Court dismissed appeal against funding denial due to failure to maintain required fish density and record-keeping.

Lietas Nr. A420182017

Lietas arhīva Nr. A42-01820-17/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2017.gada 31.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

piedaloties pieteicējas SIA „ĒDOLES ZIVIS” pārstāvei /pers. A/, atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta

dienesta pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „ĒDOLES ZIVIS” pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta

dienestam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta izmaksāšanu par 2016.gadu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākuma

„Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus” ietvaros.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – Dienests) 2015.gada 8.decembra lēmumu Nr.10.9.2-11/15/4652 nolemts apstiprināt pieteicējas SIA

„ĒDOLES ZIVIS” Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākuma „Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus” (turpmāk – Pasākums)

ietvaros iesniegto projekta iesniegumu Nr.15-00-F02210-000011 (turpmāk – Projekts).

Dienests, pārbaudot Projekta atbilstību publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem, 2016.gada 22.decembrī pieņēma lēmumu Nr.10.9.2-

11/16/4084 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma par Projektā uzņemto saistību neizpildi neizmaksāt pieteicējai atbalstu par 2016.gadu.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Dienesta direktoram.

[2] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Dienesta direktors 2017.gada 9.februārī pieņēma lēmumu Nr.10.9.2-11/17/16-Ē/128 (turpmāk

– Lēmums), ar kuru nolēma atstāt spēkā sākotnējo lēmumu.

Dienests Lēmumā atzinis, ka pieteicēja nav ievērojusi Ministru kabineta 2014.gada 3.novembra noteikumu Nr.692 „Valsts un Eiropas Savienības

atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā „Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus”” (turpmāk – Noteikumi Nr.692) 7.3.1., 7.7. un 22.punkta

prasības, kas atbilstoši Noteikumu Nr.692 25.2.apakšpunktam ir pamats atbalsta neizmaksāšanai 2016.gadā.

Lēmumā norādīts, ka Dienesta veiktajās pārbaudēs uz vietas projekta īstenošanas laikā (turpmāk – kontroles pasākumi) no 2016.gada 27.oktobra

līdz 29.oktobrim un no 2016.gada 3.novembra līdz 5.novembrim tika gūta pārliecība, ka pieteicēja nav izmantojusi tādas akvakultūras dzīvnieku

audzēšanas metodes, kas nodrošinātu vidējo audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvumu atbalstam pieteiktajās dīķu platībās – vismaz 200 kilogrami no

hektāra. Vidējo audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvumu Dienests rēķina pēc reāli gūtiem nozvejas apjomiem. Līdz ar to īpaši aizsargājamo,

nemedījamo putnu nodarītie zaudējumi nav iekļaujami akvakultūras dzīvnieku blīvuma aprēķinā. Kontroļu laikā tika konstatēts, ka nenotiek darbību

uzskaite Akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnālā (turpmāk – Žurnāls). Līdz Lēmuma izdošanas brīdim pieteicēja nav iesniegusi Dienestā

Žurnālus un pārskatu par akvakultūras dzīvnieku nozvejas (savākšanas) apjomiem. 2016.gada 7.decembrī Dienestā tika saņemts iesniegums, kurā

pieteicējas pilnvarotā persona lūdza izsniegt Žurnālu kopijas. Pamatojoties uz šo iesniegumu, Dienests guva papildu pārliecību, ka Žurnāli nebija aizpildīti

noteiktajā kārtībā.

[3] Pieteicēja iesniegusi tiesā pieteikumu, lūdzot atcelt Lēmumu un uzlikt par pienākumu Dienestam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu

noteikts, ka pieteicējai izmaksājams atbalsts par 2016.gadu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Dienests pārkāpis formālās prasības administratīvā akta noformēšanā, jo ne sākotnējais lēmums, ne Lēmums nav nosaukts par „Lēmumu”.

[3.2] Sākotnējais lēmums nesatur Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 67.panta otrajā daļā paredzētās obligātās sastāvdaļas –

administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus un administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi lietderības apsvērumus. Pirms sākotnējā lēmuma

pieņemšanas no pieteicējas nav pieprasīti ne paskaidrojumi, ne dokumenti. Turklāt no sākotnējā lēmuma neizriet, ka Dienests būtu izvērtējis visu savā

rīcībā esošo informāciju, kā arī būtu centies iegūt citu papildu informāciju, kam ir nozīme lietā un lēmuma pieņemšanā. Šāds informācijas trūkums ir

būtisks un par tā esamību pieteicēja norādīja savā apstrīdēšanas iesniegumā.

Atsaucoties uz APL 59.panta pirmo daļu, 14. 1pantu un 62.panta pirmo daļu, pieteicēja norāda, ka Dienests, pieņemot lēmumus, lietā nav vācis

informāciju, tai skaitā, nav saņēmis paskaidrojumus no pieteicējas un tās darbiniekiem par to kā pieteicēja organizējusi un veikusi savu saimniecisko

darbību akvakultūras nozarē, tai skaitā, kas ietekmējis akvakultūras dzīvnieku blīvumu, kādi pasākumi veikti, lai to sasniegtu, kā arī to kāpēc pieteicēja

nav nodrošinājusi visu reģistru saglabāšanu un uzrādīšanu Dienesta amatpersonām.

[3.3] Pieteicējas gadījumā ir konstatējami ārkārtēji apstākļi, kas ir jāņem vērā izskatot lietu, bet Lēmumā tie noraidīti un ir norādīti formāli

apsvērumi, lai pamatotu atbalsta izmaksas atteikumu. Pieteicējas bijusī valdes locekle /pers. H/ ir pārkāpusi savus amata pienākumus un paņēmusi

pieteicējas Žurnālus. Līdz ar to nav bijis iespējams tos uzrādīt Dienesta pārstāvjiem pārbaudes laikā. Par šo faktu Dienesta amatpersonas informētas jau

pārbaudes laikā. Pieteicēja Dienestam lūgusi izsniegt tā rīcībā esošās Žurnāla kopijas no iepriekšējiem periodiem, lai pieteicēja varētu izmantot tajos

esošos datus un turpināt ierakstu veikšanu. Līdz Žurnāla kopiju saņemšanai no Dienesta pieteicēja veikusi ierakstus pagaidu žurnālos.

Lēmumā formāli norādīts, ka kontroles pasākumu laikā tika konstatēts, ka darbību uzskaite Žurnālā nenotiek, nekonkretizējot, par kādu periodu

ieraksti netiek veikti, un nenorādot, ka ieraksti ir veikti pagaidu žurnālā un no tiem ir iespējams pārliecināties par uzņēmuma darbību reģistrāciju. Turklāt

Lēmumā nav norādīts, kā pieteicējai rīkoties, ja ārkārtas apstākļu rezultātā Žurnāli ir neatgriezeniski zuduši (tos nav iespējams atgūt).

Tāpat Lēmumā formāli noraidīti apstākļi, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo putnu nodarītajiem zaudējumiem, atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada

7.jūnija noteikumiem Nr.353 „Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo

nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai”

(turpmāk – Noteikumi Nr.353).

Laika periodā no 2016.gada 1.maija līdz 2016.gada 31.oktobrim, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumiem

Nr.558 „De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība zvejniecības un akvakultūras nozarē” (turpmāk – Noteikumi Nr.558), ir veikta īpaši

aizsargājamo putnu uzskaite un aprēķināti nodarītie zaudējumi.

Lēmumā bez ievērības atstāta pieteicējas sniegtā informācija, ka attiecībā pret /pers. H/ tiek kārtoti dokumenti, lai sauktu viņu pie atbildības par

zivju nelikumīgu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu pieteicējai un ka 2017.gadā tiks atjaunots zivju daudzums, kurš paredzēts Projektā.

Pieteicēja apzinās, ka tās darbībā Projekta ietvaros uz pārbaudes brīdi pastāvējuši no tiesiskā regulējumā noteiktiem atšķirīgi apstākļi, tomēr

pieteicēja ir sniegusi visu savā rīcībā esošo informāciju, visiem iespējamiem līdzekļiem centusies novērst konstatētos trūkumus/pārkāpumus un

apliecinājusi, ka turpmāk precīzi ievēros tiesību aktos paredzētos noteikumus.

Atsaucoties uz APL 12. un 13.pantu, pieteicēja norāda, ka pieteicēja kontroles pasākumu ietvaros Dienestam ir iesniegusi visu savā rīcībā esošo

informāciju, apliecinājusi, ka novērsīs ārkārtas apstākļu rezultātā radušos situāciju un turpmāk centīsies tādu nepieļaut.

[3.4] Pieteicējas dīķos ir konstatēta īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu putnu uzturēšanās. Par minēto Valsts vides dienesta

amatpersonas laika periodā no 2016.gada maija līdz oktobrim sastādījušas pārbaudes aktus, kuros fiksējušas pieteicējas dīķos putnus – jūras kraukļus,

jūras ērgļus, zivju gārņus. 2016.gada 31.oktobrī Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes amatpersona sastādījusi aktu par īpaši

aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem akvakultūrai un aprēķinājusi materiālos zaudējumus.

Pasākuma mērķis ir veicināt jaunus akvakultūras veidus, kuros ir iekļauta vides, dabas resursu un ģenētiskās daudzveidības aizsardzība un

stiprināšana, kā arī ainavu un akvakultūras zonu tradicionālo iezīmju apsaimniekošana. Saskaņā ar paredzēto mērķi atbalstu var saņemt par dīķu

platībām, kuros tiek ievērota videi draudzīga zivju audzēšana. Tā kā pieteicēja savu saimniecisko darbību, tai skaitā, akvakultūras nozarē, veic ievērojot

vispārējus labas saimniekošanas un videi draudzīgus principus, tad jāņem vērā arī dabas ietekme uz to. Pieteicēja ir iesniegusi Dienestam informāciju, kas

apliecina, ka vidējais audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvums atbalstam pieteiktajās dīķu platībās nesasniedza tiesību aktā noteikto apjomu (ne mazāk

kā 200 kilogrami no hektāra) objektīvu iemeslu dēļ.

[3.5] Lēmumā secināts, ka vidējo audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvumu Dienests rēķina pēc reāli gūtiem nozvejas apjomiem un īpaši

aizsargājamo, nemedījamo putnu nodarītie zaudējumi nav iekļaujami akvakultūras blīvuma aprēķinā, bet šādi secinājumi nav pamatoti ar tiesību aktu

regulējumu. No Noteikumu Nr.692 7.3.1.apakšpunkta nav konstatējams, ka dzīvnieku blīvuma aprēķins veicams Lēmumā norādītajā veidā un, pieņemot

Lēmumu, nepamatoti nav ņemti vērā īpaši aizsargājamo, nemedījamo putnu nodarītie zaudējumi.

Noteikumu Nr.692 9.punkts paredz noteiktu kārtību, kādā veicams aprēķins, par kuru atsakāms finansējums. Tomēr Lēmums šādu aprēķinu

nesatur un no tā objektīvi nav saprotams kāpēc atbalsts atteikts pilnībā.

[3.6] Par uzskaites dokumentu noformēšanu pieteicēja ir sniegusi paskaidrojumus, norādot uz objektīviem iemesliem, kas ietekmējuši šo

dokumentu uzrādīšanas iespējas.

Atsaucoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.pantu pieteicēja norāda, ka pieteicēja ir ievērojusi normatīvo aktu prasības, veikusi

savas saimnieciskās darbības akvakultūras nozarē uzskaiti, ievērojot gan vispārējo tiesisko regulējumu (grāmatvedības uzskaiti reglamentējošos

normatīvos aktus), gan speciālo tiesisko regulējumu (Noteikumi Nr.692).

Lēmumā nepamatoti norādīts, ka darbību uzskaite Žurnālā nenotiek. Dienesta rīcībā ir Žurnāla kopijas. Turklāt pieteicēja ir sniegusi informāciju, ka

Žurnālu oriģinālus ir piesavinājusies iepriekšējā valdes locekle, tāpēc par pieprasīto periodu tos uzrādīt nebija iespējams. Tā kā Dienesta amatpersonas

aizliegušas iekārtot jaunus Žurnālus, tad pieteicēja uzskaiti veikusi pagaidu žurnālos.

Pieteicējas valdes locekle /pers. H/ no amata atbrīvota 2017.gada 13.janvārī. Līdz ar to pārbaudāmajā laika periodā /pers. H/ bijusi atbildīga par

Žurnālu aizpildīšanu un uzglabāšanu. /pers. H/ rīcība ir ietekmējusi pieteicējas spēju izpildīt Noteikumu Nr.692 7.7. un 22.punkta prasības.

Lēmums satur tikai normatīvo aktu uzskaitījumu, tajā nav iekļauts informācijas izvērtējums. Lēmumā tikai citēti, nevis vērtēti iestādē iesniegtie

dokumenti, sniegtie paskaidrojumi. Nav veikta lietas faktisko apstākļu objektīva izmeklēšana. Lēmums nesatur APL 67.pantā noteikto informāciju.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 22.marta lēmumu nolemts pieņemt pieteicējas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu

Dienestam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par 2016.gada atbalsta izmaksāšanu Pasākuma ietvaros.

Lietā atbildētājas – Latvijas Republikas – pusē pieaicināts Dienests.

[5] Dienests tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus

paskaidrojot turpmāko.

[5.1] No Noteikumu Nr.692 25.2.apakšpunktā un APL 65.panta pirmajā daļā noteiktā secināms, ka Dienesta pienākums, konstatējot

Noteikumos Nr.692 minēto saistību neizpildi, ir izdot obligāto administratīvo aktu par kārtējā gada atbalsta neizmaksāšanu atbalsta saņēmējam. Līdz ar

to Dienestam nebija jāvērtē lietderības apsvērumi finansējuma izmaksas atteikšanā. Saskaņā ar APL 81.panta piekto daļu sākotnējais lēmums iegūst savu

galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts Lēmumā.

Kontroles pasākumu ietvaros iegūtā informācija (zivju apjomi) tika fiksēta gan pieteicējas zivkopja dokumentos (pagaidu žurnālā), gan Dienesta

darbinieka (kontroles veicēja) pārbaudes dokumentos.

Dienests konstatēja, ka kopējais atbalstam pieteiktajos dīķos iegūtais (nozvejotais) akvakultūras dzīvnieku apjoms ir 2 381 kg, neizpildoties

publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem atbilstoši Noteikumu Nr.692 7.3.1.apakšpunktā noteiktajam. Tāpat Dienests konstatēja, ka pieteicēja

nevienas nozvejas, kas tika veiktas Dienesta pārbaudes laikā objektā, neveica darbību uzskaiti Žurnālā. Tādējādi, lai nodrošinātu efektīvu kontroli un

pārliecinātos, vai ir ievēroti attiecīgie atbalsta saņemšanas nosacījumi, Dienests veica pārbaudes uz vietas saimniecībā un pārbaudīja iegūto (nozvejoto)

akvakultūras dzīvnieku apjomu.

Pārbaude uz vietas tika veikta, pamatojoties uz Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.1303/2013 (2013.gada 17.decembris), ar ko

paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku

attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas

fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Regula Nr.1303/2013) 5. un 6.punktu.

Pārbaudes ziņojumu KON-K2 Nr.16-K2-1315 (turpmāk – Kontroles ziņojums) pieteicējas pilnvarotais pārstāvis saskaņoja klātienē 2016.gada

23.novembrī, ar ko apliecināja, ka ir informēts par pārbaudes rezultātiem un piekrīt tiem. Līdz ar to Dienestam ir pamats secināt, ka pieteicējai nav bijuši

iebildumi attiecībā uz Dienesta pārbaudē konstatēto, ko pamato arī Civillikuma 1431.pantā noteiktais.

Turklāt Dienests, atbildot uz pieteicējas lūgumu izsniegt Žurnāla kopiju, 2016.gada 29.decembrī nosūtīja pieteicējai Žurnāla kopijas par 2015.gadu,

tādējādi gūstot papildu pārliecību faktam, ka Žurnāli par 2016.gadu no pieteicējas puses Projekta īstenošanas laikā noteiktajā kārtībā nebija aizpildīti.

Tādējādi arguments par pieteicējas neuzklausīšanu un lietā esošās informācijas neizvērtēšanu ir nepamatots.

Dienests atbilstoši lietā konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem ir ieguvis objektīvi pamatotus pierādījumus atbalsta saņemšanas

atteikumam, kā arī, pieņemot Lēmumu, izvērtēja sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu. Savukārt pieteicēja neizmantoja savas tiesības sniegt

paskaidrojumus papildus jau lietā esošajiem pierādījumiem. Līdz ar to Lēmuma pieņemšanas procesā nav konstatējams pieteicējas uzklausīšanas

pārkāpums, kā arī pieteikumā norādītā APL 67.panta pārkāpums.

Papildus Dienests norāda, ka atbilstoši APL 59.panta ceturtajai daļai pierādīšanas pienākums gulstas ne tikai uz iestādi, bet arī uz pieteicēju.

Konkrētajā gadījumā Dienestam ir pamats secināt, ka pieteicēja nav pielikusi visas pūles, lai līdzdarbotos ar Dienestu savas situācijas (pieteicējas prāt,

pastāvot ārkārtas apstākļiem) uzlabošanā un sasniegtu tādu stāvokli, kad atbalsta saņemšana būtu iespējama.

[5.2] Ne no pieteikuma, ne no apstrīdēšanas iesnieguma nav iespējams konstatēt, vai pieteicēja bija veikusi iespējamos, t.sk. Noteikumu Nr.353

8.punktā noteiktos pasākumus, lai izvairītos no, pieteicējas prāt, ārkārtējiem apstākļiem un novērstu tos, tādējādi gala rezultātā sekmējot Noteikumu

Nr.692 prasību izpildi.

Vienlaikus Dienests uzskata, ka tādi apstākļi kā īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarīti postījumi akvakultūrai

nav uzskatāmi par „ārkārtējiem apstākļiem” un neatbrīvo pieteicēju no Noteikumos Nr.692 paredzētā pienākuma izmantot tādas akvakultūras dzīvnieku

audzēšanas metodes, kas nodrošina, lai vidējais audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvums atbalstam pieteiktajā dīķu platībā nebūtu mazāks par 200

kilogramiem no hektāra, izpildes.

Sākotnējā lēmumā Dienests ir norādījis, ka veica pārbaudes uz vietas Projekta īstenošanas laikā par 2016.gadu. Tāpat arī Lēmumā Dienests

pamatoti ir atsaucies uz Noteikumu Nr.692 22.punktu, no kura izriet pieteicējas pienākums iesniegt Dienestā Žurnālus par kārtējo saistību gadu, t.i., par

2016.gadu, par kuru attiecīgi pieteicēja ir lūgusi izmaksāt atbalstu.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-25/2012 Dienests norāda, ka pieteicējai kā labam saimniekam

būtu jānodrošinās ar ticamu un pietiekamu informāciju, gadījumā, ja izrādītos, ka konkrētus darbību apliecinošos dokumentus (žurnālus), kā tas ir

pieteicējas situācijā, nebūs vai nav iespējams uzrādīt kompetentai iestādei, piemēram, sabiedrības iepriekšējā valdes locekļa neizdarības, nekompetences

vai paviršības dēļ.

Gadījumā, ja pieteicēja uzskata, ka saistību izpildes laikā bija konstatējami ārkārtēji apstākļi, pieteicējai saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada

30.septembra noteikumiem Nr.598 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un

zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk – Noteikumi Nr.598) bija pienākums informēt Dienestu par apstākļiem, kas,

iespējams, var ietekmēt atbalsta saņemšanas nosacījumus, ko pieteicēja nav darījusi. Turklāt pieteicēja ne Dienestā, ne tiesā nav iesniegusi pierādījumus

par to, ka vidējais audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvums atbalstam pieteiktajā dīķu platībā nebūtu mazāks par 200 kilogramiem no hektāra, tādējādi

neievērojot APL noteikto 150.panta trešā daļā noteikto pieteicēja līdzdarbības pienākumu.

[5.2.1] Dienests tiesai sniegtajā papildu paskaidrojumā norāda turpmāko.

[5.2.2] Faktu, ka pieteicējai bija zināms Projekta mērķis, pamato Noteikumu Nr.692 3.punktā noteiktais. No Noteikumu Nr.692

13.4.apakšpunktā, 17. un 24.punktā noteiktā secināms, ka pieteicējai bija zināms, ka tā uzņemas piecu gadu saistības par dīķu kopējo platību 28,76 ha

saskaņā ar atbalstam pieteikto un saskaņoto dīķu izvietojuma karti.

[5.2.3] 2016.gada 13.jūnijā, veicot pieteikto dīķu pārbaudi uz vietas projekta īstenošanas vietā, tika gūta pārliecība, ka, ņemot vērā Noteikumu

Nr.692 3.4. un 7.5.apakšpunktā noteikto, atbalstam pieteiktais dīķis Nr.5 (10,49 ha) netiek izmantots Projektā paredzētajā kārtībā un paredzētajam

mērķim. Līdz ar to, ar Dienesta 2016.gada 19.augusta lēmumu Nr.10.8.2-11/16/2738 dīķis Nr.5 (10,49 ha) izslēgts no atbalstam pieteiktajām dīķu

platībām un saistības turpinātas uz pieciem gadiem par dīķu kopējo platību 18,27 ha saskaņā ar atbalstam pieteikto un saskaņoto dīķu izvietojumu

kartēm.

Tā kā dīķī Nr.5 (10,49 ha) nav iespējama akvakultūras dzīvnieku (zivju) audzēšana ar blīvumu 410 kg/ha (kā norādīts 2015.gada 30.novembrī

pieteicējas iesniegtajā Pārskatā par akvakultūras dzīvnieku nozvejas apjomiem un Žurnālā), tad, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija

noteikumu Nr.573 „Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas

Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai” (turpmāk – Noteikumi Nr.573)

47.punktu, ar Dienesta 2016.gada 19.augusta lēmumu Nr.10.8.2-11/16/2738 pieteicējai tika uzdots par Projektā uzņemto saistību neizpildi atmaksāt

atbalstu 3598,07 euro par neatbilstošo dīķi Nr.5.

[5.2.4] Savukārt ar sākotnējo lēmumu izskatāmajā lietā nolemts vispār neizmaksāt atbalstu par 2016.gadu, jo tika konstatēts un secināts, ka

pieteicēja nav sasniegusi Pasākuma mērķi un nav izmantojusi tādas akvakultūras dzīvnieku audzēšanas metodes, kas nodrošinātu vidējo audzējamo

akvakultūras dzīvnieku blīvumu atbalstam pieteiktajās dīķu platībās vismaz 200 kilogrami no hektāra, tādējādi projekta īstenošanas laikā neievērojot un

neizpildot visus sākotnējā lēmumā, Noteikumos Nr.598 un Noteikumos Nr.692 noteiktos pienākumus un saistības.

Ņemot vērā Noteikumu Nr.692 7.3.1.apakšpunktā noteikto, fakts, ka no dīķa Nr.2 „Liepu” (mainoties dīķu kārtas numerācijai pēc dīķu

izslēgšanas) nozvejotais akvakultūras dzīvnieku daudzums (1570 kg) atbilst proporcionāli izmaksājamam atbalsta apmēram par pieteikto dīķu platību

(3,2 ha) un tas tiek noteikts atbilstoši atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma kartei un iegūtiem akvakultūras produkcijas vidējiem apjomiem (saskaņā ar

nozvejas datiem) atbalstam pieteiktajos dīķos (izņemot mazuļu audzēšanas un ziemošanas dīķus), nenozīmē, ka konkrētajā gadījumā pieteicējai ir tiesības

pieprasīt no Dienesta izmaksāt atbalstu par vienu no pieteiktajiem un saskaņotajiem dīķiem.

[5.2.5] Pieteicēja pieteica akvakultūras produkcijas ražošanas dīķus 24,79 ha platībā.

Pēc Projekta iesnieguma saņemšanas Dienests atbilstoši iestādes iekšējai kārtībai veica visu dīķu izvietojuma kartes sagatavošanu. Pieteicēja ar

savu parakstu uz Dienesta sagatavotajām dīķu izvietojuma kartēm ir apliecinājusi, ka piekrīt šīm izvietojuma platībām un vienlaikus to apliecinājusi,

sagatavojot Noteikumu Nr.692 4.pielikumu „Pārskats par akvakultūras dzīvnieku nozvejas (savākšanas) apjomiem”, tādējādi, piekrītot uzņemties piecu

gadu saistības par dīķu kopējo platību 28,76 ha saskaņā ar atbalstam pieteikto un saskaņoto dīķu izvietojuma karti.

Projekta iesnieguma lietas ietvaros dīķu izvietojuma kartes sagatavošanas rezultātā Dienests konstatēja, ka diviem no pieteiktajiem dīķiem (dīķis

Nr.2 „Pļavarāji” un dīķis Nr.4 „Viļnieki” atbilstoši Projekta iesnieguma numerācijai) nevar pierādīt faktu, ka tie atrodas pieteicējas īpašumā vai turējumā

visā saistību periodā, līdz ar to tie tika izslēgti no atbalstam pieteiktajiem dīķiem, pamatojoties uz Noteikumu Nr.692 4.punktu.

Līdz ar to dīķu platības tika palielinātas (atbilstoši Projekta iesnieguma numerācijai): dīķim Nr.6 „Posuma” no 2,69 ha uz 3,11 ha; dīķim Nr.7

„Kalves” no 8,26 ha uz 10,49 ha; dīķim Nr.8 „Degas” no 4,74 ha uz 8,26 ha.

Tādējādi pēc dīķa Nr.2 „Pļavarāji” un dīķa Nr.4 „Viļnieki” izslēgšanas mainījās dīķu numuri un platība attiecīgi: „Kārļmuižas” – dīķis Nr.1, platība

1,4 ha (pieteikts ar Nr.1, 1,4 ha platībā); „Liepu” dīķis Nr.2, platība 3,2 ha (pieteikts ar Nr.3, 3,2 ha platībā); „Upeskalni” dīķis Nr.3, platība 2,3 ha

(pieteikts ar Nr.5, 2,3 ha platībā); „Posuma” dīķis Nr.4, platība 3,11 ha (pieteikts ar Nr.6, 2,69 ha platībā); „Kalves” dīķis Nr.5, platība 10,49 ha

(pieteikts ar Nr.7, 8,26 ha platībā); „Degas” dīķis Nr.6, platība 8,26 ha (pieteikts ar Nr.8, 4,74 ha platībā).

Līdz ar to, lai arī pieteicēja ar Projekta iesniegumu atbalstam pieteica 24,79 ha, projekta iesnieguma izvērtēšanas laikā, sagatavojot dīķu

izvietojuma kartes, pieteicēja saskaņoja lielāku saistību platību, t.i., 28,76 ha.

[5.2.6] 2015.gada 28.septembra pretendenta deklarācija ir attiecināma uz Projekta iesniegumu, kas tika iesniegts 2015.gada 14.maijā.

[5.2.7] Dienesta 2016.gada 27.septembra lēmumu Nr.10.9.2-11/16/1271-E/1279 pieteicēja nav pārsūdzējusi, līdz ar to administratīvais process

iestādē šajā lietā ir noslēdzies.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, balstoties uz tajā norādītajiem apsvērumiem.

Dienests pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Lietā nav strīda par Projekta īstenošanas kontroļu laikā veiktajiem nozvejas apjomiem Projektam pieteiktajos dīķos.

Lietā ir strīds par to, vai Dienests pamatoti Projekta ietvaros pieteicējai neizmaksāja atbalsta maksājumus par 2016.gadu, neņemot vērā pieteicējas

norādītos faktiskos apstākļus.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus apstākļus:

[8.1] Pieteicēja 2015.gada 14.maijā Dienestā iesniedza Projektu Pasākuma ietvaros, ar kuru atbalstam pieteica akvakultūras produkcijas

ražošanas dīķi: Kārļmuižas (dīķis Nr.1) 1,40 ha, Pļavarājiņi 1,10 ha, Liepu (dīķis Nr.2) 3,20 ha, Viļnieki 1,10 ha, Upeskalni (dīķis Nr.3) 2,30 ha,

Posuma (dīķis Nr.4) 2,69 ha, Kalves 8,26 ha, Degas (dīķis Nr.6) 4,74 ha (lietas 55.-58.lapa).

[8.2] Dienests 2015.gada 8.decembrī pieņēma lēmumu Nr.10.9.2-11/15/4652, ar kuru nolēma apstiprināt pieteicējas Projektu (turpmāk –

Projekta apstiprināšanas lēmums) (lietas 61.-63.lapa).

Ar Projekta apstiprināšanas lēmumu Dienests apstiprinājis lielāku platību nekā norādīta pieteicējas projekta iesniegumā, proti, par 28,76 ha.

Atbilstoši Dienesta sniegtajam papildu paskaidrojumam Dienests Projekta iesnieguma izskatīšanas gaitā veicis divu pieteicējas pieteikto dīķu (dīķis

Nr.2 „Pļavarāji” un dīķis Nr.4 „Viļnieki”) izslēgšanu no atbalstam pieteiktajiem dīķiem, pamatojoties uz Noteikumu Nr.692 4.punktu, dīķu palielināšana

(atbilstoši Projekta iesnieguma numerācijai – dīķim Nr.6 „Posuma” no 2,69 ha uz 3,11 ha; dīķim Nr.7 „Kalves” no 8,26 ha uz 10,49 ha; dīķim Nr.8

„Degas” no 4,74 ha uz 8,26 ha), un pēc dīķa Nr.2 „Pļavarāji” un dīķa Nr.4 „Viļnieki” izslēgšanas mainījušies dīķu numuri un platība attiecīgi:

„Kārļmuižas” – dīķis Nr.1, platība 1,4 ha (pieteikts ar Nr.1, 1,4 ha platībā); „Liepu” dīķis Nr.2, platība 3,2 ha (pieteikts ar Nr.3, 3,2 ha platībā);

„Upeskalni” dīķis Nr.3, platība 2,3 ha (pieteikts ar Nr.5, 2,3 ha platībā); „Posuma” dīķis Nr.4, platība 3,11 ha (pieteikts ar Nr.6, 2,69 ha platībā);

„Kalves” dīķis Nr.5, platība 10,49 ha (pieteikts ar Nr.7, 8,26 ha platībā); „Degas” dīķis Nr.6, platība 8,26 ha (pieteikts ar Nr.8, 4,74 ha platībā) (sk.

paskaidrojumu lietas 76.-78. lapā).

Projekta apstiprināšanas lēmumā norādīts, ka sākot ar pirmo atbalsta maksājuma apstiprināšanas gadu atbalsta saņēmējs uzņemas piecu gadu

saistības par dīķu kopējo platību 28,76 ha saskaņā ar atbalstam pieteikto un saskaņoto dīķu izvietojuma karti.

Projekta apstiprināšanas lēmumā noteikts: atbalsta apmērs par pieteikto dīķu platībām, atkarībā no produkcijas nozvejas apjomiem (7.punktā), ka

kārtējā saistību gadā, pirms publiskā finansējuma piešķiršanas, Dienests izvērtē atbalsta saņēmēja atbilstību Noteikumu Nr.598 9.1. un

9.2.apakšpunktam un pretendenta definīcijai, kas noteikta normatīvajos aktos par valsts un Eiropas savienības atbalsta piešķiršanu laiku un

zivsaimniecības attīstībai pasākumam (8.punktā), kādi atbalsta saņemšanas nosacījumi pieteicējai jāievēro (9.punkts); kādi apstākļi pieteicējai

jānodrošina un kādi dokumenti kādos termiņos jāiesniedz (10.-11.punkts), kādas sankcijas Dienests piemēro, konstatējot saistību izpildes pārkāpumus

(12.-13.punkts).

[8.3] 2016.gada 13.jūnijā, Dienestam veicot pieteikto dīķu pārbaudi uz vietas projekta īstenošanas vietā, konstatējot, ka dīķis Nr.5 (10,49 ha)

netiek izmantots Projektā paredzētajā kārtībā un paredzētajam mērķim (faktiskā uzplūdinātā ūdens virsma neatbilst Dienesta sagatavotajai un pieteicējas

saskaņotajai atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma kartei – ūdens līmenis nav uzpludināts dīķa izvietojuma kartē saskaņotajā robežās; dīķa Nr.5 gultnes

daļa ir bez ūdens, gultnes attīrīšana no ūdensaugiem ilgstoši nav veikta, dīķis blīvi aizaudzis ar niedrājiem, vietām krūmājiem; dīķim Nr.5 nav ierīkotas

ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku), ar 2016.gada 19.augusta lēmumu Nr.10.8.2-11/16/2738 Dienests dīķi Nr.5 izslēdza no

atbalstam pieteiktajām dīķu platībām un noteica turpmāk saistības uzņemties uz pieciem gadiem par dīķu kopējo platību 18,27 ha saskaņā ar atbalstam

pieteikto un saskaņoto dīķu izvietojumu kartēm. Ar lēmumu pieteicējai arī uzdots par Projektā uzņemto saistību neizpildi atmaksāt atbalstu 3598,07 euro

par neatbilstošo dīķi Nr.5.

[8.4] Pārbaudes ietvaros, kuras rezultātā pieņemts Lēmums, Dienests laikā no 2016.gada 27.oktobra līdz 2016.gada 29.oktobrim veica Projekta

īstenošanas pirmo kontroli, bet laikā no 2016.gada 3.novembra līdz 2016.gada 5.novembrim – Projekta īstenošanas otro kontroli.

Kontroles pasākumu rezultātā sastādīts Kontroles ziņojums (lietas 51.-54.lapa), kurā cita starpā konstatēts, ka pieteicēja ne pirmās, ne otrās

nozvejas laikā neveica darbību uzskaiti Žurnālā; uzņēmuma zivkopis informēja, ka piefiksētā informācija par nozvejas apjomiem tiks ievadīta Žurnālā un

ieskenētā veidā piecu darba dienu laikā no pēdējās nozvejas iesniegta Dienestā.

Pārbaudē 2016.gada 28. un 29.oktobrī konstatēts, ka dīķa Nr.6 apzvejas laikā tika izzvejoti 293 kg karpu un 161 kg pārejās sugas (līdakas, asari,

līņi). Kopā 454 kg. Nozvejas dienā pieteicēja neveica darbību uzskaiti Žurnālā. Dienests tika informēts, ka reģistrācija žurnālā notiks 2016.gada

30.oktobrī. Pieteicēja informēja, ka Žurnāls tiks uzrādīts nākošās nozvejas kontroles pasākuma laikā.

2016.gada 3.-5.novembrī konstatēts, ka no dīķa Nr.1, kura platība ir 1,4 ha, tika nozvejoti 100 kg karpu; no dīķa Nr.3, kura platība ir 2,3 ha tika

nozvejoti 255 kg akvakultūras dzīvnieku; no dīķa Nr.4, kura platība ir 3,11 ha, tika nozvejoti 2 kg akvakultūras dzīvnieku.

Pēc kontroles pasākumu veikšanas uz vietas 2016.gada 7.novembrī, veicot nozveju, konstatēts, ka no dīķa Nr.2, kura platība ir 3,2 ha tika

nozvejoti 1570 kg zivju (lietas 51.-54.lapa).

Ailē „Atbalsta saņēmējs (pārstāvis): vārds, uzvārds, amats, paraksts, datums” 2016.gada 23.novembrī parakstījies pilnvarotais /pers. G/ par to, ka

ar savu parakstu apliecina, ka ir piedalījies pārbaudē un ir informēts par pārbaudes rezultātiem (lietas 51.- 54.lapa). Ailē „Piezīmes” pieteicēja nekādas

piezīmes nav veikusi (lietas 51.lapa).

[8.5] Pamatojoties uz pārbaudē konstatēto, Dienests pieņēma sākotnējo lēmumu (lietas 48.-49.lapa), kas ar Lēmumu atstāts negrozīts (lietas 42.-

44.lapa).

[9] Izskatāmā administratīvā lieta ir ierosināta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Taču, izvērtējot Dienesta iesniegtos dokumentus lietā, tiesa

atzīst, ka faktiski prasījums lietā vērtējams kā prasījums par Lēmuma atcelšanu, jo lēmums, kas pēc būtības piešķir pieteicējai tiesības uz atbalstu, ir

Projekta apstiprināšanas lēmums. Projekta apstiprināšanas lēmums satur nosacījumus, pastāvot kādiem atbalsts pieteicējai var tikt izmaksāts. Līdz ar to

Projekta apstiprināšanas lēmums ir administratīvais akts ar nosacījumu.

Sākotnējo lēmumu un Lēmumu Dienests ir pieņēmis, konstatējot, ka pieteicēja nav ievērojusi Projekta apstiprināšanas lēmumā paredzētos

nosacījumus. Tādēļ savu mērķi – panākt atbalsta izmaksu par 2016.gadu – pieteicēja var nevis ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

bet gan ar prasījumu par Lēmuma atcelšanu.

Proti, ja Dienests, konstatējot Projekta apstiprināšanas lēmumā paredzēto nosacījumu nepienācīgu izpildi, nebūtu pieņēmis Lēmumu (kas ir

sākotnējā lēmuma galīgais noformējums), nebūtu šķēršļu pieteicējai saņemt atbalstu par 2016.gadu.

Līdz ar to iesniegtais pieteikums ir par Lēmuma atcelšanu.

[10] Izvērtējusi lietas materiālus un procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikuma apmierināšanai nav pamata turpmāk

norādīto apsvērumu dēļ.

[11] Kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Pasākumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija

Regulu (ES) Nr.508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr.2328/2003, (EK)

Nr.861/2006, (EK) Nr.1198/2006 un (EK) Nr.791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1255/2011 (turpmāk – Regula

Nr.508/2014) nosaka Noteikumi Nr.692.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi ir reglamentēti Noteikumu Nr.692 4.-11.punktā.

Noteikumu Nr.692 4.punkts noteic, ka atbalsta pretendents par atbalstam pieteikto dīķu platību uzņemas šajos noteikumos noteiktās saistības uz

pieciem gadiem, sākot ar šo noteikumu 13.punktā minētā projekta iesnieguma iesniegšanas gadu Dienestā. Pieteiktā dīķu platība atrodas pretendenta

īpašumā vai turējumā visā saistību periodā.

Noteikumu Nr.692 7.punkts noteic, ka atbalsta saņēmējs saņem atbalstu, ja uzņemas saistības piecus gadus ievērot šādus atbalsta saņemšanas

nosacījumus:

1. uzņēmumā saražoto akvakultūras produkciju iepriekšējā pārskata gadā ir pārdevis vismaz 250 euro apmērā no katra atbalstam pieteiktās

dīķu platības hektāra (izņemot platību, kas norādīta kā ziemošanas dīķi) (7.1.apakšpunkts);

2. atbalstam pieteikto dīķu platību neaizstāj ar citām dīķu platībām, nemaina atbalstam pieteikto dīķu platību, kā arī nodrošina pieteikto dīķu

izmantošanu šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajā kartē norādītajā veidā (7.2.apakšpunkts);

3. izmanto tādas akvakultūras dzīvnieku audzēšanas metodes, kas nodrošina, lai:

1. vidējais audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvums atbalstam pieteiktajā dīķu platībā nebūtu mazāks par 200 kilogramiem no hektāra

(pēc nozvejas datiem). Šis nosacījums neattiecas uz mazuļu audzēšanas dīķiem, kas saskaņā ar Dienestā iesniegto dīķu izvietojuma karti

nepārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības (7.3.1.apakšpunkts);

2. maksimālais akvakultūras dzīvnieku blīvums katrā atbalstam pieteiktajā dīķī nepārsniedz 600 kilogramu no hektāra (pēc nozvejas

datiem). Šis ierobežojums neattiecas uz ziemošanas, karantīnas, vaislinieku un pirmstirgus uzglabāšanas dīķiem, kas saskaņā ar Dienestā

iesniegto dīķu izvietojuma karti nepārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības (7.3.2.apakšpunkts);

3. dīķu mēslošanai izmanto tikai cietos kūtsmēslus, lietojot tos ne vairāk kā 400 kilogramu uz hektāru dīķa platības un mēslošanu veicot

līdz kārtējā gada 30.aprīlim. Šis laika ierobežojums neattiecas uz mazuļu audzēšanas dīķiem (7.4.apakšpunkts);

4. dīķus uzplūdina līdz kārtējā gada 31.maijam. Šis nosacījums neattiecas uz mazuļu audzēšanas, karantīnas un ziemošanas dīķiem

(7.5.apakšpunkts);

5. dīķu vasarošanu ar ūdens nolaišanu (dīķu gultnes kaļķošanai, mēslošanai, uzaršanai un apsēšanai ar zāli vai citām lauksaimniecības

kultūrām vasarā) vienlaikus veic ne vairāk kā 20 procentos atbalstam pieteiktās dīķu platības vai vienlaikus vasaro ne vairāk kā vienu dīķi,

kura platība nepārsniedz 40 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības. Katru atsevišķu dīķi vasaro ne biežāk kā reizi piecos

gados (7.6.apakšpunkts);

6. nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildei nepieciešamo darbību uzskaiti Žurnālā (1.pielikums). Žurnālā uzskaita datus par

veiktajām darbībām katrā akvakultūras uzņēmuma dīķī, tai skaitā datus par dīķa apstrādi, uzplūdināšanas un nolaišanas laiku, zivju

pārvietošanu, to daudzumu kilogramos un dīķu mēslošanu. Ierakstus Žurnālā izdara ne vēlāk kā vienu dienu pēc attiecīgās darbības

veikšanas (7.7.apakšpunkts);

7. informē Dienestu par kārtējā saistību gadā atbalstam pieteikto dīķu apzveju ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tās sākšanas

(7.8.apakšpunkts).

Iepriekš minētos nosacījumus satur arī Projekta apstiprināšanas lēmums.

[12] Pārbaudījusi Lēmumu, tiesa atzīst, ka lietā sastādītajā Kontroles ziņojumā fiksētā informācija par nozvejas apjomiem Dienesta

veikto kontroles pasākumu laikā atbalstam pieteiktajos dīķos apstiprina, ka pieteicēja nav nodrošinājusi vidējo audzējamo akvakultūras

dzīvnieku blīvumu atbalstam pieteiktajās dīķu platībās – vismaz 200 kilogrami no hektāra.

Tādējādi secināms, ka pieteicēja nav nodrošinājusi Noteikumu Nr.692 7.3.1.apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

[13] Izvērtējusi tiesisko regulējumu, tiesa atzīst par tiesību normām atbilstošu Dienesta norādīto, ka piecu gadu saistības atbalsta

pretendents uzņemas par visu Dienesta saskaņoto Projekta platību kopumā.

Proti, Projekta apstiprināšanas lēmuma 9.2.apakšpunktā, tāpat kā Noteikumu Nr.692 7.2.apakšpunktā, paredzēts, ka atbalsta

saņēmējs atbalstam pieteikto dīķu platību neaizstāj ar citām dīķu platībām un nemaina atbalstam pieteikto dīķu platību. Tādēļ atbilstoši

pastāvošajam regulējumam nav tiesiski pieļaujama situācija, ka Projekta ietvaros vienu gadu atbalsta saņēmējs saņem atbalstu par visu

Projektam pieteikto platību apjomu, bet citu gadu – tikai par daļu no tās.

Līdz ar to apstāklis, ka nozvejas apjoms kādā no Projektam pieteiktajiem dīķiem nav mazāks par 200 kg uz hektāru, nerada tiesības

atbalsta saņēmējam saņemt atbalstu par šo atbalstam pieteikto dīķu platības daļu.

[14] Pieteicēja tiesai ir iesniegusi Valsts vides dienesta 2016.gada 13.maijā, 13.jūnijā, 28.jūlijā, 31.augustā, 28.septembrī un

12.oktobrī sastādītus pārbaudes aktus (turpmāk visi kopā – pārbaudes akti) (lietas 13.-24.lapa) un aktu par īpaši aizsargājamo

nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem akvakultūrai (lietas 25.-26.lapa), vienlaikus arī skaidrojot, ka

zaudējumu rašanās cēlonis ir gan putnu migrācija, gan arī pieteicējas bijušās valdes locekles /pers. H/ prettiesiskā rīcība, veicot zivju

nelikumīgu piesavināšanos.

[14.1] Valsts vides dienesta sastādītajos pārbaudes aktos fiksētā informācija nedod pamatu atzīt, ka putnu uzturēšanās Projektam

pieteikto dīķu teritorijās būtu ārkārtas apstāklis, jo tā turpinājusies ilgstoši – no maija līdz pat oktobrim.

Turklāt, kā redzams no aktā par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem

akvakultūrai norādītā, tajā kā veiktie zaudējumu mazināšanas pasākumi norādīts tikai „cilvēka klātbūtne dīķos” (lietas 25.lapa). Konstatēto

tiesa vērtē kontekstā ar to, ka atbilstoši Projekta apstiprināšanas lēmumā noteiktajam pieteicēja bija uzņēmusies saistības nodrošināt, lai

atbalstam pieteikto dīķu apsaimniekošanai un akvakultūras dzīvnieku audzēšanai tiek izmantotas tādas metodes, kas nodrošina Noteikumos

Nr.692 paredzēto prasību izpildi. Pieteicējai kā krietnam un rūpīgam saimniekam un personai, kas, uzņemoties noteiktas saistības, pretendē

uz publiskā finansējuma saņemšanu, bija gan pienākums, gan iespēja apzināties, ka, turpinoties situācijai ar putniem, un pieteicējai, turpinot

pielietot izvēlētās Projektam pieteikto dīķu apsaimniekošanas metodes, nebūs iespējams nodrošināt Projekta saistību izpildi.

Lietā esošie pierādījumi kopumā liecina par to, ka pieteicēja konkrētajos pastāvošajos apstākļos nav izvēlējusies atbilstošas

Projektam pieteikto dīķu apsaimniekošanas metodes. Tādi pierādījumi, no kuriem tiesa varētu izdarīt atšķirīgus secinājumus, lietā neatrodas.

[14.2] Tiesa arī atzīst, ka pieteicējai nebija pamata paļauties uz to, ka, nosakot nozvejas apjomus, Dienests ņems vērā Valsts vides

dienesta veiktos aprēķinus par zaudējumiem. Tiesa nekonstatē, ka normatīvie akti paredzētu nozvejas apjomu noteikt uz aprēķinu pamata,

nevis pēc fakta. Noteikumu Nr.692 7.3.1.apakšpunktā nepārprotami norādīts, ka vidējais audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvums

atbalstam pieteiktajā dīķu platībā nosakāms pēc nozvejas datiem.

Turklāt pieteicējai arī nebija pamata paļauties, ka Dienests putnu uzturēšanos pieteicējas Projektam pieteikto dīķu teritorijās atzīs par

ārkārtas apstākli, jo lietā nav strīda par to, ka Dienestu pieteicēja par šo apstākli Projekta apstiprināšanas lēmuma 9.8.apakšpunktā

noteiktajā termiņā un kārtībā, pievienojot pierādījumus, netika informējusi.

[14.3] Tiesa arī atzīst, ka pieteicējas sniegtā informācija, ka attiecībā pret /pers. H/ tiek kārtoti dokumenti, lai sauktu viņu pie

atbildības par zivju nelikumīgu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu pieteicējai, nav pamats tam, lai pieteicējai varētu atzīt tiesības

saņemt publisko finansējumu.

Pirmkārt, fakts par jau nozvejotu zivju prettiesisku iziešanu no pieteicējas valdījuma, dokumentāli nav pierādīts.

Otrkārt, sabiedrībai ar publiskā finansējuma piešķiršanu nav pienākums finansiāli pabalstīt atbalsta pretendentu, ja tas atsevišķa

indivīda prettiesiskas rīcības dēļ nevar izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus. Zaudējumu piedziņai no zaudējumus nodarījušas personas ir

paredzēti Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā iekļauti tiesību aizsardzības līdzekļi.

[15] Lēmums pamatots arī ar apstākli, ka pieteicēja nav nodrošinājusi darbību uzskaiti Žurnālā, kā arī Žurnāla un pārskata par

akvakultūras dzīvnieku nozvejas (savākšanas) apjomiem iesniegšanu Dienestā.

[15.1] Lietā nav strīda par faktu, ka Žurnāls un pārskats par akvakultūras dzīvnieku nozvejas (savākšanas) apjomiem nav iesniegts

Dienestā Noteikumu Nr.692 22.punktā norādītajā termiņā. Tādēļ Dienests pamatoti konstatējis minētās tiesību normas neizpildi.

[15.2] Vienlaikus tiesa atzīst, ka ar Kontroles ziņojumā fiksēto informāciju par pierādītu atzīstams vienīgi tas, ka 2016.gada 28. un

29.oktobra kontroles pasākumu gaitā veiktās nozvejas dati nozvejas dienā Žurnālā netika fiksēti, bet atbilstoši zivkopja skaidrotajam, tiks

fiksēti Žurnālā 2016.gada 30.novembrī un Žurnāls Dienestam tiks uzrādīts nākošajā nozvejas kontrolē (sk. lietas 53.lapā).

Atbilstoši Noteikumu Nr.692 7.7.apakšpunktam ieraksti Žurnālā veicami ne vēlāk kā vienu dienu pēc attiecīgās darbības veikšanas.

Kontroles ziņojumā trūkst informācija par to, vai Žurnāls nākošajā nozvejas kontroles pasākumu laikā ir pieprasīts un uzrādīts.

Tādējādi atzīstams, ka secinājums, ka pieteicēja nav ievērojusi Noteikumu Nr.692 7.7.apakšpunkta prasības, ir izdarīts bez kontroles gaitā

iegūtiem un nostiprinātiem pierādījumiem par šo faktu.

Taču konstatētais konkrētajā gadījumā neietekmē secinājumus par pieteicējas tiesībām Pasākuma ietvaros saņemt atbalstu par

2016.gadu un pats par sevi nevar būt iemesls Lēmuma atcelšanai, jo lietā ir konstatēti arī citi šķēršļi atbalsta izmaksāšanai.

[16] Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka Dienests, pieņemot Lēmumu, nav ieguvis pierādījumus, vispusīgi un objektīvi izvērtējis lietas

apstākļus.

Kā redzams no Kontroles ziņojuma, informācija par to, kā tiek fiksētas ziņas par nozvejas apjomiem Žurnālos, Dienesta veikto

kontroles pasākumu gaitā ir norādītas pēc pieteicējas zivkopja sniegtās informācijas; Dienesta veiktajos kontroles pasākumos no pieteicējas

puses piedalījies pārstāvis /pers. G/, kas parakstījies, ka apliecina, ka ir piedalījies pārbaudē un ir informēts par pārbaudes rezultātiem.

Nekādas piezīmes Kontroles ziņojuma sadaļā „Piezīmes” pieteicējas pārstāvis nav veicis (sk. lietas 51.-54.lapa). Līdz ar to secināms, ka

pieteicēja Dienesta veikto kontroles pasākumu gaitā nav izmantojusi tiesības sniegt paskaidrojumus papildus jau lietā esošajiem

pierādījumiem. Tādējādi Dienesta veikto kontroles pasākumu gaitā nav iegūta tāda informācija, kurai būtu nepieciešama papildu pārbaude.

Turklāt lietā nav strīda par to, ka uz apstākļiem, kas saistīti ar migrējošo putnu, kā arī ar pieteicējas bijušās valdes locekles /pers. H/,

iespējams, nodarītajiem zaudējumiem pieteicējai, Dienestam pieteicēja norādījusi tikai, iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu par sākotnējo

lēmumu. Tādēļ, pieņemot sākotnējo lēmumu, šādi apstākļi Dienestam nevarēja būt zināmi. Savukārt, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu,

Dienests izvērtējis apstākļus, kas Dienesta ieskatā lietā ir nozīmīgi no tiesību viedokļa.

[17] Ņemot vērā visu spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ir atzinis, ka pieteicēja nav izpildījusi

publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumus, un tādējādi, par konstatētajiem saistību izpildes pārkāpumiem pamatoti, saskaņā ar

Noteikumu Nr. 692 25.2.apakšpunktu ir pieņēmis lēmumu neizmaksāt pieteicējai atbalstu Pasākuma ietvaros par 2016.gadu.

Līdz ar to pieteikuma par Dienesta 2017.gada 9.februāra lēmuma Nr.10.9.2-11/17/16-Ē/128 atcelšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt SIA „ĒDOLES ZIVIS” pieteikumu pilnībā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene