Court convicted defendant of drunk driving and evading license revocation, imposing combined prison term and extended ban.

Lietas arhīva Nr. K30-0535-20/37

ECLI:LV:RVPT:2020:0923.11520082818.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 23.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs

piedaloties prokuroram Jānim Ievītim,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti

Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.pantā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli, atrodoties alkohola ietekmē un bez tiesībām vadīt transportlīdzekli šādos apstākļos.

2018.gada 3.novembrī plkst.18.50 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar

kuru brauca Rīgā, pa Murjāņu ielu no Juglas ielas puses Kvēles ielas virzienā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības ir atņemtas) un atrodoties alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija /pers. A/ izelpotajā gaisā konstatēta 2,64 promiles. /pers. A/

vadītais transportlīdzeklis/TL marka/tika apturēts pie nama Nr./adrese/.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.

[2] Turklāt /pers.A/ izvairījās no piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas šādos apstākļos.

2014.gada 27.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa notiesāja /pers. A/ pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, 312.pantā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un sodīja ar piespiedu darbu uz 280 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Spriedums stājies likumīgā spēkā /datums/. Papildsods nav izciests. /pers. A/, būdams sodīts ar 2014.gada 27.janvāra Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesa spriedumu ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 5 gadiem, izvairoties no tiesību ierobežojoša soda izciešanas, apzināti,

ar tiešu nodomu 2018.gada 3.novembrī plkst.18.50 vadīja transportlīdzekli automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar

kuru brauca Rīgā, pa Murjāņu ielu no Juglas ielas puses Kvēles ielas virzienā. /pers. A/ vadītais transportlīdzeklis /TL marka/tika apturēts pie nama

Nr./adrese/.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā.

[3] Turklāt /pers.A/izvairījās no piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas šādos apstākļos.

2014.gada 27.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa notiesāja /pers. A/ pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, 312.panta

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīja ar piespiedu darbu uz 280 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Spriedums stājies likumīgā spēkā /datums/. Papildsods nav izciests. /pers. A/, būdams sodīts ar 2014.gada 27.janvāra Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesa spriedumu ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 5 gadiem, izvairoties no tiesību ierobežojoša soda izciešanas, apzināti,

ar tiešu nodomu 2018.gada 2.septembrī plkst.17.20 vadīja transportlīdzekli – automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

ar kuru brauca Rīgā, pa Malienas ielas nama Nr.64.pagalmu.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā.

[4] Turklāt/pers.A/vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un atrodoties alkohola ietekmē šādos apstākļos.

2019.gada 20.oktobrī plkst.11.20 /pers. A/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas), un atrodoties alkohola ietekmē, vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Rīgā, pa /pers. C/ gatvi no

Gaujas ielas puses Viestura prospekta virzienā. /pers. A/ asinīs konstatēta alkohola koncentrācija 3,73 promiles. /pers. A/ tika apturēts /adrese/, ceļa

posmā no /adrese/(GPS /GPS koordinātas/).

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanas laikā paužot savu attieksmi pret apsūdzību Kriminālprocesa likuma 498.panta kārtībā, apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu

visu četru noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai attiecībā uz celto apsūdzību.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ pilnībā atzina savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās, piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi, un tiesai,

pēc lietas materiālu pārbaudes, nav šaubu par viņa vainu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa nosakot sodu apsūdzētajam, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ ir izdarījis četrus mazāk smagus noziegumus, kas vērsti pret satiksmes drošību.

Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, dzimis /dzimšanas datums/, ar 8 klašu izglītību, neprecējies,

apgādībā esošu personu nav, nestrādājošs, ar paziņoto dzīvesvietu /adrese/, agrāk krimināli sodīts, sodāmība dzēsta, administratīvi sodīts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgajā nodarījumā, kas

izdarīts 2018.gada 3.novembrī plkst.18.50, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Lēmumā par krimināllietas

nodošanu tiesai prokurores norādīto atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, proti, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola reibumā, tiesa neatzīst par pamatotu, jo Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā minētā pazīme ir atzīstama par panta sastāva

pazīmi.

Tiesa par apsūdzētā /pers. A/ personu pozitīvi raksturojošu apstākli atzīst to, ka apsūdzētais tiesas sēdē pilnībā atzina savu vainu un piekrita izskatīt

krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, tādējādi sadarbojoties ar tiesu un sekmējot krimināltiesisko

attiecību noregulējumu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.pantam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Piespriežot sodu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ievēro soda mērķi, kuru noteic Krimināllikuma 35.panta otrā daļa, kā arī ņem vērā Krimināllikuma

46.panta ceturtās daļas nosacījumus.

Prokurors tiesas sēdē izteica viedokli, ka sods apsūdzētajam nosakāms reālas brīvības atņemšanas veidā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzklausījusi procesa dalībnieku viedokli, tiesa pievienojas prokurora viedoklim un uzskata, ka sods apsūdzētajam

/pers. A/ nosakāms reālas brīvības atņemšanas veidā šādu iemeslu dēļ.

Izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izvairījās no tiesas izmeklēšanas, labprātīgi neatsaucās uz procesa virzītāja

vairākkārtējiem aicinājumiem, kas bija par pamatu drošības līdzekļa grozīšanai un liecina par apsūdzētā vienaldzīgo attieksmi pret izdarīto noziedzīgo

nodarījumu tiesiskajām sekām, to, ka apsūdzētais agrāk izdarīja analoģiskus noziedzīgus nodarījumus, kā arī to, ka uz sprieduma taisīšanas dienu pret

apsūdzēto ir uzsākts un tiesai nenodots vēl viens kriminālprocess par analoģisku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas liecina par to, ka apsūdzētais

neizdara nekādus secinājumus par savu prettiesisko rīcību. Bez tam apsūdzētais tiesas sēdē izdarīto nenožēloja, kas netieši norāda uz to, ka apsūdzētais,

iespējams, vēl joprojām neapzinās savas rīcības prettiesisko raksturu. Tāpat tiesa, lemjot par soda noteikšanu reālas brīvības atņemšanas veidā, ņem vērā

to, ka apsūdzētais atkārtoti izdarīja noziedzīgus nodarījumus ar paaugstinātas bīstamības objektu, tādējādi ne tikai pārkāpjot noteikto transportlīdzekļu

vadīšanas kārtību, bet arī atkārtoti apdraudot citu ceļu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību.

Tāpat tiesa uzskata, ka papildus nosakāmajām sodam brīvības atņemšanas veidā, par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanu apsūdzētajam piemērojams papildsods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana panta sankcijas ietvaros paredzētajā termiņā.

Nosakot soda mēru tiesa secina, ka tas ir nosakāms par katru noziedzīgo nodarījumu zem vidējā apmēra, nolūkā gan sasniegt soda mērķi sodīt

vainīgo personu, gan maksimāli resocializēt sodīto personu, nodrošināt apsūdzētajam iespēju turpmāk pildīt likumus un atturēties no jaunu noziegumu

izdarīšanas.

Naudas sods nav nosakāms, jo lietas materiāli nesatur nekādas ziņas par apsūdzētā ienākumiem tādā apmērā, ka apsūdzētais varētu izciest naudas

sodu, turklāt no ziņām par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš nestrādā algotu darbu, kā arī tiesas ieskatā, naudas soda piemērošana nesasniegs

Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi.

Sods piespiedu darbs nav nosakāms, jo kā ir redzams no apsūdzētā iepriekšējām sodāmībām, šāda soda veida izvēle nav novērsusi apsūdzētā

turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības nosakāms daļēji saskaitot piespriestos sodus,

ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ personu pozitīvi raksturojošu apstākli, to, ka apsūdzētais tiesas sēdē pilnībā atzina savu vainu un piekrita izskatīt

krimināllietu bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, tādējādi sadarbojoties ar tiesu un sekmējot krimināltiesisko

attiecību noregulējumu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.pantam.

/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts, tādā veidā nodrošinot, ka apsūdzētais neizvairīsies no soda izciešanas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.1 un 7.2punktu no apsūdzētā /pers. A/ par labu valstij piedzenami procesuālie

izdevumi 80,75, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas ietekmes konstatēšanai veikto pārbaudi un EUR 152,45, kas saistīti ar izņemtā transportlīdzekļa

nogādāšanu glabāšanai un ar glabāšanu saistītajiem izdevumiem.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 512., 523., 527., 530., 528.panta, tiesa

nosprieda

[1] /pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, kas izdarīts 2018.gada

3.novembrī un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem.

[2] /pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā, kas izdarīts 2018.gada 3.novembrī, un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

[3] /pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312.pantā, kas izdarīts 2018.gada 2.septembrī, un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.

[4] /pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, kas izdarīts 2019.gada

20.oktobrī un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus, brīvības

atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadīto laiku no 2018.gada

3.novembra līdz 2018.gada 4.novembrim, no 2019.gada 20.oktobra līdz 2019.gada 21.oktobrim un apcietinājumā pavadīto laiku no 2020.gada

16.augusta līdz sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienai vai soda izciešanai.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņu skaitīt no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Drošības līdzekli apcietinājums atstāt negrozītu līdz sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienai.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus EUR 80,75 (astoņdesmit euro, 75 centi), kas saistīti ar alkohola koncentrācijas

ietekmes konstatēšanai veikto pārbaudi.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus EUR 152,45 (viens simts piecdesmit divi euro, 45 centi), kas saistīti ar izņemtā

transportlīdzekļa nogādāšanu glabāšanai un ar glabāšanu saistītajiem izdevumiem.

Noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu

piedziņu.

Prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai pārstāvis, 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai

lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2020.gada 21.oktobris.

Pilna sprieduma faktiskā pieejamības diena – 2020.gada 3.novembris.

Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Gaidukēvičs