūdzības iesniedzēja rakstveida paskaidrojumi, no kuru satura izriet, ka Sūdzības iesniedzējs lūdz pārskatīt

viņam piemēroto sodu, jo ar izdarīto pārkāpumu nevienam neesot radījusi zaudējumus vai nelabvēlīgas sekas trešajām personām. Paskaidrojumos

atkārtoti norādīts uz apstākļiem, kas lieguši sakopt īpašumu ( lietas 34.-35.lapa).

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi sūdzībā izteiktos argumentus, Iestādes lēmumu un tiesai sniegtos

paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts.

Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar APK 289. 6 pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai, jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai

persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo

pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Izskatot sūdzību, tiesa izvērtē

sūdzībā ietvertos iebildumus un argumentus.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jāizvērtē, vai lietā ir pietiekami pierādījumi, lai personu atzītu par vainīgu.

Lietā tiesa konstatē sekojošus pierādījumus:

-Administratīvā pārkāpuma protokols no kura redzams, ka 2016.gada 11.aprīlī /adrese/pašvaldības policijas vecākais inspektors Raimonds

Miekšāns sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.001230 /pers. A/, par to, ka nekustamā īpašumā “/nosaukums/” kadastra Nr./numurs/,

/adrese/, nomnieks neveica zāles nopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Līdz ar ko ir izdarīts LAPK 51.panta otrajā daļā paredzētais administratīvais

pārkāpums ( lietas 11.lapa);

-Baldones novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka M.Zālīša 2016.gada 14.marta lēmums Nr.14-3/19 par lietvedības uzsākšanu

administratīvā pārkāpuma lietā ( lietas 13.lapa);

-2016.gada 11.aprīļa /pers. A/ paskaidrojums ( liecība) Baldones novada pašvaldības policijai, no kura izriet, ka /pers. A/, saņemot nomas zemi

2014.gada rudenī, tur darbojušies šķeldotāji, kuri aiz sevis atstātos kokus un koku paliekas nesakopuši. Sazvanoties ar tiem, vienojušies, ka visus

sakopšanas darbus viņi veiks 2015.gada pavasarī. Vienošanās neesot izpildīta. Tāpēc veikt zāles pļaušanu bijis apgrūtinoši, jo atstātie koki bojājuši

pļāvējus. 2015.gada rudenī sarunājis nopietnu tehniku, bet tā purvainās apkārtnes dēļ nogrimusi un darbus turpmāk veikt atteikušies. Tāpēc visus

savākšanas darbus nolemts atstāt uz 2016.gada pavasari. Šā gada aprīļa mēnesī esot sakārtojis visus nozāģētos, bet nenovāktos kokus, esot vienojies

par pļavas izkopšanu. Esot izplānots pļavu pilnībā sakārtot vasaras laikā (lietas16.lapa);

-Lauku apvidus zemes nomas līgums Nr.71-04-12/812, kas noslēgts 2014.gada 1.septembrī starp Baldones novada domi, kā iznomātāju un

Sūdzības iesniedzēju, kā nomnieku, no kura redzams, ka iznomātājs nodevis un nomnieks pieņēmis nomas lietošanā zemes vienību “/nosaukums/” 1.07

ha kopplatībā, saskaņā ar grafisko pielikumu- ar mērķi saimnieciskā darbība-lauksaimniecība. No Līguma 5.1.7.punkta redzams, ka Sūdzības iesniedzējs

ir uzņēmies pienākumu kopt un uzturēt kārtībā nomas lietošanā nodoto teritoriju ( lietas 17.-20.lapa);

-Zemes /nosaukums/ zemes robežu plāns un sešas fotogrāfiju kserokopijas, no kurām redzams nomātā zemes gabala stāvoklis 2016.gada

13.marā plkst. 11:46, 11:47, 11:48. Uz fotogrāfijām redzams, ka nomāto zemes gabalu klāj pērnajā gadā nenopļautā zāle, kas ir pārveidojusies par kūlu

un kas ir uguns bīstama ( lietas22.-23.,27.-28.lapa).

Tiesa uzskata, ka ar administratīvā pārkāpuma lietā iegūtajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka Sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 51.panta otrās daļas.

LAPK 51.panta otrajā daļā ir paredzēta atbildība par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas

veidošanos.

Lietā nav strīda par Protokolā fiksētajiem apstākļiem, un Sūdzības iesniedzējs nenoliedz, ka no Baldones novada domes iznomātajā zemes gabalā

/nosaukums/ nav veicis zemes sakopšanas darbus , lai novērstu kūlas veidošanos.

LAPK 51.panta otrā daļa neaprobežo administratīvā pārkāpuma subjektu ar zemes īpašnieku. Līdz ar to tiesa atzīst, ka LAPK 51.panta pirmajā

daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma subjekts ir persona, kuras pienākums pildīt zemes apsaimniekošanas pasākumus un zāles pļaušanu, lai novērstu

kūlas veidošanos.

Tā kā sūdzības iesniedzēju, kā zemes nomnieku, valdītāju, gulstas pienākums rūpēties par nekustamo īpašumu – zemes gabalu, tajā skaitā

apsaimniekošanas pienākumu un zāles pļaušanu, sūdzības iesniedzējs ir atzīstams par LAPK 51.panta pirmajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma

subjektu.

Sūdzības iesniedzēja norādītie argumenti par to, ka 2014.gada rudenī šķeldotāju brigāde neesot sakopusi īpašumu, ka 2015.gada rudenī lietus dēļ,

sakopšanas darbus neesot varējis pabeigt, nav pamatoti un neatbrīvo Sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības. Tiesa šādus Sūdzības iesniedzēja

argumentus vērtē, kā attaisnojumu savai bezdarbībai, lai izvairītos no administratīvās atbildības.

Tāpat tiesa norāda, ka Sūdzības iesniedzējam, noslēdzot zemes nomas līgumu, bija zināms nekustamā īpašuma stāvoklis un saprotams zemes

izmantošanas mērķis. Tādejādi noslēgt zemes nomas līgumu un uzņemties saistības, bija paša Sūdzības iesniedzēja brīva izvēle.

Tiesā netika iesniegti tādi jauni pierādījumi, kas nebūtu zināmi Iestādei, pieņemot lēmumu,un kas varētu būtiski mainīt izskatāmās lietas rezultātu,

savukārt lietā esošie pierādījumi un Sūdzības iesniedzēja argumenti jau ir objektīvi izvērtēti un analizēti Iestādes lēmumā.

Kā izriet no Sūdzības iesniedzēja sūdzības par lēmumu un iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, tad Sūdzības iesniedzēja ieskatā viņam

naudas sods nebūtu piemērojams.

Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis, kas tiek piemērots, lai persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiesību pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

LAPK 32.panta pirmā un otrā daļa notiec, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Savukārt šā kodeksa

21.panta pirmā daļa noetic, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot

pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējam piemērots LAPK 50.panta otrās daļas sankcijā paredzētais naudas sods minimālās sankcijas robežās 140 euro apmērā.

Tā kā Sūdzības iesniedzējam piemērots minimālais sankcijā paredzētais sods, nav nepieciešams izvērtēt lietderības apsvērumus un samērīgumu, jo

to jau ir izdarījis likumdevējs.

Savukārt, tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, administratīvā pārkāpuma raksturu, atzīst, ka Sūdzības iesniedzēja izdarītais pārkāpums nav

atzīstam par maznozīmīgu un Sūdzības iesniedzējs nav atbrīvojams no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Izvērtējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un tādēļ noraidāma, bet Iestādes lēmums atstājams

negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

no s p r ie d a

Baldones novada domes Administratīvās komisijas 2016.gada 17.jūnija lēmumu Nr.D59-5/2-1 atstāt negrozītu, bet /pers. A/, personas

kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese M. Dreimane