Court convicts defendant of minor assault with suspended sentence and awards victim moral damages.

Lietas Nr. 11092053712

Lietas arhīva Nr. K32-0293-14/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K. Kazārova

ar sekretāri A. Nivsku, tulci I. Medni

piedaloties prokurorei S. Budovskai

zvērinātai advokātei B. Balamai

2014. gada 30. oktobrī, Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 126. panta 1. daļas

apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Tiesa

k o n s t a t ē j a:

Apsūdzētais /pers. A/ tīši nodarīja miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma 125. pantā paredzētās sekas, bet

izraisījis ilgstošu veselības traucējumu - vidēja smaguma miesas bojājumu.

2012. gada 7. janvārī ap pulksten 12.00, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties dzīvoklī /adrese A/, savstarpēja strīda laikā ar /pers. B/,

būdams agresīvi noskaņots pret /pers. B/, tīši, vienu reizi ar dūri iesita /pers. B/ pa galvu sejas apvidū, sitiena rezultātā /pers. B/ nokrita uz grīdas. Turpinot

savu noziedzīgo rīcību, /pers. A/ ne mazāk kā piecas reizes ar dūri iesita un ne mazāk kā divas reizes ar kāju iespēra pa galvu zemē guļošajam /pers. B/.

Tā /pers. A/ nodarīja /pers. B/ sekojošus miesas bojājumus – galvas sasitumu ar asins izplūdumiem un divām sistām brūcēm sejā, deguna kaula un kreisā

augšžokļa kaula pieres izauguma lūzumiem. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi pie vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa

ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

Ar aprakstītajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126. panta 1. daļā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas sēdē netika izdarīta, jo apsūdzētais pilnība atzina vainu viņam

inkriminētājās darbībās un lūdzis neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesā.

/pers. A/ darbības pamatoti kvalificētas pēc Krimināllikuma 126. panta 1. daļas.

Apsūdzētais tīši nodarījis vidēja smaguma miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma 125. pantā paredzētās sekas,

bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus

apstākļus, kā to paredz Krimināllikuma 46. pants.

Apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta nosacījumiem atzīstams par mazāk smagu noziegumu.

Par apsūdzēto /pers. A/ noskaidrots, ka viņš atzīstams par iepriekš nesodītu, narkologa un psihiatra uzskaitē šobrīd nav, neprecējies, ar vidējo

izglītību, strādā SIA /Nosaukums A/, no kurienes pozitīvi raksturots.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta 2. daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta 1.daļas 12. punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli lietā uzskatāma noziedzīga nodarījuma

izdarīšana alkohola ietekmē.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods. Krimināllikuma 35. pantā izvirzītais soda mērķis vispilnīgāk tiks

panākts, notiesājot apsūdzēto ar minēto soda veidu. Tiesa atzīst, ka izraudzītais soda veids veicinās /pers. A/ nostāšanos uz labošanās ceļa un atturēs no

turpmākas likumpārkāpumu izdarīšanas. Ievērojot to, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu, iepriekš nav sodīts un apņēmies turpmāk

likumpārkāpumus neizdarīt, tiesa atrod par iespējamu piemērot Krimināllikuma 55. panta nosacījumus un notiesāt /pers. A/ nosacīti ar pārbaudes laiku.

Cietušais /pers. B/ pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju, Ls 500 apmērā, kas atbilst Euro 711,44. Apsūdzētais atzina cietušā pieteikto morālā

kaitējuma kompensāciju.

Civillikuma 1635. pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ nodarīts morāls kaitējums un fiziskas ciešanas, kas bijušas saistītas ar ārstēšanos stacionārā un pie ģimenes ārsta.

Morālā kaitējuma kompensāciju tiesa nosaka, pamatojoties Kriminālprocesa likuma 352. panta 1. daļā izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem: tiesa

kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā: 1) radīto mantisko zaudējumu apmēru; 2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; 3)

nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu; 4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; 5) psihiskas traumas.

Morālā kaitējuma kompensācija lietā nosakāma pieprasītajā apmērā – Euro 711,44. Minētā summa ir pamatota un pietiekama morālā

aizskāruma atlīdzināšanai un taisnīguma nodibināšanai konkrētajā kriminālprocesā. Turklāt pats apsūdzētais atzina kompensācijas apmēru par pamatotu

viņa nodarītā morālā aizskāruma atlīdzināšanai.

Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/ (personas kods /personas kods/) atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 126. panta 1. daļas ar brīvības atņemšanu uz 10

(desmit) mēnešiem.

Soda izciešanas termiņā ieskaitīt atrašanos apcietinājumā no 2014. gada 27. janvāra līdz 2014. gada 29. janvārim un no 2014. gada 3. oktobra līdz

2014. gada 30. oktobrim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta nosacījumiem brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

Drošības līdzekli – apcietinājumu atcelt un /pers. A/ atbrīvot nekavējoties tiesas zālē.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) /pers. B/ (personas kods /personas kods/) labā Euro 711,44 (septiņi simti vienpadsmit eiro

44 eiro centi).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese K. Kazārova