Appeal court dismisses claim for debt collection where insurance company paid full loss without assessing liability share. Claimant failed to prove liability distribution in traffic accident. Court upholds first instance partial dismissal. Claimant failed to prove liability distribution in traffic accident. Court upholds first instance partial dismissal.

Lietas Nr. C37089716

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017.gada 28.aprīlī

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Terjuhana,

tiesneses A.Misiuna, D.Baltā,

ar sekretāri G.Agrumu,

piedaloties atbildētāja SIA “JASKO” pārstāvei zvērinātai advokātei Dagnijai Barakai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AAS “Balta” maza apmēra prasībā pret SIA “JASKO” par parāda piedziņu sakarā ar prasītājas AAS “Balta”

pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” apelācijas sūdzību par Tukuma rajona tiesas 2016.gada 21.novembra spriedumu prasības noraidītajā

daļā par parāda 883,65 EUR un likumisko procentu 58,27 EUR piedziņu.

Aprakstošā daļa

AAS ,,BALTA”, reģ.Nr.40003049409, vārdā tās pilnvarotais pārstāvis SIA ,,Julianus Inkasso Latvija” cēla Tukuma rajona tiesā pret SIA

“JASKO”, reģ.Nr.40103623026, maza apmēra prasību par parāda 1767,29 EUR, likumisko procentu 116,53 EUR, kā arī tiesas izdevumu piedziņu,

lūdzot noteikt prasītāja tiesības saņemt arī likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas līgums SBD 135048 ar darbības termiņu no 2013.gada 27.decembra līdz 2014.gada 26.martam. Ar minēto polisi bija apdrošināta

transportlīdzekļa/TL marka A/ valsts numurs /TL numurs A/ īpašnieka civiltiesiskā atbildība. Apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņš bija noteikts līdz

2014.gada 6.janvārim, bet prēmija tika samaksāta tikai 2014.gada 16.janvārī.

Norādīts, ka /datums/notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk tekstā- CSNg), kurā bija iesaistīta augstāk norādītā automašīna un kurā cieta

automašīna /TL marka B/ar valsts numuru /TL numurs B/. Par notikušo bija sastādīts saskaņotais protokols un prasītājs regresa kārtībā ir izmaksājis

atlīdzību 1663,99 EUR.

Norādīts, ka atbildētājam vairākkārt tika lūgts labprātīgi atlīdzināt zaudējumus, bet atbildētājs brīdinājumus un pretenzijas ignorēja, kaut gan bija

brīdināts par zaudējumu apmēru un likumiskajiem procentiem. Atbildētājs zaudējumus labprātīgi neatlīdzināja, līdz ar to prasītājs, atbilstoši Sadarbības

līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos

zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko prasītājam radās papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 EUR (fiksētā maksa EUR 85,37 + PVN 21% EUR

17,93) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to

apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.).

Norādīts, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet arī zaudējumus, kas saistīti ar

zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1753., 1775., 1756., 1779., 1784.pantu, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likuma 41.panta pirmo daļu.

Atbildētājs SIA “JASKO” Tukuma rajona tiesā iesniedza rakstveida paskaidrojumus par celto prasību, norādot, ka prasību atzīst daļēji.

Paskaidrojumos norādīts, ka satiksmes negadījuma deklarāciju (saskaņoto paziņojumu) 15.punktu parakstījuši abi satiksmes negadījumā iesaistītie

transportlīdzekļu vadītāji, bet papildus deklarācijas 14.punktā abi transportlīdzekļu vadītāji, katrs ar saviem parakstiem apliecinājuši, ka viņi ir atbildīgi

par nodarīto kaitējumu. Līdz ar to atbildība par nodarīto kaitējumu ir dalāma līdzīgās daļās starp abiem transporta līdzekļu īpašniekiem. Neņemot vērā šo

apstākli, apdrošināšanas sabiedrība “Balta” ir atgriezusi Lietuvas apdrošināšanas sabiedrībai visu zaudējumu summu, kaut gan pusi summas bija jāsedz

Lietuvā reģistrētā transportlīdzekļa OCTA apdrošinātājam. Atbildētāja kā transportlīdzekļa īpašnieka atbildības apmērs ir samērojams ar zaudējumu

nodarītāja vainas pakāpi, kas ir pilnīgi noteikti sadalīta, transportlīdzekļu vadītājiem vienojoties deklarācijā. Norādīts, ka viens no priekšnoteikumiem,

kas noteikts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 9.pantā, ir transportlīdzekļa īpašnieka vai

tiesīgā lietotāja vaina (kas saistāma ar atbildību civiltiesiskā izpratnē).

Atbildētājs atsaucies uz judikatūru, un proti, uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 9.janvāra

spriedumu lietā SKC-9/2008, kurā atzīts, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības likuma 31.panta pirmo un sesto

daļu apdrošinātājam ir tiesība izvērtēt ceļu negadījuma apstākļus. Ja ceļu negadījumā iesaistītas divas vai vairākas personas, zaudējumi atlīdzināmi ņemot

vērā katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildības pakāpi (31.panta piektā daļa), vai, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena

persona, bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēru palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus

atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi.

Atbildētājs uzskata, ka nav tiesiska pamata prasīt no SIA “JASKO” visu izmaksāto apdrošināšanas summu.

Ar Tukuma rajona tiesas 2016.gada 21.novembra spriedumu AAS “Balta” maza apmēra prasība pret SIA “JASKO” par parāda piedziņu

apmierināta daļēji.

Tiesa nosprieda piedzīt no SIA “JASKO”, reģ.Nr.40103623026, par labu AAS „Balta”, reģ.Nr.40003049409, galveno parādu 883,65 EUR,

likumiskos nokavējuma procentus 58,27 EUR, valsts nodevu 141,29 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 1087,91 EUR.

Atzīt AAS „Balta” tiesības saņemt no SIA “JASKO”, reģ.Nr.40103623026, likumiskos procentus (sešus procentus no simta) gadā no galvenā parāda

883,65 EUR par laiku no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Noraidīt AAS „Balta”, reģ.Nr.40003049409, prasību daļā par galvenā parāda 883,65 EUR, likumisko nokavējuma procentu 58,27 EUR un

valsts nodevas 141,29 EUR piedziņu.

Piedzīt no SIA “JASKO” par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,15 apmērā.

Tukuma rajona tiesa, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta

pirmo daļu atzina, ka apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs noteikt ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesisko atbildību neatkarīgi no tā, vai kāds no iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem ir vai nav sodīts administratīvā kārtā.

Tiesa, atsaucoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 9.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-9/2008,

pievienojusies tajā paustajai atziņai, ka gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītas divas vai vairākas personas, zaudējumi atlīdzināmi, ņemot vērā

katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildības pakāpi (31.panta piektā daļa), vai, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena persona,

bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēru palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus atlīdzina,

ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi (31.panta sestā daļa).

Tiesa konstatēja, ka AAS ,,Balta” izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1663,99 EUR apmērā. Ar lietai pievienoto maksājuma uzdevums Nr.79126

pierādīts, ka 2015.gada 26.martā minētā summa ieskaitīta Lietuvas apdrošināšanas sabiedrības kontā (lietas 35.lapa).

Tiesa konstatēja, ka satiksmes negadījuma deklarācijas abi transportlīdzekļu vadītāji, katrs ar saviem parakstiem apliecinājuši, ka viņi ir atbildīgi par

nodarīto kaitējumu.

Spriedumā norādīts, ka, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta

pirmās daļas nosacījumiem, apdrošināšanas kompānijām, kuras ir apdrošinājušas CSNg iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, bija

jāizvērtē un jānosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildība par nodarītajiem zaudējumiem, bet šāds lēmums lietā nav pieņemts.

Tiesa atzina, ka CSNg iesaistītās puses ar saviem parakstiem apliecinājušas, ka ir atbildīgas par nodarīto kaitējumu (lietas 30.lapa), līdz ar to, nosakot

katras puses atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, tas bija jādara kopīgi - gan apdrošināšanas kompānijai AAS „BALTA” un UADB “SEESAM

Lietuva”. Tiesa atzina, ka pie konkrētajiem apstākļiem taisnīgs atbildības sadalījums ir 50% : 50%.

Attiecībā par prasītāja prasījumu maksāt likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2015.gada 25.maija līdz 2016.gada 5.jūlijam 116,53

EUR, kas aprēķināti no piedzenamās zaudējumu summas 1767,29 EUR, tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu un Civillikuma

1765.pantu, atzina, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti 58,27 EUR apmērā.

Par minēto Tukuma rajona tiesas 2016. gada 21.novembra spriedumu prasītājs AAS “Balta” iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu

prasības noraidītajā daļā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas likuma 31.panta pirmās daļas nosacījumiem apdrošinātāji,

kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs,

ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem

zaudējumiem. Saskaņota protokola aizpildīšana nedod CSNg iesaistītajam pusēm tiesības izvērtēt vainas pakāpi, ar protokolu puses tikai apraksta pie

kādiem apstākļiem notika CSNg.

Izvērtējot CSNg apstākļus saskaņā ar augstāk minēto likuma normu, prasītājs secināja, ka CSNg izraisīja automašīnas /TL marka A/, ar valsts

numuru /TL numurs A/, vadītājs, līdz ar ko 100% vainas par notikušo gulstas uz viņu. Attiecīgi prasītājam nebija pamata dalīt atbildību starp vadītājiem

vienādās daļās. Automašīnas/TL marka A/vadītājs apliecināja, ka viņš mainīja joslas pa labi, kur atrādījās otrs CSNg dalībnieks. Apelācijas sūdzības

iesniedzējs uzskata, ka tiesa nepareizi piemēroja un interpretēja spriedumā minēto judikatūru.

Norādīts, ka Augstākās tiesas Civillietu departamenta prakse sauszemes transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas

(OCTA) lietās 2015.gada prakses apkopojumā ir nostiprināts uzskats, ka apdrošinātājs ir persona, kas vērtē apdrošināšanas atlīdzības izmaksas

pamatotību. Saskaņotais protokols ir tikai dokuments, kas pierāda notikuma apstākļus (SKC-8/2014) un nedod CSNg dalībniekiem tiesības noteikt

atbildības pakāpi.

Atbildētājs SIA “JASKO” iesniedza paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, norādot, ka apelācijas sūdzību neatzīst, jo tā nav pamatota.

Atbildētājs pauž uzskatu, ka Tukuma rajona tiesa pamatoti ir norādījusi uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības

likuma 31.panta pirmo daļu, ka apdrošinātājam ir tiesība izvērtēt ceļu negadījuma apstākļus. Prasītāja šādu izvērtējumu nav veikusi, kaut gan ceļa

negadījumā iesaistīti divi transportlīdzekļi, un zaudējumi atlīdzināmi, ņemot vērā katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildības pakāpi

(minētā likuma 31 .panta piektā daļa).

Sakarā ar apelācijas sūdzībā iekļauto apgalvojumu, ka nebija pamata dalīt atbildību starp transportlīdzekļa vadītājiem, jo atbildētājam piederošā

transportlīdzekļa /TL marka A/, ar valsts numuru/TL numurs A/, vadītājs ir apliecinājis, ka viņš mainīja braukšanas joslu pa labi, kur atradās otrs CSNg

iesaistītais transportlīdzeklis, atbildētāja vērš uzmanību, ka šāds apgalvojums neatbilst lietā iesniegtajam dokumentam - saskaņotajam paziņojumam par

CSNg, kuru parakstījuši abi transportlīdzekļu vadītāji. Šīs Eiropas Savienībā vienotās veidlapas 14. punktā (veidlapas latviešu tekstā- ,,Manas piezīmes”)

abi transportlīdzekļu vadītāji apliecinājuši tekstu: „I am liablefor causing the damage„ (angl.) - ,,Es esmu atbildīgs par izraisīto kaitējumu”.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā SKC-8/2014, prasītāja norāda, ka tiesu praksē nostiprināts

uzskats, ka saskaņotais protokols ir tikai dokuments, kas pierāda notikuma apstākļus un nedod tiesības CSNg dalībniekam noteikt atbildības pakāpi.

Atbildētājas ieskatā minētais nav tieši attiecināms uz šī civiltiesiskā strīda apstākļiem. Sastādot saskaņoto paziņojumu, 2014.gada 10.janvāra CSNg

dalībnieki nav noteikuši katra atbildības pakāpi, bet gan apstiprinājuši notikuma apstākļus, faktu, ka sadursme notikusi abu transportlīdzekļu vadītāju

rīcības rezultātā.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības likuma 1.panta 10.punktā noteikts, ka saskaņotais paziņojums ir veidlapa,

kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus

un negadījuma shēmu. Saskaņoto paziņojumu aizpilda, ja CSNg dalībnieki spēj vienoties par apstākļiem, kādos negadījums noticis. Šajā gadījumā

transportlīdzekļu vadītāji ir vienojušies par negadījuma norises apstākļiem, to apliecinājuši saskaņotā paziņojuma 14.punktā, apliecinot ar saviem

parakstiem.

Ņemot vērā, ka CSNg apstākļu pārbaude administratīvā procesa kārtībā nav notikusi, tad pretēji CSNg dalībnieku apstiprinātajam nevar izdarīt

pieņēmumu, ka CSNg izraisīšanā ir vainojams vienīgi tā transportlīdzekļa vadītājs, kurš izdarījis labo manevru.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības likuma 31.panta pirmās un piektās daļas noteikumiem

apdrošinātājam jāvērtē CSNg apstākļi, ņemot vērā iesaistīto personu norādītos notikuma apstākļus, un jānosaka atbildības pakāpe. Ja pēc iesniegtajiem

dokumentiem nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi, tad atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās

civiltiesiskās atbildības likuma 31.panta septītajai daļai jāpieņem, ka atbildības pakāpe ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir vienāda.

Izlemjot jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu, tiesa atzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, kā to paredz Civilprocesa likuma

440.11 panta trešā daļa, paziņojot par lietas izskatīšanu tiesas sēdē 2017.gada 24.aprīlī plkst.14.00. lietas dalībniekiem.

Tukuma rajona tiesas 2016.gada 21.novembra spriedums AAS “Balta” prasības apmierinātajā daļā netika pārsūdzēts. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 203.panta otrās daļas nosacījumiem minētais spriedums nepārsūdzētajā daļā stājies likumīgā spēkā. Apelācijas instances tiesai pušu strīds ir

piekritīgs daļā par AAS “Balta” prasību par galvenā parāda 883,65 EUR un likumisko nokavējumu procentu 58,27 EUR piedziņu.

Apelācijas instances tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu prasītājam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā. No prasītāja AAS ,,Balta” pilnvarotā pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” pārstāvja /pers. J/ saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka

noslogotības dēļ pārstāvis nevar ierasties uz tiesas sēdi. Lūdz tiesu izskatīt prasību bez pārstāvja piedalīšanās. Norāda, ka prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētāja SIA “JASKO” pārstāve zvērināta advokāte Dagnija Baraka (uz pilnvaras un ordera pamata) prasību un apelācijas sūdzību neatzina par

pamatotām. Paskaidrojumos atbildētājas pārstāve apstiprināja rakstveida paskaidrojumos norādīto.

Civillietu tiesu kolēģija nav konstatējusi pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. un 210.panta nosacījumiem,

atzīstot, ka lietu ir iespējams izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies atbildētāja SIA “JASKO” pārstāves zvērinātas advokātes Dagnijas Barakas paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos

rakstveida pierādījumus, novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka AAS “Balta” prasība pret SIA “JASKO” daļā

par galvenā parāda 883,65 EUR un likumisko nokavējuma procentu 58,27 EUR piedziņu ir nepamatota un noraidāma. Civillietu tiesu kolēģijas

apsvērumi ir sekojoši.

Konstatēts, ka pušu starpā nav strīdu par faktiskajiem apstākļiem, kas norādīti AAS “Balta” prasības pieteikumā. Strīds pastāv par Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības likuma normu piemērošanas pareizību un judikatūras piemērošanas pareizību konkrētajos faktiskajos

apstākļos.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa paredz, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šajā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas Tukuma rajona tiesas 2016.gada 21.novembra sprieduma argumentācijai, atzīstot, ka minētajā spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams AAS ,,Balta” prasības noraidīšanai izskatāmajā daļā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 9.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-9/2008, uz kuru abas

strīda puses ir atsaukušās kā judikatūru, norādīts, ka saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības likuma 31.panta pirmo un

sesto daļu apdrošinātājam ir tiesība izvērtēt ceļu negadījuma apstākļus. Ja ceļu negadījumā iesaistītas divas vai vairākas personas, zaudējumi atlīdzināmi

ņemot vērā katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildības pakāpi (31.panta piektā daļa), vai, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi

viena persona, bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēru palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus

atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi (31.panta sestā daļa).

Vērtējot apelācijas sūdzībā izvirzīto argumentu, ka pirmās instances tiesa nepareizi piemēroja judikatūru, neņemot vērā, ka praksē ir

nostiprinājusies atziņa, ka apdrošinātājs ir tā persona, kas vērtē apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pamatotību, Civillietu tiesu kolēģija konstatēja, ka

pirmās instances tiesa, atsaucoties uz judikatūru – minēto Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 9.janvāra

spriedumu lietā Nr.SKC-9/2008 ir tieši norādījusi uz apdrošinātāja tiesībām izvērtēt ceļu negadījuma apstākļus.

Civillietu tiesu kolēģijai, tāpat kā pirmās instances tiesai nav šaubu, ka apdrošinātājs ir tiesīgs izvērtēt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas

pamatotību, un ka tā bija jāizvērtē arī konkrētajā gadījumā, nosakot katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildības pakāpi par

nodarītajiem zaudējumiem. Pirmās instances tiesa, pārbaudot lietas materiālus, secinājusi, ka tas nav izdarīts.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus un iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka vienīgais rakstveida pierādījums, no kura ir izdarāmi

secinājumi par ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi ir Satiksmes negadījumu deklarācija (saskaņotais protokols), kurā abas

iesaistītās personas - SIA “JASKO” vadītājs /pers. L/ un /pers. M/ - ir apstiprinājušas ar saviem parakstiem 14.punktā, ka ir atbildīgas par izraisīto

kaitējumu (lietas 26., 30.lapa). Tātad minētajā deklarācijā gan SIA “JASKO” vadītājs, gan cits iesaistītais vadītājs - /pers. M/ konstatēja, ka CSNg

apstākļi ir tādi, ka jānes abpusēja atbildība par izraisīto kaitējumu. Nav nekādu citu rakstveida pierādījumu, no kuriem būtu izdarāms secinājums, ka

prasītājs ir veicis šīs informācijas papildus izvērtējumu. Nav pamata uzskatīt, ka prasītājs būtu pieprasījis paskaidrojumus no iesaistītajām personām par

CSNg apstākļiem vai būtu pieprasījis kādu citu papildus informāciju par CSNg apstākļiem no citiem avotiem, tajā skaitā no Lietuvas apdrošināšanas

kompānijas UADB “SEESAM Lietuva”.

Jāpiebilst, ka, iesniedzot apelācijas sūdzību, nekādi jauni pierādījumi nav iesniegti. Tātad, izskatot strīdu apelācijas instancē, no lietas materiāliem

joprojām nav secināms, ka būtu veikta kāda pārbaude, lai izvērtētu, kādi CSNg apstākļi bija par pamatu tam, ka vadītājs /pers. M/, ņemot vērā CSNg

shēmu, tomēr atzina savu atbildību par izraisīto kaitējumu.

Šādos apstākļos Civillietu tiesu kolēģijai ir pamats uzskatīt, ka AAS “Balta” ir izmaksājuši apdrošināšanas atlīdzību Lietuvas apdrošināšanas

kompānijai UADB “SEESAM Lietuva” zaudējumu summu 1 663, 99 EUR, neveicot izmaksas pamatotības izvērtēšanu, t.i., neizmantojot savas tiesības,

kas paredzētas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības likuma 31.panta pirmajā un piektajā daļā. No lietas materiālos esošās

Satiksmes negadījuma deklarācijas neizriet secinājums, ka visa atbildība ir jānes vienai pusei, jo abas CSNg iesaistītās personas, apliecinot negadījuma

norises apstākļus, konstatēja, ka tie ir tādi, par kuriem jānes abpusēja atbildība, ko apstiprināja ar saviem parakstiem.

Ja prasītāja ieskatā šī informācija ir neprecīza (pretrunīga) un to nav iespējams precizēt (novērst pretrunas), tad ir piemērojama Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības likuma 31.panta septītajā daļā iekļautā norma, kas paredz, ja ir zināmas ceļu satiksmes negadījumā

iesaistītās personas, bet to pretrunīgo liecību dēļ nav iespējams noteikt šo personu atbildības pakāpi, tad, zaudējumus atlīdzinot, pieņem, ka atbildības

pakāpe ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir vienāda, kā pareizi norādīja atbildētājs savos paskaidrojumos.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka AAS “Balta” prasība pret SIA “JASKO” izskatāmajā daļā ir noraidāma kā nepierādīta.

Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, pamatoti secināja, ka pie

konkrētajiem apstākļiem atbildības pakāpei ir jābūt vienādai un apmierināja AAS “Balta” prasību pret SIA “JASKO” daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otrās daļas nosacījumiem, noraidot prasību, Civillietu tiesu kolēģija piespriež no prasītāja AAS ,,Balta”

valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu nosūtīšanai apelācijas instances tiesā l,62 EUR apmērā.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, 93., 97., 193., 204.1, 432., 440.11, 440.12 pantu,

Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

AAS „Balta”, reģ.Nr.40003049409, maza apmēra prasību daļā par galvenā parāda 883,65 un likumisko nokavējuma procentu 58,27 EUR

piedziņu noraidīt.

Piedzīt no AAS „Balta”, reģ.Nr.40003049409, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

nosūtīšanai 1,62 EUR apmērā.

Noteikt AAS „Balta” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās

dienas. Minētajā termiņā maksājuma dokuments, kas apliecina sprieduma labprātīgu izpildi, iesniedzams Zemgales apgabaltiesā, Jelgavā.

Spriedums nav pārsūdzams un stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2017.gada 23.maijs.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Terjuhana

Tiesneses A.Misiuna

D.Baltā