Gas company wins small claims suit for unpaid gas usage, late fees, and court costs against individual defendant.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court of First Instance dismissed the defendant's claim that a gas meter was tampered with and ruled in favor of the gas utility company. The court found that the defendant failed to provide evidence proving payment was made or that the meter was manipulated, confirming the debt based on meter readings. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding gas bill, late interest, damages, and the plaintiff's court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 30.3 nodaļa; Civillikuma 1587., 1759., 1828. panti: In small claims proceedings regarding unpaid utility services, the burden of proof lies with the defendant to demonstrate payment or meter tampering; failure to provide such evidence results in a judgment for the creditor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12181914
Lietas arhīva Nr. C-0426-15/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 9.februārī
Daugavpilī
Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse
ar sekretāri I.Dreli,
tulku G.Jurlovu
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu.
A p r a k s t o š
akciju sabiedrība (turpmāk tekstā – AS) „Latvijas Gāze” vērsās tiesā Civilprocesa likuma 30.3nodaļas kārtībā ar maza apmēra prasību pret /pers. D/ par
naudas piedziņu, norādot, ka gazificētajā objektā /adrese/ izlietota dabasgāze, par ko nav veikta pilnīga samaksa. 2001.gada 1.decembrī starp prasītāju un
atbildētāju noslēgts Līgums par dabas gāzes piegādi Nr.84-2633138. Ar Līguma 2.1.1.punktu atbildētājs uzņēmās pienākumu katru mēnesi veikt maksājumus
par izlietoto dabasgāzi saskaņā ar piegādes brīdi spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši apstiprinātajai “Norēķinu kārtībai par dabas gāzi
iedzīvotājiem”, t.i., 20 dienu laikā pēc katra norēķinu perioda (mēneša) beigām. Maksājumi atbilstoši netika veikti. 2014.gada 29.martā dabasgāzes padeve
atbildētājam objektā pārtraukta, par ko sastādīts akts, ar kuru fiksēts skaitītāja rādījums, līdz kuram objektā izlietota dabasgāze – 1460 m3, un aprēķināts
atbildētāja nesamaksātais parāds par faktiski izlietoto dabasgāzi, un proti, laikā no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 29.martam objektā izlietota dabasgāze
no skaitītāja rādījuma 961 līdz 1460, par ko nav veikta samaksa 275,25 EUR apmērā, tai skaitā 1,29 EUR prasītāja izdevumi par atgādinājumu/brīdinājumu un
pretenziju nosūtīšanu atbildētājam. Par samaksas kavējumu aprēķināti nokavējuma procenti 136,16 EUR – 0,15% apmērā no kavētās maksājuma kopsummas
par katru kavējuma dienu laikā no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 29.martam. Atbildētājam nosūtīti paziņojumi par nepieciešamību veikt samaksu, tai skaitā
2014.gada 12.maijā nosūtīta pretenzija par parādu, brīdinot par prasības celšanu tiesā. Prasītājs norādīja, ka parāds nav samaksāts.
Prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja 411,41 EUR (tajā skaitā nokavējuma procenti 136,16 EUR) un tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 71,14 EUR un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā piedzīt 487,25 EUR; kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma
izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas. Prasījums pamatots uz Civillikuma 1587., 1759.,
1828.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46. un 90.1.punktu.
Atbildētājs iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumu prasības pieteikumam, norādot, ka prasību neatzīst, jo pēc atbildētāja domām, atslēdznieks ir
iedarbojies uz skaitītāju, pārveidojot skaitītāja rādījumu.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā norādītajiem motīviem. Paskaidroja, ka gāzes skaitītājs atrodas dzīvoklī, ir
noplombēts, un tehniski nav iespējams ietekmēt skaitītā rādījumus, nenoņemot to. Atbildētāja dzīvoklī skaitītājs nav noņemts, bet ir ievietota starplika (blende),
kas atvieno gāzes padevi un neļauj to lietot. Parāds aprēķināts, patērētās gāzes daudzumu kubikmetros, sadalot to pa mēnešiem un reizinot ar noteikto tarifu.
Atbildētājs pats norādīja skaitītāja rādījumus uz 2011.gada 30.aprīli, un arī pēc tam par 2012. un 2013.gadu, nosūtot attiecīgu paziņojumu. Tā kā samaksa bija
veikta nepilnīgi, prasītājs nosūtīja atbildētājam pārrēķinu, un atbildētāja veiktie maksājumi tika ieskaitīti parāda dzēšanai, vispirms nokavējuma procentos,
atlikusī summa – pamatparāda dzēšanai. Pēc gāzes atslēgšanas un akta sastādīšanas atbildētājs bija ieradies klientu apkalpošanas centrā, un viņam tika
piedāvāts labprātīgi samaksāt parādu pa daļām. Tomēr parāds nav samaksāts. Lūdza apmierināt prasību.
Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina, tiesai paskaidroja, ka viņš nevarēja patērēt tik daudz gāzes, jo pēc atslēgšanas ir pieslēdzis gāzes balonu, un pa
šo laiku izlietojis tikai 25 litrus. Kad ieradās „Latvijas Gāzes” pārstāvis, viņš bija mājās, taču uzturējās istabā, jo bija jāpieskata suns, tādēļ nezina, ko virtuvē
darīja „Latvijas Gāzes” atslēdznieks. Uzskata, ka tieši tai laikā tika sagrozīti skaitītāja rādījumi. Nekādus brīdinājumus vai paziņojumus no prasītāja viņš nav
saņēmis.
M o t ī v u d a
Iepazinusies ar prasības pieteikumu, uzklausījusi prasītāja pārstāves un atbildētāja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, novērtējusi lietā iesniegtos
pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Tiesai ir iesniegts Līgums par dabas gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr.84-2633138, kas noslēgts 2001.gada 19.decembrī starp piegādātāju
AS „Latvijas Gāze” un lietotāju /pers. D/ (lietas 13.lapa); saskaņā ar šo līgumu prasītājs apņēmās pārdod un piegādāt lietotājam dabasgāzi, savukārt atbildētājs
apņēmās saņemt un samaksāt par piegādāto gāzi.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tādēļ tiesa secina, ka atbildētājam saskaņā ar noslēgto
līgumu bija pienākums samaksāt par saņemto un patērēto dabas gāzi.
Saskaņā ar 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46.punktu par saņemto
dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību. Norēķinu kārtība paredz, ka lietotājs nolasa norēķinu
uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram. Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas
operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās spēkā stāšanās publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā.
Civillikuma 1828.pants noteic, ka ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķi kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam
nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
Saskaņā ar līguma 2.1.1.apakšpunktu, lietotāja pienākums ir katru mēnesi veikt maksājumus par gāzi pēc gāzes piegādes brīdī spēkā esošajiem tiesību
aktiem un atbilstoši apstiprinātajai „Norēķinu kārtībai par dabasgāzi un abonēšanas maksu iedzīvotājiem”, kurā tiek noteikts galīgais norēķinu termiņš un
nokavējuma naudas apmērs. Saskaņā ar augstāk minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 90.1.punktu, mājsaimniecības lietotājam ir pienākums atbilstoši
sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra
mēnesis.
A r 2014.gada 29.marta aktu Nr.1-75 par skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, atvienošanu, noņemšanu, pievienošanu un/vai gāzes iekārtu
pievienošanu, atvienošanu pierādīts, ka dabasgāzes padeve lietotājam /pers. D/ objektā /adrese/, tika pārtraukta 2014.gada 29.martā. Šai aktā norādīts
nolasītais skaitītāja rādījums uz atvienošanas brīdi, t.i., uz 2014.gada 29.martu, 1459,848 m3.
Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētāja apgalvojumu, ka skaitītāja rādījums ir ticis sagrozīts atvienošanas laikā, jo atbildētājs apstiprināja, ka bija mājās
laikā, kad prasītāja pārstāvis veica gāzes padeves bloķēšanu, ievietojot starpliku (blendi) un fiksēja skaitītāja rādījumus. Atbildētājam bija iespējams aktā par
skaitītāja atvienošanu ierakstīt savus iebildumus, norādīt pareizos skaitītāja rādījumus, ja aktā norādītie bija nepareizi. Atbildētājs nenorādīja, kādi ir bijuši
skaitītāja rādījumi uz gāzes padeves atslēgšanas brīdi, un neiesniedza tiesai pierādījumus, ka tie būtu bijuši savādāki nekā augstāk minētajā aktā fiksētie. Bez
tam prasītāja pārstāve norādīja, ka sagrozīt gāzes skaitītāja rādījumus tehniski nav iespējams, nenoņemot skaitītāju un nenoņemot plombējumu. Kā redzams no
līguma par dabas gāzes piegādēm un akta par skaitītāja atvienošanu (lietas 13. un 14.lapa), gāzes skaitītājam plomba netika noņemta (plombējuma numurs
sakrīt abos dokumentos).
Tāpat tiesa neņem vērā atbildētāja argumentu, ka pēc sašķidrinātās gāzes balona iegādes gāzes patēriņš viņam ir ievērojami mazāks nekā tas, kas
konstatēts ar skaitītāja rādījumiem. Gāzes patēriņš dažādiem gāzes veidiem tas var būt atšķirīgs, un tas ir atkarīgs no paša atbildētāja. Tādēļ tiesa atzīst, ka
atbildētājs ir izlietojis gāzi prasītāja norādītajā apmērā, proti, atbilstoši skaitītāja rādījumiem 961 m3 uz 30.04.2011. un 1459,848 m3 uz 29.04.2014.
No prasības pieteikuma un parāda aprēķina lietotājam ID 84-2633138 (lietas 16.-18.lapa) izriet, ka parāds par dabasgāzes lietošanu atbildētāja objektā
laikā no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 29.martam ir 273,96 EUR, tajā skaitā 1,29 EUR prasītāja izdevumi par pretenziju nosūtīšanu atbildētājam un
nokavējuma procenti 136,16 EUR. Atbildētājs neapstrīdēja parāda aprēķinu, bet iebilda vienīgi pret skaitītāja rādījumiem, kas fiksēti 2014.gada 29.marta aktā,
taču tiesa iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ atzina par pierādītu šos skaitītāja rādījumus.
No 2014.gada 12.maija pretenzijas par parādu (lietas 15.lapa) izriet, ka prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par parāda esamību 411,41 EUR apmērā un
nepieciešamību samaksāt to, kā arī atbildētājam izskaidrotas parāda nesamaksāšanas sekas.
Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti pieprasījis no atbildētāja samaksāt arī izdevumus par pretenziju nosūtīšanu. Tiesa atzīst, ka šie izdevumi nav ieskaitāmi
pamatparāda summā, taču tie uzskatāmi par prasītājam nodarītu zaudējumu Civillikuma 1770., 1772.panta izpratnē, kas radies atbildētāja bezdarbības
rezultātā, proti, atbildētājam neveicot maksājumus par patērēto dabasgāzi atbilstoši līgumā norunātajam. Līdz ar to šāds zaudējums atbildētājam ir jāatlīdzina
prasītājam, atbilstoši Civillikuma 1775. un 1779.pantā noteiktajam.
Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas
atvelējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, bet šā likuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu
uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu, par katru veicamā
maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus - 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.
Prasītājs norādīja, ka parāda summa nav samaksāta, un atbildētājs šo faktu neapstrīdēja un neiesniedza tiesai pierādījumus par samaksu.
Pārbaudot parāda aprēķinu, tiesa secina, ka nokavējuma procenti 136,16 EUR apmērā aprēķināti pamatoti un atbilstoši likumam.
Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot parādu. Ja
saistības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.
Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par to, ka uz lietas izskatīšanas dienu samaksa par saņemto dabasgāzi būtu veikta pilnīgi vai daļēji. Tādēļ
tiesa secina, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenama parāds par dabasgāzes lietošanu 273,96 EUR, zaudējums 1,29 EUR un nokavējuma procenti 136,16
EUR apmērā par laiku no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 29.martam, pavisam 411,41 EUR, kā to lūdzis prasītājs.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantā un Civillikuma 1765.pantā noteiktajam, nepieciešams noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja 6% gadā
no neatmaksātās pamatparāda summas par laiku no sprieduma stāšanas likumīgā spēkā dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Vienlaikus atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami arī prasītāja samaksātie tiesas
izdevumi, t.i., valsts nodeva 71,14 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā, ko prasītājs samaksājis, iesniedzot prasību tiesā,
pavisam 75,84 EUR.
Kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu ir 9,84 EUR, tādēļ saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu
prasītāja nesamaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa 5,14 EUR apmērā no atbildētāja piedzenami valsts labā.
R e z o l u t ī v ā
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 189.–195., 33., 39., 204.1pantu, 250.25pantu, 41.panta pirmo daļu, tiesa
n o s p r i e d a
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, juridiskā adrese: Vagonu
iela 20, Rīga, parādu par dabasgāzes 273,96 EUR (divi simti septiņdesmit trīs euro 96 centi), nokavējuma procentus 136,16 EUR (viens simts trīsdesmit seši
euro 16 centi) apmērā par laiku no 2011.gada 30.aprīļa līdz 2014.gada 29.martam, zaudējumu 1,29 EUR (viens euro 29 centi) apmērā, kā arī tiesas izdevumus
75,84 EUR (septiņdesmit pieci euro 84 centi), pavisam 487,25 EUR (četri simti astoņdesmit septiņi euro 25 centi), samaksu veicot akciju sabiedrības „Latvijas
Gāze” kontā Nr.LV32 PARX 0000 0044 6102 9, akciju sabiedrībā „Citadele banka”.
Noteikt akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības saņemt nokavējuma procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās
pamatparāda summas par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,14 EUR (pieci euro 14 centi), ieskaitot
tos Tiesu administrācijas, NMR 90001672316, kontā Valsts kasē, konts LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, norādot iemaksas mērķi: 21499 (ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi).
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot sūdzību Daugavpils
tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 13.februāris.