Court dismisses request against Ministry for refusing to re-evaluate school inspection response.

Lieta Nr. A 42636108 A04602-10/36

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā 2010.gada 10.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Kudrēviča,

piedaloties pieteicēja R.B. pārstāvim R.R. un atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvei L.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz R.B. pieteikumu par Izglītības un zinātnes ministrijas faktisko rīcību un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs R.B. iesniedzis administratīvajā tiesā pieteikumu, lūdzot uzlikt pienākumu Izglītības un zinātnes ministrijai sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2008.gada 5.februāra un 2008.gada 23.maija iesniegumiem. Pieteicējs pieteikumā norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir pavirši un nepilnvērtīgi izvērtējusi Izglītības valsts inspekcijas sniegtās atbildes un nepamatoti atteikusies izskatīt pieteicēja 2008.gada 5.februāra un 2008.gada 23.maija sūdzības, tādējādi rīkojoties pretlikumīgi un neīstenojot padotību pār zemāku iestādi. Turklāt ministrija kļūdaini uzskatījusi, ka Izglītības valsts inspekcijas sniegtās atbildes nav izskatāmas Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, proti, tās nav administratīvais akts vai faktiskā rīcība.

[2] Tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja neatzīst pieteicēja prasījumu un uzskata, ka Izglītības valsts inspekcijas rīcība nevar tikt kvalificēta kā iestādes faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē. Turklāt, ņemot vērā izglītību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto ministrijas kompetenci un pieteicēja

1.lappuse no 10 2008.gada 5.februāra sūdzības saturu, ministrija arī uzskata, ka pamatoti nosūtīja minēto pieteicēja sūdzību atkārtotai izskatīšanai Izglītības valsts inspekcijai.

[3] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[4] Tiesa konstatē šādus faktus: [4.1] 2007.gada 12.decembra vēstulē Izglītības valsts inspekcijai pieteicējs lūdza veikt pārbaudi /sākumskola/ un sniegt atbildes uz vēstulē norādītajiem jautājumiem ( lietas 8. – 9.lapa). [4.2] 2008.gada 9.janvāra atbildē Izglītības valsts inspekcija informēja pieteicēju par veiktās pārbaudes rezultātiem, norādot, ka tā nav konstatējusi pārkāpumus /sākumskola/ un skolotājas darbībās (lietas 10. – 11.lapa). [4.3] 2008.gada 5.februārī pieteicējs ar sūdzību par Izglītības valsts inspekcijas 2008.gada 9.janvāra vēstulē minētajiem apstākļiem griezās ministrijā, lūdzot ministriju izvērtēt pēc būtības pieteicēja dēla bojāejas apstākļus, ņemot vērā pieteicēja izteiktos apsvērumus un uzdotos jautājumus (lietas 12. – 14.lapa). [4.4] 2008.gada 3.martā ministrija vēstulē informēja pieteicēju, ka ir uzdevusi Izglītības valsts inspekcijai veikt atkārtotu lietas apstākļu noskaidrošanu, ņemot vērā pieteicēja sūdzībā uzdotos jautājumus un norādīja, ka par atkārtotas pārbaudes rezultātiem pieteicēju informēs Izglītības valsts inspekcija (lietas15. lapa). [4.5] 2008.gada 14.aprīlī Izglītības valsts inspekcija nosūtīja pieteicējam vēstuli, ar kuru informēja pieteicēju par pārbaudes rezultātiem un sniedza atbildes uz pieteicēja abos iesniegumos uzdotajiem jautājumiem (lietas 16. - 19.lapa). [4.6] 2008.gada 23.maijā pieteicējs ar sūdzību par Izglītības valsts inspekcijas 2008.gada 14.aprīļa vēstuli griezās ministrijā, norādot, ka ministrijai pašai pēc būtības bija jāizskata pieteicēja 2008.gada 5.februāra sūdzība, nevis jānosūta tā atkārtotai izskatīšanai Izglītības valsts inspekcijai (lietas 20. – 22.lapa). [4.7] 2008.gada 27.jūnijā ministrija vēstulē pieteicējam norādīja, ka pieteicējam ir sniegtas atbildes pēc būtības uz viņa iesniegumiem, kā arī atsaucās uz Iesniegumu likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu (lietas 23. – 24.lapa).

2.lappuse no 10 [5] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 10.panta otro un trešo daļu neatbildēšana uz iesniegumu pēc būtības ir pārsūdzama un izskatāma tiesā kā iestādes faktiskā rīcība, savukārt iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas ir pārsūdzama kā administratīvais akts. Tātad ministrijas rīcība pieteicēja 2008.gada 5.februāra iesnieguma lietā ir vērtējama kā faktiskā rīcība, bet pieteicēja prasījums par atbildes sniegšanu uz 2008.gada 23.maija iesniegumu kā prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[6] Vispirms tiesa izvērtēs, vai ministrija ir pieļāvusi prettiesisku faktisko rīcību pieteicēja 2008.gada 5.februāra sūdzības lietā. Pieteicējs iesniedza sūdzību ministrijā par inspekcijas rīcību, nepilnīgi izvērtējot pieteicēja 2007.gada 12.decembra iesniegumā minētos faktus un nesniedzot atbildi uz visiem jautājumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumu Nr.623 „Izglītības valsts inspekcijas nolikums” 1.punktu inspekcija bija ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Izskatāmajā gadījumā ministrija uzdeva inspekcijai vēlreiz pārbaudīt lietas apstākļus un sniegt atkārtoti atbildi uz pieteicēja iesniegumu. Tātad ministrija pieteicēja 2008.gada 5.februāra sūdzības sakarā rīkojusies atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai.

[7] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus. Tādejādi likumdevējs primāri ir noteicis iestādes pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz tās kompetencē esošu lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu.

Savukārt Iesniegumu likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja iesniegums attiecas uz citu iestādi, iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas pārsūta iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā kompetentajai iestādei un informē par to privātpersonu. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei sniedz atbildi uz to. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā.

Tādejādi secināms, ka, ja iestādes kompetencē nav risināt iesniegumā norādīto jautājumu, tad tā to nosūta izskatīšanai iestādei, kuras kompetencē ir izskatāmais jautājums. 3.lappuse no 10 Izglītības valsts inspekcijas kompetence izglītības jomā ir noteikta Izglītības likuma 20.pantā un Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.623 „Izglītības valsts inspekcijas nolikums”. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītības jomā ir noteikta Izglītības likuma 15.pantā un Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”.

Izvērtējot minētās tiesību normas, ir secināms, ka Izglītības valsts inspekcijai un ministrijai ir noteikta atšķirīga kompetence, proti, Izglītības un zinātnes ministrija ir nozares ministrija, kas pamatā nodarbojas ar nozares politikas izstrādi un realizāciju, savukārt Izglītības valsts inspekcija ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga tiesību normu ievērošanu izglītības jomā, tai skaitā ir tiesīga veikt pārbaudes pēc bērnu vecāku iesniegumiem, kas ir iesniegti atbilstoši Izglītības likuma 57.panta 5.punktam.

Pastāvot šādam tiesiskajam regulējumam, tiesa secina, ka ministrijai nebija jāizskata pieteicēja iesniegums inspekcijai pēc būtības, bet jānodod tā izskatīšana inspekcijai. Tikai inspekcijai ir atbilstoši resursi un iespējas noskaidrot faktiskos apstākļus un sniegt atbildes uz pieteicēju interesējošajiem jautājumiem.

[8] Tālāk tiesa pārbaudīs, vai ministrija ir nepamatoti atteikusies izskatīt pieteicēja 2008.gada 23.maija iesniegumu.

[9] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies. Šādā gadījumā iestāde, norādot pamatojumu, informē privātpersonu, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas. Normas mērķis ir novērst valsts pārvaldes nelietderīgu darbību, ja par faktiskajiem apstākļiem atbilde ir sniegta, un izmaiņas nedz tajos, nedz tiesību normās nav bijušas.

[10] Tātad ministrijas lēmums atteikties izskatīt pieteicēja 2008.gada 23.maija iesniegumu būtu nepamatots un pieteicēja prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu apmierināms, ja iestāde nebija tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, t.i., atbilde uz iesniegumu nav dota iepriekš, vai iepriekšējās atbildes saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības ir mainījies.

4.lappuse no 10 [11] Pārbaudot pieteicēja 2008.gada 23.maija iesniegumu, tiesa konstatē, ka pieteicējs lūdz atkārtoti izvērtēt dēla bojāejas apstākļus, ņemot vērā 2007.gada 12.decembra un 2008.gada 5.februāra sūdzībā izklāstītos apsvērumus un jautājumus.

[12] Sākotnējā iesniegumā 2007.gada 12.decembrī pieteicējs lūdza sniegt atbildes uz tālāk norādītajiem jautājumiem, bet inspekcija 2008.gada 9.janvārī sniedza zem uzdotā jautājuma norādīto atbildi. 1) Vai /sākumskola/ ir akreditēta izglītības iestāde? Skola akreditēta līdz 2010.gada 8.decembrim. 2) Vai /sākumskola/ ir saņēmusi licenci izglītības programmas īstenošanai? Skola īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskoias izglītības programmu (licences derīguma termiņš 2008.gada 31.jūlijs), pamatizglītības pirmā posma (1.kl. - 6.kl.) izglītības programmu (licences derīguma termiņš 2017.gada 31.jūlijs), akreditācijas termiņš - 2010.gada 8.decembris. 3) Vai /sākumskola/ 2007.gada 28.maijā bija izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi? Ja jā, vai pieteicēja dēls un viņa vecāki ar savu parakstu bija apliecinājuši, ka ir iepazīstināti ar šiem noteikumiem? Skolas iekšējās kārtības noteikumus skolas direktore apstiprinājusi 2006.gada 2.jūnijā. Izglītojamo vecākiem ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem iespējams iepazīties, iesniedzot dokumentus par bērna uzņemšanu skolā, jo iesnieguma veidlapā, atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumu Nr.822 „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs” 5.punkta prasībām, ir norādīti skolas dokumenti, ar kuriem ir iespējams iepazīties vecākiem. Pieteicēja māte iesniegumu par pieteicēja dēla uzņemšanu skolā iesniegusi 2006.gada 2.jūnijā un ar savu parakstu apliecinājusi, ka ir iepazinusies ar skolas iekšējas kārtības noteikumiem. Izglītojamie l.a klasē ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem iepazīstināti 2006.gada 7.septembrī, par to liecina ieraksts l .a klases žurnālā. 4) Vai /sākumskola/ 2007.gada 28.maijā bija izstrādāta drošības instrukcija par drošību ekskursijās un pārgājienos? Ja jā: Skolas direktore 2002.gada 19.septembrī ir apstiprinājusi drošības instrukciju „Par drošību ekskursijās un pārgājienos”.

- vai šajā instrukcijā bija iekļauta informācija par drošību uz (pie) ūdens; Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.492 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 5.lappuse no 10 8.4., 8.7. un 8.8. apakšpunkta prasībām, drošības instrukcijā bija iekļauta informācija par drošību uz (pie) ūdens, par minimālo pedagogu skaitu (vienam pedagogam līdz 30 skolēnu), noteikta atbildīgā persona par iepazīstināšanu ar instrukciju.

- vai šajā instrukcijā bija iekļauta informācija par minimālo pedagogu un

(vai) vecāku skaitu atbilstoši pasākuma veidam un izglītojamo vecumam; Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.492 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 8.4., 8.7. un 8.8. apakšpunkta prasībām, drošības instrukcijā bija iekļauta informācija par minimālo pedagogu skaitu (vienam pedagogam līdz 30 skolēnu).

- kura amatpersona bija noteikta kā atbildīgā par izglītojamo iepazīstināšanu ar šo drošības instrukciju; Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.492 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 8.4., 8.7. un 8.8. apakšpunkta prasībām, drošības instrukcijā bija noteikta atbildīgā persona par iepazīstināšanu ar instrukciju.

- vai pieteicēja dēls ar savu parakstu bija apliecinājis, ka pirms 2007.gada 28.maija pārgājiena ir iepazīstināts ar šo drošības instrukciju? Iepazīstoties ar ierakstiem 2006./2007.mācību gada l.a klases žurnālā, konstatēts, ka klases audzinātāja instruktāžu par drošību ekskursijās un pārgājienos veikusi 2007.gada 25.maijā un par iepazīšanos ar minēto instrukciju, atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.492 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 10.punkta prasībām, parakstījušies visi skolas l.a klases izglītojamie, tai skaitā arī pieteicēja dēls. 5) Vai /sākumskola/ 2007.gada 28.maijā bija izstrādāta drošības instrukcija par pirmās palīdzības sniegšanu izglītojamiem? Ja jā, vai šīs instrukcijas prasības 2007.gada 28.maijā tika ievērotas? Skolas direktore 2006.gada 7.oktobrī apstiprinājusi drošības instrukciju ,,Pirmās palīdzības sniegšana skolēniem”. 6) Kura amatpersona /sākumskola/ bija noteikta kā atbildīgā par drošību 2007.gada 28.maija skolēnu pārgājiena laikā? 2007.gada 28.maijā skolas direktore izdevusi rīkojumu Nr.41-v ,,Par skolēnu ekskursijām un pārgājieniem", kurā par atbildīgo personu pārgājienā noteikta l.a klases audzinātāja.

6.lappuse no 10 7) Vai pirms 2007.gada 28.maija skolēnu pārgājiena laikā atbildīgā amatpersona bija iesniegusi /sākumskola/ vadītājam rakstisku informāciju, kurā norādīts šī pārgājiena mērķis, maršruts, ilgums, dalībnieku saraksts, vecums, pārvietošanās veids, saziņas iespējas un pirmās palīdzības sniegšanas iespējas? Kāda bija šī informācija un vai atbildīgā amatpersona sniedza šo informāciju arī izglītojamo vecākiem (t.sk. pieteicēja dēla vecākiem)? Pirms došanās pārgājienā, atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.492 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 11.punkta prasībām, l.a klases audzinātāja skolas direktorei iesniegusi pieteikumu, kurā norādīts pārgājiena datums, mērķis, maršruts, ilgums, dalībnieku saraksts, atbildīgais skolotājs. l.a klases audzinātāja paskaidrojumā inspekcijai norādījusi, ka pirms pārgājiena 2007.gada 16.maijā notikusi klases vecāku sapulce, kurā piedalījies arī pieteicējs.

Minētajā sapulcē tikuši pārrunāti drošības noteikumi, kuri bērniem jāievēro pārgājiena laikā. Informācija par pārgājienu tika ielīmēta l.a klases izglītojamo dienasgrāmatās. Tā kā pieteicējs 2007.gada 28.maija rītā bija ieradies skolā, tad 1.a klases audzinātāja mutiski pieteicēju informējusi, ka ir mainīts pārgājiena maršruts un ka l.a klases izglītojamie dosies pārgājienā uz Saldus ezera pludmali, nevis Veides mežu, kā bija plānots iepriekš.

8) Vai tikušas ievērotas Izglītības likuma 55. panta 5. un 10. punktā minētās pieteicēja dēla tiesības: tiesības uz pirmo palīdzību izglītības iestādes organizētajā pasākumā, kā arī dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem šajos pasākumos? l.a klases audzinātāja paskaidrojumā inspekcijai norādījusi, ka pēc pieteicēja dēla izvilkšanas no ūdens viņam tika sniegta pirmā palīdzība, tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un telefoniski informēti vecāki. Līdz ar to skolotāja rīkojusies atbilstoši skolas drošības instrukcijā „Pirmās palīdzības sniegšana skolēniem” 5.2 un 5.3 punktā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, inspekcija nav konstatējusi pārkāpumus skolas un skolotājas darbībā, nodrošinot Izglītības likuma 55.panta 5.un 10.punktā minētās izglītojamā tiesības.

9) Vai /sākumskola/ vadītājs ir nodrošinājis Izglītības likumā un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu?

7.lappuse no 10 Atbilde uz šo jautājumu tieši nav sniegta, bet tiesas ieskatā faktiski izriet no iepriekšminētajām inspekcijas atbildēm, ka tiesību normu pārkāpumi skolā nav konstatēti.

[13] Pieteicējs 2008.gada 5.februāra sūdzībā ministrijai norādījis tālāk minēto, bet inspekcija 2008.gada 14.aprīlī sniegusi atbildes, kas norādītas zem uzdotajiem jautājumiem. 1) nav saprotams, konkrēti kuras personas inspekcijas vārdā bija veikušas pārbaudi /sākumskola/ un vai šīs personas bija kompetentas veikt šādu pārbaudi; 2008.gada 4.janvārī pārbaudi skolā veica inspekcijas VPIKD Vispārējās izglītības kontroles daļas galvenā valsts inspektore R.P., kura bija kompetenta veikt pārbaudi saskaņā ar Izglītības likuma 20.panta ceturto daļu, ka arī, izpildot inspekcijas vadītāja 2007.gada 28.decembra uzdevumu, ar kuru uzdots veikt pārbaudi skolā un sniegt atbildi iesniedzējam. Inspekcijas vadītājs ir izsniedzis atbilstošu pilnvarojumu izglītības procesa kontroles veikšanai. 2) pieteicējam nav bijusi iespēja iepazīties ar lietu un inspekcijas izmantoto dokumentu saturu; Inspekcija norādījusi, ka pieteicējs ir saņēmis atbildi uz savu sākotnējo iesniegumu, kurā ir sniegtas atbildes uz viņa uzdotajiem jautājumiem. Inspekcija atkārtoti sniegusi atbildes uz pieteicēja jautājumiem un pievienojusi lietas izmeklēšanā izmantotos dokumentu kopijas. 3) inspekcija nav izvērtējusi, ka klases audzinātāja bez rakstveida saskaņošanas patvaļīgi ir mainījusi pārgājiena maršrutu; Inspekcija konstatējusi, ka pieteikumā nav norādīts pārgājiena ilgums, dalībnieku vecums, pārvietošanās veids, saziņas iespējas un pirmās palīdzības sniegšanas iespējas, tādēļ pilnībā tiesību normu prasības nav ievērotas. Taču inspekcija sākotnējā atbildē nav norādījusi, ka klases audzinātāja rakstveidā bija saskaņojusi pārgājiena maršrutu uz Veides mežu. Saskaņā ar skolotājas sniegto paskaidrojumu, sākotnēji tika plānots, bet ne rakstveidā pieteikts, pārgājiena maršruts uz Veides mežu. kuru nebija iespējams īstenot, jo iepriekšējā dienā (proti, 2008.gada 27.maijā) tika konstatēts, ka mežs ir aizaudzis, piegružots un bērniem nepiemērots. Līdz ar to, 2007.gada 28.maijā, pirms pārgājiena plkst. 8.30. skolotāja iesniedza pieteikumu ar citu pārgājiena maršrutu, kuru skolas direktore akceptējusi, parakstot skolotājas iesniegto pieteikumu, kā arī izdodot 2007.gada 28.maija rīkojumu Nr.41-v „Par skolēnu ekskursijām un

8.lappuse no 10 pārgājieniem”, kurā noteikts 1.a klases pārgājiena maršruts /sākumskola/ – Saldus ezers - /sākumskola/. Saskaņā ar skolotājas inspekcijai sniegto paskaidrojumu, par maršrutu uz Saldus ezeru pietiecējs tika mutvārdos informēts, atvedot dēlu uz skolu 2008.gada 28.maijā. Inspekcija atzinusi, ka skolotāja nav informējusi citus vecākus par pārgājiena maršrutu, tāpēc nav nodrošinājusi tiesību normu prasību ievērošanu. 4) inspekcija nav izvērtējusi, vai pēc pieteicēja dēla izvilkšanas no ūdens viņam sniegta pirmā palīdzība, inspekcija nav precizējusi, konkrēti kura persona dēlam sniedza pirmo palīdzību, vai šī persona bija apmācīta sniegt pirmo palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kas apliecināja šīs personas prasmi sniegt pirmo palīdzību. Uz šo jautājumu inspekcija norādījusi, ka pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanas prasību ievērošanas un kvalitātes kontrole nav inspekcijas kompetencē (tā to nepārbauda). Vienlaikus inspekcija norādījusi, ka Saldus rajona policijas pārvaldes 2007.gada 20.julija lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu liecina, ka nelaimes gadījumā tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde un tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. 5) inspekcija nav izvērtējusi, vai /sākumskola/ vadītājs ir nodrošinājis Izglītības likumā un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu. Atbildot uz šo iebildumu, inspekcija norādījusi, ka nav gūts apliecinājums būtiskiem pārkāpumiem skolā. Inspekcija skolas direktorei uzdevusi novērst konstatētās neatbilstības skolas darbībā un dokumentos.

[14] Izvērtējot iepriekšminētos apstākļus [12. – 13.] un pieteicēja 2008.gada 23.maija iesniegumā izteikto lūgumu atkārtoti izvērtēt pieteicēja dēla bojāejas apstākļus, ņemot vērā 2007.gada 12.decembra un 2008.gada 5.februāra sūdzībā minēto, tiesa secina, ka atbildes uz pieteicēja uzdotajiem jautājumiem bija jau sniegtas ar inspekcijas atbildēm. Jaunus jautājumus inspekcijai pieteicējs 2008.gada 23.maija iesniegumā nav iesniedzis, bet izteicis neapmierinātību ar ministrijas un inspekcijas darbību. Tiesa secina, ka ministrijas lēmums atteikties izskatīt pieteicēja 2008.gada 23.maija iesniegumu ir bijis pamatots. Pretējā gadījumā inspekcijai atkal un atkal nāktos sniegt tās pašas atbildes, kuras jau pieteicējam pēc veiktās faktu izmeklēšanas tika sniegtas.

9.lappuse no 10 [15] Ievērojot šajā spriedumā konstatēto, tiesa secina, ka R.B. pieteikums par Izglītības un zinātnes ministrijas faktisko rīcību un labvēlīga administratīvā akta izdošanu nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 329., 331., 332.pantu un Iesniegumu likuma 10.panta ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt pilnībā R.B. pieteikumu par Izglītības un zinātnes ministrijas faktisko rīcību un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese A. Kudrēviča

10.lappuse no 10