Court dismisses traffic fine because police failed to verify taxi driver's right to stop in zone.

NORAKSTS Lieta Nr.A42749509 A00063-12/2 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2012.gada 29.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Audzere,

piedaloties pieteicējam V.T. un Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotajam pārstāvim I.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz V.T., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2009.gada 2.aprīļa lēmuma Nr.D57/10/ZV044351/1 atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektors 2009.gada 21.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.D57/10/ZV044351 (turpmāk arī – Protokols) par to, ka 2009.gada 21.martā plkst.18:50 transportlīdzeklis FORD ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Rīgā, Satekles ielā pretī Stacijas laukuma 4.namam, ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā. Tādējādi netika ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - Ceļu satiksmes noteikumi) 135.11.punktā noteiktās prasības. Protokolā konstatēts, ka par šādu pārkāpumu ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktā, un V.T. kā šī transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā.

[2] V.T., nepiekrītot Protokolam, apstrīdēja to Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldē, kuras priekšnieks ar 2009.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.D57/10/ZV044351/1 (turpmāk – Lēmums) noraidīja V.T. apstrīdēšanas iesniegumu un Protokolu atstāja negrozītu.

[3] 2009.gada 16.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.T. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteicējs lūdz atcelt Lēmumu pamatojoties uz minētajiem argumentiem. [3.1] Pieteicējs strādāja ar SIA „/Nosaukums/” nomā esošu vieglo taksometru Ford Mondeo, valsts numurs /reģistrācijas numurs/. 2009.gada 21.martā plkst.18:50, lai uzņemtu pasažieri pēc iepriekšēja pieteikuma, pieteicējs apstājies ceļa zīmes Nr.326 darbībās zonā ar ieslēgtu elektronisko taksometra skaitītāju, neizslēgtu dzinēju un tuvo gaismu lukturiem, pie maršruta taksometru galapunkta Satekles ielā. [3.2] Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 288.1. un 282.2.punktu, 326.ceļa zīmes darbības zonā ir atļauta taksometra ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī. Pārējie satiksmes dalībnieki netika traucēts. [3.3] Apmēram 10 līdz 15 sekunžu laikā pēc apstāšanās taksometra priekšā apstājās pašvaldības policijas automašīna. Pašvaldības policijas inspektors nofotografēja automašīnu un bez neviena paskaidrojuma sastādīja Protokolu. Inspektors atteicās uzklausīt argumentētu paskaidrojumu un viennozīmīgi uzstāja, ka ir pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi. Klients, taksometra pasūtījuma veicējs, visu laiku stāvēja blakus un novēroja notiekošo. Tikai pēc protokola sastādīšanas tika sniegts pasažiera komercpakalpojums, iekāpšana.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 20.aprīļa lēmumu pieņemts pieteicēja pieteikums un ierosināta lieta par Lēmuma atcelšanu.

[5] 2009.gada 4.augustā tiesā saņemts Rīgas pašvaldības policijas paskaidrojums, kurā norādīts, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem un ceļa zīmju izvietojumu, un to, ka pieteicējs ir novietojis transportlīdzekli 326.ceļa zīmes darbības zonā. Pieteicējs uzskata, ka administratīvais sods ir piemērots nepamatoti, jo atradies minētajā vietā, veicot pasūtījuma izpildi. Lai automašīnu uzskatītu par apstājušos, ir jānotiek darbībai, proti, pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai vai arī kravas izkraušanai vai iekraušanai, taču, ja automašīna ir apturēta kaut vai uz vienu minūti, bet tai pat laikā apturēšanas iemesls nav nepieciešamība izlaist vai uzņemt pasažierus vai arī izkraut un iekraut kravu, tad tā ir uzskatāma par automašīnas stāvēšanu. Saskaņā ar pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem, transportlīdzeklis tika novietots konkrētā vietā, gaidot iespējamo klientu. No pieteicēja teiktā transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai plkst.18:50. No uzņemtām fotogrāfijām redzams, ka vēl plkst.18:53, transportlīdzeklis atradās minētajā vietā bez pasažiera klātbūtnes. No minētā secināms, ka norādītājā laika posmā nenotika jebkādas aktīvas darbības attiecībā uz pasažiera iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, lai gan triju minūšu garš laika posms ir pietiekams, lai izlaistu vai uzņemtu pasažieri. Tā kā attiecīgās darbības netika konstatētas, tad pamatoti tika sastādīts Protokols. Nepamatots ir pieteicēja arguments, ka klienta uzņemšana, veicot tā gaidīšanu, būtu uzskatāma par apstāšanos. Tiesību normās ir norādīts uz pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, nevis stāvēšanu, veicot klienta gaidīšanu, kas ir pavisam dažādas lietas. Pasažiera iekāpšanas vai izkāpšanas gadījumā izdarītais administratīvais pārkāpums ir mazāk bīstams, jo uzreiz pēc pasažiera iekāpšanas vai izkāpšanas ir iespējams šo pārkāpumu novērst.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs prasību uzturēja, balstoties uz rakstveidā sniegto argumentāciju. Papildus pieteicējs paskaidroja, ka tajā dienā braucis pēc klienta izsaukuma. Pieteicēja darbs esot specifisks. Pilsētas centrā taksistu stāvvietas vispār neesot. Tāpēc nākas sarunāt ar klientu laiku, kad

viņš pienāks. Taksists varot stāvēt ar ieslēgtu skaitītāju līdz 5 minūtēm. Tajā vietā pieteicējs stāvējis

apmēram minūti. Skaitītājs bijis ieslēgts. Transporta kustībai neesot traucējis. Pienāca inspektors, dokumentus neprasīja, paskaidrojumos neklausījās. Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis prasību neatzina, balstoties uz rakstveidā sniegto argumentāciju. Papildus pārstāvis norādīja, ka pieteicējs nevar pierādīt, ka stāvējis ar ieslēgtu skaitītāju. Skaitītājs nebija ieslēgts. Motīvu daļa [7] Pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi procesa dalībnieka paskaidrojumus, kā arī izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir apmierināms.

[8] Lēmumā norādīts, ka pieteicējs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punktu. Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punkts paredz, ka aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes („Apstāties aizliegts”) darbības zonā. Pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149. 10panta piektās daļas 11.punktu.

LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkts paredz: par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Pieteicējs uzskata, ka nebija saucams pie administratīvās atbildības, jo konkrētajā situācijā uz pieteicēju attiecās Ceļu satiksmes noteikumu 288.punktā paredzētie izņēmumi, proti, ka ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā atļauta pasažieru iekāpšana taksometros - vieglajos automobiļos - vai izkāpšana no tiem (288.1.punkts) un ka ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā atļauta taksometru - vieglo automobiļu - ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī (288.2.punkts). Līdz ar to konkrētajā lietā tiesai ir jānoskaidro, vai pieteicēja darbībās ir konstatējams LAPK

149. panta piektās daļas 11.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs. Proti, nepieciešams konstatēt, ka pieteicēja transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai Rīgā, Satekles ielā pretī Stacijas laukuma 4.namam, ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā un uz pieteicēja neattiecās Ceļu satiksmes noteikumu 288.1. un 288.2.punktā paredzētie izņēmumi.

[9] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

[10] Tiesa konstatē lietā turpmāk minētos pierādījumus. [10.1] 2009.gada 21.martā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.044351 par to, ka 2009.gada 21.martā plkst.18:50 transportlīdzeklis FORD ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, kura vadītājs ir pieteicējs, bija novietots stāvēšanai Rīgā, Satekles ielā pretī

Stacijas laukuma 4.namam, ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā (lietas 16.lapa). [10.2] Pārkāpuma fiksēšanas laikā tika uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzams, ka transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ novietots stāvēšanai 236.ceļa zīmes darbības zonā (lietas 18.lapa).

[11] No lietā esošajiem pierādījumiem secināms, ka pieteicējs ir taksometra – vieglās automašīnas ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ – vadītājs, kas novietojis automašīnu ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā. Automašīnai ir ieslēgti gaismas lukturi un pieteicējs atrodas automašīnā. Pieteicējs apgalvo, ka ir bijis ieslēgts skaitītājs. Tātad pieteicējam ir bijušas tiesības apstāties. Tiesa uzskata, ka pieteicēja izvirzītais apgalvojums ir iespējams un ticams. Pieteicējs šādu argumentu ir izvirzījis arī iestādes lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 10.lapa). Tomēr iestāde to nav pārbaudījusi. Tātad lietā nav pietiekami pierādījumi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības. Tiesa norāda, ka administratīvo pārkāpumu lietās tieši iestādes uzdevums ir pierādīt administratīvā pārkāpuma sastāvu. LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Tiesa atzīst, ka konkrētā lietā iestāde nav vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētījusi lietas apstākļus, lai nonāktu pie secinājuma, ka pieteicējs ir saucams pie administratīvā atbildības. Līdz ar to lietā nav konstatējams, ka pieteicēja transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai Rīgā, Satekles ielā pretī Stacijas laukuma 4.namam, ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā un uz pieteicēju neattiecas Ceļu satiksmes noteikumu 288.2.punktā paredzētais izņēmums. Tātad nav konstatēts LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tādējādi tiesa atzīst, ka Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2009.gada 2.aprīļa lēmums Nr.D57/10/ZV044351/1 ir prettiesisks, tādēļ atceļams, un V.T. pieteikums apmierināms. Administratīvā pārkāpuma lietvedība ir izbeidzama atbilstoši LAPK 239.panta 1.punktam, kas nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, nosprieda:

1. Apmierināt V.T. pieteikumu.

2. Atcelt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka 2009.gada 2.aprīļa lēmumu Nr.D57/10/ZV044351/1 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Audzere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere Rīgā, 2012.gada 29.februārī