Court fully supports leasing company's claim for unpaid lease payments, interest, and court costs against defaulting lessee.

Lietas Nr.C31373213

Lietas arhīva Nr.C-0897-15/1

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2015.gada 5.oktobrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Škutāne

ar sekretāri T.Hrustaļovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „UniCredit Leasing” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 22.maijā SIA „UniCredit Leasing” (turpmāk - prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētājs) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā paskaidrots, ka 2010.gada 22.decembrī prasītājs un atbildētājs savā starpā noslēdza finanšu līzinga (nomas

pirkuma) līgumu Nr.516863/00 (turpmāk - līgums), saskaņā ar kuru, izpildot atbildētāja uzdevumu, prasītājs iegādājās savā īpašumā

automašīnu BMW 645 (turpmāk - līzinga priekšmets).

2010.gada 22.decembrī līzinga priekšmets tika nodots atbildētāja turējumā un lietojumā - nomā. Saskaņā ar līgumu atbildētājs bija

apņēmies samaksāt prasītājam līzinga maksājumus par kopējo summu 19000,00 euro (LVL 13353,27) un kredītprocentus 3202,00

euro (LVL 2250,38)apmērā.

Sākot ar 2011.gada martu atbildētājs sāka veikt līzinga maksājumus neregulāri. Pēdējo maksājumu saskaņā ar līgumu atbildētājs

veica 2012.gada 29.janvārī 370,00 euro apmērā.

2012.gada 7.maijā prasītājs nosūtīja atbildētājam brīdinājumu Nr.DV12/05-2692 par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumā, ja

atbildētājs līdz 2012.gada 17.maijam nesamaksātu izveidojušos parādu. Atbildētājs parādu līdz minētajam datumam nesamaksāja, tādēļ

prasītājs vienpusēji atkāpās no līguma un pieprasīja atbildētājam nekavējoties nodot nomas priekšmetu prasītāja pilnvarotajai personai.

2012.gada 16.maijā atbildētājs nodeva līzinga priekšmetu prasītāja pilnvarotai personai AS “WESS”.

Lai dzēstu atbildētāja parādu, kas izriet no līguma, 2012.gada 6.decembrī prasītāja realizēja līzinga priekšmetu par summu

10000,00 euro (neieskaitot PVN 21%; LVL 7028,04).

Līzinga priekšmeta pārdošanas rezultātā iegūtā naudas summa pilnā apmērā nesedza atbildētāja saistības. Ņemot vērā augstāk

minēto, atbildētāja parāds prasītājam saskaņā ar līgumu sastāda 5319,91 euro (LVL 3738,85), kas sastāv no pamatsummas 4507,57

e u ro (LVL 3167,94), izrakstīto un neapmaksāto rēķinu Nr.516863/00/14, 516863/00/15, 516863/00/16 un 516863/00/A0

kopsummas 776,81 euro (LVL 545,95) apmērā un kredītprocentiem par laika periodu no 2012.gada 30.aprīļa l ī dz 2012.gada

16.maijam (vienpusējās atkāpšanās diena) 35,53 euro (LVL 24,97) apmērā.

2013.gada 18.janvārī prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu Nr.IV13/01-0312 par zaudējumiem, kurā tika norādīts, ka parāda

nesamaksāšanas gadījumā, prasītājs iesniegs prasību par parāda piedziņu tiesā. Atbildētājs uz šo pretenziju nav atbildējis, parādu nav

samaksājis, kā arī nav sniedzis nekāda veida paskaidrojumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civillikuma 1587., 1589., 1753., 1756., 1770., 1779. pantu, Komerclikuma 388.,389.,

un 463.pantu prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parāda summu 5319,91 euro (LVL 3738,85) apmērā, kas

sastāv no parāda pamatsummas 4507,57 euro (LVL 3167,94) apmērā, kredītprocentiem 35,53 euro (LVL 24,97) apmērā,

neapmaksātajiem rēķiniem 776,81 euro (LVL 545,95) apmērā; valsts nodevu 447,56 euro (LVL 314,55) un tiesāšanās izdevumus 4,70

euro (LVL 3,30) apmērā.

Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Atbildētājam par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, 2015.gada 18.septembrī nosūtot pavēsti uz

atbildētāja dzīvesvietu.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese,- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu

adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,

deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa

nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi,

fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma

izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā

noteiktajam.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu,

ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez pušu klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2013.gada 30.maijā atbildētājam ir nosūtīts prasības pieteikums. 2015.gada 18.septembrī atbildētājam uz dzīvesvietu ir nosūtīta

pavēste par tiesas sēdi 2015.gada 5.oktobrī plkst.10:00. Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un paskaidrojumus nav sniedzis.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav

saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotie pārstāvji prasību uzturēja.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnīgi.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Savukārt Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas

likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Prasītājs lūdz piedzīt parādu 5319,91 euro apmērā, kas izriet no līguma saistību neizpildes.

Ar lietas materiālos esošajiem līgumiem ir pierādīts, ka 2010.gada 22.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums

Nr.516863/00 (lietas lapa 15.-21.), saskaņā ar kuru, izpildot atbildētāja uzdevumu, prasītājs iegādājās savā īpašumā līzinga priekšmetu,

t.i. automašīnu BMW 645.

Tādējādi abas puses uzņēmās saistības viena pret otru. Atbildētājs noslēgto līgumu nav apstrīdējis.

2010.gada 22.decembrī līzinga priekšmets tika nodots atbildētāja turējumā. Tādējādi abas puses uzņēmās saistības viena pret otru.

Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājs bija apņēmies samaksāt prasītājam par līzinga priekšmetu līzinga maksājumus, kas

sastāvēja no pamatsummas 19000,00 euro un kredītprocentiem 5,300% gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar prasības pieteikumam pievienoto līgumu apstiprinās, ka atbildētājam bija pienākums izpildīt visas saistības pret prasītāju 60

mēnešu laikā saskaņā ar maksājumu grafiku.

Lietā nav strīda, ka prasītājs 2012.gada 7.maijā nosūtīja paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma, gadījumā, ja atbildētājs

līdz 2012.gada 17.maijam nesamaksātu izveidojušos parādu. Atbildētājs parādu nesamaksāja, tādēļ prasītājs izbeidza līguma darbību un

pieprasīja atbildētājam nekavējoties nodot nomas priekšmetu prasītāja pilnvarotajai personai. 2012.gada 16.maijā atbildētājs nodeva

līzinga priekšmetu un atstāja to prasītāja pilnvarotai personai AS “WESS”.

Līguma 8.4.2.apakšpunkts paredz kārtību, kādā līzinga devējs var līzinga priekšmetu, vienpusējas atkāpšanās gadījumā, pārdot.

Pamatojoties uz to, ja līzinga devējam mēneša laikā no līzinga priekšmeta pārņemšanas brīža neizdodas pārdot līzinga priekšmetu,

līzinga devējs var patstāvīgi samazināt cenu.

No lietas materiāliem izriet, ka, lai dzēstu atbildētāja parādu, kas izriet no līguma, 2012.gada 6.decembrī prasītājs realizēja nomas

priekšmetu par summu 10000,00 euro (neieskaitot PVN 21%). Saskaņā ar prasības summas aprēķinu atbildētāja parāda summa līguma

atmaksai ir 5319,91 euro, kas sastāv no pamatsummas 4507,57 euro, izrakstītajiem un neapmaksātajiem rēķiniem Nr.516863/00/14,

516863/00/15, 516863/00/16 un 516863/00/A0 kopsummas 776,81 euro apmērā un kredītprocentiem par laika periodu no 2012.gada

30.aprīļa līdz 2012.gada 16.maijam 35,53 euro apmērā.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2012.gada 9.februāra rēķinu Nr.516863/00/14 apstiprinās, ka atbildētājam līdz 2012.gada

29.februārim bija jāveic samaksa pēc līguma par periodu no 2012.gada 1.februāra līdz 2012.gada 29.februārim 373,44 euro apmērā, ar

2012.gada 8.marta rēķinu Nr.516863/00/15 apstiprinās, ka atbildētājam līdz 2012.gada 31.martam bija jāveic samaksa pēc līguma par

periodu no 2012.gada 1.martu l ī dz 2012.gada 31.martu 381,23 euro apmērā, ar 2012.gada 10.aprīļa rēķinu Nr.516863/00/16

apstiprinās, ka atbildētājam līdz 2012.gada 30.aprīlim bija jāveic samaksa pēc līguma par periodu no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada

30.aprīlim 755,47 euro apmērā un ar 2012.gada 12.aprīļa rēķinu Nr.516863/00/A0 apstiprinās, ka atbildētājam uz 2012.gada 12.aprīli

parāds sastāda 776,81 euro (lietas lapa 32.-35.).

No 2010.gada 20.decembra transportlīdzekļa novērtēšanas akta redzams, ka veikta līzinga priekšmeta apskate un transportlīdzeklis

novērtēts 19752,07 euro apmērā bez PVN, bet ātras realizācijas vērtība-17925,00 euro (lietas lapa 28).

2013.gada 18.janvārī prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par maksājumu kavējumu 9642,83 euro apmērā, lūdzot samaksu veikt līdz

2013.gada 2.februārim, kā arī norādot, ka gadījumā, ja atbildētājs nesamaksās augstāk minēto parādu vai nenoslēgs vienošanos par

parāda atmaksu, prasītājs būs spiests izskatīt iespēju par parāda piespiedu piedzinu(lietas lapa 29).

Atbildētājs parādu nav sedzis, papildus vienošanos nav noslēdzis un līgums izbeigts ar 2012.gada 17.maiju (lietas lapa 24).

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi līguma un rēķinu saistību neizpildi no atbildētāja puses un prasībā norādītā parāda esamību,

tādēļ no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds 4507,57 euro apmērā un 776,81 euro parāds par izrakstītiem, bet

neapmaksātiem rēķiniem.

Prasītāja lūdz piedzīt kredītprocentus 35,53 euro apmērā par laika periodu no 2012.gada 30.aprīļa līdz 2012.gada 16.maijam.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Līguma noteikumos ir noteikta procentu likmes fiksētā daļa 5,300%, bet procentu likmes mainīgā daļa - 3 mēnešu EURIBOR.

Atbilstoši prasības summas aprēķinam, aprēķinātie kredītprocenti, pēc pušu noslēgtā līguma, sastāda 35,53 euro.

Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no 2010.gada 22.decembrī noslēgtā līguma, atbildētājam ir saistoša,

tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt arī procentus, tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenami procenti 35,53 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tādējādi no atbildētāja prasītāja labā piedzenama valsts nodeva 447,56 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

4,70 euro apmērā.

Tā kā kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu nosūtīšanu

pusēm ir 5,89 euro tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītāja veiktais maksājums, t.i. 1,19

euro (5,89 euro – 4.70 euro) apmērā, par labu valstij ir piedzenams no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pārrēķins uz euro valūtu veikts pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu pēc Latvijas Bankas noteiktā lata piesaistes kursa

euro - 1 EUR = LVL 0,702804.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193. un 204.1pantu,

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „UniCredit Leasing”, reģistrācijas Nr.40003423085,

pamatparādu 4507,57 euro apmērā, parādu par neapmaksātajiem rēķiniem 776,81 euro apmērā, kredītprocentus 35,53 euro apmērā,

valsts nodevu 447,56 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, kopā 5772,17 euro (pieci tūkstoši septiņi simti

septiņdesmit divi euro, 17 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,19 euro (viens euro, 19

centi), samaksu veicot Tiesu administrācijai - Konta Nr. LV51TREL2190458019000; NMR 90001672316 Saņēmēja banka: Valsts

kase Kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, civillieta Nr.C31373213. Dokuments, kas apliecina

tiesas izdevumu samaksu iesniedzams tiesas kancelejā.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Škutāne